Pēdējo nedēļu laikā konkurētspējas veicināšanas projekta „Soli pa Solim” ietvaros esmu pabijusi Latvijas reģionos un rūpīgi sekojusi līdzi mazo uzņēmēju interesei un jautājumiem par šo tēmu. Semināru dalībnieki bija uzņēmēji, respektīvi, ar informācijas tehnoloģijām tieši nesaistīti cilvēki, tomēr – galvenie lēmumu pieņēmēji.

Vai informācijas tehnoloģijas (IT) ir konkurētspējas instruments un atbalsts eksporta veicināšanai? Retorisks jautājums, kam retoriska atbilde ir ‘jā’ – ar piebildi, ka uzņēmējs ir gatavs ierindot informācijas tehnoloģijas tajā pašā svaru kategorijā no vadības viedokļa kā, piemēram, ražošanas tehnoloģiju.

Akadēmiski skatot konkurenci, gandrīz vienmēr tiek minēts Portera (Michael E. Porter) piecu spēku modelis, arī Portera biznesa stratēģijas pozicionēšanas arhetipi. Ļoti vienkāršoti – piecu spēku modelis liek uzņēmējam vērtēt ietekmes spēku, ko rada piegādātāji, pircēji, konkurence nozarē, jaunienācēji un aizstājējprodukti, savukārt pozicionēšanās arhetipi rosina izvēlēties vai nu zemo izmaksu vai atšķirīgo faktoru stratēģiju. Šodien teritorija ir globālais tirgus un pat, ja nedomājam par eksportu, jebkurš no spēkiem vairs nav tikai kaimiņš. Tiktāl teorija.

Praksē liekas, ka ne pārāk uzcītīgi (ja vispār) uzņēmēji izsver konkurētspēju un analizē savu pozīciju globālajā tirgū. Ja nu izdevies ziedu laikos uzcelt viesu māju, izveidot nelielu kokapstrādes cehu vai atvērt autoservisu, tad, ja tas vēl nav paveikts, ir pēdējais laiks uzņēmējiem izvērtēt Portera piecus spēkus. Tāpat būtu pašam sev jānoformulē stratēģiskā pozīcija – zemo cenu vai atšķirīgā faktora. Kopā tas dos izpratni par konkrēta biznesa specifiskām vajadzībām, spēju skaidri formulēt biznesa mērķus un noteikt, kāda loma IT būs to sasniegšanā.

Biznesa stratēģija ir uzņēmuma mugurkauls, bet konkurētspējas ‘odziņu’ ir iespējams pievienot, veicot biznesa procesus atbalstošu IT stratēģijas nodrošināšanu. Būtībā soļi vienkārši:
- balstoties uz biznesa stratēģiju, saprast, novērtēt un plānot IT un biznesa saskaņošanu;
- saprast, novērtēt un plānot programmatūras virzību;
- saprast, novērtēt un plānot tehnisko platformu;
- saprast, novērtēt un plānot organizatorisko virzību;
- dokumentēt un prezentēt IT stratēģijas plānu biznesa dalībniekiem plašākā izpratnē. Nevajadzētu aizmirst, ka šī procesa būtiska sastāvdaļa ir arī piegādātāji un pircēji. Jāpatur prātā gan, ka konkurences priekšrocību elementi tiek kopēti un pārņemti sistemātiski un tīmeklī jau esošie gandrīz nekavējoties. Tas nozīmē, ka arī IT stratēģijas plānošana ir nepārtraukts process, jo neviens veiksmīgs risinājums nebūs jūsu ‘privāts’ ilgstoši.

Galvenokārt tehnoloģiju atbalsts tiek izmantots trīs uzdevumiem: biznesa procesu optimizācijai, nododot atsevišķus procesus IT, izmaksu kontrolei un samazināšanai un lēmumu atbalstam. Piemēram, pārdošanas procesa optimizācija: pašapkalpošanās specifisku krājumu tirdzniecībā. B2B modelis profesionāli zinošam pircējam – klienta resursu iesaistīšana uzņēmuma procesos ar vērā ņemamu efektu izmaksu jomā. Rezultāts uzņēmumu visaptverošs – samazinātas izmaksas (mazāks pasūtījumu pieņēmēju skaits, automatizēta piegāžu organizācija), palielināta klientu apmierinātība (sadarbības ātrums un pieejamība, reāla laika rezervācijas, iespēja organizēt preču saņemšanu), samazināts klienta svārstības risks (elektroniski integrēts piegādes ķēdē), neierobežots tirgus (internets ir globāls), samazināti kvalitātes riski (nepastarpināta preču izvēle no ražotāju katalogiem), reāla laika informācija u.c. Risinājums tiek izmantots vietējā uzņēmumā jau gadus desmit un šobrīd apkalpo virs septiņdesmit procentiem pieprasījumu no aptuveni diviem simtiem dienā. Arī viesu nama gadījumā ar pareizu IT pielietojumu ir iespējams iesaistīt klientu pakalpojuma izvēlē, novērtēšanā un veidošanā, tādējādi ‘piesienot’ savam biznesam. Savukārt mazajam servisam būtu jāapskata iespēja kļūt par blusu zilonim (Charles Handy, The Elephant and the Flea, 2001) – automašīnu ražotājam un rezerves daļu piegādātājam - un integrēt sevi viņu biznesa procesos. Iztēles rosināšanai - pasaules pieredze rāda, ka sociālie tīkli globālajā tīmeklī (Twitter, Facebook) tiek veiksmīgi izmantoti inovāciju virzībā un jaunu produktu izstrādē.

Kā jau ierasts, ieteikums runāt ar speciālistiem un nišu konsultantiem par IT iespējām konkrēta biznesa konkurētspējas veidošanā tika uzņemts ar dziļu nopūtu. Tomēr diskusija raisījās par optimālo investīciju apjomu IT. Pasaulē šis rādītājs tiek lēsts atkarībā no tirgus stāvokļa – stabilos tirgos 4 - 6% gadā no apgrozījuma, augošos tirgos līdz 8%. Latvijā pat IT pielietojuma ziņā samērā aktīvos uzņēmumos apjoms ir ap 2%, kas faktiski rāda, ka IT potenciāls konkurētspējas nodrošināšanai ne tuvu nav apgūts.