Pārstāvot darba devēju intereses kopš 1993.gada, LDDK ir pieredzējusi vairākas valdošās politiskās elites un viņu solījumus, rīcību vai bezdarbību un vistiešāk izjūt uz savas ādas rezultātus (http://www.economist.com/opinion/displaystory.cfm?story_id=13144925).

Kā valdības sociālajam partnerim, LDDK ir nepieciešami kompetenti un līdzvērtīgi sarunu partneri, kas spēj ieklausīties, izprast biznesa vajadzības un pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus. Kārtējā valdības maiņa rada vēl lielāku haosu un neskaidrības par turpmāko rīcību ekonomikas stabilizācijai, paralizējot lēmumu pieņemšanas procesu un iespēju prasīt atbildību par sekām. Tas vistiešāk attiecas uz lielo ierēdniecības aparātu, kas bez politiskās vadības pilda tikai pašus nepieciešamākos darbus, kam ir maz saistības uz attīstību vērstiem lēmumprojektiem.

I.Godmanis bija premjers ar izteiktām līdera spējām, ar saimniecisku domāšanu un vēlmi iedziļināties tautsaimniecībā un nozaru attīstības jautājumos. Diemžēl premjeram pietrūka spēja rast kompromisus daudzos jautājumos, līdz ar to izdarītie secinājumi un turpmākā rīcība ne vienmēr guva sabiedroto un valdības ministru atbalstu. Tik pat neveiksmīgi vērtējama komunikācija ar sabiedrību, kurai netika skaidrota lēmumu nepieciešamība un kopīgiem spēkiem sasniedzamie rezultāti.

Šobrīd jāsecina, ka viens līderis nespēs konsolidēt un apvienot sabiedrību vienotai rīcībai. Nepieciešama vienota, kompetenta un atbildīga līderu komanda, kas spēj turpināt iesāktās reformas daudz straujākos tempos, pārskatīt un pildīt starptautiskās vienošanās, lai nezaudētu starptautisko partneru atbalstu un nodrošinātu kvalitatīvu komunikāciju ar sabiedrību un biznesu, gatavojoties nopietniem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem pārbaudījumiem.

Organizētā darba devēju sabiedrība – nozaru asociācijas, darba devēju organizācijas, profesionālās apvienības un uzņēmēji, līdz šim ir panākusi vairāku nozīmīgu lēmumu pieņemšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kā arī izstrādājušas priekšlikumus Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Priekšlikumi ir apspriesti dažādos organizāciju biedru forumos, kas kopumā apvieno vairāk kā 7000 no aptuveni 54 000 Latvijā aktīvajiem uzņēmumiem.

Lai ikvienam uzņēmējam būtu iespēja paust savu viedokli par ekonomikas krīzes pārvarēšanu un nepalikt malā, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – LDDK un LTRK, aicina ikvienu uzņēmēju iesaistīties organizētājā biznesa sabiedrībā, lai paustu savu redzējumu par notiekošo un sniegtu priekšlikumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai diskusijā ar citiem uzņēmējiem, politiķiem un publiskās pārvaldes pārstāvjiem.

LDDK un LTRK aicina visus Latvijas uzņēmējus būt aktīviem un piedalīties Uzņēmēju forumā - diskusijā, kas š.g. 27.februārī, plkst. 18:00 tiek organizēts Arēnā Rīga un paust savu viedokli par soļiem, kas šā brīža ekonomiskajā situācijā sperami politiķiem, nozaru ministrijām un pašvaldību pārstāvjiem kopsolī un ciešā sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (http://www.lddk.lv/index.php?p=1094).

Iesaistoties interešu pārstāvniecības procesos, ir iespēja nepalikt malā, rūpēties par sava uzņēmuma interesēm, par nozares attīstību un tautsaimniecību kopumā.

Iepazīstoties ar FM prognozi par valsts budžeta izpildi (http://www.leta.lv/lat/news/?id=2472A778-59BB-4B3B-B51B-1AF373726AB6), rodas jautājums - ja apzinamies, ka situācija strauji pasliktinās, vai turpināsim gaidīt arvien biedējošākas prognozes, kas paralizēs vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību un mudinās tautu krāmēt čemodānus, vai pieņemsim mērus ekonomikas veicināšanai.  

Lejupslīdes pazīmes bija skaidri redzamas jau 2007.gada otrajā pusē, kad nesamērīgi pieauga publiskās administrācijas izdevumi, tika īstenotas nesaimnieciskas investīcijas izglītības un veselības aprūpes sektorā, iztrūka ekonomiskās attīstības plāns un uz tā īstenošanu vērsta fiskālā politika un atbalsts investīcijām reālā ekonomikā, produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas ekonomikas reālo mazspēju jeb to, ka karalis ir kails, ieraudzījām sākoties krīzei starptautiskos finanšu tirgos un strauji pasliktinoties finanšu resursu pieejamībai uzņēmējdarbībai un arī privātpersonām.  

Ja prognozi balsta uz situāciju - kāda tā ir pēdējos mēnešus, kad laiku publiskā pārvalde velta atskaišu rakstīšanai par finanšu izlietojumam, krēslu pārbīdei, bet ne tautsaimniecības pārstrukturēšanai un birokrātijas un represīvo funkciju sabalansēšanai ar veselo saprātu, tad prognozi jāzīmē vēl pesimistiskāku. Ja turpināsies snobisms, kas neļauj dzirdēt sabiedrības un uzņēmēju aicinājumus, prasības.. ja turpinām minstināties, tad arī bezdarba rādītājus varam zīmēt vēl biedējošākus. Šodien jādod pozitīvi signāli par atbalstu biznesa reanimēšanai un jāizvērtē alternatīvus risinājumus nodarbinātības veicināšanai - pagaidu darbus, nepilna laika nodarbinātību, subsidētās darba vietas utt. Nepieciešama rīcība, jo iekavētie darbi ir sen zināmi. 

Pirmkārt, nepieciešami politiskie līderi, kuru vērtību sistēma un kompetence ir sabiedrībai un īpaši jau biznesam pieņemama. Otrkārt, mums ir daudz nepadarīto darbu – publiskās administrācijas izdevumu samazināšana, efektīva nozaru politika – birokrātijas samazināšana uzņēmējdarbībai un efektīvas investīcijas stratēģiskos sektoros (izglītība, veselība, drošība, enerģētika un infrastruktūra). Jāpārskata ES fondi, lai sabalansētu īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumu īstenošanu tautsaimniecības atveseļošanai, jāstabilizē banku sektors un jāpanāk banku sektora ieinteresētība sniegt atbalstu reālajai ekonomikai. Jāiedarbina valsts atbalsta finanšu instrumenti, jāpārvērtē ‘’Adventes’’ lēmumi fiskālā politikā un jāsamazina izmaksas darbinieku nodarbināšanai, lai pēc iespējas atbalstītu darba vietu saglabāšanu un produktivitātes kāpināšanu. Jādod iespēja pašvaldībām īstenot attīstības projektus, kas var stabilizēt iekšējos pakalpojuma sektorus un ražošanu, veicināt nodarbinātību.  

Jāveicina iekšzemes patēriņš, eksports, pašmāju produktu konkurētspēja, papildus resursu rašana reālai ekonomikai, pašvaldību atbalstīšana investīcijām ilgtspējīgos projektos - mājokļu politika, energo efektivitāte. Ja apzinām ekonomiskos un finanšu riskus, tad - vai ir apskatīti politiskie un valsts pārvaldes nestabilitātes radītie riski, pašvaldību rīcībspējas pasliktināšanās? 

LDDK uzskata, ka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai ir nepieciešams iedarbināt Eiropas Komisijas priekšlikumus Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programmā, kas paredz patēriņa un sociālo nodokļu samazināšanu. Jāsakārto PVN atmaksu kārtība un jāapzinās, ka šobrīd bizness vairs nevar veikt avansa maksājumus valsts budžeta kreditēšanai. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Ministru prezidents aicināja sociālos partnerus novērtēt fiskālās politikas iespējas pēc pirmo 2 mēnešu valsts budžeta ieņēmuma fakta apzināšanas. Martā plānotie 2009.gada budžeta grozījumi būtu pēdējais laiks pārvērtēt padarīto un vienoties par plānotajām nodokļu izmaiņām. Vienošanos par nodokļu pamatnostādnēm paredz arī LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības prasības valdībai Ātrai, aktīvai un atbildīgai rīcībai ekonomiskās aktivitātes uzlabošanai un darba vietu saglabāšanai (http://www.lddk.lv/index.php?p=1083) Šis nav referātu laiks – jābūt noteiktai, pārdomātai un saskaņotai rīcībai. 

Šobrīd mēs zinām, kas jādara, bet nespējam vienoties – vai darīsim un kas būs darītāji. Tas rada situāciju, ka paliekam arvien novājinātāki politiski, ekonomiski un rodas sociālo nemieru riski. Šādā haosā grūti sagatavoties iespējamiem riskiem globālos tirgos un recesijas pārvarēšanai.