Atsaucoties uz pagājušās nedēļas Valsts prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisijas organizēto diskusiju par sabiedrības līgumu un Tautas partijas aicinājumu slēgt gan sabiedrības, gan sociālo līgumu, vēlos veicināt sabiedrībā izpratni par sociālā un sabiedrības līguma atšķirībām un sniegtajām iespējām.

LDDK no šā gada janvāra organizēja tikšanās ar visām partijām, kas šobrīd ir pārstāvētas Saeimā. Ar katru no partijām tika pārrunātas aktuālie sociāli ekonomiskie jautājumi, kā arī diskutēts par partiju nākotnes plāniem, lai pārvarētu ekonomikas lejupslīdi.

LDDK, kā nacionālā līmeņa sociālais partneris valdībai no darba devēju puses, minēja iespēju, ka sociālie partneri var slēgt ar arodbiedrībām un pastāvošo valdību – sociālo līgumu par ekonomikas atveseļošanai un nodarbinātības veicināšanai nozīmīgiem jautājumiem. Sociālais līgumu atbilstoši Eiropas Savienības valstu praksei tradicionāli slēdz sociālie partneri – nacionālā līmeņa darba devēju un arodbiedrību organizācijas, kas darbojas atbilstoši šo organizāciju darbību regulējošiem likumiem. Ar sociālā līguma palīdzību veiksmīgi risinātas ekonomiskās grūtības daudzās valstīs. Būtisks jautājumu loks ir algu un nodarbinātības jautājumi, bet vienošanās mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju. Partneri vienojas, piemēram, par atalgojuma politiku, strukturālo reformu veikšanas gaitu, nodokļu politikas principiem un citiem sociāli jūtīgiem jautājumiem.

Šāda labā prakse ir realizēta vairākās ES valstīs, kā, piemēram, Īrijā, kur no 1987.gada slēgti līgumi, kad Īrijas arodbiedrību kongresā tika panākta vienošanās, par algu pieauguma ierobežojumu – 3% pieaugums pirmajām 120 £ nedēļas samaksai un 2% pieaugums nedēļas darba samaksas daļai, kas pārsniedz 120 £ katru gadu nākamos 3 gadus. Atbildot uz šo vienošanos valdība piekrita veikt nodokļu sistēmas reformu un nesamazināt sociālās garantijas. Šī vienošanās nesa tik labus ekonomikas attīstības rezultātus, ka vienošanās tika noslēgtas tika noslēgtas arī uz nākamo 3 + 3 gadu periodu. Tāpat 1996.gadā sociālie partneri vienojās strādāt pie sociālās nevienlīdzības novēršanas un konkurences veicināšanas.

Slovēnijā 2003.gadā starp sociālajiem partneriem tika panākta vienošanās par algu pieauguma ierobežojumu – produktivitātes pieauguma koeficients mīnus 1 %. Zviedrijā sociālajā līgumā ievēro principu, ka algas pieaugums nedrīkst pārsniegt inflāciju vairāk par 2%, kā arī produktivitātes pieaugumu.

Sabiedrības līgumu var slēgt valdība ar sociālajiem partneriem un dažādām nevalstiskām organizācijām, lai attiecīgi vienotos par plašāku jautājumu loku, kas skar ne tikai sociāli- ekonomiskos jautājumus, bet arī vieš jaunu redzējumu, piemēram, izmaiņās politiskajā sistēmā u.c. aktuālos jautājumos.

LDDK atzinīgi vērtē Tautas partijas iniciatīvu vienoties ar sabiedrību, tādēļ aicina ar priekšlikumu vērsties pie valdības vadītāja Valda Dombrovska par sociālā vai sabiedrības līguma sagatavošanas, aicinot iesaistīties tā izstrādē arī partnerus no organizētās pilsoniskās sabiedrības vidus.

Vēlamies informēt, ka LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Zinātņu akadēmija šobrīd strādāt pie priekšlikumiem tieši sabiedriskajam līgumam, lai aicinātu politiskās partijas strādāt vienotiem mērķiem sabiedrības labā un ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai.

http://europa.eu/scadplus/glossary/social_partners_en.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/Social_Partnership
http://en.wikipedia.org/wiki/Social_partners