Arvien biežāk pēc padoma pie manis griežas tie cilvēki, kas darbojas starp ražotāju un starp galapatērētāju. Respektīvi, tie ir starpnieki, aģenti, pārpircēji u.tml.
Un visiem viņiem (patiesībā, neatkarīgi no uzņēmējdarbības jomas, vienalga, vai tie būtu auto kravu pārvadājumi vai kosmētikas pārdošana) ir viens un tas pats jautājums. Kā noturēties tirgū tad, kad ekonomiskās situācijas žņaugi viņus spiež ārā no līdzšinējās pozīcijas? Tieši tāpēc es vēlētos atbildēt uz šo jautājumu publiski.
Tajā posmā, kad ekonomika iet uz augšu, ceļš no produkta (preces vai pakalpojuma) ražotāja līdz galapatērētājam plešas arvien lielāks un lielāks. Starp tiem uzrodas starpnieki, kas pārdod preces citiem pārpircējiem, tie savukārt tālāk pārdod vairumtirgotājiem, kas preci piegādā mazumtirgotājiem, kuri visbeidzot to pārdod pircējam, tas ir, šajā gadījumā, galapatērētājam.
Taču katrs posms nozīmē cenas pieaugumu. Citiem vārdiem sakot, prece kļūst daudz dārgāka, nekā to sākotnēji tirgum piedāvā tās ražotājs. „Klusajiem telefoniem” līdzīgā distribūcijas kanālu sistēma darbojas kā cenas maiņa. Un diemžēl ne jau par labu galapatērētājam.
Savukārt, kad ekonomikā vērojama lejupslīde, tad šis ceļš no ražotāja līdz galapatērētājam ievērojami saīsinās. Tāpat samazinās arī cena. Tas gribot negribot ir jāsaīsina, ja ir vēlme turpināt biznesu.
Te mēs arī nonākam līdz distribūcijas kanālu Ahileja papēdim – pie starpniekiem. Krīzes laikā tirgū var palikt vien tie starpnieki, kuri kaut ko spēj pārdot tieši galapatērētājam.
Līdz ar to tirgū var noturēties tie starpnieki, pirmkārt, kam pašiem ir savi instrumenti, ar ko var ražot konkrētu produktu, otrkārt, kuri specializējas uz to segmentu, kurā var radīt konkrētu produktu, ko uzreiz var pārdod galapatērētājam. Ja Jūs atbilstat pirmajam, otrajam vai abiem raksturojumiem, tad Jums ir gaisma tuneļa galā. Ir jāvadās pēc principa „maksimāli tuvāk pircējam”.
Neaizmirstiet, ka te nav runa par to, vai tas ir ienesīgs vai neienesīgs produkts. Svarīgi ir tas, ka Jūs varat radīt konkrētu preci vai pakalpojumu ar pievienoto vērtību, nevis tikai būt kāda mehānisma sīka daļa, kuru krīzes laikā itin viegli var aizvietot vai izmest ārā no spēles.
Padoms nr. 1. Lai pārdzīvotu ekonomisko lejupslīdi, turpinot biznesu, pat tad, ja it kā esat starpnieks un ja piedāvājat plašu preču un/vai pakalpojumu klāstu, ir jākoncentrējas uz konkrēta produkta ražošanu, kas nonāk uzreiz tieši pie galapatērētāja.
Padoms nr. 2. Ja nespējat īstenot pirmo padomu, tad otrais padoms ir pašiem aiziet no konkrētā tirgus, kamēr Jūs no turienes nav aizvedušas citas, ne īpaši jaukas organizācijas…
Veiksmi!
4 komentāri
-
Piekrītu autoram!
Pietiek truli pārpārdot viens otram! Ja pats neesi ražotājs, tad vismaz pārliecinies, ka tavs serviss reāli nes kādu papildus vērtību. Lai mūsu ekonomikā kaut kas notiktu, tad katram ir jāaizdomājas par to.
autors: Jānis Jaunbērziņš 23 Jūlijs, 2009, 11:48
-
Lieki piebilst, ka reti kursh spej sanjemties un aiziet no tirgus pats.
Katram jau liekas, ka izdzivos, izvilks, izkjepurosies.autors: Akademikje 25 Jūlijs, 2009, 12:37
-
barters, ta ir nakotne
autors: solo 27 Jūlijs, 2009, 21:25
-
Jāsaka, ja starpnieks var atrast ražotājam noietu par labu cenu, tad kur ir problēma? Ja redzu, ka kādam ražotājam ir brīvas jaudas un man ir zināms pircējs, kas meklē tieši tādu produktu, tad kur redzam problēmu?? Es pats eksportēju produkciju no Latvijas ražotājiem un tajā saskatu tikai pozitīvo - Latvijas resursu eksports, darbavietu nodrošinājums, nodokļu ieņēmumi…
Bieži vien ražotājs pats nemeklē vai arī viņam nav resursu atrast jaunus un izdevīgus pasūtījumus, jo bieži vien ražotājs ir speciālists sava produkta ražošanā, bet ne tik daudz pārdošanā. Vai tas ir labi un pareizi?? Lai kāda ir atbilde, reālā situācija bieži vien ir tāda, kā minēju. Mana, kā starpnieka, pilna laika uzdevums ir atrast jaunus un izdevīgus klientus. Es tam veltu laiku un pūles un domāju, ka daru to labāk par ražotāju. Ja jau es varu realizēt produkciju par izdevīgākiem noteikumiem nekā ražotājs jau pašlaik strādā un vēl klāt varu nopelnīt nelielu komisiju, tad domāju, ka savu lietu protu labi… Es nerunāju par veiksmi, bet gan par pastāvīgu darbu un ieguldījumiem šajā jomā.
Saprotu, ka galvenā doma rakstam nebija par to, vai starpnieks kā tāds ir labs un vajadzīgs, bet varu pateikt, ka bieži vien starpnieks ir izdevīgs gan ražotājam, gan gala patērētājam, jo tas labi pārzin tirgu un spēj izvērtēt dažādus piedāvājumus un piedāvāt pircējam visatbilstošāko.
autors: Starpnieks 5 Augusts, 2009, 09:20