Ja „viesmākslinieki” pie Jums vēl nav ieradušies, tad gaidiet. Gan jau viņi drīz būs klāt.

Ekonomiskās lejupslīdes ietekmē liela daļa Latvijas uzņēmēju krīt izmisumā. Viņi ir gatavi parakstīties gandrīz uz visu, lai tikai paliktu tirgū vai lai iekarotu jaunus tirgus.

To apzinoties „viesmākslinieki” izmanto deviņdesmito gadu metodes, lai „savaldzinātu” mūsu uzņēmējus. Līdzīgi, kā tas notiek ar tiem „sprīdīšiem”, kas dodas uz ārzemēm laimi, tas ir, darbu meklēt, bet attopas vien tad, kad ir pavisam aptīti ap pirkstu.

Parasti viss sākas ļoti skaisti. Vai vēlaties palielināt sava produktu pārdošanu Vācijā, Ķīnā, Krievijā vai citur? Vai vēlaties vairāk nopelnīt? Jā, protams, gribam. Lieliski! Aiziet…

Posms nr. 1.

Šie „viesmākslinieki” vēlēsies Jums sagatavot piedāvājumu, noformēt cenas, izpētīt Jūsu uzņēmējdarbības nianses, bet vismaz desmit reizes pamainīs arī dienaskārtību.

Bet nepriecājieties pirms laika! Šī posma mērķis nav atrast labāko risinājumu, bet gan pēc iespējas vairāk izmantot Jūsu laiku. Tā ir pirmā investīcija, lai komunikācijas laikā izpētītu Jūsu uzvedību gan psiholoģiski, gan socioloģiski. Pieredzējušam cilvēkam šīs zināšanas ļaus ar Jums manipulēt.

Posms nr. 2.

Pārstāvji no Vācijas, Ķīnas vai Krievijas piedāvās Jums aizsūtīt viņiem paraugus, izveidot produkta vai uzņēmuma prezentāciju, noformēt dizainu, aicinās atbraukt ciemos pie viņiem utt. Tas ir nākamais solis Jūsu investīcijās.

Atšķirība starp šo un iepriekšējo posmu ir tā, ka tagad Jums piedāvā iesaistīties pašiem. Tieši šo iesaistīšanos turpmāk izmantojot tam, lai izvilinātu no Jums naudu. Un pamatojums būs kaut kas no sērijas „Jūs taču redzējāt, ka esam nopietni cilvēki”…

Posms nr. 3.

Nākamajā posmā aicinās Jūs apmaksāt „ieejas biļeti”. Viņi Jums sagatavos mārketinga stratēģiju vai koncepciju vai arī nopirks Jums vietu kādā izstādē, vai pat piedāvās atvērt pārstāvniecību konkrētā valstī.

Lai kā arī nebūtu, tas ir Jūsu beigu sākums. Šajā posmā Jūs palēnām vedinās pieņemt lēmumu, kas var izrādīties kritisks. Tieši pamatojoties uz diviem iepriekšējiem posmiem, Jūs gribēsiet turpināt šo darbu. Un…

Posms nr. 4.

Šajā posmā Jums lēnām liks justies atbildīgiem par visām iespējamajām neveiksmēm, piemēram, par to, ka par vēlu piegādājāt preci, krava bija sabojāta, laikā netika sagatavoti dokumenti utt.

Posms nr. 5.

Šķiršanās :( . Šķiršanās no Jūsu sapņa.

Padoms: Pats par sevi saprotams, ka „viesizrāžu” kvalitāte arvien pieaug. Taču ir nemainīgas iezīmes, kas uzreiz nodod šādus cilvēkus. Par tām es pastāstīšu citreiz, ja Jūs pastāstīsiet gadījumus no savas pieredzes.

Veiksmi!

Viennozīmīgi, internets bija pārsātināts ar ziņām. Es pat redzēju sižetu CNN: http://edition.cnn.com/2009/WORLD/europe/10/26/latvia.meteorite/index.html!

Pasaule vēl nav paspējusi nomierināties pēc „Nothing Special!”  fenomena, bet mēs jau atkal esam topā. Protams, „Tele2” apmaksās visus zaudējumus. Tas pat nav apspriežams… Tikai kurš tad novērsīs tos zaudējumus, kas tiek radīti valstij, kurā notiek šāda veida bizness?

Es neesmu jurists, bet no pirmā acu uzmetiena varu teikt, ka te izskatās pēc sazvērestības, pēc līdzdalības bīstamas situācijas izraisīšanā, pēc mēģinājuma ietekmēt valsts struktūras, pēc citu cilvēku piespiešanas melot valsts ierēdņiem. Tāds savdabīgs mārketings – vistīrākā blēdība.

Kas attiecas uz mārketinga paņēmieniem, tad ko Jūs teiktu gadījumā, ja Jūs aplaupītu, bet nākamajā dienā pateiktu, kas tas bija vien joks? Un visu nozagto mantu atdotu Jums atpakaļ? Kā tad Jūs justos?

Esmu vienisprātis ar iekšlietu ministri Lindu Mūrnieci – likums jokus nesaprot. Un vispār tādas konkurences apstākļos es brīnos, kāpēc mums vēl nepiemaksā par to, ka mēs izmantojam to vai citu mobilo sakaru operatoru? Varbūt Juris Kaža zinās atbildi uz šo jautājumu… :) 

Diemžēl pagaidām mēs tikai mācāmies sevi pārdot pasaules tirgū. Mums jāspēj ļoti precīzi definēt reklāmas akciju vērtība dažādās perspektīvās.  „Tele2”  ieguvums ir skaidrs. Valsts ieguvums – negatīvs. Ieekonomējot naudu reklāmas kampaņai, „Tele2” faktiski ir noniecinājuši jebkuru mūsu ieguldījumu (starp citu, no mūsu pašu līdzekļiem) valsts tēla radīšanā.  Jāatgādina, ka valsts tēls ir pamats valsts konkurētspējīgas priekšrocības izveidei.

Lūk, lasīju reklāmas speciālista Ērika Stendzenieka komentāru: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=612958 … Patiešām gribētos dzirdēt līdzīgus piemērus no pasaules prakses.

Varbūt, viņaprāt,  arī  9/11 notikumi ir „AlQaeda” reklāmas akcija?

Padoms: Ja reklāmas akcijas ietvaros Jūs izlemsiet paskriet zem vilciena, tad labāk dariet to Zviedrijā.

 Veiksmi!

Ideja par Latvijas zīmola „Amber Line” izveidi Maskavā pati par sevi nav peļama, bet tikai ne jau uz Rīgas domes rēķina, tas ir,  par mūsu nodokļu maksātāju naudu.  No mārketinga viedokļa pagaidām jautājumu ir daudz vairāk nekā atbilžu. 

Pirmais signāls tam, lai mēs būtu piesardzīgi, ir tas, ka projekta nianses pagaidām netiek publiskotas. Bet velti. Jo pamata peļņa tiek nopelnīta  „pēdējā jūdzē”, tas ir, tajā brīdī, kad produkcija tiek pārdota galapatērētājam.  

Ja jau Latvijas Tirgotāju asociācijas kungiem tik ļoti savajadzējās pilsētas naudu, varbūt tad viņi var pacensties izskaidrot, kādā veidā mēs, nodokļu maksātāji, šo naudu saņemsim atpakaļ? Zīmols tiek veidots par mūsu naudu, bet peļņu saņems komercuzņēmumi.  

Mīts nr. 1: Komercuzņēmumi maksās nodokļus un mēs atbalstīsim ražotāju. Tas nekad nenotiks, jo no ražotāja tiks izspiests viss iespējamais un līdz ar to tas jebkurā veidā vairīsies no nodokļu maksāšanas.  

Mīts nr. 2: Krievija ir ieinteresēta Latvijas produkcijā.   

Es gan domāju, ka Krievijas ieinteresētības līmenis ir tāds pats arī jebkuras citas valsts ražotajā produkcijā. Tie, kas patiešām ir ieinteresēti, ir tie, kas kontrolēs šo „pēdējo jūdzi”.  

Galu galā vēsture liecina, ka parasti valsts centieni regulēt savu ražotāju konkurenci ārējos tirgos ne pie kā laba nenoved.  Var jau būt, ka mums grib parādīt vai pierādīt kaut ko jaunu. 

Jebkurā gadījumā fakts paliek fakts: mums lūdz naudu biznesa izveidei Krievijā… Es uzskatu, ja jau tik ļoti gribas dot šo naudu, tad kāpēc gan ne? Taču saņemot garantiju no tiem uzņēmumiem, kuri vēlas tur tirgoties. Piedāvājiet šo domu… Un pēc viņu reakcijas uzreiz sapratīsiet, par ko maksājat jūs. 

Padoms: Domāju,  ka pareizāk būtu iet citu ceļu. Piemēram, piedāvāt Krievijas uzņēmējiem īpašus nosacījumus (nodokļi, reģistrācija un tā tālāk) Latvijā ražotās produkcijas importam Krievijā. Tie ražotāji, kuru preces Krievijā izrādīsies konkurētspējīgas, pēc tam paši varēs izlemt to, vai ieiet vai neieiet Krievijas tirgū. 

Veiksmi! 

Starp citu interesanti citāti un iesaistītās personas 

„Maskavas tirgus durvis ir vaļā, taču mēs nedrīkstam šo iespēju palaist vējā,” uzsver Ainārs Šlesers.  

(Skatīt: http://www.slesersrigai.lv/lat/aktualitates/ainars-slesers-maskavas-tirgus-durvis-ir-vala-tagad-si-iespeja-ir-jaizmanto/ ) 

Šo projektu aktīvi atbalsta Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers, kurš jau agrāk paziņoja, ka Maskavas tirgus ļoti gaida Latvijas produkciju. 

„Mēs esam krustcelēs, un tagad ir īstais brīdis darboties. Rīgas dome ir gatava atbalstīt uzņēmējus, un uzņēmēji ir pauduši gatavību iesaistīties šajā projektā,” sacīja Šlesers un piebilda, ka „Rīgas domes misija ir „atvērt durvis” uzņēmējiem”. 

(Skatīt: http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=26963453) 

Latvijas Tirgotāju asociācijas vadītājs Henriks Danušēvičs uzsvēra, ka projekta detaļas būs zināmas tikai pēc projekta koncepcijas prezentācijas Rīgas domē. (Skatīt: http://dv.ee/Default2.aspx?ArticleID=f4ea79cc-96f7-4963-b4b6-0f415fdd97ac&readcomment=1 )

Katrai uzņēmējdarbības nozarei ir savs dzīves cikls. Un katrā ekonomikas attīstības posmā katra industrija var atrasties dažādos punktos. Neatkarīgi no tā, ar ko kompānija nodarbojas, vai tā gūst peļņu vai cieš zaudējumus, ikkatram uzņēmuma jāzina, kur tas šobrīd atrodas tirgū.  

Atrašanās punkts var tikt definēts attiecībā pret ekonomikas pašreizējo tendenci, pret nozari, pret produktu un pret konkurentiem. Piemēram, ja ņem vērā pašreizējo ekonomisko situāciju (lasīt: ekonomikas recesija jeb lejupslīde), tad var prognozēt, ka tās nozares, kuras šobrīd atrodas viszemāk, ar laiku turpinās pakāpenisku, lēnu izaugsmi. Kāpēc? Jo vislētākās nozares ir visizdevīgākās investoru acīs. Tajā brīdī, kad investori sāk ieguldīt naudu, tai pašā, nekustamajā īpašumā, kurš pēkšņi kļuvis nepieklājīgi lēts, tad šīs nozares kontekstā ekonomika atkal sāk kustēties uz augšu.  

Taču, kamēr brīdis, kad pie Jūsu durvīm klauvēs investors, nav pienācis, tad jāiet pašam izlūkos, lai redzētu, ko var darīt lietas labā.  

Te vietā ir runāt par, tā saucamo, „push” un „pull” efektu. Tas nozīmē, ka mēs dzīvojam mednieku un makšķernieku sabiedrībās. Ja pirmajā gadījumā mēs esam gatavi taisīt šovu un dzīties pakaļ kārotajam kumosam paši, klauvējot pie durvīm un mēģinot pārdot kādam putekļusūcēju vai pierunāt iesaisties kādā reliģiskā kustībā, tad otra, makšķernieku sabiedrība, ir tā, kas izmet ēsmu (lasīt: piemēram, reklāmas piedāvājumu) un pacietīgi gaida, kad loms pats uzķersies.  

Ekonomikas cikliskums pats diktē to, kura sabiedrība un kurā laika posmā ir aktīvāka tirgū. Ja tirgus situācija spiež ņemt rokā bisi un doties medībās, tad atcerieties, ka ir vērts dzīties pakaļ tikai tam zvēram, kas Jums garšo. Respektīvi, jāzina, kur ir Jūsu mērķauditorija tirgū. Tikai pieejai mērķauditorijai šodienas tirgū ir patiesā vērtība. Jūs esat uz pareizā ceļā, ja zināt, kas ir Jūsu klients.   

Savukārt, ja šķiet, ka peļņa uzņēmumam ir atbilstoša, taču par ļaunu nenāktu arī to paaugstināt, tad var ņemt rokā makšķeri un doties ūdeņos. Izmest ēsmu un gaidīt, kad zivis uzķersies. Taču arī zivis uzķeras tikai pareizajā dīķī. Tādā, kurā tās dzīvo. Arī šeit ir svarīgi zināt, kas ir Jūsu klients un „kur tas dzīvo” (lasīt: kur to var meklēt).  

Padoms: Taču ja nezināt, kur dzīvo zvēri un zivis, tad nāksies doties pie mārketinga eksperta. Tie ierādīs, kur ganās gardākie zvēri un kur visbiežāk ķeras zivis.  

Veiksmi!

Arvien biežāk pēc padoma pie manis griežas tie cilvēki, kas darbojas starp ražotāju un starp galapatērētāju. Respektīvi, tie ir starpnieki, aģenti, pārpircēji u.tml.

Un visiem viņiem (patiesībā, neatkarīgi no uzņēmējdarbības jomas, vienalga, vai tie būtu auto kravu pārvadājumi vai kosmētikas pārdošana) ir viens un tas pats jautājums. Kā noturēties tirgū tad, kad ekonomiskās situācijas žņaugi viņus spiež ārā no līdzšinējās pozīcijas? Tieši tāpēc es vēlētos atbildēt uz šo jautājumu publiski.

Tajā posmā, kad ekonomika iet uz augšu, ceļš no produkta (preces vai pakalpojuma) ražotāja līdz galapatērētājam plešas arvien lielāks un lielāks. Starp tiem uzrodas starpnieki, kas pārdod preces citiem pārpircējiem, tie savukārt tālāk pārdod vairumtirgotājiem, kas preci piegādā mazumtirgotājiem, kuri visbeidzot to pārdod pircējam, tas ir, šajā gadījumā, galapatērētājam.

 Taču katrs posms nozīmē cenas pieaugumu. Citiem vārdiem sakot, prece kļūst daudz dārgāka, nekā to sākotnēji tirgum piedāvā tās ražotājs. „Klusajiem telefoniem” līdzīgā distribūcijas kanālu sistēma darbojas kā cenas maiņa. Un diemžēl ne jau par labu galapatērētājam.

 Savukārt, kad ekonomikā vērojama lejupslīde, tad šis ceļš no ražotāja līdz galapatērētājam ievērojami saīsinās. Tāpat samazinās arī cena. Tas gribot negribot ir jāsaīsina, ja ir vēlme turpināt biznesu.

Te mēs arī nonākam līdz distribūcijas kanālu Ahileja papēdim – pie starpniekiem. Krīzes laikā tirgū var palikt vien tie starpnieki, kuri kaut ko spēj pārdot tieši galapatērētājam.

Līdz ar to tirgū var noturēties tie starpnieki, pirmkārt, kam pašiem ir savi instrumenti, ar ko var ražot konkrētu produktu, otrkārt, kuri specializējas uz to segmentu, kurā var radīt konkrētu produktu, ko uzreiz var pārdod galapatērētājam. Ja Jūs atbilstat pirmajam, otrajam vai abiem raksturojumiem, tad Jums ir gaisma tuneļa galā. Ir jāvadās pēc principa „maksimāli tuvāk pircējam”.

Neaizmirstiet, ka te nav runa par to, vai tas ir ienesīgs vai neienesīgs produkts. Svarīgi ir tas, ka Jūs varat radīt konkrētu preci vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, nevis tikai būt kāda mehānisma sīka daļa, kuru krīzes laikā itin viegli var aizvietot vai izmest ārā no spēles.

Padoms nr. 1. Lai pārdzīvotu ekonomisko lejupslīdi, turpinot biznesu, pat tad, ja it kā esat starpnieks un ja piedāvājat plašu preču un/vai pakalpojumu klāstu, ir jākoncentrējas uz konkrēta produkta ražošanu, kas nonāk uzreiz tieši pie galapatērētāja.

Padoms nr. 2. Ja nespējat īstenot pirmo padomu, tad otrais padoms ir pašiem aiziet no konkrētā tirgus, kamēr Jūs no turienes nav aizvedušas citas, ne īpaši jaukas organizācijas…

 Veiksmi!

Vai Jūs zinājāt, kāpēc labākie pircēji ir vecākā gadagājuma cilvēki? Jo viņi izvēlas labākās un fundamentālākās lietas, veicot pēc iespējas mazāk lieku darbību. Lai zelta vecuma pārstāvji top par Jūsu zelta fondu un labākajiem klientiem.

Konservatīvisms, kas bieži vien nāk kopā ar vecumu, ir ieguvums tiem, kas pārdod. Konservatīvi cilvēki izvēlas stabilas un kvalitatīvas lietas, respektīvi, ne tās lētākās.

Viena no lielākajām izmaksu pozīcijām katrā ģimenē ir bērni. Laikā, kad viņi kļūst neatkarīgi, vecākiem ir daudz vieglāk plānot savus izdevumus un veltīt vairāk uzmanības sev. Šie ir klienti, kas var atļauties pirkumu, par ko jaunieši neaizdomājas, baudot „šeit un tagad” vērtības.

Pavērojiet šos cilvēkus veikalā. Aizejiet līdzi savai vecmāmiņai. Viņas izvēle balstīsies uz noteiktiem kritērijiem – vienkāršums, konkrētika, funkcionalitāte. Nav nepieciešami gari un plaši zinātniski paskaidrojumi, bet pietiek ar preces lietderīgumu, kas ir arī arguments izvēlei. Viņa zina, kāpēc pērk to vai citu preci.

Kā noteikti esat novērojuši, tad vecākajai paaudzei ir raksturīgi uzstāt uz savu viedokli, neieklausīties citu padomos, tādējādi atgādinot mazus bērnus vai kaprīzus pusaudžus, kā arī viņi mēdz atkal un atkal runāt par to, kā reiz bija… Līdz ar to – preces pārdošana ir vienkāršs process, jo vecāki ļaudis pieturas pie patiesām vērtībām.

Prece tiek pirkta ar noteiktu mērķi. Jo vieglāka ir tās iegādes un lietošanas forma, jo ātrāk cilvēks to iegādāsies.

Padoms: Tā vietā, lai sīki stāstītu par sava produkta priekšrocībām, atcerieties to, kā dēļ Jūs dzīvojat un kas padara Jūsu dzīvi komfortablu…

Veiksmi!

Palūkojieties uz čeku, ko Jums izsniedz lielveikalā pie kases. Diezgan drūmi, vai ne? Pēdējos divus gadus Jums neizdodas iziet no lielveikala, samaksājot mazāk par 10 vai 20 latiem. Vai Jūs zinājāt, ka daļu no summas maksājat par pārtikas produktu reklāmu? Lielveikali varētu šos izdevumus samazināt un tādējādi ieekonomēt lielu daļu pircēju un ražotāju līdzekļu. Taču lielveikalu tīkli to nemaz nevēlas darīt! Tādēļ ikviena latviešu ģimene tērē vidēji 680 latus daudzu reklāmas aģentūru uzturēšanai. Vēlaties par to uzzināt sīkāk? Lūdzu!

Iedomāsimies, ka Jūs esat preces ražotājs vai izplatītājs. Jūs piegādājat sulu visiem pārtikas veikalu tīkliem. Jums ir konkurenti, tomēr galu galā Jūsu bizness ir veiksmīgs. Lai pārdotu vairāk, Jums nepieciešams uzzināt, kurās pilsētās un citās apdzīvotās vietās pēc Jūsu piedāvātās sulas ir lielāks pieprasījums, kurās – mazāks. Protams, lietderīgi būtu uzzināt arī to, kā pērk Jūsu konkurentu piedāvātos produktus dažādos šī tīkla veikalos. Ja Jūsu rīcībā ir tāda pavisam vienkārša informācija, varat novietot sulas paleti visredzamākajā vietā tajā veikalā, kur Jūsu piedāvātais produkts netiek pirkts pietiekami. Tādā situācijā pircēji ātri vien Jūsu produktu pamanītu.

Taču lielveikali šādu informāciju nesniedz. Tāpēc tā vietā, lai pavisam vienkāršā veidā pārdotu vairāk preču, Jums (lasiet: Jūsu pircējiem) jāatver maciņš, lai apmaksātu dārgu sulas reklāmu, ko pamanīs visā Latvijā. Bet, ja Jūs kategoriski gribēsiet saņem interesējošo informāciju, tad ziniet, ka tādu pakalpojumu sniedz tikai uzņēmums A. C. Neilsen, un cena par to līdzināsies Jūsu telefona numuram, tajā iekļaujot arī valsts koda ciparus.

Rezultātā Jūs maksājat par reklāmu; Jūsu preces pašizmaksa palielinās un gulstas uz mūsu – pircēju – pleciem.

Pat nerunāšu par „Konkurences likumu”. Taču ir nepatīkami, ka dažas organizācijas gūst labumu no tā, pircēji nezina par savām iespējām ietaupīt naudu. Varas orgāni, kas īsteno konkurences uzraudzīšanu un informācijas apriti, pārlieku nesteidzas pircējiem palīdzēt, kaut gan ietilpst viņu pienākumos.

Padoms: katru reizi, kad lielveikalā norēķinieties par pirkumu, pavaicājiet, vai kasiere nevar piešķirt Jums atlaidi. Taču, ja nopietni, varbūt valdībai būtu vērts gādāt, lai veikali ražotājiem un izplatītājiem sniegtu nepieciešamos datus par preču noietu – tieši tāpat, kā tas notiek daudzās citās valstīs, pamatojoties uz „Aktu par brīvu informācijas plūsmu”. Ietaupītos miljonus varētu investēt, piemēram, mūsu līdzpilsoņu labklājībā.

Veiksmi!

“Randoms” – tas ir neliels mūzikas veikaliņš pašā Vecpilsētas sirdī, un to droši var uzskatīt par vienu no Rīgas simboliem. Lai cik neierasti tas neizklausītos, par ietirgojumu šajā veikalā nereti gādā slikts laiks, kāds Latvijā gadās itin bieži. Kad Jūs nākamreiz pārsteigs lietus, skrieniet uz Randomu, un, ja palaimēsies, tad nonāksiet vienā kompānijā ar ielu muzikantiem vai vienkārši uzzināsiet par jaunumiem mūzikā.

Šodien iegāju „Randomā”, jo gribēju iegādāties dāvanu savai laulātajai draudzenei. Pēc ilgām pārdomām izvēlējos dāvanu karti – manuprāt, tā varētu kļūt par lielisku papildinājumu mūsu retajām vakara izpriecām. Kamēr pārdevējs bija aizņemts ar dāvanu kartes iesaiņošanu, es, mazliet garlaikojoties, sāku pētīt izsniegto čeku. Grūti raksturot izbrīnu, kas mani pārņēma, tiklīdz uzzināju par daudzajām dāvanu kartes funkcijām: tā vienlaicīgi ļauj saņemt atlaides, aprēķināt bonusus un atgūt savus ieguldītos līdzekļus. Bez tam – šī karte veikala īpašniekam sniedz iespēju apvienoties ar citām kompānijām vienotā sakaru tīklā, kā arī sekot līdzi pircēju prioritātēm un paplašināt klientu uzticību.

Atzīšos – esmu ļoti daudz ceļojis, bijis dažādās valstīs un pilsētās. Taču līdz šim ko tādu es biju redzējis tikai smalkos Manhetenas veikalos, piemēram, „Macy`s”, „The Gap”, „Century 21”. Pārsteidzoši, ka šodien pat tādā nelielā veikaliņā kā „Randoms” ikviens uzņēmējs var iegādāties sev tik lielisku klientu lojalitātes sistēmu, par ko pirms vairākiem gadiem varēja tikai sapņot. Nenoliedzami, ka šādos sīvas konkurences apstākļos tādi mārketinga instrumenti ir kļuvuši par nepieciešamību. Varētu pat apgalvot, ka daudzām kompānijām attiecīgās kartes kalpo kā pazīšanās zīme, kā uniforma.

Nākamajā dienā pavaicāju „Randoma” direktoram, lai viņš man detalizēti izstāsta par nesen uzstādīto sistēmu. Viņa atbilde mani patīkami pārsteidza - sistēmas ieviešana uzņēmējam izmaksājusi mazāk par 350 latiem, un šajā summā ietilpusi termināļa un plastikāta kartes iegāde.

Padoms: ne jau naudā ir laime, bet gan instrumentos, kas kalpo tās ieguvei. Vai Jūsu darbarīki ir pietiekami mūsdienīgi un efektīvi?

Veiksmi!

Interesanta lieta tā pārdošana. Piemēram, telekomunikācijas un internets. Par ko cīnās Lattelekom? Praktiski – par katru klientu. Izķer uz ielas, zvana, staigā pa mājām – cenšas pārdot „brīnumaino kastīti” (router), kas patiesībā vairāk ir vajadzīga viņiem, nekā Jums. Savukārt, piemēram, IZZI nevienam pakaļ neskraida, kas mani ļoti izbrīnīja. Un tas - mūsdienās?

Man bija ar IZZI līgums par interneta pakalpojumu sniegšanu uz diviem gadiem. Pagāja seši mēneši, un man likās, ka es pārmaksāju par interneta ātrumu, kurš man tiek piedāvāts. Zvanu. Jautāju – vai iespējams sarunāt lētāk? Atbilde – iespējams pat divas reizes lētāk!!! Patīkami. Tikai vajagot atbraukt un pārslēgt līgumu. Aizbraucu. Parakstot vienošanos, ievēroju, ka tā beigu termiņš ir tāds pats kā iepriekšējam līgumam. Tas nozīmē, ka jaunais līgums darbosies vēl pusotru gadu… un viņi man dāvina pusgada abonēšanas maksu.. Un lūk, es biju labā nozīmē izbrīnīts.

Dārgie draugi! (Tas domāts visiem) Ja Jums ir kas vēl labāks piedāvājams saviem klientiem, tad pacentieties no tā gūt kādu labumu. Citādi no tā peļņu gūs Jūsu konkurenti. Nelaidiet garām tādas iespējas!

Padoms: Šajā situācijā līgums bija jānoslēdz vēl uz diviem gadiem.

Veiksmi!