Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība  vērsās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar aicinājumu izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas iespējas, uzticot izvērtēt mēneša laikā valsts pārvaldes funkcijas sociālajiem partneriem – LDDK un LABS, un LPS. Tikšanās par šiem jautājumiem, pēc prezidenta ierosinājuma, notiks 8.jūnijā plkst. 12:00 kopā ar koalīcijas partijām.

LDDK aicina izteikt viedokli par valsts budžeta deficīta samazināšanu un nelitderīgām valsts pārvaldes funkcijām: lddk@lddk.lv.

LDDK, LBAS un LPS sagatavotā vēstule LR prezidnetam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem:

“Lai nepieļautu sociāli ekonomiskās krīzes iestāšanos, divu nedēļu laikā Saeimā jāpieņem budžeta grozījumi būtiski samazinot budžeta izdevumus. Izdevumu samazināšana ir priekšnosacījums starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Starptautiskais aizdevums stabilizēs valsts budžetu un atjaunos starptautisko finanšu institūciju uzticību Latvijas valstij, rezultātā uzlabos finanšu pieejamību tautsaimniecībai un darba vietu saglabāšanu.

Norādām uz apstākli, ka valdības iesniegtie budžeta līdzekļu samazinājumi nesniedz skaidru priekšstatu par valdības prioritātēm un lielā mērā atspoguļo tendenci saglabāt esošās institūcijas (nenoliedzot institūciju konsolidācijas tendenci), un to rīcības virzienus iespējami mazākā apmērā, nekā rūpes par būtiskāko, kas jāizdara krīzes periodā.

Šāda priekšlikumu forma nav piemērota dialogam ar sabiedrību, to nevarēs paskaidrot un tā vairos neuzticību, mazinot sociālo stabilitāti. Vairumā gadījumu tā dēvētajām „strukturālajām reformām” atbildīgās institūcijas nav sniegušas konkrētu to ieviešanas mehānismu, kā arī nav izvērtēti riski, kas var negatīvi ietekmēt sociāli neaizsargātākos iedzīvotājus un nav paredzēti mērķtiecīgi pasākumi minēto risku novēršanai. 

Apzinoties šī brīža reālo Latvijas makroekonomisko situāciju, nevilcinoties ir jārod iespēja valsts budžetu samazināt pēc atšķirīga principa, sasaistot prioritāros uzdevumus un atbilstošo finansējumu šādā prioritāšu secībā:

1) cilvēku dzīvības saglabāšanai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

2) cilvēku veselībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

3) cilvēku drošībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

4) bērnu un jauniešu izglītībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

5) tirgus ekonomikas regulēšanai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

6) nozares ieguldījums iekšējā tirgus atdzīvināšanai / minimālais institucionālais nodrošinājums/ maksimālais finansējums;

7) nozares ieguldījums konkurētspējas atbalstam ārējā tirgū/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ maksimālais finansējums.

Pieļaujama arī citu aktivitāšu saglabāšana minimālā apmērā, bet par to jālemj pēc papildus diskusijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, pielietojot atlikušajām funkcijām lielāku to apjoma samazinājumu.

Plānojot minimālo institucionālo nodrošinājumu ierosinām ievērot vienu no ES iekārtas pamatprincipiem - proporcionalitātes principu, saskaņā ar kuru jebkuru valsts darbību jāsamēro ar to sabiedrisko interešu nozīmīgumu, kuras tādējādi aizsargā. Krīzes periodā būtiski jāsamazina kontroles un regulējuma apjoms, tai pat laikā saglabājot šīs kontroles un regulējama esamību minimāli nepieciešamajā apmērā. ”