Svētdien Rīgā notikušais ugunsgrēks biroju centrā Baltais vējš un tam sekojošā Mārupītes piesārņošana ir iemesls uzņēmumu īpašniekiem un augstākajai vadībai novērtēt, kādus finansiālus zaudējumus var radīt piesārņojuma seku likvidācija un apkārtējai videi nodarītais kaitējums. Es aicinu uzņēmējus un pašvaldību vadītājus nopietni izanalizēt šos riskus un reālas iespējas aizsargāt savu atbildību.

Šādi ārkārtas gadījumi lielākā vai mazākā mērogā Latvijā notiek visu laiku (pat ja plaša sabiedrība par tiem neuzzina) un notiks arī turpmāk (tāda ir dzīve, varbūtības teoriju neviens nav atcēlis). Pasaulē un Eiropā daudzi uzņēmumi jau sen izmanto praksē pārbaudītu risinājumu – apdrošina savu atbildību gadījumā, ja tiek nodarīts kaitējums apkārtējai videi*. Atkarībā no uzņēmuma lieluma un darbības veida Aon rekomendētās apdrošinājuma summas atbildības apdrošināšanai var variēt no viena līdz 20 miljoniem EUR. Saskaņā ar Latvijas apdrošināšanas tirgus praksi atbildības apdrošināšana par videi nodarītiem zaudējumiem (Environmental liability insurance) bieži tiek pirkta pie ārzemju apdrošinātājiem, kas pārstāv Anglijas, Vācijas un Skandināvijas valstu tirgus. Šo kompāniju štatā (tajā skaitā Aon) noteikti ir speciālisti, kuri nodarbojas tikai ar šādiem riskiem** un ir uzkrājuši pieredzi par šo specifisko apdrošināšanas veidu.

Pēc 2010. gada 4. oktobrī notikušās ekoloģiskās katastrofas Ungārijas alumīnija ražotnē uzņēmumu akcionāri un vadība Austrumeiropā sākusi pievērst daudz lielāku uzmanīgu riskiem, kas izriet no Eiropas Savienības Direktīvas par atbildību vides jomā (2004/35/EK). Latvijā šīs direktīvas prasības ir iestrādātas Likumā Par piesārņojumu.

Katram Latvijas uzņēmumam, kura darbība var nodarīt zaudējumus apkārtējai videi, būtu nepieciešams:
1) izvērtēt iespējas minimizēt riskus, kas varētu izraisīt apkārtējās vides piesārņojumu,
2) rūpīgi izanalizēt, kā piesārņojuma seku likvidēšanas izmaksas var ietekmēt uzņēmuma finanšu stabilitāti un vai uzņēmums būs spējīgs segt sanācijas darbu izmaksas un citus ar to saistītos zaudējumus.

Vēlos atgādināt, ka vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšana standartā nesedz riskus, kas saistīti ar piesārņojumu. Lai pasargātu uzņēmumu un sabiedrības intereses, nodrošinot atbilstošu sanācijas pasākumu īstenošanu, un garantētu uzņēmuma spēju kompensēt zaudējumus, apdrošināšanas sabiedrības piedāvā vairākus produktus, kas paredz zaudējumu kompensāciju dažādu piesārņojumu gadījumā.

* Atbildības apdrošināšana pret videi nodarītiem zaudējumiem var segt šādus riskus:
•    pašam apdrošinājuma ņēmējam piederošā īpašuma sakopšanai pēc jau agrāk notikuša vai jauna piesārņojuma gadījuma;
•    trešo personu prasības saistībā ar piesārņojuma seku likvidēšanu apdrošinājuma ņēmējam piederošā teritorijā vai ārpus tās;
•    trešo personu prasības saistībā ar miesasbojājumiem un īpašuma bojājumiem, kas radušies apdrošinājuma ņēmējam piederošā teritorijā vai ārpus tās;
•    saistības un zaudējumus, kas saistīti ar ES Direktīvu par atbildību vides jomā, tajā skaitā arī ar bioloģisko daudzveidību;
•    uzņēmējdarbības pārtraukšanu;
•    tiesiskās aizsardzības gadījumiem (nepārsniedzot atbildības limitu);
•    tiesību aktu grozījumus vai gadījumus, kad valsts iestādes pieprasa atkārtoti novērst vai atlīdzināt videi nodarīto kaitējumu;
•    prasības, kas saistītas ar produkciju;
•    īpašuma vērtības samazināšanos.

**Būtiskākie vides apdraudējuma riski ir:
•    apstākļi, kas radušies agrāk, taču vēl nav noskaidroti, kuru dēļ vēlāk var rasties gan civiltiesiskā, gan administratīvā atbildība;
•    jauns (pakāpenisks) piesārņojums, kas rodas uzņēmuma darbības dēļ un rada civiltiesisko un administratīvo atbildību;
•    riski, kas izriet no Eiropas Savienības Direktīvas par atbildību vides jomā (2004/35/EK) un ir saistīti ar kaitējumu, kas nodarīts ūdenim vai dabiskajai videi, arī ar ārkārtas pasākumiem, vides atjaunošanas izmaksām un kompensējošu zaudējumu atlīdzināšanu.

Latvijas apdrošinātāji līdzīgi kā lielākā daļa Latvijas uzņēmumu jau izmantojuši daudzas izmaksu samazināšanas iespējas, kas attiecas uz iekšējo izdevumu samazināšanu un darbinieku skaitu. Taču apdrošināšanas kompāniju akcionāriem ar to var būt par maz, jo jau kādu laiku vairākos apdrošināšanas veidos iezīmējas negatīvas naudas plūsmas tendence. Citiem vārdiem, līdzekļi šajos apdrošināšanas veidos izplūst ārā no apdrošināšanas sabiedrības vairāk nekā ienāk. Vienā mirklī iestāsies situācija, kad iepriekšējā periodā parakstītās prēmijas (tad, kad cenas tirgū bija augstākajā līmenī) neļaus segt izmaksas. Un tas būs mirklis, kad apdrošinātājiem nāksies mainīt biznesa modeli, un pirmie to izjutīs polišu pircēji.

Iespējami vairāki risinājumi, visreālākie no tiem ir šādi: 1) celt tarifus vai 2) palikt pie esošajām cenām un mainīt atlīdzības izmaksas politiku, padarot to ne tik draudzīgu apdrošināšanas ņēmējiem (gan fiziskajām, gan juridiskajām personām). Klientiem var nākties saskarties ar daudz nepatīkamāku atlīdzības saņemšanas procesu. Apdrošinātāji (tie, kas izlems nepaaugstināt cenas) cīnīsies par katru latu, un būs vairāk atteikumu izmaksāt kompensācijas. Nevienu negribu biedēt. Vienkārši cenšos bez emocijām analizēt tendences un modelēt scenārijus.

Šobrīd privātpersonas un uzņēmumi priecājas par faktu, ka daudzi apdrošināšanas produkti  ir kļuvuši salīdzinoši lēti. Runa ir par automašīnu KASKO, OCTA polisēm, īpašumu, nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Klientus parasti neinteresē, kā arī viņi neaizdomājās, kādas varētu būt sekas, iegādājoties pašu lētāko polisi. Līdz ar to iesaku nemeklēt pašu zemāko cenu un, izskatot vairākus piedāvājumus, apkopot informāciju arī par apdrošināšanas sabiedrību izmaksu procesiem. Tomēr pašreizējos tirgus apstākļos jāpieļauj iespēja, ka apdrošinātājs ar vēsturiski labu reputāciju neturpinās iesākto pozitīvo pieredzi un mainīs savu izmaksu politiku.

Domāju, ka tuvāko astoņu mēnešu laikā būs skaidrs, kuram no šiem diviem nosauktajiem ceļiem apdrošinātāji dos priekšroku. Noteikti nebūs tā, ka visi spēlētāji izvēlēsies vienādu stratēģiju. Viedokļi, tā teikt, dalīsies. Savukārt klientiem novēlu būt modriem un spriest ar skaidru prātu.  

Sākot ar šī gada 1. jūniju, stājas spēkā OCTA likuma izmaiņas, kas paredz e-polises ieviešanu. Ko tas praksē nozīmē katram autovadītājam?

1) Tagad OCTA polisi var noformēt:

a) kā tas tika darīts iepriekš – klātienē, iebraucot kādā no OCTA polišu tirdzniecības vietām, samaksājot par polisi uz vietas un saņemot pretī polisi;

b) pasūtīt to internetā, vienlaikus veicot arī apmaksu.

2) Par apdrošināšanas līguma apliecinājumu kalpos apstiprinājums, ko katrs pats varēs izdrukāt ar precīza laika, polises darbības termiņa un polises numuru norādi. Pēc klienta pieprasījuma apdrošinātājam būs jāsagatavo arī polise (pēc būtības tā būs vajadzīga tikai tad, ja plānojat ar automašīnu doties uz ārzemēm). Zaļās lapas (pie kurām jau pierasts) un arī uzlīmes turpmāk vairs netiks izsniegtas. Tās nav vairāk nepieciešamas, jo līdztekus ar polises apmaksu un tās stāšanos spēkā (šis brīdis notiks vienlaicīgi, jo, ja polise nav apmaksāta, tad apdrošināšana nebūs derīga) dati par polisi tiek ievadīti Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datubāzē, kas tiešsaistes režīmā būs pieejama Ceļu policijas darbiniekiem, lai tie jebkurā brīdī varētu pārbaudīt, vai konkrētais transporta līdzeklis ir apdrošināts.

3) Gadījumā, ja braucat ar automašīnu uz ārzemēm, ir tomēr ieteicams polisi ņemt līdzi, jo ārvalstu policijas darbinieki mūsu LTAB datubāzei pieslēgties, lai pārbaudītu Jūsu datus, nevarēs.

4) Autovadītājam vairs nav nepieciešams transportlīdzeklī vadāt līdz apdrošināšanas polisi, jo polises derīgumu policijas un citu kompetento valsts iestāžu darbinieki varēs pārbaudīt LTAB datu bāzē pēc valsts reģistrācijas numura. Sodi par polises un uzlīmes klāt neesamību ir atcelti.

5) Ja pēc ceļu satiksmes negadījuma (Latvijā) tiks noformēts Saskaņotais paziņojums, tad būs nepieciešams zināt polises numuru un apdrošināšanas sabiedrību, kurā polise ir noformēta, tāpat arī polises darbības termiņu. Tāpēc šo informāciju iesaku pierakstīt un turēt „pa rokai”.

Protams, šīs ir svarīgas izmaiņas, kas var būtiski pārdalīt OCTA tirgu. Šobrīd OCTA prēmijas Latvijā veido aptuveni 20% no kopējā apdrošināšanas tirgus (pēc 2008. gada 1. ceturkšņa datiem). Tāpēc visi apdrošinātāji, kas tirgo OCTA, ļoti cītīgi strādāja pie e-risinājumu ieviešanas, un šobrīd liek lielas cerības uz to, ka sabiedrība sāks aktīvāk pasūtīt polises internetā. Tas ļaus gan pašiem apdrošinātājiem ievērojami samazināt izplatīšanas izmaksas, gan, iespējams, uzlabos arī šī apdrošināšanas veida kopējo rezultātu. Jo uz šo brīdi OCTA pārsvarā apdrošinātājiem nes tikai zaudējumus.

Pēc būtības, risinājumi visiem apdrošinātājiem ir līdzīgi - katrs, kam nav slinkums “apstaigāt” apdrošinātāju mājaslapas, var par to pārliecināties. Tamdēļ tuvākajā laikā mēs redzēsim apdrošinātāju mārketinga kampaņu masveida uzplaukumu. Un te, jāsaka, varu tikai apbrīnot BTA rosību, kura pamanījās izdomāt tik elegantu veidu kā bezmaksas formātā pievērst savam zīmolam visu autovadītāju uzmanību, piedāvājot “soda” naudas apdrošināšanu reizē ar internetā nopirkto OCTA polisi. Spriežot pēc papildu “bonusa” apdrošināšanas noteikumiem - lai dabūtu tos 20 latus no apdrošinātāja, nāksies savākt tik daudz pierādījumu par savu “nevainību”, ka lētāk, protams, sanāks neko no viņiem neprasīt. Ar to tas stāsts arī beigsies. Taču visi runāja par šo „jaunumu” divas dienas pēc kārtas! Paskatīsimies, ko vēl kreatīvu izdomās citi apdrošinātāji.