Grozījumi konkurences likumā uzņēmumos rada nenoteiktības sajūtu, jo tiek ieviestas jaunas plaši interpretējamas normas, par kuru nepieciešamību Eiropā tiek plānots tikai uzsākt diskusiju – tieši šis fakts rada vislielāko satraukumu, jo mazina Latvijas  uzņēmējdarbības vides stabilitāti. 

Pirms diviem gadiem par konkurences likuma iespējamajiem grozījumiem sāka runāt ražotāji, jo saskārās ar konkurences ierobežojumiem mazumtirdzniecībā. Ražotāju mērķis bija panākt stingrāku regulējumu mazumtirgotājiem, lai tirgotāji vienpusēji neuzspiestu līgumu nosacījumus un kliedētu karteļu politikas pazīmes. Ar grozījumiem konkurences likumā iecerēts ierobežot dominējošā stāvoklī esošos mazumtirgotājus, ieviešot jaunas normas un būtiski palielinot Konkurences padomes pilnvaras.

Vērtējot pieņemtos likuma grozījumus punktos, kas skar ražotāju un mazumtirgotāju intereses LDDK uzskata, ka nesaskaņotas attieksmes un rīcības rezultātā, ieguvējs nav neviens. Cietīs abas tautsaimniecības nozares gan mazumtirgotāji, gan ražotāji, jo likums nosaka stingrāku regulējums abu nozaru darbībai.

Valsts institūcijas ļoti šauri izprot konkurences veicināšanas jautājumu. Konkurenci pirmkārt veicina uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšana – valsts un pašvaldību institūcijām neiesaistoties neraksturīgu pakalpojumu sniegšanā, bet tos iepērkot no privātā sektora, izskaužot aplokšņu algas, mazinot administratīvās barjeras, uzstādot konkrētus sasniedzamus mērķus, mudinot ES dalībvalstu vadītājus izskaust protekcionismu, kas mazina Latvijas uzņēmumu eksporta spēju. Absurdi, ka par administratīvā sloga samazināšanu Latvijai vispār nav mērķu, laikā kad citām ES valstīm, tajā skaitā Igaunijai šāds mērķis ir samazināt administratīvo slogu par 25% līdz 2012. gadam.

Nosacīti par ieguvēju var uzskatīt Konkurences padomi, kurai tiks atvieglots darbs palielinot pilnvaras, lai gan grozījumi var radīt iespaidu, ka uzņēmēji ir padarīti neaizsargāti. LDDK vēlas vērst uzņēmēju uzmanību un sekot līdzi Konkurences padomes darbam, kā arī aktīvāk iesaistīties savu interešu pārstāvniecībā ar LDDK atbalstu.

Pretrunīgi LDDK vērtē informatīvajā ziņojumā par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam sadaļā par konkurences veicināšanu un administratīvi regulējamo cenu noteikšanu par politikas prioritāti ir noteikts iespējami efektīvi vērsties pret nozīmīgākajiem konkurences grozījumiem, uzsverot, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās par 15% pieaugs gadījumu izmeklēšanas skaits.

LDDK uzskata, ka nevis izmeklēšanu skaita pieaugums par 15% var palielināt, padarīt veselīgāku konkurenci, bet gan uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Šajā diskusijā Latvijas uzņēmējiem ir kritiski un bīstami tas, ka Latvijā stāsies spēkā jaunas ierobežojošas normas, iepriekš neveicot pietiekamu izpēti, risinot problēmas, par kurām ES vēl tikai izvērš diskusijas. ES šobrīd vērtē kā identificētās problēmas būtu risināmas. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gatavojas ieteikt ES Konkurences ģenerāldirektorātu izpētīt ES lielveikalu sektora koncentrācijas līmeni un ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem, piegādātājiem un darba ņēmējiem, kā arī uz patērētājiem un aicinās EK rosināt jaunu regulu rakstīšanu, kuru mērķis būtu aizsargāt sabiedrību no lielveikalu varas. Mēs piekrītam tam, ko  saka EP deputāti, bet nav saprotams kādēļ tik strauji šie grozījumi, kuriem šobrīd nav redzama reāla nepieciešamība, tiek virzīts pie mums.