Arvien biežāk pēc padoma pie manis griežas tie cilvēki, kas darbojas starp ražotāju un starp galapatērētāju. Respektīvi, tie ir starpnieki, aģenti, pārpircēji u.tml.

Un visiem viņiem (patiesībā, neatkarīgi no uzņēmējdarbības jomas, vienalga, vai tie būtu auto kravu pārvadājumi vai kosmētikas pārdošana) ir viens un tas pats jautājums. Kā noturēties tirgū tad, kad ekonomiskās situācijas žņaugi viņus spiež ārā no līdzšinējās pozīcijas? Tieši tāpēc es vēlētos atbildēt uz šo jautājumu publiski.

Tajā posmā, kad ekonomika iet uz augšu, ceļš no produkta (preces vai pakalpojuma) ražotāja līdz galapatērētājam plešas arvien lielāks un lielāks. Starp tiem uzrodas starpnieki, kas pārdod preces citiem pārpircējiem, tie savukārt tālāk pārdod vairumtirgotājiem, kas preci piegādā mazumtirgotājiem, kuri visbeidzot to pārdod pircējam, tas ir, šajā gadījumā, galapatērētājam.

 Taču katrs posms nozīmē cenas pieaugumu. Citiem vārdiem sakot, prece kļūst daudz dārgāka, nekā to sākotnēji tirgum piedāvā tās ražotājs. „Klusajiem telefoniem” līdzīgā distribūcijas kanālu sistēma darbojas kā cenas maiņa. Un diemžēl ne jau par labu galapatērētājam.

 Savukārt, kad ekonomikā vērojama lejupslīde, tad šis ceļš no ražotāja līdz galapatērētājam ievērojami saīsinās. Tāpat samazinās arī cena. Tas gribot negribot ir jāsaīsina, ja ir vēlme turpināt biznesu.

Te mēs arī nonākam līdz distribūcijas kanālu Ahileja papēdim – pie starpniekiem. Krīzes laikā tirgū var palikt vien tie starpnieki, kuri kaut ko spēj pārdot tieši galapatērētājam.

Līdz ar to tirgū var noturēties tie starpnieki, pirmkārt, kam pašiem ir savi instrumenti, ar ko var ražot konkrētu produktu, otrkārt, kuri specializējas uz to segmentu, kurā var radīt konkrētu produktu, ko uzreiz var pārdod galapatērētājam. Ja Jūs atbilstat pirmajam, otrajam vai abiem raksturojumiem, tad Jums ir gaisma tuneļa galā. Ir jāvadās pēc principa „maksimāli tuvāk pircējam”.

Neaizmirstiet, ka te nav runa par to, vai tas ir ienesīgs vai neienesīgs produkts. Svarīgi ir tas, ka Jūs varat radīt konkrētu preci vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, nevis tikai būt kāda mehānisma sīka daļa, kuru krīzes laikā itin viegli var aizvietot vai izmest ārā no spēles.

Padoms nr. 1. Lai pārdzīvotu ekonomisko lejupslīdi, turpinot biznesu, pat tad, ja it kā esat starpnieks un ja piedāvājat plašu preču un/vai pakalpojumu klāstu, ir jākoncentrējas uz konkrēta produkta ražošanu, kas nonāk uzreiz tieši pie galapatērētāja.

Padoms nr. 2. Ja nespējat īstenot pirmo padomu, tad otrais padoms ir pašiem aiziet no konkrētā tirgus, kamēr Jūs no turienes nav aizvedušas citas, ne īpaši jaukas organizācijas…

 Veiksmi!