Latvijai ir nepieciešami atbildīgi politiķi, kompetenta un apolitiska ierēdniecība, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, lai realizētu valsts vidējā un ilgtermiņa stratēģiskos mērķus.
Par vienu no bezatbildīgākajiem un neprofesionālākajiem deputātu pieņemtajiem lēmumiem var uzskatīt PVN paaugstināšanu, kas joprojām nav devis cerēto rezultātu, kaut arī politiķi tika brīdināti no ekspertu un sociālo partneru puses.
Mēs turpinām vākt slikto ražu no nekvalitatīviem sējas graudiem. Piemēram, līdz šim politiķu vidū par tautas gribas izpildi nodēvētais lēmumu par Sociālo iemaksu griestu atcelšanu, ir pavērsies pret pašiem lēmumu pieņēmējiem. Šobrīd, izmantojot likumdošanas dotās iespējas, ir radīta situācija, kas pieļauj veikt sociālās iemaksas neierobežotos apmēros un pēc tam pārtraukt darba attiecības, saņemt neadekvāti augstus bezdarbnieku pabalstus. Tādā veidā ļoti lielas summas aizplūst no valsts kases nepārdomātu lēmumu dēļ.
Tie ir tikai daži absurdi, kurus pieļauj likumdošana un kurus steidz izmantot negodīgos nolūkos ekonomikas lejupslīdes laikā. Vairāk: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/priekslikumi/
Lai ieviestu ekonomikas atjaunošanai paredzētās reformas, darba devēji uzskata, ka ir nepieciešams veikt vēlēšanu sistēmas reformu, veidot apolitisku un motivētu ierēdniecību, un balstoties uz efektīvu pārvaldību un uzņēmējdarbības stimulēšanas principiem, sagatavot vidējā termiņa valsts budžetu.
Līdz šim atbildīgie politiķi nav novērtējuši sociālā dialoga nozīmi un konsultācijās ar partneriem. Ekonomikas atjaunošanas reformas netiks realizētas, ja valsts ekonomikai nozīmīgi jautājumi joprojām tiks risināti ārpus demokrātiskās valstīs pieņemta viedokļu saskaņošanas mehānisma.
LDDK cer, ka darbs Ministru prezidenta vadībā Reformu vadības grupā, kurā darbosies sociālie partneri - LDDK, LABS, un sadarbības partneri LPS un LTRK, kā arī uzaicinātie ekonomisti un zinātnieki, būs iespēja rast izsvērtu lēmumu pieņemšanu ekonomikas atjaunošanai.
Joprojām ne politiķi, ne ierēdņi neizprot, ka pārmaiņu laikā, ir iespējams veikt līdz šim nepopulāras strukturālas reformas un reorganizēt publisko sektoru, mācoties no iepriekšējām kļūdām un ņemot vērā labākos prakses piemērus, kas līdz šim ir bijuši ieviesti publiskajā sektorā.
Valsts pārvaldes reorganizācijas lielākā kļūda ir mehāniska samazināšana, neizvērtējot funkciju lietderību un nozīmi. No tā cieš gan pati valsts pārvalde, gan gala patērētājs – iedzīvotājs, tai skaitā arī uzņēmējs.
LDDK uzskata, ka šajā situācijā ir ļoti nozīmīga arī Valsts prezidenta loma, kura spēkos ir radīt priekšnoteikumus atbildīgai politikai, lai novērstu valsts budžeta izputināšanu un bezatbildīgu lēmumu pieņemšanu, savu pilnvaru robežās. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru šīs nedēļas sākumā, LDDK saņēma atbalstu, tam, ka ierēdņiem jābūt apolitiskiem, valstij nepieciešams saglabāt stabilu nodokļu politiku, kā arī jālikvidē birokrātiskie šķēršļi uzņēmējiem.
Vai prezidentam ir iespējas darīt vairāk?
LDDK aicina darba devējus turpināt sniegt savu viedokli par izmaiņām, kas šobrīd ir jāveic ekonomikas atjaunošanai vai arī komentēt LDDK sagatavotos priekšlikumus, sūtot uz e-pastu: lddk@lddk.lv.
Bizness prasa koncentrēties uz sekojošām prioritātēm:
1. Vēlēšanu sistēmas reforma - turpināt LR prezidenta uzsākto LR Satversmes reformu (referendumam nav nepieciešams kvorums);
2. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, atjaunojot konkurētspēju - izmaksu un prasību samazināšana, lai uzsāktu un pārtrauktu uzņēmējdarbību, nodokļu politikas izmaiņu ietekmes modelēšana, investīcijas prioritārajās nozarēs, kredītresursu pieejamība, u.c.;
3. Strukturālās reformas valsts pārvaldē – jābalsta uz Nacionālā attīstības plāna un Lisabonas stratēģiskajiem mērķiem, kas attiecīgi tiek ņemti vērā un iestrādāti valsts budžetā.
4. Monetārā politika – ātrāka pāreja uz eiro;
5. Sociālā politika – mazināt bezdarba līmeni, ieviest elastīgākas darba attiecības (pieņemt Darba likumu), modernizēta sociālā aizsardzība, nepalielināt valsts budžeta ieņēmumu daļu uz sociāli neaizsargāto sabiedrības grupu rēķina.
6. ES Struktūrfondu birokrātisko procedūru mazināšana un līdzekļu straujāka apgūšana;
7. Sociālais dialoga nostiprināšana ar mērķi darba devēju intereses pārstāvēt organizēti un pārskatāmi.