“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Vienotības” deputātu sagatavotie grozījumi Darba likumā, kas tiks izskatīti rīt Saeimas pirmajā lasījumā, attiecībā uz darba devēja aizliegumu pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumi neprasīs šīs svešvalodas lietošanu apliecina, ka deputāti ignorē Latvijā ratificētās Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencijas par konsultēšanos ar sociālajiem partneriem.

LDDK nav zināmi precedenti Eiropā, kur grozījumi Darba likumā tiek izdarīti ignorējot darba devēju viedokli un neiedziļinoties uzņēmējdarbības praksē.

Šādi priekšlikumi grozījumiem Darba likumā ir ne tikai papildus administratīvais slogs darba devējiem un ierobežojumi nodarbinātībai, bet arī klaja necieņa pret godīgiem nodokļu maksātājiem - darba devējiem un profesionālu speciālistu diskriminācija darba tirgū.

Turklāt likumprojekta grozījumi ir izstrādāti pretrunā ar Satversmi, Valsts valodas likumu un neatbilst tiesiskā un demokrātiskā valstī vispārpieņemtiem principiem, kā samērīguma principam, privātpersonu tiesību ievērošanas un demokrātiskās iekārtas principam.

Jāatzīmē, ka, ņemot vērā veicamos amata pienākumus, darba devējs pieprasa darbiniekam svešvalodas prasmi noteiktā līmenī. Tās var būt zināšanas sarunvalodas līmenī, kā arī brīva attiecīgas svešvalodas pārvaldīšana.

Ekonomiskās izaugsmes apstākļos, darba devējam ir jāmaksā vairāk kvalificētākam darbiniekam. Darba devējs nav ieinteresēts pārmaksāt jeb pieņem darbā darbinieku ar svešvalodu zināšanām, kuras faktiski viņam nav nepieciešamas, taču ir apmaksājamas, nosakot lielāku atalgojumu. Turklāt, minētā  tiesību norma apgrūtinās darba devēja izvērtējumu  darba tiesisko attiecību turpināšanai  darbinieku skaita samazināšanas gadījumā.

Darba likuma 108.panta pirmā daļa nosaka, ka priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Darba devēji ir ieinteresēti saglabāt labākos darbiniekus.

Šādi grozījumi veicinās darba strīdu pieaugumu tiesās, kas jau tā ir noslogotas. Uz doto brīdi nav izveidots ātrs un efektīvs darba strīdu izskatīšanas mehānisms valsts līmenī.

Sīkāk:

Likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi, jo tās 114.pants paredz, ka “personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību”. Likumprojekts faktiski ierobežo tiesības saglabāt un attīstīt mazākumtautību valodas, jo Valsts valodas likums neparedz tādu valsts valodas lietošanas kārtību, kuras nodrošināšanai būtu nepieciešami likumprojektā noteiktie ierobežojumi un  aizliegumi.

Tāpat likumprojekts ir pretrunā ar Valsts valodas likumu (likuma 1.panta 4.punktu) - nodrošināt mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu un citas valodas, jo likumprojekts arī mazos uzņēmumos, kuru darbība nav saistīta ar klientu apkalpošanu un citām jomām, kur būtiski ir zināt un lietot tikai valsts valodu,  liedz darba devējam - citā valodā runājošai personai - lietot uzņēmumā citu valodu Valsts valodas likuma pieļaujamajā apmērā.

Kā arī likumprojektā paredzētie ierobežojumi neatbilst tiesiskā un demokrātiskā valstī vispārpieņemtiem tiesību principiem, - nav ievērots samērīguma princips - darba devējiem noteiktie ierobežojumi nav pamatoti ar  sabiedrības labumu, kam jābūt lielākam, nekā darba devēja tiesisko interešu ierobežošanai; nav ievērots privātpersonu tiesību ievērošanas princips.

Nav ievērots demokrātiskas iekārtas princips. Lai uzliktu darba devējiem papildus ierobežojumus un aizliegumus darbinieku atlasē, ir būtiski izvērtēt, vai to mērķis ir nepieļaut atšķirīgu attieksmi vai novērst diskrimināciju.