Globālajā telpā informācijas tehnoloģiju jomā tematika pēdējā gada laikā ir mainījusies dramatiski. Ja pagājušā gada sākumā fokuss bija uz datu centru ekonomiju, aplikāciju optimizāciju, IT investīciju samazināšanu, vienlaikus palielinot atdevi, un pareiza datu analīzes rīka izvēli, tad šogad varam lasīt par virtualizāciju, mākoņskaitļošanu jebkurā tās izpratnē, uzņēmumu mobilitāti, biznesa inteliģenci un pat uzņēmumu vadības sistēmu (ERP) facebook-ošanu un twīt-ošanu. Tradicionāli biznesā gads tiek uzskatīts par īsu laika sprīdi, un te nu mēs redzam, ka viss nav pa vecam.

Vai fokusa maiņa ir nonākusi arī līdz mums, un ko tā nozīmē biznesam? Bizness gan te dalās divās frontēs: ‘mūsējie’ jeb patērētājs, kas izmanto informācijas tehnoloģijas savu mērķu sasniegšanai, un ‘jūsējie’ jeb piegādātājs, kuru pamata bizness un peļņas avots ir tehnoloģiju un pakalpojumu piegāde.

Liekas, piegādātāju pusē vismaz kāds ir uzķēris fokusa maiņu un realizē iespēju. Portāla ‘Diena.lv’ tehnoloģiju sadaļā vairākas nedēļas bija lasāms Reiņa Zitmaņa raksts ‘Latvijas eksporta prece – infrastruktūras īre’ par pašmāju uzņēmuma DEAC piedāvājumu infrastruktūras īres jomā, sasniegumiem un panākumiem eksporta tirgos. Šis tiešām ir labs piemērs tam, ka straujā IT attīstība paver inovatīvu skatījumu arī uz eksportu un maina tradicionālo eksporta preces redzējumu.

Tomēr svarīgāks ir jautājums, vai viss pa vecam ‘mūsu’ pusē? Dienas Biznesa februāra numura lauksaimniecības rubrikā varam lasīt, ka ‘zemnieki aktīvi modernizējas’ – Lauku atbalsta dienestam iesniegts rekordskaits projektu Lauku saimniecību modernizācijas programmas 8. kārtai – visi tehnikas vienību iegādei vai dažādu objektu būvniecībai. Labi, tas rosina piegādes ķēdi, un turpat arī varam lasīt par lauksaimniecības tehnikas tirgu un mūsu piegādātāju konkurētspējas nedienām. Piekrītu, ir sāpīgi, ja gatavu tirgu pārņem kaimiņvalsts uzņēmējs, bet durvis tam ir pavēris pircējs, kurš, papildus izdevīgākām cenām, jaunā piegādātāja darbību raksturo kā ‘profesionālu un ātru’. Cik saprotams, neviens projekts nav veltīts informācijas tehnoloģiju balstītu pasākumu vai inovāciju realizācijai, kas palielinātu uzņēmuma konkurētspēju. Bet iespēju norāda pat zaudētais pircējs – reakcijas ātrums, kuru šajā nozarē lielā mērā nosaka uzņēmuma mobilitāte. Liekas, ‘mūsu’ pusē viss pa vecam.

Vai izmaiņu uztveres plaisa, kas veidojas starp mūsējiem un jūsējiem, ir draudoša vietējam biznesam? Domāju, ka jā, turklāt paredzu, ka tai būs bumeranga efekts. Kamēr mūsējie kavēsies saprast IT piedāvājumu un nodrošināties ar resursu pieejamību visdažādākajā, tai skaitā, cenas izpratnē, viņējie atradīs pircēju ārvalstu tirgos, un pēc īsa brīža mūsējie būs spiesti pirkt pakalpojumus, arī zināšanas, starptautiskā tirgū. Protams, tie, kas varēs atļauties.

Kā iedvest jaunu elpu Biznesa - IT attiecībās mūsējo pusē?

Kritiska loma šo attiecību veidošanā ir darbinieku tehnoloģiju adaptācijas spējai, kam ir socioloģiska daba un kas ir cieši saistīta ne tik daudz ar indivīda vecumu, cik vispārējo izglītību. Darbinieku adekvātas vispārējas IT prasmes, ieskaitot spēju ar izpratni darboties sociālajos tīklos un rīkoties ar mobilajām iekārtām, kā arī vispārēja komforta sajūta, darbojoties ar jebkurām tehnoloģijām, ir neizbēgams priekšnosacījums.

Patīk vai nē, bet uzņēmuma mugurkauls ir izmantotā biznesa vadības sistēma (ERP), kuras integrācija biznesa procesos ir kritisks konkurētspējas elements. Atsevišķi uzņēmumi sāk izmantot datu centru pakalpojumus un risina sistēmu pārvietošanu uz nomātu infrastruktūru. Katram konkrētam gadījumam ir savi plusi un mīnusi, bet vienīgais risks - vai uzņēmējs tos saprot un izvērtē pirms lēmuma pieņemšanas? Pamatā ar šādu lēmumu kapitāla ieguldījumi tiek aizstāti ar prognozējamām darbības izmaksām un pārnesti dažādi riski. Bet tā noteikti nav jauna elpa Biznesa –IT attiecībās.

Katru attiecību sākums ir abpusēji ieinteresēta saruna. Ja nu minēto pircēja konkurenta vērtējumu mēs pārvēršam ‘Biznesa –IT sarunā’, izanalizējam, kas mums traucē būt profesionāliem un ātriem, un jautājam, vai tehnoloģijas var dot risinājumu? Tad uzņēmējs saka savam IT speciālistam  Jānim: „Klau, es gribu, lai sistēma dara TO!”, un Jānis atbild: „Jā, es varu panākt, ka sistēma dara TO.” Tad Jānis dodas uz savu darba vietu, veido jaunu biznesa procesu biznesa vadības sistēmā, notestē un atdod rezultātu, kā solījis. Jā, piekrītu, uzņēmuma ERP jābūt pietiekami modernai un ir jāpiedāvā iebūvēta biznesa platforma un rīki ‘privātu’ procesu modelēšanai biznesa, nevis tehniskā līmenī, kas prasītu iejaukšanos  programmas kodā* , bet ne tikai. Jaunā elpa lielā mērā slēpjas sarunas formātā – bizness zina, kas viņam nepieciešams, un pieprasa IT adekvātu reakciju. TAS var būt jebkas, kas, pēc uzņēmēja domām, var nodrošināt biznesa asumu un atdevi. TAS var būt mobilā stratēģija, kas mūsu lauksaimnieku piemērā sākas ar problēmas reģistru konkrētai tehnikas vienībai, pareizo rezerves daļu nodošanu servisa izbraukuma brigādei, ziņojuma nodošanu klientam, ka brigāde ir ceļā, kas turpinās ar nomainīto daļu un padarītā darba reģistrāciju un beidzas ar rēķina izrakstīšanu remonta izpildes vietā – tieši tas, kas nodrošina pircēja pieprasīto profesionalitāti un reakcijas ātrumu.

Iespējams, uzņēmumam ir jāizskata esošās vadības sistēmas atbilstība biznesa veiktspējai šodienas apstākļos un jāmēģina realizēt attīstības projekts šajā jomā, nevis jaunas tehnikas vienības iegādē. Teiksiet – dārgi, bet jau minētājā rubrikā eksperte saka ‘…pērkot ilgtermiņa preci par lētu sākumcenu, agri vai vēlu starpību nāksies samaksāt’. Kādēļ šo mūsējie neattiecina arī uz biznesam kritiskajām vadības sistēmām? Gribas arī cerēt, ka publiskajā telpā atspoguļotais priekšstats par modernizāciju nav precīzs, jo ‘jauno elpu’ gaidām no uzņēmēja, bet minēto modernizācijas stratēģiju droši vien veido finansējuma programmu noteikumi.

* detalizēti par svarīgo ERP šobrīd lasiet Gartner pētījumā http://www.gartner.com/technology/media-products/reprints/oracle/article173/article173.html