Pagājušajā gadā inflācijas pieaugumu būtiski ietekmēja energoresursu cenu pieaugums. Šogad, sakarā ar elektroenerģijas un gāzes tarifu gaidāmo palielinājumu, aktuāls būs energoefektivitātes un energoresursu pieejamības jautājums ne tikai uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem. 

Ar pasaules mēroga nolīguma palīdzību stingri un neatkarīgā veidā apņemoties samazināt savas emisijas vismaz par 20 %, kas būtu pirmais solis virzienā uz pasaules mēroga nolīgumu, ES rāda piemēru pārējām attīstītajām valstīm un sūta nepārprotamu vēstījumu jaunattīstības valstīm, ka tā uzņemas atbildību par savu rīcību. 

Jau 2008.gada janvārī Eiropas Komisija (EK) publiskoja klimata un enerģētikas normatīvo aktu paketi, kas satur direktīvas projektu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, lēmuma projektu par siltumnīcas gāzu emisijām, direktīvas projektu par atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu un direktīvas projektu par oglekļa savākšanu un noglabāšanu.  

Izvērtējot EK normatīvo aktu paketi, LDDK uzskata, ka nākotnē tā būtiski ierobežos Latvijas rūpniecības attīstību, ņemot vērā, ka izstrādājot metodoloģiju Latvijas rūpniecība atradās savā zemākajā punktā līdz ar to atskaites brīdis Latvijai nav izdevīgs.   

LDDK saskata riskus tautsaimniecības turpmākai izaugsmei un aicina atbildīgās ministrijas izvērtēt normatīvo aktu paketes ietekmi, lai būtiski nesamazinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Šie riski var kļūt par reāliem draudiem, ja direktīvas projektos noteiktie ierobežojumi stāsies spēkā, nepanākot starptautisku vienošanos par vienotiem mērķiem klimata un enerģētikas jomā.  

Latvija, kas atkarīga no globālā energoresursu tirgus spēlēs noteikumiem - enerģētikas izmaksu pieaugums un emisiju kvotu sadales ES, būs jāpieliek liels darbs, lai Eiropas līmenī panāktu sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu energoresursu pieejamības un efektivitātes jautājumos. Līdzīgi kā 2007.gadā, kad LDDK rosināja Ministru kabinetu (MK) pievērst uzmanību Latvijas uzņēmumu konkurētspējai atbilstošas enerģētikas politikas īstenošanai un aicināja iestāties par godprātīgu CO₂ emisiju kvotu sadalījumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, būs jārīkojas arī turpmāk aizstāvot Latvijas nacionālās intereses.

Vienotība lēmumu pieņemšanā, situācijas skaidrošana iedzīvotājiem, sociālā dialoga izmantošana meklējot risinājumus, ir instrumenti, ko valdība var izmantot, lai panāktu vēlamo rezultātu.