Nesen notikušais ugunsgrēks Mārupē, kurā pilnībā tika nopostīts jaunās daudzdzīvokļu ēkas jumts, bēniņi, daļēji arī trešais stāvs, ir spilgts piemērs jauno dzīvojamo ēku apdrošināšanas trūkumiem. Šis notikums kārtējo reizi uzsvēra vitāli svarīgu problēmu, kas aktuāla kā esošo un potenciālo dzīvokļu īpašniekiem, tā ēku apsaimniekotājiem.
Dzīvokļa iegādei pārsvarā tiek ņemti aizdevumi bankās, kas nozīmē, ka īpašums lielākoties tiek arī turpat apdrošināts. Taču pamatā šie piedāvājumi sevī ietver tikai dzīvokļa iekšējās apdares, tas nozīmē - sienu, grīdas un tml. apdrošināšanu, un apdrošinātāji šos izdevumus ir gatavi arī pilnībā segt, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Izvērtējot Mārupē notikušo ugunsgrēku, neapskaužamā situācijā nonāk šīs mājas iemītnieks, kurš savu īpašumu it kā ir apdrošinājis, bet turpretī ir spiests šai situācijā ciest kā morāli, tā arī materiāli, jo, piemēram, virs viņa dzīvokļa nav jumta.
Mēs kā apdrošināšanas konsultanti diezgan bieži saskaramies ar situāciju, kad jauno projektu apsaimniekotājiem ir jāpalīdz kā dzīvokļu, tā arī namu īpašnieku izglītošanā, kas skar īpašuma, tai skaitā, koplietošanas telpu apdrošināšanu. Diemžēl šo īpašnieku un apsaimniekotāju vidū pastāv uzskats, ka šī ir lieki iztērēta nauda, un cerībā, ka „ar mani jau tas nenotiks”, viņi cenšas ietaupīt uz šī riska izmaksām. Iespējams, ka šis mīts ir saglabājies kā padomju laika rudiments, kad īpašums piederēja visiem, bet patiesībā nepiederēja nevienam un reizē arī līdz ar to nebija atbildības. Mārupes gadījumā šo koplietošanas telpu (ēkas bēniņi, pagrabi, kāpņu telpas utt.) apdrošināšanas izmaksas veidotu aptuveni Ls 30 uz vienu dzīvokli gadā. Vai tas ir daudz vai nē, spriediet paši.
Neapšaubāmi šo jautājumu risināšanā ļoti būtiska loma ir īpašuma apsaimniekotājam. Bieži vien tie nerod laiku, lai risinātu koplietošanas telpu apdrošināšanas jautājumus, vai arī vienkārši nevēlas uzņemties papildu pienākumus - rūpēties par īpašuma iemītniekiem un reizē arī par sevi. Nav šaubu, ka kārtīgs apsaimniekotājs šādam jautājumam atvēlēs laiku un piešķirs šim faktam nozīmīgu lomu. Un ne velti. Iestājoties apdrošināšanas gadījumam, dzīvokļu īpašnieki varēs vainot arī apsaimniekotāju, ja tas nebūs savlaicīgi parūpējies par ēkas apdrošināšanu. Likumsakarīgi, ka tas nesīs zaudējumus.
Šobrīd katrs atsevišķs dzīvokļa īpašnieks nevar apdrošināt koplietošanas telpas, bet gan to veikt ar apsaimniekotāja starpniecību. Tādēļ ļoti būtiski, lai par šo problēmu ne tikai zinātu abas iesaistītās puses, bet gan arī aktīvi rīkotos – dzīvokļa īpašnieks pieprasot, bet nama apsaimniekotājs – rīkojoties.