Vai iespējams savienot moderno ar konservatīvo? Vēl vairāk - vai tas ir svarīgi biznesa tehnoloģiju jomā, un kā to izdarīt? Varbūt modernais ir aktuāls tikai modes industrijā? Dodoties uz Epicor Software Latvija sarīkojumu par godu 15 gadu jubilejai pagājušajā nedēļā, kā mazs velniņš prātā lēkāja Prada - itāļu modes zīmols, kas zināmās aprindās tiek uzskatīts par statusa simbolu. Tomēr Prada (dibināta 1913.gadā) ir vērā ņemams piemērs tam, kā dizains var būt izteikti inovatīvs un vienlaicīgi stabils vairāku paaudžu garumā.

Epicor sarīkojumā mani visvairāk interesēja, vai pēc 15 gadu darbības Latvijas tirgū, kas nozīmē teju visu brīvā tirgus periodu, uzņēmums spēj piedāvāt kaut ko būtiski jaunu un modernu. Precīzāk, vai un ko piedāvā mātes uzņēmums Epicor Software Corporation (dibināta1984. gadā)? 2007. gadā Business 2.0 žurnāls iekļāva Epicor 100 visātrāk augošo kompāniju sarakstā. Latvijas tirgū Epicor vārds parādās 2004.gadā, kad Scala Business Solutions tiek pievienots Epicor korporācijai. Latvijā atpazīstamākā ir šīs korporācijas piedāvātā biznesa vadības sistēma Scala, kas tirgū ir jau kopš 1994. gada un ar kuru šobrīd strādā aptuveni 100 uzņēmumu.

Ar ko biznesa vadības sistēmas ‘valkāšana’ atšķiras no apģērba? Vienīgi ar to, ka biznesa kostīmu (konservatīvais) un izejamo tērpu (modernais) mēs necenšamies un bieži pat nevaram uzvilkt vienlaicīgi, bet biznesa vadības sistēmai ir jādod iespēja vienlaicīgi kalpot gan konservatīvam lietotājam, gan modernā cienītājam. Tajā pat laikā, mūsdienīgs Prada kostīms, ko velkam biznesa pusdienās, tiek izgatavots no HiTech materiāliem.

Biznesa vadības sistēmas kodols ir biznesa operāciju uzskaite un vadība finanšu izpratnē, kas savā būtībā var tikt apzīmēta kā konservatīva. Neatkarīgi no pieejamajām tehnoloģijām process ir palicis nemainīgs un fundamentāls laika gaitā, radot stereotipu, ka arī grāmatvedis pēc dabas ir konservatīvs. Savukārt, veids un metodes, kā uzņēmums sadarbojas ar savu pircēju, darbinieku, piegādātāju un sabiedrību, pieprasa arvien jaunus un inovatīvus risinājumus jeb modernu pieeju. Respektīvi, katrā uzņēmumā rodas iekšējs ‘idejas pārdošanas’ bizness, kur novators jeb modernā cienītājs cenšas aizraut konservatīvo sekot savai idejai. Diezgan dominējošs ir stereotips, ka moderno virza IT darbinieki. Stereotips bīstams, jo var radīt situāciju, ka tiek investēts tehnoloģijās, kas ir IT darbinieka sapnis, bet nedod pievienoto vērtību biznesam.

Kā tikt galā ar šo ideju pārdošanas spēlīti? Neticu, ka konservatīvs un novatorisks var tikt ‘piešūts’ amatiem, tās drīzāk ir personību raksturojošas īpašības.

Klasiskā mārketinga jomā (pārdot ārējam pircējam) noderīgs ir Tehnoloģiju adaptācijas dzīves cikla modelis (Rogers’ Bell Curve)* - socioloģisks modelis, kuru izstrādājuši Joe M. Bohlen, George M.Beal un Everett M. Rogers Iowas universitātē, pētot lauksaimnieku pirkšanas paradumus. Modelis apraksta inovāciju adaptāciju, vadoties pēc grupu demogrāfiskajiem un psiholoģiskajiem rādītājiem, un piedāvā piecas adaptācijas grupas:
- inovatori - augsti izglītoti, turīgāki un uz lielāku risku orientēti cilvēki;
- agrie apguvēji - jauni, izglītoti cilvēki, kuri tiecas būt kopienas līderi;
- agrais vairākums - vairāk konservatīvi, bet atvērti idejām un sabiedrībā aktīvi cilvēki;
- vēlais vairākums – gados vecāki, mazāk izglītoti, ievērojami konservatīvi un mazāk aktīvi cilvēki;
- tūļas –ļoti konservatīvi, gados vecāki un vismazāk izglītoti cilvēki.

Augsto tehnoloģiju mārketingam modeli ir adaptējis Džefrijs Mūrs (Dr Geoffrey Alexander Moore) **. Pamata koncepts ir vienkāršs - dažādas adaptācijas grupas pieņem inovācijas dažādu iemeslu dēļ. Lai ideja, balstīta uz inovatīvu jeb modernu tehnoloģiju, būtu dzīvotspējīga, ir jāapzinās katra adaptācijas grupa, jāsaprot tās attiecības ar kaimiņu un atšķirīgi jārunā ar katru. Vēl vairāk - lai radītu stabilu tirgu, ir jābūt spējīgam ieraudzīt un pārvarēt plaisas starp grupām un secīgi iziet tās visas.  

Pieeja noteikti ir izmantojama arī uzņēmuma iekšienē. Pēc manas pieredzes - Latvijas uzņēmēji neņem vērā, ka modernā ieviešana lielā mērā ir idejas pārdošana iekšējam pircējam. Jebkurai pārdošanai ir pārdošanas izmaksas, un šīs, kas faktiski ir tehnoloģijas adaptācijas izmaksas, ir papildus slogs projektiem un bieži netiek iekļautas budžetos. Tehnoloģiju adaptācija noteikti ir projekta riska faktors, kas var ne tikai aizkavēt atsevišķu sadaļu ieviešanu, bet nogremdēt projektu kopumā.

Biznesa vadības sistēmu jomā uzdevums kļūst sarežģītāks, jo mēs nevaram iet tehnoloģiju adaptācijas dzīves ciklam cauri secīgi, risinājuma lietošanas gaitā, bet tas jādara visām adaptācijas grupām vienlaicīgi. Uzdevumu noteikti var palīdzēt risināt konsultants, tomēr zināšanas par pieejamo cilvēkkapitālu un tā psiholoģisko komplektu ir uzņēmēja pusē.

Atgriežoties pie Epicor, ražotājs piedāvā tehnoloģiski jaunas paaudzes produktu, kas pilnībā nodrošina sapni: ‘bizness jebkur’. Vienkārši runājot, ir pazudusi robeža starp konservatīvo un moderno, un katrs biznesa dalībnieks ir nodrošināts ar visu nepieciešamo darba uzdevumu izpildei, izmantojot iekārtas un tehnoloģijas, kādas viņa amatam un personībai ir optimālas lietošanai konkrētā vietā un reālā laikā, piemēram, pārdošanas speciālista ārpusbiroja darbs ar PDA vai smart-phone; darba rezultātu reģistrēšana ERP sistēmā, izmantojot mežistrādes tehnikas borta datoru; uzņēmuma veiktspējas monitorings, pamatojoties uz reālā laika datiem, kas saņemti ar  mobilo iekārtu starpniecību. Domāju, ka lasītājs var minēt vēl daudz šādu piemēru, kuri ļauj spriest par konservatīvā un modernā veiksmīgu simbiozi.

Info:  http://www.infoworld.com/d/applications/epicor-ships-update-flagship-erp-app-916
____________________

* Everett Rogers Technology Adoption Lifecycle model.

** Geoffrey Moore “Crossing the Chasm” 1991, papildināta 1999; Capstone Publishing Limited 1999.