Eksporta veicināšana, procesu optimizācija un izmaksu samazināšana ir populārākie vārdi jau pāris gadu garumā gan privātajā, gan valsts sektorā. Viss ir pareizi - eksportspēja ir kritiska tik mazam tirgum kā Latvija, un tā veicināšanai ir būtiski palielināt konkurētspēju.
Problēmas rodas, ja haotiski pievēršamies katrai sadaļai atsevišķi un visbiežāk izmaksu mehāniskai samazināšanai, neņemot vērā lēmuma nākotnes cenu. Un šajā situācijā informācijas tehnoloģijas (IT) nokļūst pirmajā rindā. Jocīgi – visi piekrītam, ka dzīvojam informācijas laikmetā, visi ‘sērfojam’, ‘draugojamies’ un ‘tvītojam’, t.i., izmantojam modernus IT rīkus selektīvas, sev privāti svarīgas informācijas ieguvei un nodošanai, bet uzņēmumu līmenī bieži vien milzīgus datu apjomus pametam neizmantotus.
Protams, ja IT rīki, tipiski vadības sistēmas, tiek izmantoti biznesā, kur pamata uzdevums ir peļņas gūšana,, par tiem ir jāmaksā. Un jāmaksā gan par tiesībām lietot (licences izmaksas), gan par resursu pieejamību sistēmas dzīves cikla laikā un garantiju, ka sistēma būs savietojama ar mainīgo IT vidi laika gaitā (uzturēšanas izmaksas).
Gribētos ticēt, ka tikai un vienīgi prasība drastiskai izmaksu samazināšanai ir piespiedusi vidējējiem un lielajiem uzņēmumiem atteikties no biznesa kritisko IT sistēmu uzturēšanas, bet mazajiem – no sistēmu iegādes vispār. Faktiski tomēr Latvijā bieži sastopams ir totāls nihilisms pret intelektuālo kapitālu. No vienas puses, par programmatūru un, vēl jo vairāk, ar to saistītām zināšanām, var nemaksāt, tāpat kā var nemaksāt par mūzikas ierakstiem un filmām. No otras puses, integrētu vadības sistēmu vērtību un risku palikt bez resursu pieejamības vispār nevērtē.
Rezultāts rādās diezgan biedējošs. Tīri nemanot uzņēmumi veido kumulatīvi augošas nākamo periodu izmaksas, tās neuzrādot savā bilancē.
Atsakoties no sistēmu uzturēšanas pakalpojuma, uzņēmums pieņem lēmumu palikt “status-quo”, argumentējot, ka visa nepieciešamā funkcionalitāte jau ir iegādāta. Tomēr tehnoloģijas attīstās ļoti strauji. Pat pieņemot, ka mūsu bizness paliks nemainīgs, mēs nevaram pieņemt, ka apkārtējā pasaule un tas, ko tā pieprasa no saviem dalībniekiem, arī paliks “status-quo”. Tas ir ārpus mūsu ietekmes zonas, un diez vai mūs paklausīs mūsu tehnoloģiju partneri, piemēram, Microsoft. Šo es nosauktu par īstermiņa domāšanu un vadītāja personīgu atbildību. Dīvaini arī, ka praksē sistēmu uzturēšana vairāk vai mazāk tiek pieciesta, ja runa ir par globālo izstrādātāju sistēmām, bet to sistemātiski ignorē vietēji izstrādātu, specifisku biznesa funkciju risinājumiem, biznesa kritiskām aplikācijām, kur resursu pieejamība (arī zināšanas) ir daudz lielāks riska faktors. Ja globālo izstrādātāju resursu pieejamību var atgūt, samaksājot uzkrāto parādu jeb nokavēto uzturēšanas maksu, tad ļoti ticami, ka mazais izstrādātājs ir vienkārši mainījis darbības jomu, jo viņa pārvaldītās prasmes nevienam nav bijušas nepieciešamas.
Šobrīd sāk parādīties gadījumi, kad Latvijas mērogam drīzāk lieli uzņēmumi nevar nokārtot uzkrāto parādu IT (jau pāris gadus pārtraukta globāla ERP uzturēšana) un, visticamāk būs spiesti turpināt ‘lāpīt’ (tātad maksāt) apritē esošas vietējā izstrādātāja sistēmas, kuras vairs nevar nodrošināt normālu atbalstu biznesa darbībām, nemaz nerunājot par konkurences izrāvienu. Konkurentus tas iepriecina, tajā pat laikā produkta izstrādātāju tas vispār neinteresē. Mēs taču nedomājam, ka varam doties atpakaļ uz veikalu, kad mūsu maz lietotās kurpes, kas nebūt nav cauras un vēl pilda savu funkciju, vairs nav labas, jo mode (šā brīža vispārlietotā tehnoloģija) ir mainījusies, un pieprasīt pārdevējam apmainīt tās pret gaumei atbilstošām.
Neesmu redzējusi apkopotus datus Latvijā, bet pasaules vadošā informāciju tehnoloģiju izpētes kompānija Gartner uzkrāto parādu IT uz šo gadu vērtē 500 miljardu apjomā: lasiet vairāk http://www.gartner.com/it/page.jsp?id=1439513
Citāda situācija veidojas mazā biznesa sektorā, kur uzņēmēji pat pie labākās izpratnes un vēlēšanās nav spējīgi nopirkt kvalitatīvas vadības sistēmas, bet izlīdzas ar MS Excel tabulām un savu personīgo pieredzi. Pēdējā laikā esmu runājusi ar vairākiem uzņēmējiem, kuru biznesa apgrozījums ir zem miljona latu, bet tam tuvojas, un kuri praktiski vairs nav spējīgi pārvaldīt un kvalitatīvi izmantot savus datus. Un šeit vairs nav runa tikai par sistēmām, šeit vispār neeksistē IT infrastruktūra. Uzkrātais parāds IT ir milzīgs, ja prognozējamās izmaksas attiecinām pret apgrozījumu un ja saprotam, ka visi brīvie līdzekļi tiek novirzīti pamata procesu nodrošināšanai. Tas ir īsts vāveres ritenis – izaugsmi ierobežo informācijas apstrādes spēja un metodes, bet mēs nevaram to uzlabot, jo nav izaugsme un tai līdzi nākoši brīvi līdzekļi. Neesmu eksperts dažādu fondu, gan ES, gan valsts jomā, bet varu teikt, ka nav atrodama atbalsta programma, kura adresētu mazo uzņēmumu IT infrastruktūras jautājumus un palīdzētu iegūt starta pozīciju konkurētspējas nostiprināšanai.
Vai ir iespēja izvairīties no lamatām, ko paši apzināti vai neapzināti sev gatavojam? Jā! Vienkārši ir jāsāk savā bilancē skaitīt uzkrāto parādu IT. Tās ir prognozējamas izmaksas un saprātīgi būtu regulāri pārskatīt savu IT portfeli, saprast biznesa kritiskās sistēmas un pieņemt lēmumus, apzinoties lamatu konstrukciju.
17 komentāri
-
te riņķī apkārt runā par dažādiem burbuļiem iepriekšējos gados. Vai tik lielais IT spendings arī nebija pārspīlēts burbulis? Ekonomika ir sasniegusi punktu, kur lielas un ātras izaugsmes vairs nav gaidāmas. Mūra likums ir laba lieta, bet ja esošas tehnoloģijas strādā un apmierina vajadzības, tad upgreids upgreida pēc ? Tie laiki ir pagājuši un arī pieminētais MS šito saprata, jo pagarināja uzturēšanas termiņus savām operētājsistēmām. Diemžēl tehnoloģijas daudzos aspektos ir aizskrējušas pa priekšu reālajai dzīvei.
autors: plakanais 7 Oktobris, 2010, 09:55
-
100% piekrītu autorei.
“Viss strādā” protams ir labi, bet neaizmirsīsim, ka mēs strādājam _globālas_ konkurences apstākļos. Starp citu, autore par to jau rakstījaautors: k99 7 Oktobris, 2010, 10:39
-
Domāju, ka ne vienmēr uzņēmēji apzināti cenšas nokļut tajā burbulī. Drīzāk tā ir vēlme ietaupīt, nesaprotot, ko un kā var ietekmēt salīdzinoši dārgu pakalpojumu apmaksa. Ietaupa. Un viss.
autors: Zigis 7 Oktobris, 2010, 11:41
-
Vēl viena piebilde par tēmu. iepriekšējos gados, pērkot IT sistēmas, bija ieplānots noteikts laika posms, kurā atpelnīt sistēmā ieguldītos līdzekļus. Diemžēl, uzņēmumu apgrozījumiem ievērojami krītoties, šis periods ir pagarinājies. Varbūt pat nav sasniedzams, nodrošinot pilnu ieplānoto uzturēšanu. Un ne jau katrs konkrētais uzņēmums tur vainīgs. Viņiem vienkārši nav citas izejas.
Ceru, ka autore negrib apgalvot, ka neatkarīgi no jau ieviestā risinājuma atmaksāšanās, tas ir jāizmet un jāpērk jauns. vai apzināti jāiet uz zaudējumiem un iespējamu bankrotu, tikai lai nomaksātu krutās IT sistēmas ikgadējos supporta maksājumus.autors: plakanais 7 Oktobris, 2010, 12:14
-
Tāpat kā jebkurš bizness, ari IT nebija izņēmums un “uzsēdināja” savus klientus uz adatas. Patiesībā uz pamatīgi treknas adatas ar nesamērīgām izmaksām. Un kāds tur brīnums par šādu rezultātu … un trauksmi no IT puses!?
autors: jussi 7 Oktobris, 2010, 15:59
-
nju, latvietis latvietim latvietis :) kur nu bez kašķēšanās.
Man liekas, ka autore gribēja teikt kaut ko citu.Papētīju, viens skaists paraugs, no kā mācīties, varētu būt norvēģu krājbankas (skat. http://en.wikipedia.org/wiki/Sparebank). Ideja ir tā, ka Norvēģijā šādu lokāla mēroga banciņu ir daudz, 123 laikam. Skaidrs, ka šādas banciņas ir labas priekš iedzīvotājiem un ekonomikas - tas ir kā paņemt aizņēmumu nevis plēsīgā skandināvu bankā, bet no saviem kaimiņiem.
Tai pat laikā, katrai no šādām banciņām ir jārisina dažādi jautājumi kā tehniskā infrastruktūra (t.sk., IT, kredītkartes), drošība, utt. Tāpēc, tās ir apvienojušās divās aliansēs, kas arī ir noformētas kā kompānijas, kas šos pakalpojumus sniedz.Par cik letiņi savā starpā ir kašķīgi, un ne uz ko vienoties nevar, tad būtu jēdzīgi, ja šādu kooperēšanos veicinātu valsts. Tas būtu izdevīgi mazajiem uzņēmējiem, tātad - ekonomikai vispār, un arī nebūtu milzonīgi lieli izdevumi ne priekš valsts, ne priekš katra no dalībniekiem.
Var jau teikt, ka IT ir satraucies par saviem ienākumiem, bet ir diezgan muļķīgi iedomāties, ka ilgi būs iespējams konkurēt bez tehnoloģijām, kas to atbalsta.
autors: k99 7 Oktobris, 2010, 16:18
-
plakanajam - domāju, ekonomika nekad nesasniedz punktu, kad lielas un ātras izaugsmes nav gaidāmas, mainās tikai ekonomikas bāze. Jā, šobrīd tas ir noticis ar rūpniecības bāztu ekonomiku. Noteikti neapgalvoju, ka esošās vadības sistēmas jāizmet tādēļ, ka pārtraukta to uzturēšana. tā vietā ir jāizrevidē savs portfelis, jāsāk sarunas ar biznesam kritisko sistēmu izstrādātājiem un jāvienojas par atjaunošanas noteikumiem. Tieši tāpat kā pārstrukturējot banku kredītu. Protams, var gadīties, ka samērojot izmaksas ar šodienas biznesa prasībām, izdevīgāk ir iegādāties jaunu sistēmu.
k99 - paldies par piemēru, ļoti vietā. Bēdīgi, ka valsts starp visām mazā biznesa programmām nepiedāvā kaut vai informatīvus lasījumus par IT pamatiem un lomu biznesa attīstībā. Cik zinu, to nedara arī biznesa inkubatoros. Tomēr, man sensitīvākā grupa liekas vidējais bizness. Tas reti ir gatavs investēt iespēju izpētē, paļaujas uz savu izpratni un labākā drauga padomu, kas ne vienmēr sakrīt ar tirgū dominējošajiem noteikumiem.
jussi - IT par saviem ieņēmumiem ir droši vien satraucies kā jebkurš bizness, tomēr šajā kontekstā satraukums nāk no IT patērētāja puses. IT uzņēmumu bilances parāda IT problēma ir reti sastopama. Cita starpā, tieši IT patērētājs, taupot nedomājot kur un cik, ir savu mazo vietējo sistēmas izstrādātāju bieži noplicinājis tik tālu, ka pašam jākļūst par vienīgo sistēmas uzturētāju un attīstītāju.
autors: Daiņa Zīraka 12 Oktobris, 2010, 08:03
-
Pirmkārt Latvijai ir bijuši ļoti daudz sistēmu pasūtījumi pilnīgi idiotiski, kuri protams tā arī netika ieviesti. Palasiet ko apollo runā par AA Projektu. Izdomā kaut kādu lažu, lai tikai savējiem naudiņu aizskaitītu.
Es neesmu uzņēmums, bet man jau tagad mājās ir bezmaksas programmatūra UBUNTU. Mazajiem uzņēmumiem viennozīmīgi, ka pietiek, un mazajiem uzņēmumiem tātad par programmatūru nevajadzētu maksāt neko. Un Ubuntu var izdarīt gandrīz to pašu ko Windows, tātad neatpaliekam no laika. Ir pat lietas, kas ir labākas.
Mūsu latvieši twitteri gandrīz kā nelieto, manuprāt. Vienīgi firmas tur pārsvarā tikai darbojas.
autors: Andrejs 22 Oktobris, 2010, 06:42
-
Soudns great to me BWTHDIK
autors: Zaylin 22 Maijs, 2011, 20:34
-
4Fr0mV tycanjkdflew
autors: hcxxws 23 Maijs, 2011, 14:02
-
WHzrIv bqufentgofin
autors: rquiuyeolg 27 Maijs, 2011, 19:52
-
All people deserve wealthy life time and business loans or small business loan can make it much better. Because people’s freedom is grounded on money state.
-
Websites worth visiting…
[…]here are some links to sites that we link to because we think they are worth visiting[…]……
-
Gems form the internet…
[…]very few websites that happen to be detailed below, from our point of view are undoubtedly well worth checking out[…]……
autors: debt consolidation companies 17 Janvāris, 2012, 06:40
-
Awesome website…
[…]the time to read or visit the content or sites we have linked to below the[…]……
autors: debt consolidation programs 17 Janvāris, 2012, 08:09
-
Blogs ou should be reading…
[…]Here is a Great Blog You Might Find Interesting that we Encourage You[…]……
-
Read was interesting, stay in touch……
[…]please visit the sites we follow, including this one, as it represents our picks from the web[…]……
autors: bad credit debt consolidation loans 17 Janvāris, 2012, 21:00