Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) 22.aprīlī parakstīja “Latvijas organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstības un krīzes pārvarēšanas redzējumu Latvijas atjaunotnes divdesmitgadē. Mērķtiecīgi investēt un mainīt ekonomikas vidi, nodrošinot darba vietas, privātā kapitāla piesaisti un IKP pieaugumu!” un aicina politiskās partijas, nevalstiskās organizācijas un Latvijas iedzīvotājus pievienoties šim redzējumam.

Parakstītā paziņojuma pilnais teksts: http://www.lddk.lv/index.php?p=1354

Partneri uzskata, ka sabiedrībai ir jāsaņem skaidra atbilde, ar kādiem paņēmieniem radīsim pamatu Latvijas ģimeņu labklājības uzlabošanai un kā panāksim pagriezienu no bezcerīgas ekonomikas lejupslīdes un stagnācijas uz reālu situācijas uzlabojumu. Jāsniedz ziņa tiem, kas grasās pamest Latviju, ka viņiem Latvijā ir izaugsmes iespējas.

Līdz šim īstenotās krīzes pārvarēšanas politikas galvenie riski ir ekonomikas turpmākas atdzišanas izraisīta ilgstoša stagnācija, ko, visticamāk, pavadīs iekšējā tirgus panīkums, pieaugošs inflācijas spiediens, augsts bezdarba līmenis un sabiedrības dzīves kvalitātes pasliktināšanās, kas savukārt novedīs pie turpmākas Latvijas lielākās vērtības – iedzīvotāju un kvalificēta darbaspēka – nekontrolējamas emigrācijas.

Lai saglabātu iespēju pievienoties Eiro zonai 2014.gadā, ir jāturpina īstenot strukturālās reformas valsts pārvaldē un tautsaimniecībā. Tajā pat laikā turpmāka budžeta bāzes samazināšana izraisīs mazāku ES budžetu kvotu nākamajā ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam, samazinot nākotnē pieejamos attīstības resursus. ES fondu līdzekļu apjoma pieejamība ir būtiska ekonomikas atveseļošanai, veidojot ilgtspējīgu iekšējo tirgu un nostiprinot Latvijas eksportspēju.

Partneri par galveno prioritāti turpmāk aicina izvirzīt līdzšinējo krīzes pasākumu sabalansēšanu ar tautsaimniecību stimulējošiem, konkurētspēju veicinošiem un iekšējo tirgu nostiprinošiem pasākumiem.

Partneri ir aicinājuši LR Valsts prezidentu, Saeimu un Ministru kabinetu, ciešā sadarbībā ar organizēto pilsonisko sabiedrību, īstenot sekojošu prioritāro pasākumu kopumu:

1) Grozīt valsts budžeta un finanšu vadības principus, tiesību aktos nostiprinot un ar 2011.gadu praktiski ieviešot Latvijā vidēja termiņa budžetu pēc ES budžeta parauga, vienlaikus nodrošinot stingrus fiskālās disciplīnas pasākumus, kas vērsti uz valsts budžeta un ES finansējuma efektīvu un caurspīdīgu izlietojumu vienotu valsts attīstības mērķu sasniegšanai;

2) Īstenot tūlītējus mērķtiecīgus pasākumus, lai 2011. un 2012. gadā apgūtu ES fondu līdzekļus iespējami lielā apjomā, prioritāri izmantojot visus Latvijas rīcībā esošos resursus šī mērķa īstenošanai;

3) NEGAIDOT SAEIMAS VĒLĒŠANU IZNĀKUMU, nekavējoties atsākt tādu strukturālo reformu īstenošanu, kas vērstas uz valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu un mērķtiecīgu tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu.

Partneri ir pārliecināti, ka, īstenojot šos pasākumus, būs iespējams mainīt valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju. IKP pieaugums, kas veidosies, paātrināti investējot ES fonu līdzekļus, sniegs pieauguma multiplikatīvo efektu. Tāpēc varēsim īstenot esošo darbavietu saglabāšanas un jaunu radīšanas politiku, attīstīt sociālo dialogu nacionālajā, nozaru, reģionu un uzņēmumu līmenī, kā arī pārskatīt nodokļus un nodevas, vienlaikus gūstot lielākus nodokļu ienākumus pateicoties tautsaimniecības aktivizēšanai un ēnu ekonomikas samazināšanai, kas dos cilvēkiem pārliecību par Latvijas ilgtermiņa attīstības iespējām.

Redzējums tika pirmo reizi publiski apspriests 22.aprīlī Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta tikšanās laikā ar Latvijas lielāko uzņēmumu pārstāvjiem. Sarunas par redzējumu praktisku īstenošanu dzīvē turpināsies Reformu vadības grupā 6.maijā, kā arī Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē sociālā dialoga ietvaros.

Partneri aicina nevalstiskās organizācijas un Latvijas iedzīvotājus pievienoties šīm redzējumam, sūtot apstiprinājuma vēstuli uz: lddk@lddk.lv vai lbas@lbas.lv vai lps@lps.lv vai info@chamber.lv vai lza@lza.lv.

Iespējams, Latvijā joprojām tiktu uzturēti “pasu galdi” un iedzīvotāju pieraksta sistēma, telegrāfa sakari, ministriju mašīnrakstīšanas biroji vai pat zirgu nomaiņas punktu tīkls pasta un valdības depešu pārvadājumiem – ja savā laikā šādu valsts struktūru vadītājiem dotu iespēju ietekmēt lemšanu par to saglabāšanu. Birokrātijas dzelžaina griba pašsaglabāties rada tās izkoptu prasmi ar savu demagoģiju nohipnotizēt valsts varas īstenotājus tik tālu, ka tie atsakās no racionāliem, ekonomiski efektīviem un, galvenais, pašiem politiķiem izdevīgiem lēmumiem. 

Valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” kopā ar attiecīga nosaukuma oficiozo laikrakstu joprojām pastāv ne jau tāpēc, ka tās pakalpojumi būtu unikāli, neaizstājami, valstij un sabiedrībai nepieciešami. Nē, šis veidojums nav likvidēts, tikai pateicoties līdzšinējo tieslietu ministru politiskās gribas trūkumam. Vai, pieļauju, pat politiķu apzinātai vēlmei saglabāt “saviem cilvēkiem” ienesīgu  „darba” vietu, kas slēpjas aiz valsts funkciju īstenošanas karoga. Latvijas uzņēmēji, kas tiek aplikti ar nesamērīgiem maksājumiem, jau vairākus gadus izsaka kategoriskus iebildumus pret VSIA „Latvijas Vēstnesis” darbību. Jo „bezmaksas pakalpojumus”, ar ko dižojas šī SIA, tā apmaksā no uzņēmēju un citu sludinājumu ievietotāju maciņiem.

Līdzekļi, kurus SIA “Latvijas Vēstnesis” iekasē no uzņēmējiem un iedzīvotājiem par obligātā kārtā publicējamo sludinājumu ievietošanu laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”, tiek izmantoti ne tikai likumu un citas oficiālās informācijas publiskošanai (kaut šāds darbs kā valsts funkcija būtu jāapmaksā tieši no budžeta) – ar to palīdzību VSIA „Latvijas Vēstnesis” uztur, piemēram, savu izdevējdarbību. To, ko pati valsts SIA uzskata par valstisku misiju, proti, izdevējdarbību uzņēmēji novērtē kā negodīgu konkurenci.

Kā jau LDDK norādīja savas 22. marta preses konferences prezentācijā (http://www.lddk.lv/index.php?p=1338), LV personāla izmaksas (2008.gads - oficiālais pārskats) – 1,070,067 lati, kas ir 45 procenti no SIA “Latvijas Vēstnesis” neto apgrozījuma. Algas un sociālās iemaksas tika maksātas par 90 nodarbinātajiem – tātad 11 889, 63 latu gadā vidēji uz vienu nodarbināto. LV valdes atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas bija 63 354 (2007.gadā – 56 405) lati. Turklāt, kā norāda pati SIA “Latvijas Vēstnesis”, tikai 27 no visiem darbiniekiem šobrīd īsteno oficiālās publikācijas nodrošināšanas funkciju, pārējie ir iesaistīti citās darbībās.

Tieši dāsno sinekūru saglabāšanas vārdā ne pirmo gadu SIA „Latvijas Vēstnesis” bremzē visus LDDK priekšlikumus, kā padarīt obligāto sludinājumu publicēšanu efektīvāku un būtiski samazināt pārmērīgos izcenojumus.

SIA “Latvijas Vēstnesis” nevajag lepoties, ka  savu peļņu, ko tā ieskaita valsts budžetā, to nodokļu veidā dara jebkurš uzņēmējs Tikai, atšķirībā no SIA “Latvijas Vēstnesis” nav naudu nopelnījis ar uzspiestu un sadārdzinātu pakalpojumu – sludinājumu publicēšanu. Nauda, kas SIA “Latvijas Vēstnesis” samaksāta šiem sludinājumiem tiek iegūta, atņemot līdzekļus reālajai ekonomikai – mazajam biznesam. Domāju, ka Latvijā valsts patiesajās interesēs būtu, lai nauda, ko šobrīd uzņēmējs samaksā par nelietderīgu un faktiskajām izmaksām neatbilstošu publikāciju, tiktu novirzīta uzņēmuma darbībā, veicinot ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Savukārt līdzekļi no ražošanas un pakalpojumu sniegšanas vēlāk atgriežas valsts kasē kā nodokļi par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem.

Esam aprēķinājuši, ka Tieslietu ministrijai, kas ir atbildīga par oficiālās informācijas publiskošanu, ir iespējams to nodrošināt efektīvāk, bet ar ievērojami zemākām izmaksām: aģentūras valstiskās funkcijas pilnībā varētu īstenot 8-9 cilvēku departaments ar aptuveni 100 000 latu gada budžetu.

VSIA „Latvijas Vēstnesis” tagad cenšas radīt nesaskaņas starp LDDK un citām Latvijas sociālajām grupām, apgalvojot, ka SIA likvidēšanas rezultātā sabiedrībai nebūšot nodrošināta bezmaksas pieeja likumu tekstiem. (Aģentūra cītīgi izvairās pieminēt, ka tās portālā „www.likumi.lv” bez maksas pieejamo likumu un citu normatīvo aktu tekstu konsolidētās versijas nevar tikt uzskatītas par oficiāliem dokumentiem – tām ir tīri informatīvs raksturs, kā arī to, ka visu „bezmaksas” informāciju jau ir apmaksājuši uzņēmēji un privātpersonas ar saviem obligātajiem maksājumiem, kas kopā veido miljonus latu). Tieši pretēji - LDDK uzsver, ka normatīviem aktiem ikvienam interesentam jābūt pieejamiem elektroniski bez maksas. Pie tam, gan oficiālās informācijas, gan tiesību aktu neoficiālo konsolidēto versiju pieejamība būtu nodrošināma ar krietni zemākām izmaksām, nevis ar fiskāli nekorektu nodevu uzturot „uzpūstu” VSIA.

Šis ir priekšvēlēšanu laiks, kad arī politiķiem ir jāpiedomā par savu pašsaglabāšanos. Cita starpā jācenšas pierādīt vēlētājiem, ka solītā cīņa pret birokrātiju ir kaut kas vairāk nekā tikai skolu un slimnīcu “optimizācija”. Tāpēc nav brīnums, ka Valsts SIA „Latvijas Vēstnesis”, kas agrāk ar augstprātīgu pašpārliecinātību noraudzījās uz LDDK pūliņiem to uzveikt, tagad ir kļuvis tik nervozs un kaujiniecisks.

Atsaucoties uz pagājušās nedēļas Valsts prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisijas organizēto diskusiju par sabiedrības līgumu un Tautas partijas aicinājumu slēgt gan sabiedrības, gan sociālo līgumu, vēlos veicināt sabiedrībā izpratni par sociālā un sabiedrības līguma atšķirībām un sniegtajām iespējām.

LDDK no šā gada janvāra organizēja tikšanās ar visām partijām, kas šobrīd ir pārstāvētas Saeimā. Ar katru no partijām tika pārrunātas aktuālie sociāli ekonomiskie jautājumi, kā arī diskutēts par partiju nākotnes plāniem, lai pārvarētu ekonomikas lejupslīdi.

LDDK, kā nacionālā līmeņa sociālais partneris valdībai no darba devēju puses, minēja iespēju, ka sociālie partneri var slēgt ar arodbiedrībām un pastāvošo valdību – sociālo līgumu par ekonomikas atveseļošanai un nodarbinātības veicināšanai nozīmīgiem jautājumiem. Sociālais līgumu atbilstoši Eiropas Savienības valstu praksei tradicionāli slēdz sociālie partneri – nacionālā līmeņa darba devēju un arodbiedrību organizācijas, kas darbojas atbilstoši šo organizāciju darbību regulējošiem likumiem. Ar sociālā līguma palīdzību veiksmīgi risinātas ekonomiskās grūtības daudzās valstīs. Būtisks jautājumu loks ir algu un nodarbinātības jautājumi, bet vienošanās mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju. Partneri vienojas, piemēram, par atalgojuma politiku, strukturālo reformu veikšanas gaitu, nodokļu politikas principiem un citiem sociāli jūtīgiem jautājumiem.

Šāda labā prakse ir realizēta vairākās ES valstīs, kā, piemēram, Īrijā, kur no 1987.gada slēgti līgumi, kad Īrijas arodbiedrību kongresā tika panākta vienošanās, par algu pieauguma ierobežojumu – 3% pieaugums pirmajām 120 £ nedēļas samaksai un 2% pieaugums nedēļas darba samaksas daļai, kas pārsniedz 120 £ katru gadu nākamos 3 gadus. Atbildot uz šo vienošanos valdība piekrita veikt nodokļu sistēmas reformu un nesamazināt sociālās garantijas. Šī vienošanās nesa tik labus ekonomikas attīstības rezultātus, ka vienošanās tika noslēgtas tika noslēgtas arī uz nākamo 3 + 3 gadu periodu. Tāpat 1996.gadā sociālie partneri vienojās strādāt pie sociālās nevienlīdzības novēršanas un konkurences veicināšanas.

Slovēnijā 2003.gadā starp sociālajiem partneriem tika panākta vienošanās par algu pieauguma ierobežojumu – produktivitātes pieauguma koeficients mīnus 1 %. Zviedrijā sociālajā līgumā ievēro principu, ka algas pieaugums nedrīkst pārsniegt inflāciju vairāk par 2%, kā arī produktivitātes pieaugumu.

Sabiedrības līgumu var slēgt valdība ar sociālajiem partneriem un dažādām nevalstiskām organizācijām, lai attiecīgi vienotos par plašāku jautājumu loku, kas skar ne tikai sociāli- ekonomiskos jautājumus, bet arī vieš jaunu redzējumu, piemēram, izmaiņās politiskajā sistēmā u.c. aktuālos jautājumos.

LDDK atzinīgi vērtē Tautas partijas iniciatīvu vienoties ar sabiedrību, tādēļ aicina ar priekšlikumu vērsties pie valdības vadītāja Valda Dombrovska par sociālā vai sabiedrības līguma sagatavošanas, aicinot iesaistīties tā izstrādē arī partnerus no organizētās pilsoniskās sabiedrības vidus.

Vēlamies informēt, ka LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Zinātņu akadēmija šobrīd strādāt pie priekšlikumiem tieši sabiedriskajam līgumam, lai aicinātu politiskās partijas strādāt vienotiem mērķiem sabiedrības labā un ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai.

http://europa.eu/scadplus/glossary/social_partners_en.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/Social_Partnership
http://en.wikipedia.org/wiki/Social_partners

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) tika atbalstīts priekšlikums Ministru kabinetam lemt par 2014.gada 1.janvāri kā datumu eiro ieviešanai. Sociālie partneri aicina valdību līdz februāra beigām pieņemt oficiālu lēmumu par šī datuma nosaukšanu kā vienotās Eiropas valūtas ieviešanas dienu. Tika panākta arī trīspusēja vienošanās par turpmāko darbu sociālā drošības, nodarbinātības, MVU atbalsta un uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumos.

LDDK ir gandarīta par sapratni no valdības vadītāja puses un darbinieku pārstāvjiem, ka jāpauž stingra apņēmība par Eiro ieviešanu, lai atjaunotu Latvijas reputāciju un konkurētspēju starptautiskos tirgos. Eiro ieviešana neizbēgami prasīs papildus izdevumus - privātajā sektorā tie galvenokārt būs saistīti ar tehnoloģiskiem risinājumiem, savukārt valstij lielākos izdevumus varētu radīt komunikācija ar sabiedrību par pārmaiņām un to nepieciešamību. LDDK ir gatava iesaistīties komunikācijas aktivitātēs, lai informētu uzņēmējus par gaidāmajām pārmaiņām Eiro ieviešanā un SEPA projekta mērķiem.

Viens no būtiskākajiem NTSP darba kārtības punktiem bija nodarbinātības problēmu risinājumi, kur LDDK rosināja iekļaut valdības turpmākajā darbā sekojošus bezdarba mazināšanas pasākumus:

1. Darba tirgus stīvuma samazināšana un elastīgās drošības pieejas ieviešana – steidzama Darba likuma grozījumu pieņemšana;
2. Pārdomātas investīcijas prasmju attīstībā, izglītībā un apmācībā – paplašinot un pārskatot NVA pieejamos resursus un īstenojamās aktivitātes tās paplašinot;
3. Pārdomātas investīcijas publisko pakalpojumu attīstībā un uzlabošanā – īstenot strukturālās reformas veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti ar ārpakalpojumu un funkciju deleģēšanas palīdzību, pārskatīt ES fondu apguvi no jaunu darba vietu radīšanas viedokļa, vecināt ‘’zaļo darba vietu’’ rašanos;
4. Nodrošināt sociālo drošību, kas veicina nodarbināmību un vēlmi strādāt – pārskatīt sociālo pabalstu sistēmu;
5. Samazināt administratīvās izmaksas un MVU izmaksas – steidzami īstenot Mikro uzņēmumu koncepcijā un Ekonomikas ministrijas nodokļu rosinātās izmaiņas.

2009.gada laikā ar NTSP atbalstu ir sagatavoti 84 atzinumi par ministriju iesniegtajiem tiesību aktu projektiem. Lai padarītu darbu efektīvāku, LDDK vienojās ar partneriem, ka 2010.gadā NTSP sekretārs aktīvāk iesaistīsies Valsts sekretāru sanāksmēs un Vecāko amatpersonu sanāksmēs, lai informēt ministrijas par sociālo partneru atzinumiem un ieinteresētību normatīvo aktu saskaņošanā.

LDDK tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu valsts stratēģijas atbilstību esošas ekonomiskās situācijas pārvarēšanai, nodokļu politikas turpmākās izmaiņas un strukturālo reformu ieviešanas gaitu. LDDK pauda biedru viedokli par neapmierinātību ar valdības pieņemtajiem lēmumiem, pieņemot 2010.gada valsts budžetu, kas palielina ēnu ekonomikas pieauguma risku. Uzņēmēji sagaida reālu atbalstu uzņēmējdarbībai, bet, lai to radītu, ir nepieciešams kvalitatīvs vadības stils un skaidri strukturālo reformu mērķi.

Biznesā nav iespējams sasniegt rezultātus, ja nav vienošanās par mērķiem, kvalitatīvu procesu vadību un saturu starp atbildīgajām pusēm. Mēs sagaidām tādu pašu konstruktīvu pieeju arī no valdības vadītāja puses. Bizness ir ļoti smagā situācijā, jo nav skaidrs kādi ir mūsu valsts mērķi, bet bizness strādāt bez mērķiem vairāk nevar. 20.gadus mēs esam mācījušies, kā vadīt valsti, beidzot ir jāsāk vadīt!

LDDK un Ministru prezidents vienojās, ka līdz 4.maijam, Latvijas divdesmit gadu neatkarības svinībām, tiks pārskatīti stratēgisko mērķu izpilde Lisabonas stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā ar mērķi tos pielāgot atbilstoši situācijai. Premjers pauda apņēmību, ka atbilstoši šiem mērķiem tiks izstrādāta nodokļu politika, kurā būs iekļauts princips, ka biznesam nelabvēlīgas izmaiņas nodokļu politikā drīkstēs stāties spēkā ne ātrāk kā pēc gada no to pieņemšanas brīža.  Ministru prezidents apņēmās tuvākajā laikā publiskot eiro ieviešanas datumu, un aktualizēt tā ieviešanas plānu, kā arī Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā apspriest Baltijas Jūras stratēģijas ieviešanas gaitu un Baltijas konkurētspējas jautājumus, tai skaitā nodokļu politiku.

Ministru prezidents piekrita LDDK, ka esošās platformas, kā Reformu vadības grupa un Funkciju audita komisija, nav sniegušas gaidīto efektu, jo reformas joprojām notiek gausi un negribīgi. Puses vienojās, ka ir jāuzstāda skaidri mērķi uz kurieni virzāmies un ko vēlamies ar šo darbu panākt, kā arī jānozīmē atbildīgās puses par pārmaiņu ieviešanu.

Saeimai jānodrošina valsts ilgtspējīga attīstība un konkurētspēja Baltijas reģionā un Māstrihtas kritēriju izpilde, nosakot konkrētu Latvijas pievienošanos eiro zonai datumu.

Eiro ieviešana jākļūst par valsts politisko apņemšanos un visu nākamo valdību virsuzdevumu, līdzīgi kā savulaik pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai:

1.  Tas nozīmē mērķtiecīgu pasākumu kopumu valsts fiskālās situācijas stabilizēšanai un budžeta deficīta samazināšanai līdz Māstrihtas kritērijiem atbilstošam līmenim. Ir jābūt skaidrai vīzijai par valsts pārvaldē veicamajām reformām, kas uzlabo tās funkcionēšanu;

2. Līdztekus valsts budžeta sastādīšanai ir jāveic pastāvīga valsts parāda līmeņa analīze un kontrole, nepieļaujot tā attiecības pret valsts IKP kāpumu virs Māstrihtas kritērijos atrunātajiem līmeņiem;

3. Lai neatkārtotu iepriekšējo gadu kļūdas, valdībai ir jāizstrādā plāns un rīcības stratēģija inflācijas kāpuma novēršanai gadījumam, ja Latvijā straujāk kā šobrīd prognozēts atgriežas ekonomiskā izaugsme, saglabājot ilgtermiņa procenta likmes Māstrihtas kritēriju pieļaujamo normu ietvaros;

4.  Nodrošināt nodokļu izmaiņu prognozējamību – pieņemot jaunas Latvijas nodokļu attīstības pamatnostādnes, kas ir saistītas ar 2010.gada un turpmāko gadu  budžetiem.

Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai ir jāsniedz vienota un ar sociālajiem partneriem saskaņota valsts nostāja par stratēģisko mērķu un ar tiem saistīto taktiku un izpildi ikdienā, tā garantējot Latvijas sabiedrības uzticēšanos šiem stratēģiskajiem mērķiem un pasaules sabiedrības izpratni un uzticību politisko lēmumu pēctecībai. 
  
Pieprāsām 2010.gada valsts budžetā:

• samazināt valsts konsolidētā budžeta izdevumus līdz 3,5 miljardiem latu, tā nodrošinot dzīvošanu atbilstoši valsts ieņēmumiem;
• valsts izdevumos paredzēt vismaz 740 miljonus latus līdzfinansējumu attīstībai, nodrošinot ES projektu virzību;
• nepalielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Šāds Saeimas lēmums apliecinās, ka Latvijas nodokļu maksātāji ir svarīgāki par politiķu un ierēdņu komfortu!

Viena no nozīmīgākām atziņām pēc „Velti 1/2h Latvija” aptaujas rezultātu apkopošanas ir, ka būtiski atšķiras valsts pārvaldes iestāžu pašnovērtējums par sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem un sabiedrības vērtējumam par lietderīgām un vajadzīgām funkcijām.

Mēs, LDDK, nebijām gaidījuši tik lielu atsaucību, tādēļ jo vairāk esam gandarīti par rezultātu – pateicoties aktīvam mediju un sadarbības partneru atbalstam, LDDK izstrādātā anketa guva sabiedrības atsaucību, piesaistot 5091 interesentu, kas vērtējuši pilnībā vai daļēji valsts pārvaldes funkcijas.

Īsumā par aptaujas rezultātiem. Vairāk kā divas trešdaļas no aptaujas dalībniekiem ir identificējuši sevi kā darba ņēmējus. Savukārt 12% no viesiem aptaujas dalībniekiem kā darba devējus. Aptaujā izteikti dominē divi viedokļi, piedāvājot funkcijas turpināt īstenot valsts pārvaldē, samazinot to apjomu, vai arī funkcijas īstenošanu nodod privātajam vai nevalstiskajam sektoram.

Valsts pārvaldei kā raksturīgākā funkcija ir nosaukta nozaru vadības funkcija, kuras īstenošanu kā nozīmīgu, samazinot tās apjomu ir novērtējuši 47% respondentu. Savukārt, kā privātajām sektoram ārpakalpojuma veidā nododamu funkciju respondenti ir nosaukuši IT atbalsta, tai skaitā centralizēto reģistru un informācijas sistēmu uzturēšanu, grāmatvedības un finanšu vadību funkcijas. Funkcijas, kuras saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu, visaugstāko atbalstu dodot nekustāmā īpašuma apsaimniekošanas funkcijas nodošanai privātajam sektoram. Viedokļi līdzīgi dalījās par sabiedrisko attiecību, komunikācijas ar masu mēdijiem funkciju un personālvadības funkciju.

Sabiedriskās aptaujas rezultāti un partneru sniegtais funkciju vērtējums iezīmē atšķirības ar pašu nozaru ministriju vērtējumu par funkcijām un to prioritāro novērtējumu un sabiedrības un partneru novērtējumu. LDDK kopīgi ar partneriem ir vienojusies, ka turpmākā budžeta veidošanas procesā pamatdiskusijai jānotiek par tām funkcijām, kuru prioritātes vērtējuma atšķirības ir izteiktas.

LDDK vēlas panākt, ka funkcijas, kuras prioritāti sabiedrība novērtējusi zemāk, valstij ir jāpārtrauc īstenot, vai arī nozares ministrijai saviem partneriem un sabiedrībai jāspēj pierādīt, kādēļ arī turpmāk identificētā prioritāte būtu jāsaglabā. LDDK kopā ar sadarbības partneriem ir lūgusi Ministru prezidentu aicināt Saeimā pārstāvētās partijas un īpaši koalīcijas partijas veikt šādu funkciju izvērtēšanu, lai nodrošinātu atklātu, ilgtspējīgu, uz rezultātu vērstu un saimniecisku, bet ne politisku 2010.gada valsts budžeta sagatavošanu un apstiprināšanu Saeimā.

Šobrīd parādās tendence konfrontēt sadarbības partneru Reformu vadības grupā, kas izteikuši savu viedokli par funkciju īstenošanu un tai atvēlēto finansējumu ar nozares pārstāvjiem. Tomēr konfrontācija, manuprāt, ir nevietā – katram ir iespēja paust savu viedokli un diskusijā vienoties par valstisku pieeju. Naudas ir tik, cik ir un tās saimniecisks izlietojums ir vienīgais risinājums. Nedomāju, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji būs gatavi papildus finansēt funkcijas, kurām gadiem šķiesti līdzekļi bez mērāmiem rezultātiem un ietekmes uz iedzīvotāju dzīves un darba kvalitātes pieaugumu.

Par būtisku rezultātu LDDK centieniem iesaistīt ne tikai darba devējus savā iniciatīvā, bet arī iedzīvotājus ir uzskatāms arī tas, ka turpmāk Valsts kanceleja veiks sabiedrības viedokļa uzklausīšanu īpašā reformu dienasgrāmatā un aicinās ielikt atzīmi valsts pārvaldei. LDDK atbalsta šo Valsts kancelejas iniciatīvu un aicina sabiedrību izteikties: http://piedaliesreforma.blogspot.com/.

LDDK vēlētos zināt kā mēs varam nonākt tuvāk mērķim – pierādīt, ka var nepaaugstināt nodokļus un izveidot mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi?

Latvijai ir nepieciešami atbildīgi politiķi, kompetenta un apolitiska ierēdniecība, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, lai realizētu valsts vidējā un ilgtermiņa stratēģiskos mērķus.

Par vienu no bezatbildīgākajiem un neprofesionālākajiem deputātu pieņemtajiem lēmumiem var uzskatīt PVN paaugstināšanu, kas joprojām nav devis cerēto rezultātu, kaut arī politiķi tika brīdināti no ekspertu un sociālo partneru puses.

Mēs turpinām vākt slikto ražu no nekvalitatīviem sējas graudiem. Piemēram, līdz šim politiķu vidū par tautas gribas izpildi nodēvētais lēmumu par Sociālo iemaksu griestu atcelšanu, ir pavērsies pret pašiem lēmumu pieņēmējiem. Šobrīd, izmantojot likumdošanas dotās iespējas, ir radīta situācija, kas pieļauj veikt sociālās iemaksas neierobežotos apmēros un pēc tam pārtraukt darba attiecības, saņemt neadekvāti augstus bezdarbnieku pabalstus. Tādā veidā ļoti lielas summas aizplūst no valsts kases nepārdomātu lēmumu dēļ.

Tie ir tikai daži absurdi, kurus pieļauj likumdošana un kurus steidz izmantot negodīgos nolūkos ekonomikas lejupslīdes laikā. Vairāk: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/priekslikumi/ 

Lai ieviestu ekonomikas atjaunošanai paredzētās reformas, darba devēji  uzskata, ka ir nepieciešams veikt vēlēšanu sistēmas reformu, veidot apolitisku un motivētu ierēdniecību, un balstoties uz efektīvu pārvaldību un uzņēmējdarbības stimulēšanas principiem, sagatavot vidējā termiņa valsts budžetu. 

Līdz šim atbildīgie politiķi nav novērtējuši sociālā dialoga nozīmi un konsultācijās ar partneriem. Ekonomikas atjaunošanas reformas netiks realizētas, ja valsts ekonomikai nozīmīgi jautājumi joprojām tiks risināti ārpus demokrātiskās valstīs pieņemta viedokļu saskaņošanas mehānisma.

LDDK cer, ka darbs Ministru prezidenta vadībā Reformu vadības grupā, kurā darbosies sociālie partneri - LDDK, LABS, un sadarbības partneri LPS un LTRK, kā arī uzaicinātie ekonomisti un zinātnieki, būs iespēja rast izsvērtu lēmumu pieņemšanu ekonomikas atjaunošanai.

Joprojām ne politiķi, ne ierēdņi neizprot, ka pārmaiņu laikā, ir iespējams veikt līdz šim nepopulāras strukturālas reformas un reorganizēt publisko sektoru, mācoties no iepriekšējām kļūdām un ņemot vērā labākos prakses piemērus, kas līdz šim ir bijuši ieviesti publiskajā sektorā.

Valsts pārvaldes reorganizācijas lielākā kļūda ir mehāniska samazināšana, neizvērtējot funkciju lietderību un nozīmi. No tā cieš gan pati valsts pārvalde, gan gala patērētājs – iedzīvotājs, tai skaitā arī uzņēmējs.

LDDK uzskata, ka šajā situācijā ir ļoti nozīmīga arī Valsts prezidenta loma, kura spēkos ir radīt priekšnoteikumus atbildīgai politikai, lai novērstu valsts budžeta izputināšanu un bezatbildīgu lēmumu pieņemšanu, savu pilnvaru robežās. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru šīs nedēļas sākumā, LDDK saņēma atbalstu, tam, ka ierēdņiem jābūt apolitiskiem, valstij nepieciešams saglabāt stabilu nodokļu politiku, kā arī jālikvidē birokrātiskie šķēršļi uzņēmējiem.

Vai prezidentam ir iespējas darīt vairāk?

LDDK aicina darba devējus turpināt sniegt savu viedokli par izmaiņām, kas šobrīd ir jāveic ekonomikas atjaunošanai vai arī komentēt LDDK sagatavotos priekšlikumus, sūtot uz e-pastu: lddk@lddk.lv.

Bizness prasa koncentrēties uz sekojošām prioritātēm:
1. Vēlēšanu sistēmas reforma - turpināt LR prezidenta uzsākto LR Satversmes reformu (referendumam nav nepieciešams kvorums);
2. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, atjaunojot konkurētspēju - izmaksu un prasību samazināšana, lai uzsāktu un pārtrauktu uzņēmējdarbību, nodokļu politikas izmaiņu ietekmes modelēšana, investīcijas prioritārajās nozarēs, kredītresursu pieejamība, u.c.;
3. Strukturālās reformas valsts pārvaldē – jābalsta uz Nacionālā attīstības plāna un Lisabonas stratēģiskajiem mērķiem, kas attiecīgi tiek ņemti vērā un iestrādāti valsts budžetā.
4. Monetārā politika – ātrāka pāreja uz eiro;
5. Sociālā politika – mazināt bezdarba līmeni, ieviest elastīgākas darba attiecības (pieņemt Darba likumu), modernizēta sociālā aizsardzība, nepalielināt valsts budžeta ieņēmumu daļu uz sociāli neaizsargāto sabiedrības grupu rēķina.
6. ES Struktūrfondu birokrātisko procedūru mazināšana un līdzekļu straujāka apgūšana;
7. Sociālais dialoga nostiprināšana ar mērķi darba devēju intereses pārstāvēt organizēti un pārskatāmi.

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība  vērsās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar aicinājumu izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas iespējas, uzticot izvērtēt mēneša laikā valsts pārvaldes funkcijas sociālajiem partneriem – LDDK un LABS, un LPS. Tikšanās par šiem jautājumiem, pēc prezidenta ierosinājuma, notiks 8.jūnijā plkst. 12:00 kopā ar koalīcijas partijām.

LDDK aicina izteikt viedokli par valsts budžeta deficīta samazināšanu un nelitderīgām valsts pārvaldes funkcijām: lddk@lddk.lv.

LDDK, LBAS un LPS sagatavotā vēstule LR prezidnetam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem:

“Lai nepieļautu sociāli ekonomiskās krīzes iestāšanos, divu nedēļu laikā Saeimā jāpieņem budžeta grozījumi būtiski samazinot budžeta izdevumus. Izdevumu samazināšana ir priekšnosacījums starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Starptautiskais aizdevums stabilizēs valsts budžetu un atjaunos starptautisko finanšu institūciju uzticību Latvijas valstij, rezultātā uzlabos finanšu pieejamību tautsaimniecībai un darba vietu saglabāšanu.

Norādām uz apstākli, ka valdības iesniegtie budžeta līdzekļu samazinājumi nesniedz skaidru priekšstatu par valdības prioritātēm un lielā mērā atspoguļo tendenci saglabāt esošās institūcijas (nenoliedzot institūciju konsolidācijas tendenci), un to rīcības virzienus iespējami mazākā apmērā, nekā rūpes par būtiskāko, kas jāizdara krīzes periodā.

Šāda priekšlikumu forma nav piemērota dialogam ar sabiedrību, to nevarēs paskaidrot un tā vairos neuzticību, mazinot sociālo stabilitāti. Vairumā gadījumu tā dēvētajām „strukturālajām reformām” atbildīgās institūcijas nav sniegušas konkrētu to ieviešanas mehānismu, kā arī nav izvērtēti riski, kas var negatīvi ietekmēt sociāli neaizsargātākos iedzīvotājus un nav paredzēti mērķtiecīgi pasākumi minēto risku novēršanai. 

Apzinoties šī brīža reālo Latvijas makroekonomisko situāciju, nevilcinoties ir jārod iespēja valsts budžetu samazināt pēc atšķirīga principa, sasaistot prioritāros uzdevumus un atbilstošo finansējumu šādā prioritāšu secībā:

1) cilvēku dzīvības saglabāšanai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

2) cilvēku veselībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

3) cilvēku drošībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

4) bērnu un jauniešu izglītībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

5) tirgus ekonomikas regulēšanai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

6) nozares ieguldījums iekšējā tirgus atdzīvināšanai / minimālais institucionālais nodrošinājums/ maksimālais finansējums;

7) nozares ieguldījums konkurētspējas atbalstam ārējā tirgū/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ maksimālais finansējums.

Pieļaujama arī citu aktivitāšu saglabāšana minimālā apmērā, bet par to jālemj pēc papildus diskusijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, pielietojot atlikušajām funkcijām lielāku to apjoma samazinājumu.

Plānojot minimālo institucionālo nodrošinājumu ierosinām ievērot vienu no ES iekārtas pamatprincipiem - proporcionalitātes principu, saskaņā ar kuru jebkuru valsts darbību jāsamēro ar to sabiedrisko interešu nozīmīgumu, kuras tādējādi aizsargā. Krīzes periodā būtiski jāsamazina kontroles un regulējuma apjoms, tai pat laikā saglabājot šīs kontroles un regulējama esamību minimāli nepieciešamajā apmērā. ”
 

Jaunie Valsts policijas ierosinātie grozījumi nosaka, ka par sīkajām zādzībām, apjomā līdz desmitajai daļai no minimālās algas, vairs netiks piemērota kriminālā, bet gan administratīvā atbildība.

http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/lieljuksis-sikas-zadzibas-butu-jasoda-administrativi 

Grozījumi atbalsta zagšanu!   Ja par sīkām zādzībām tiks piemērota administratīvā atbildība, tad mēs grausim sabiedrības morāli, atbalstīsim patvaļu, radīsim zaudējumus mazumtirgotājiem un valsts budžetam. Turklāt, ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Sekas būs ievērojams, jo būtiski palielināsies mazo zādzību skaits un nesodāmības sajūta zagļiem. Pēdējo mēnešu laikā sīko zādzību skaits jau ir būtiski pieaudzis, un, pēc šādu grozījumu pieņemšanas, tas draud pieaugt vēl straujāk. http://www.kvestnesis.lv/body_print.php?id=182267 

Sīkās zādzības graus mazos un vidējos uzņēmumus, kas nevar atļauties apsardzes pakalpojumus un uz vietas notvert noziedzīgā nodarījuma veicējus. Ilgtermiņā mēs paredzam, ka veikali vairs neziņos par šiem pārkāpumiem, jo neredzēs tam jēgu, tādējādi graujot tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības principus.  Valsts Kontroles atzinums norāda, ka Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā ir iespēja efektīvāk organizēt savu darbu un finanšu resursus, samazinot birokrātiskos procesus un optimizējot pārvaldību. Ja Iekšlietu ministrija atbalsta zagšanu, tad tā nenodrošina savu pamatfunkciju – sabiedrības drošību.    Un atkal uz uzņēmēju pleciem tiks uzliktas funkcijas, par kuru izpildi ir atbildīga valsts – šoreiz: drošības funkciju. Kā atzīst tieslietu eksperti, šādas izmaiņas neatbilst Kriminālsodu politikas un Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijām, un tās nenodrošinās personu tiesības uz īpašumu aizsardzību. Arī Tieslietu ministrija norādījusi, ka nevis jādekriminalizē zādzības, krāpšanas, piesavināšanos un mantas tīšu iznīcināšanu sīkā apmērā, bet nepieciešams pilnveidot Kriminālprocesa likuma normas, paredzot vienkāršotu kriminālpārkāpumu izmeklēšanas kārtību.  http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=23312278  

Vēl svarīgs aspekts: šobrīd Latvijā ir noteikta virkne profesiju, kurās personas nevar ieņemt amatus, ja tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Ņemot vērā, ka zādzība pašlaik uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, likums neļauj par zādzību sodītām personām ieņemt šos amatus.   Absurds: Ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Tā, piemēram, ja līdz šim par tiesnesi nevar kļūt persona, kas veikusi sīku zādzību, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās šādam zaglim nebūs šķēršļu ieņemt tiesneša amatu, jo persona neskaitīsies krimināli sodīta. Tāpat „sīkie zagļi” varēs ieņemt amatus visās valsts drošības iestādēs, to skaitā Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā, pašvaldības policijā u.c. 

LDDK atbalsta Valsts policijas vēlmi ierobežot resursu patēriņu un veicināt vēl efektīvāku darbību smago noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai, tomēr ir jāizvērtē visas sekas, ko var radīt nepārdomātu lēmumu pieņemšana. Plānotie grozījumi grauj policijas prestižu, tiesiskumu un sabiedrības drošību, kā arī pasliktina uzņēmējdarbības vidi un investīciju drošību.