27.oktobrī Daugavpils Universitātē notiks pirmais reģionālais forums Valsts prezidenta Andra Bērziņa un Stratēģiskās attīstības komisijas (SAK) koordinētajā forumu ciklā „Stratēģisko investīciju piesaiste darba vietu radīšanai Latvijā”. Tajā piedalīsies Valsts prezidents, nozaru asociācijas un uzņēmēji, Daugavpils, Rēzeknes un Jēkabpils pilsētu pārstāvji, izglītības eksperti un SAK Augsta līmeņa grupas investīciju piesaistei dalībnieki.

Valsts prezidenta un Stratēģiskās attīstības komisijas mērķis ar reģionālajiem forumiem ir radīt praktisku piedāvājumu investoriem, lai kvalitatīvi pārstāvētu Latvijas ekonomiskās intereses, veidojot starptautiskās attiecības, tādēļ es aicinu organizācijas un pašvaldības, bet īpaši uzņēmējus būt aktīviem un sūtīt informāciju par saviem projektiem iepriekš nosauktajās nozarēs. Daugavpils ir veiksmīgi novadījusi savu pirmo investīciju forumu un tai ir labas iestrādnes. Vēlamies arī citas Daugavas labā krasta pilsētas un uzņēmējus saņemties.

Pirmais no reģionālajiem forumiem fokusēsies uz investīciju vides novērtējumu Daugavpils, Rēzeknes un Jēkabpils pilsētās un apkārtējās pašvaldības, kā arī šādu nozaru konkurētspējas priekšrocībām, foruma paralēlajās darba sesijās prezentējot investīciju projektus:

-          Metālapstrāde, transporta līdzekļu ražošana un mašīnbūve, elektriskās un optiskās iekārtas;

-          Lauksaimniecība un pārtikas ražošana;

-          Mežrūpniecība un kokapstrāde, poligrāfija un papīra ražošana

Līdz 25.oktobrim iepriekšminēto nozaru uzņēmēji vēl tiek aicināti informēt par savu projektu priekšrocībām un iespējām investoru piesaistē uzņēmējdarbības attīstībai, aizpildot mājas lapā www.saki.lv ievietotās anketas un gatavojot nozares un investīciju projektu prezentācijas forumam, atbilstoši mājas lapā ievietotajām prezentāciju sagatavēm.

Nākamais reģionālais forums notiks Ventspils augstskolā š.g. 4.novembrī, reģionāli aptverot Liepājas, Ventspils un Jūrmalas pilsētas un aicinot uzņēmējus līdz 2.novembrim iesniegt www.saki.lv investīciju projektu aprakstus šādās nozarēs:

-          Vieglā rūpniecība, dizains, tūrisms un rekreācija;

-          Dabas resursu ieguve un nemetāliskie minerālu izstrādājumi;

-          Tranzīts, loģistika un ostu pārvaldība.

Noslēdzošais forums notiks Rīgā š.g. 9.decembrī, aptverot Rīgas, Jelgavas un Valmieras pilsētas un līdz 7.decembrim aicinot uzņēmējus iesniegt www.saki.lv investīciju projektu aprakstus šādās nozarēs

-          Ķīmiskā rūpniecība un farmācija;

-          Enerģētika, gāze, ūdens apgāde un “zaļā ekonomika un enerģētika”;

-          IKT, banku konsultāciju pakalpojumi, sabiedriskie un komercpakalpojumi.

Foruma „Stratēģiskās investīcijas darba vietu radīšanai” Stratēģiskās attīstības komisijas ietvaros mērķi ir caur forumiem un anketām uzrunāt valsts un pašvaldību iestāžu, privātā un nevalstiskā sektora uzņēmēju organizāciju un to ārvalstu pārstāvniecību, kā arī izglītības un zinātnes institūciju ekspertus, iezīmējot skaidru un saprotamu redzējumu par valsts, pašvaldību un uzņēmumu konkurētspējas priekšrocībām un identificējot  mūsu labāko piedāvājumu, uzrunājot nacionālos un ārvalstu investorus, nodrošinot tiem uzņēmējdarbības infrastruktūras pieejamību, pievilcīgus investīciju stimulus un labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi. Rezultātā sagatavojot reprezentatīvu stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu sarakstu un radot pārliecinošu piedāvājumu pašmāju un ārvalstu investoriem sadarbības iespēju uzsākšanai Latvijā, ko pēc nepieciešamības varēs aktualizēt.

Papildus informācijai:

            Uzņēmumiem un viņu biedrībām - Evitu Breču, Valsts prezidenta ekonomikas, uzņēmējdarbības  un nodarbinātības padomnieces palīdzi; Tālr.: (+371) 67092163; Fakss: (+371) 67320157; e-pasts: evita.breca@president.lv.

            Valsts un pašvaldību, izglītības un pētniecības iestādēm - Valēriju Stūri, Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas koordinatoru; Tālr.: (+371) 67092164; Fakss: (+371) 67320157; e-pasts: valerijs.sturis@president.lv.

Saeimas pieņemtie valsts budžeta grozījumi demonstrē uzticēšanās trūkumu nozares viedoklim un izpratnes trūkumu par iedzīvotāju zemo pirktspēju, kas arī ir galvenie iemesli tik straujam ēnu ekonomikas pieaugumam sociāli jūtīgo produktu tirgū, līdz ar to ar šiem lēmumiem valdība un starptautiskie aizdevēji iedzīvotājus dzen ēnu ekonomikā. Tālāk veidojas likumsakarīgas sekas – zemāki valsts budžeta ieņēmumi: zemāks atalgojums policistiem, izglītības un veselības aprūpes darbiniekiem, mazāk sociālo garantiju ģimenēm, bezdarbniekiem un pakalpojumu iedzīvotājiem.

Saskaņā ar 2011.gada 10.marta Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē lemto par 2011.gada valsts budžeta konsolidācijas ietvaros plānoto akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu alkoholam, tabakai un benzīnam, FM 2011.gada 5.aprīlī rīkoja tikšanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, kur LDDK prezentēja minēto preču grupu akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozes, riskus un savus priekšlikumus akcīzes nodokļa likmju celšanai.

LDDK aicināja rast iespēju pārskatīt FM akcīzes nodokļa ieņēmumu prognozes un izdarīt grozījumus likumprojektā „Grozījumi likumā „Par akcīzes nodokli””, izvērtējot sekojošo:

1.    Akcīzes nodoklis pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem
LDDK aicināja izskatīt iespēju palielināt FM prognozes 2011.gadam akcīzes nodokļa ieņēmumiem par pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu) no 77,4 milj. LVL uz 80 milj. LVL, jo pēdējo piecu mēnešu laikā vērojams stabils akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugums valsts budžetā. Pašreizējā pozitīvā nodokļu ieņēmumu dinamika ļauj prognozēt, ka akcīzes nodokļa ieņēmumi 2011.gadā varētu sasniegt 80 miljonus latu, pie nosacījuma, ka tiek saglabātā pašreizēja akcīzes nodokļa likme 890 lati par absolūtā alkohola litru.

Palielinot akcīzes nodokļa likmi visiem alkoholiskajiem dzērieniem (izņemot alu), akcīzes nodokļa ieņēmumi samazināsies, kā to, acīmredzami, apliecina 2009.gada akcīzes nodokļa likmes palielinājuma sekas:

•    2009. gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas attiecībā pret 2008.gadu samazinājās par 7 miljoniem latu;
•    2010.gadā akcīzes nodokļa ieņēmumi no alkoholisko dzērienu (izņemot alu) realizācijas attiecībā pret 2008. gadu samazinājās 13,7 miljoniem latu.
 

2.    Akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem
LDDK aicināja izskatīt iespēju palielināt FM prognozes akcīzes nodokļa ieņēmumiem no tabakas izstrādājumiem par 1,46 milj. LVL un samazināt konsolidācijas pasākumu prognozi tabakas izstrādājumiem par 1,48 milj. LVL, kas ļauj akcīzes nodokli tabakai paaugstināt nevis no 2011.gada 1.jūlija, bet 1.septembra. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka šī prognožu maiņa neietver tirgus apjoma pieauguma prognozes kontrabandas apkarošanas aktivitāšu rezultātā, kuras tiek turpinātas 2011.gadā un kuras nodrošinās papildus akcīzes nodokļa ieņēmumus.

Šī brīža situācija tabakas izstrādājumu legālajā tirdzniecībā ir nestabila sakarā ar joprojām augsto nelegālo izstrādājumu klātbūtni. Pēc nozares aplēsēm nelegāli tirgotu cigarešu patēriņš ir tuvs 40%. Sagaidāms, ka kārtējā nodokļa likmes celšana ierosinās jaunas svārstības starp legālo un nelegālo patēriņu. Tāpēc LDDK uzskatīja, ka FM plānotā nodokļa likmes paaugstināšana ar 2011.gada 1.jūliju nenodrošinās FM prognozētos akcīzes nodokļa ieņēmumus.
 
Vienlaikus LDDK eksperti saskatīja iespēju akcīzes nodokļa likmes paaugstināšanu 2011.gadā atlikt vismaz par 2 mēnešiem un veikt 2011.gada 1.septembrī. Nodokļa likmes paaugstināšanas atlikšana neapdraud plānotā akcīzes nodokļa iekasēšanu un dod papildus divus mēnešus legālā tirgus nostiprināšanai kontrabandas apkarošanas aktivitāšu rezultātā. Katrs papildus mēnesis mērķtiecīgas rīcības nelegālā patēriņa apkarošanai palielinās ar nodokļiem apliekamo bāzi un attiecīgi arī nodokļa ieņēmumus. Esam aprēķinājuši, ka viena procentpunkta tirgus daļas atgūšana no nelegālās aprites palielinās akcīzes nodokļa ieņēmumus par apmēram 1,44 miljoniem latu gadā.

Ņemot vērā nepieciešamību veikt valsts budžeta konsolidāciju un izvērtējot legālā tirgus attīstību laika posmā no 2010.gada aprīļa līdz 2011.gada martam, kā arī FM budžeta prognozes 2011.gadam, jāpievērš uzmanību sekojošiem faktiem:

•    attiecībā uz legālā cigarešu tirgus prognozētajiem apjomiem 2011.gadam, FM prognozes uzskatāmas par ļoti konservatīvām, jo neatspoguļo tirgus apjoma pieaugumu kontrabandas apkarošanas aktivitāšu rezultātā. No nozares perspektīvas būtu pieņemami rēķināties ar vismaz papildus 6 patēriņa procentpunktu jeb 162 miljonu legālo cigarešu atgūšanu no nelegālā tirgus 2011.gada laikā, jo šādi bija 2010.gada kontrabandas apkarošanas rezultāti, kuri 2011.gada budžetā dotu papildus 8,64 milj. LVL akcīzes nodokļa ieņēmumus.
•    attiecībā uz legālā cigarešu tirgus vērtību (cigarešu cenām) secinājām, ka 2011.gada FM prognozes ir balstītas uz 2010.gada 4.ceturkšņa datiem. Koriģējot prognozes ar 2011.gada marta datiem, cenu starpība laika posmā no 2011.gada aprīļa līdz decembrim dos valsts budžetam papildus nodokļu ieņēmumus 1,46 miljonu latu apmērā (0,83 milj. LVL akcīzes nodoklī un 0,63 milj. LVL pievienotās vērtības nodoklī).

3.    Akcīzes nodoklis svinu nesaturošam benzīnam
LDDK aicināja izskatīt iespēju mainīt Finanšu ministrijas prognozes akcīzes nodokļa ieņēmumiem svinu nesaturošam benzīnam.

Galvenie iemesli:

1)    FM bāzes patēriņa izmaiņas ir plānotas 0.5% apjomā, taču pēc nozares izvērtējuma patēriņa kritums tiek prognozēts 10% apjomā (pieņemot, ka pasaules tirgū degvielas cenas strauji nemainās). Tas samazinās plānotos ieņēmumus par 3,6 milj. LVL (bez PVN), skatīt 1.tabulu.
2)    Bez dabīgā tirgus samazinājuma (par 10% pie esošā cenu līmeņa), analizējot cenas un patēriņa attiecības 2010. – 2011.gadā, katrs degvielas cenas pieaugums par 1 santīmu rada vidēji 2% degvielas patēriņa samazinājumu (pēc privātā segmenta klientu analīzes, 2010.gada janvāris - 2011.gada marts). Tas nozīme, ka palielinot cenu par 2,4 santīmiem (ieskaitot PVN), benzīna patēriņš samazināsies par vēl papildus 4,8 %, jeb 9,3 miljoniem litru benzīna (7 mēneši) un akcīzes nodoklis netiks iekasēts 2,5 miljoni latu apmērā.

Pēc VID datiem 1063 uzņēmumi Latvijā iemaksā valsts budžetā nodokļus 70% apmērā no kopējām nodokļu iemaksām. Akcīzes preču ražotāji un tirgotāji (piemēram, degvielas un gāzes produktiem)  ir vieni no tiem, kas atrodas šo uzņēmumu vidū.

Sīkāka informācija: http://www.lddk.lv/index.php?p=1546

Ņemot vērā, ka Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieņemts lēmums neļaut sabiedriskajām organizācijām iesniegt priekšlikumus par valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem Saeimai, bet to varēs darīt tikai deputāti, LDDK priekšlikumi 2011.gada valsts budžeta 2.lasījumam ir iesniegti ar Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas atbalstu. Tomēr izskatās, ka LDDK priekšlikumi tā arī ir palikuši pozīcijas vadoņiem uz galda.

Šāds notikumu pavērsies netika gaidīts no Saeimas deputātiem, kaut arī tas bija sagaidāms pēc Šadurska kunga epitetu par ‘’darbaļaužu vēstulēm’’ raidījumā ‘’Kas notiek Latvijā?’’. Tas, protams, ka nesaskan valdošās partijas programmā minēto sadarbību un dialogu ar organizēto pilsonisko sabiedrību. Tas liek domāt, ka deputātiem īsti nav skaidrs, ko nozīmē solījumu pildīšana un pienākumi, kas uzņemti Latvijas valstij iestājoties Eiropas Savienībā.

Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, 2004.gadā parakstot Eiropas Kopienas līgumu, šobrīd Lisabonas līguma ietvaros, Latvijas valsts apņēmās nodrošināt konsultācijas sociālā dialoga ietvaros visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. LDDK, kā sociālajam partnerim no darba devēju puses, ir likumā noteiktas tiesības un pienākumi, kas paredz ne tikai iespēju saņemt informāciju par tiesību aktiem no publiskā sektora, bet atrunā pienākumu obligāti sniegt viedokli par plānotajām izmaiņām un lēmumiem normatīvajos aktos (skat. Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu). Līdzīgas saistības par konsultācijām ar sociālajiem partneriem ir uzņēmusies arī LR Saeima 1993.gadā ratificējot atbilstošas ANO Starptautiskās konvencijas. Tādēļ LDDK sniedz savus priekšlikumus valsts budžeta kvalitatīvai izstrādei.

LDDK un tās biedri bez maksas ir veltījuši savu laiku un darbu, lai iedziļinātos valsts budžeta veidošanas procesā, ar konsultācijām saprotot ne tikai formālu viedokļa paušanu, bet apzināta, vienota viedokļa formulēšanu ar kvalitatīviem un kvantitatīviem argumentiem, kas orientēts uz kopīgiem mērķiem – atjaunot Latvijas konkurētspēju, lai uzņēmējiem būtu kur strādāt, piesaistītu tos, kas ir varoši strādāt - celtu kopējo valsts labklājību. LDDK kā darba devēju pusi pārstāvošs sociālais partneris bija līdzās ar valdību visu budžeta sagatavošanas laiku – strādājot pie nodokļu pamatnostādnēm, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un funkciju vērtēšanas. Diemžēl ekspertu laiks ir izniekots un LDDK tiek ‘’iestumta’’ opozicionāros.

Par to liecina arī Saeimas gatavotie Ziemassvētku pārsteigumi, piemēram, iedziļinoties nodokļu un nodevu maksāšanas nosacījumos, nākas secināt, ka, piemēram, publiskajam sektoram nebūs jāmaksā dienesta auto nodeva, bet tikai privātajam sektoram. Tāpat Finanšu ministrs mudina privāto sektoru nemaksāt lielākas algas, lai kompensētu cilvēkiem valdības pacelto nodokļu slogu, bet publiskajā sektorā sākas ziedu laiki – atalgojuma fonds nesamērīgi pieaug bez jebkādiem kvalitātes kritērijiem par padarīto darbu. Bet vēl jau nevar zināt, vai lielākā dāvana mums netiks pareizticīgo Ziemassvētkos uzsākot nākamās sanāksmes ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Visvairāk mani personīgi sarūgtina Latvijas iedzīvotāju bezierunu pakļaušanās šiem un citiem valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Arodbiedrības visi gatavi kritizēt par mazskaitlīgiem piketiem, bet tiem pievienoties laikam kavē kūtrums un pirmssvētku gaidas. Vai mums jau ir vienalga, kas notiks pēc svētkiem?

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāka – NTSP) sēdē tika skatīti divi jautājumi - par 2011.gada valsts budžetā plānoto samazinājumu ministriju budžetos un par plānotiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un šo pasākumu sagaidāmo ietekmi uz valsts budžetu.

Diemžēl par valsts budžeta izdevumu samazinājumu sarunas ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (turpmāk – LBAS), ir notikušas pēc valdības lēmumiem par nodokļu un nodevu paaugstināšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: ”Ja politiķiem un ierēdņiem būtu stratēģisks, vidējā termiņa redzējums par strukturālajām reformām, tad valsts budžeta izdevumu samazinājums būtu bijis lielāks. Ja valsts atbildīgās iestādes strikti vērstos pret ēnu ekonomiku, tad valsts budžeta ieņēmumi nākamajā gadā tiktu plānoti lielāki. Mums vēl ir iespēja pārskatīt valsts budžeta izdevumu samazinājumus un uzstādīt konkrētus mērķus ēnu ekonomikas apkarošanai. Rodot kompromisu Saeimas deputātiem ir iespēja nepieņemt lēmumu par nodokļu un nodevu paaugstināšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.”

Sarunās par 2011.gada valsts budžetā plānoto samazinājumu ministriju budžetos darba devēju pusē nācās secināt, ka ministriju izdevumu samazinājums galvenokārt balstās uz administratīvo, infrastruktūras izdevumu samazinājumu, kā arī piesaistot ES fondu līdzekļus noteiktu pasākumu īstenošanai. Diemžēl vidējā termiņā plānotu strukturālo reformu rezultātā plānotiem izdevumu samazinājumiem nav pievērsta pietiekoša uzmanība.

Ņemot vērā, ka informācija tika saņemt no Finanšu ministrijas tikai sēdes laikā un tā atspoguļoja lielākās budžeta samazinājuma pozīcijas, darba devēju puse padziļināti izvērtēs šos pasākumus, kā arī to, cik lielā mērā vērā ņemti funkciju audita komisijas ziņojumā sniegtie priekšlikumi.

Ar papildus priekšlikumiem LDDK vērsīsies pie Saeimas atbildīgajām komisijām un ministru kabinetā pirms Saeimas 2.lasījuma.

Sarunu laikā par plānotiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un šo pasākumu sagaidāmo ietekmi uz valsts budžetu, sociālajiem partneriem nācās atdzīt, ka pasākuma plāns nav pilnīgs. Plāns joprojām nav papildināts ar konkrētām aktivitātēm un to rezultātā sasniedzamajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, kā arī atbildīgajām personām un izpildes termiņiem, lai 2011.gadā valsts budžeta ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas būtu ievērojami lielāki, kā tas šobrīd tiek plānots.

Nodokļu un nodevu paaugstināšana situācijā, kad iedzīvotāju pirktspēja ar vidējo algu valstī samazināsies par 15%, kad ievērojami celties izmaksas par produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanu, negodīga konkurence – vēlme izvairīties no nodokļu nomaksas un nedeklarētais darbs, kāpinās ēnu ekonomiku un samazinās sociāli atbildīgu uzņēmumu konkurētspēju un nodokļu iekasējamību no šādiem uzņēmumiem.

Uz 2010.gada 1.maiju VID reģistrēti 151 862 nodokļu maksātāji (juridiskas personas) no kuriem 0.7% jeb 1063 veido 61,2% no kopējiem budžeta ieņēmumiem.

Sasniedzot nopietnus rezultātus ēnu ekonomikas apkarošanā 2011.gadā, ēnu  ekonomikas apkarošanas rezultātā gūtie ieņēmumi un to pieaugums var tikt iekļauti 2012.gadā, kas mazinātu risku sociālā budžeta izdevumu samazināšanai un uzņēmumu konkurētspējas apdraudēšanai, ieviešot jaunus nodokļus un nodevas.

LDDK viceprezidents Juris Biķis: „Konkrēti uzdevumi un sasniedzamie rādītāji ēnu ekonomikas apkarošanai ir nepieciešami mums pašiem neatkarīgi no starptautisko aizdevēju norādēm. Ēnu ekonomikas samazināšana ļaus kāpinās valsts budžeta ieņēmumus un sakārtot uzņēmējdarbības vidi.”

Sociālie partneri un valdība panāca vienošanos par šī plāna papildinājumiem pēc augstāk minētajiem principiem līdz 2011.gada februāra sākumam, Finanšu ministrijai sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un nozaru darba devēju organizācijām. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbalstīja LDDK priekšlikumu papildināt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem nozaru griezumā.

LDDK viceprezidents Ivars Strautiņš: „Tikai maksimāli atbalstot vietējos uzņēmumus un aizsargājot savu tirgu no nekvalitatīviem produktiem mēs varam nostiprināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju un saglabāt darbavietas.”

Daudzas valstis aizsargā savus darba tirgus, novilcinot darba atļauju neierobežotu izsniegšanu, lai sagatavotu savu migrācijas politiku utt, kā to līdz šim darīja Vācija. Valstis parasti izmanto konkrētus ierobežojumus, lai stratēģiski risinātu trūkstošā darbaspēka problēmas, piemēram, darba atļaujas izsniedz tikai tiem imigrantiem, kuru profesiju pārstāvji valstij ir nepieciešamas, piemēram, Zviedrijā darba atļaujas izsniedz pēc darba devēju pieprasījuma. Līdz ar to, šīm valstīm ir izdevība izvēlēties atbilstošus speciālistus savām ekonomiskajām prioritātēm un darba tirgus pieprasījumam.

Atveroties Vācijas darba tirgum, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizplūšanas risks ir augsts. LDDK uzskata, ka tie, kas vēlējās aizbraukt strādāt uz citām valstīm, to jau ir izdarījuši. Lai arī šī ir iespēja zemākas kvalifikācijas darbiniekiem doties uz Vāciju, tomēr lielākās bažas sagādā apziņa, ka valsti varētu pamest augsti kvalificēti profesionāļi un uzņēmēji. Vācijā uzņēmējiem tiek piedāvāti dažādi atbalsta instrumenti biznesa uzsākšanai, ir pieejamāki finanšu resursi, sociālo garantiju un veselības pakalpojumu apjoms sociālās drošības sistēmā ir plašāks. Arī Vācu valodas zināšanas ir priekšrocība, jo tā tiek mācīta lielākajā daļā Latvijas skolu un augstskolu.

Latvijā nav migrācijas politikas, kas sniegtu valsts skatījumu migrācijas, nodarbinātības, demogrāfijas un pilsonības jautājumiem. Līdz ar to investoriem, kas ienāk Latvijā un vēlas investēt uzņēmējdarbībā, piesaistīt darbiniekus, piedāvāt jaunus produktus vai pakalpojumus, ir jācīnās ar sistēmas pārstāvjiem, kuri pieņem vienpusīgus lēmumus balstoties uz aizspriedumiem un stereotipiem, attiecīgi diskriminējot investorus. Turklāt darbinieki no citām valstīm, kas pārceļas uz dzīvi Latvijā nodarbinātības dēļ, ir darbspējīgā vecumā, kas nozīmē, ka viņi Latvijā maksās nodokļus un atbilstoši savam ieguldījumam izmantos sociālā vai valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus. Līdz šim visas Saeimā esošās partijas ir izvairījušās šo jautājumu aktualizēt.

Imigrantu bezdarbs valstīs ar augstu imigrantu skaitu ir parādījies tikai krīzes gados. Tādas valstis kā Īrija un Lielbritānija joprojām apgalvo, ka imigranti tām ir ļoti palīdzējuši veicināt tautsaimniecības attīstību. Imigrantu vidū ir gan labi izglītoti cilvēki, kuru attīstībā jau ir ieguldīti lieli līdzekļi, gan vienkāršā darba darītāji, kuru vietējie nelabprāt dara, tādēļ attiecīgo darbinieku trūkst.

Latvijai migrācijas procesi notiek pretēji: laikā, kad cilvēki dodas darba meklējumos uz ārzemēm lielos apjomos, ienākošā plūsma ir minimāla. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir samazinājusi darba apjomus uzņēmumiem, līdz ar to salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā izsniegto darba atļauju skaits būvniecībā ir samazinājies par 98%, transporta nozarē - par 53%, apstrādes rūpniecībā - par 42%.

Eksperti prognozē, ka 2016.gadā trūks darbaspēks un atbilstoši profesionāļi, ja Latvijā joprojām netiks veidota atbildīga un pārdomāta migrācijas (emigrācijas, latviešu atgriešanas un ārvalstu darbaspēka piesaistīšanas) politika. Šobrīd Latvija zaudē savus ekonomiski aktīvos cilvēkus, kuros ir ieguldīti valsts un privātie resursi. Tajā pašā laikā nedara neko, lai būtu radītu labvēlīgu vidi - piesaistītu studentus un pasniedzējus, jo vairākus gadus nevar vienoties par Augstākās izglītības likuma redakciju par valodas lietojumu augstskolās, kā arī populisms zeļ par darbinieku un investoru piesaisti Latvijas valstij. Aizplūstot iedzīvotājiem lielos apjomos, ievērojami pasliktinās jau tā saspringtā demogrāfiskā situācija un valsts budžeta situācija.

Saskaņā ar Eiropas migrācijas tīkla 2010.gada jūlija ziņojumu “Migrācija - iespēja risināt pieprasījumu pēc darbaspēka Latvijā”: 2009.gadā Latvijā bija nodarbināti 1417 trešās valsts piederīgie. No tiem 32 - celtniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozares darba ņēmēji; 2 - pedagogi; 10 - pavāri. Kopīgā nodarbinātība bija 826121. Tātad 3.valstu piederīgie sastādīja tikai 0.17%. Viens no galvenajiem iemesliem trešo valstspiederīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanai ir ģimeņu apvienošanās.

Jau tagad atsevišķās profesijās darba devējiem ir grūtības atrast labus darbiniekus. Kā vienu labākajiem piemēriem, kas raksturo kvalificētu speciālistu trūkumu Latvijas darba tirgū un veiksmīgu viesstrādnieku piesaisti ir kuģu būves nozare. Kuģu būvē no 2004.līdz 2009.gadam Latvijā nodarbināja 440 viesstrādniekus, jo šādus speciālistus Latvija nesagatavo, nedaudzie Latvijā apmācītie speciālisti nelabprāt nozarē strādā, jo darba apstākļi ir smagi, savukārt citur, piemēram, Ukrainā, šie speciālisti ir bez darba pasūtījuma trūkuma dēļ.

Latvijas bezdarbnieku vidū, savukārt, vērojamas tendences pieaugt strukturālajam bezdarbam, kam raksturīgas arī cilvēku prasmju zaudēšana laika gaitā. Tas var izraisīt tādas situācijas veidošanos, kad vienlaicīgi gan pastāv nesamērīgi liels un patstāvīgs bezdarbs, gan uzņēmējiem trūkst kvalificēti darbinieki. Tādēļ svarīgi būtu nodrošināt bezdarbnieku pārkvalifikācijas iespējas, veicināt to ātru integrāciju darba tirgū, kā arī veicināt mobilitāti darba tirgū, darba devējiem dodot lielākas iespējas vajadzības gadījumā piesaistīt arī ārvalstu speciālistus.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) 22.aprīlī parakstīja “Latvijas organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstības un krīzes pārvarēšanas redzējumu Latvijas atjaunotnes divdesmitgadē. Mērķtiecīgi investēt un mainīt ekonomikas vidi, nodrošinot darba vietas, privātā kapitāla piesaisti un IKP pieaugumu!” un aicina politiskās partijas, nevalstiskās organizācijas un Latvijas iedzīvotājus pievienoties šim redzējumam.

Parakstītā paziņojuma pilnais teksts: http://www.lddk.lv/index.php?p=1354

Partneri uzskata, ka sabiedrībai ir jāsaņem skaidra atbilde, ar kādiem paņēmieniem radīsim pamatu Latvijas ģimeņu labklājības uzlabošanai un kā panāksim pagriezienu no bezcerīgas ekonomikas lejupslīdes un stagnācijas uz reālu situācijas uzlabojumu. Jāsniedz ziņa tiem, kas grasās pamest Latviju, ka viņiem Latvijā ir izaugsmes iespējas.

Līdz šim īstenotās krīzes pārvarēšanas politikas galvenie riski ir ekonomikas turpmākas atdzišanas izraisīta ilgstoša stagnācija, ko, visticamāk, pavadīs iekšējā tirgus panīkums, pieaugošs inflācijas spiediens, augsts bezdarba līmenis un sabiedrības dzīves kvalitātes pasliktināšanās, kas savukārt novedīs pie turpmākas Latvijas lielākās vērtības – iedzīvotāju un kvalificēta darbaspēka – nekontrolējamas emigrācijas.

Lai saglabātu iespēju pievienoties Eiro zonai 2014.gadā, ir jāturpina īstenot strukturālās reformas valsts pārvaldē un tautsaimniecībā. Tajā pat laikā turpmāka budžeta bāzes samazināšana izraisīs mazāku ES budžetu kvotu nākamajā ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam, samazinot nākotnē pieejamos attīstības resursus. ES fondu līdzekļu apjoma pieejamība ir būtiska ekonomikas atveseļošanai, veidojot ilgtspējīgu iekšējo tirgu un nostiprinot Latvijas eksportspēju.

Partneri par galveno prioritāti turpmāk aicina izvirzīt līdzšinējo krīzes pasākumu sabalansēšanu ar tautsaimniecību stimulējošiem, konkurētspēju veicinošiem un iekšējo tirgu nostiprinošiem pasākumiem.

Partneri ir aicinājuši LR Valsts prezidentu, Saeimu un Ministru kabinetu, ciešā sadarbībā ar organizēto pilsonisko sabiedrību, īstenot sekojošu prioritāro pasākumu kopumu:

1) Grozīt valsts budžeta un finanšu vadības principus, tiesību aktos nostiprinot un ar 2011.gadu praktiski ieviešot Latvijā vidēja termiņa budžetu pēc ES budžeta parauga, vienlaikus nodrošinot stingrus fiskālās disciplīnas pasākumus, kas vērsti uz valsts budžeta un ES finansējuma efektīvu un caurspīdīgu izlietojumu vienotu valsts attīstības mērķu sasniegšanai;

2) Īstenot tūlītējus mērķtiecīgus pasākumus, lai 2011. un 2012. gadā apgūtu ES fondu līdzekļus iespējami lielā apjomā, prioritāri izmantojot visus Latvijas rīcībā esošos resursus šī mērķa īstenošanai;

3) NEGAIDOT SAEIMAS VĒLĒŠANU IZNĀKUMU, nekavējoties atsākt tādu strukturālo reformu īstenošanu, kas vērstas uz valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu un mērķtiecīgu tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu.

Partneri ir pārliecināti, ka, īstenojot šos pasākumus, būs iespējams mainīt valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju. IKP pieaugums, kas veidosies, paātrināti investējot ES fonu līdzekļus, sniegs pieauguma multiplikatīvo efektu. Tāpēc varēsim īstenot esošo darbavietu saglabāšanas un jaunu radīšanas politiku, attīstīt sociālo dialogu nacionālajā, nozaru, reģionu un uzņēmumu līmenī, kā arī pārskatīt nodokļus un nodevas, vienlaikus gūstot lielākus nodokļu ienākumus pateicoties tautsaimniecības aktivizēšanai un ēnu ekonomikas samazināšanai, kas dos cilvēkiem pārliecību par Latvijas ilgtermiņa attīstības iespējām.

Redzējums tika pirmo reizi publiski apspriests 22.aprīlī Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta tikšanās laikā ar Latvijas lielāko uzņēmumu pārstāvjiem. Sarunas par redzējumu praktisku īstenošanu dzīvē turpināsies Reformu vadības grupā 6.maijā, kā arī Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē sociālā dialoga ietvaros.

Partneri aicina nevalstiskās organizācijas un Latvijas iedzīvotājus pievienoties šīm redzējumam, sūtot apstiprinājuma vēstuli uz: lddk@lddk.lv vai lbas@lbas.lv vai lps@lps.lv vai info@chamber.lv vai lza@lza.lv.

Iespējams, Latvijā joprojām tiktu uzturēti “pasu galdi” un iedzīvotāju pieraksta sistēma, telegrāfa sakari, ministriju mašīnrakstīšanas biroji vai pat zirgu nomaiņas punktu tīkls pasta un valdības depešu pārvadājumiem – ja savā laikā šādu valsts struktūru vadītājiem dotu iespēju ietekmēt lemšanu par to saglabāšanu. Birokrātijas dzelžaina griba pašsaglabāties rada tās izkoptu prasmi ar savu demagoģiju nohipnotizēt valsts varas īstenotājus tik tālu, ka tie atsakās no racionāliem, ekonomiski efektīviem un, galvenais, pašiem politiķiem izdevīgiem lēmumiem. 

Valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” kopā ar attiecīga nosaukuma oficiozo laikrakstu joprojām pastāv ne jau tāpēc, ka tās pakalpojumi būtu unikāli, neaizstājami, valstij un sabiedrībai nepieciešami. Nē, šis veidojums nav likvidēts, tikai pateicoties līdzšinējo tieslietu ministru politiskās gribas trūkumam. Vai, pieļauju, pat politiķu apzinātai vēlmei saglabāt “saviem cilvēkiem” ienesīgu  „darba” vietu, kas slēpjas aiz valsts funkciju īstenošanas karoga. Latvijas uzņēmēji, kas tiek aplikti ar nesamērīgiem maksājumiem, jau vairākus gadus izsaka kategoriskus iebildumus pret VSIA „Latvijas Vēstnesis” darbību. Jo „bezmaksas pakalpojumus”, ar ko dižojas šī SIA, tā apmaksā no uzņēmēju un citu sludinājumu ievietotāju maciņiem.

Līdzekļi, kurus SIA “Latvijas Vēstnesis” iekasē no uzņēmējiem un iedzīvotājiem par obligātā kārtā publicējamo sludinājumu ievietošanu laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”, tiek izmantoti ne tikai likumu un citas oficiālās informācijas publiskošanai (kaut šāds darbs kā valsts funkcija būtu jāapmaksā tieši no budžeta) – ar to palīdzību VSIA „Latvijas Vēstnesis” uztur, piemēram, savu izdevējdarbību. To, ko pati valsts SIA uzskata par valstisku misiju, proti, izdevējdarbību uzņēmēji novērtē kā negodīgu konkurenci.

Kā jau LDDK norādīja savas 22. marta preses konferences prezentācijā (http://www.lddk.lv/index.php?p=1338), LV personāla izmaksas (2008.gads - oficiālais pārskats) – 1,070,067 lati, kas ir 45 procenti no SIA “Latvijas Vēstnesis” neto apgrozījuma. Algas un sociālās iemaksas tika maksātas par 90 nodarbinātajiem – tātad 11 889, 63 latu gadā vidēji uz vienu nodarbināto. LV valdes atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas bija 63 354 (2007.gadā – 56 405) lati. Turklāt, kā norāda pati SIA “Latvijas Vēstnesis”, tikai 27 no visiem darbiniekiem šobrīd īsteno oficiālās publikācijas nodrošināšanas funkciju, pārējie ir iesaistīti citās darbībās.

Tieši dāsno sinekūru saglabāšanas vārdā ne pirmo gadu SIA „Latvijas Vēstnesis” bremzē visus LDDK priekšlikumus, kā padarīt obligāto sludinājumu publicēšanu efektīvāku un būtiski samazināt pārmērīgos izcenojumus.

SIA “Latvijas Vēstnesis” nevajag lepoties, ka  savu peļņu, ko tā ieskaita valsts budžetā, to nodokļu veidā dara jebkurš uzņēmējs Tikai, atšķirībā no SIA “Latvijas Vēstnesis” nav naudu nopelnījis ar uzspiestu un sadārdzinātu pakalpojumu – sludinājumu publicēšanu. Nauda, kas SIA “Latvijas Vēstnesis” samaksāta šiem sludinājumiem tiek iegūta, atņemot līdzekļus reālajai ekonomikai – mazajam biznesam. Domāju, ka Latvijā valsts patiesajās interesēs būtu, lai nauda, ko šobrīd uzņēmējs samaksā par nelietderīgu un faktiskajām izmaksām neatbilstošu publikāciju, tiktu novirzīta uzņēmuma darbībā, veicinot ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Savukārt līdzekļi no ražošanas un pakalpojumu sniegšanas vēlāk atgriežas valsts kasē kā nodokļi par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem.

Esam aprēķinājuši, ka Tieslietu ministrijai, kas ir atbildīga par oficiālās informācijas publiskošanu, ir iespējams to nodrošināt efektīvāk, bet ar ievērojami zemākām izmaksām: aģentūras valstiskās funkcijas pilnībā varētu īstenot 8-9 cilvēku departaments ar aptuveni 100 000 latu gada budžetu.

VSIA „Latvijas Vēstnesis” tagad cenšas radīt nesaskaņas starp LDDK un citām Latvijas sociālajām grupām, apgalvojot, ka SIA likvidēšanas rezultātā sabiedrībai nebūšot nodrošināta bezmaksas pieeja likumu tekstiem. (Aģentūra cītīgi izvairās pieminēt, ka tās portālā „www.likumi.lv” bez maksas pieejamo likumu un citu normatīvo aktu tekstu konsolidētās versijas nevar tikt uzskatītas par oficiāliem dokumentiem – tām ir tīri informatīvs raksturs, kā arī to, ka visu „bezmaksas” informāciju jau ir apmaksājuši uzņēmēji un privātpersonas ar saviem obligātajiem maksājumiem, kas kopā veido miljonus latu). Tieši pretēji - LDDK uzsver, ka normatīviem aktiem ikvienam interesentam jābūt pieejamiem elektroniski bez maksas. Pie tam, gan oficiālās informācijas, gan tiesību aktu neoficiālo konsolidēto versiju pieejamība būtu nodrošināma ar krietni zemākām izmaksām, nevis ar fiskāli nekorektu nodevu uzturot „uzpūstu” VSIA.

Šis ir priekšvēlēšanu laiks, kad arī politiķiem ir jāpiedomā par savu pašsaglabāšanos. Cita starpā jācenšas pierādīt vēlētājiem, ka solītā cīņa pret birokrātiju ir kaut kas vairāk nekā tikai skolu un slimnīcu “optimizācija”. Tāpēc nav brīnums, ka Valsts SIA „Latvijas Vēstnesis”, kas agrāk ar augstprātīgu pašpārliecinātību noraudzījās uz LDDK pūliņiem to uzveikt, tagad ir kļuvis tik nervozs un kaujiniecisks.

Atsaucoties uz pagājušās nedēļas Valsts prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisijas organizēto diskusiju par sabiedrības līgumu un Tautas partijas aicinājumu slēgt gan sabiedrības, gan sociālo līgumu, vēlos veicināt sabiedrībā izpratni par sociālā un sabiedrības līguma atšķirībām un sniegtajām iespējām.

LDDK no šā gada janvāra organizēja tikšanās ar visām partijām, kas šobrīd ir pārstāvētas Saeimā. Ar katru no partijām tika pārrunātas aktuālie sociāli ekonomiskie jautājumi, kā arī diskutēts par partiju nākotnes plāniem, lai pārvarētu ekonomikas lejupslīdi.

LDDK, kā nacionālā līmeņa sociālais partneris valdībai no darba devēju puses, minēja iespēju, ka sociālie partneri var slēgt ar arodbiedrībām un pastāvošo valdību – sociālo līgumu par ekonomikas atveseļošanai un nodarbinātības veicināšanai nozīmīgiem jautājumiem. Sociālais līgumu atbilstoši Eiropas Savienības valstu praksei tradicionāli slēdz sociālie partneri – nacionālā līmeņa darba devēju un arodbiedrību organizācijas, kas darbojas atbilstoši šo organizāciju darbību regulējošiem likumiem. Ar sociālā līguma palīdzību veiksmīgi risinātas ekonomiskās grūtības daudzās valstīs. Būtisks jautājumu loks ir algu un nodarbinātības jautājumi, bet vienošanās mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju. Partneri vienojas, piemēram, par atalgojuma politiku, strukturālo reformu veikšanas gaitu, nodokļu politikas principiem un citiem sociāli jūtīgiem jautājumiem.

Šāda labā prakse ir realizēta vairākās ES valstīs, kā, piemēram, Īrijā, kur no 1987.gada slēgti līgumi, kad Īrijas arodbiedrību kongresā tika panākta vienošanās, par algu pieauguma ierobežojumu – 3% pieaugums pirmajām 120 £ nedēļas samaksai un 2% pieaugums nedēļas darba samaksas daļai, kas pārsniedz 120 £ katru gadu nākamos 3 gadus. Atbildot uz šo vienošanos valdība piekrita veikt nodokļu sistēmas reformu un nesamazināt sociālās garantijas. Šī vienošanās nesa tik labus ekonomikas attīstības rezultātus, ka vienošanās tika noslēgtas tika noslēgtas arī uz nākamo 3 + 3 gadu periodu. Tāpat 1996.gadā sociālie partneri vienojās strādāt pie sociālās nevienlīdzības novēršanas un konkurences veicināšanas.

Slovēnijā 2003.gadā starp sociālajiem partneriem tika panākta vienošanās par algu pieauguma ierobežojumu – produktivitātes pieauguma koeficients mīnus 1 %. Zviedrijā sociālajā līgumā ievēro principu, ka algas pieaugums nedrīkst pārsniegt inflāciju vairāk par 2%, kā arī produktivitātes pieaugumu.

Sabiedrības līgumu var slēgt valdība ar sociālajiem partneriem un dažādām nevalstiskām organizācijām, lai attiecīgi vienotos par plašāku jautājumu loku, kas skar ne tikai sociāli- ekonomiskos jautājumus, bet arī vieš jaunu redzējumu, piemēram, izmaiņās politiskajā sistēmā u.c. aktuālos jautājumos.

LDDK atzinīgi vērtē Tautas partijas iniciatīvu vienoties ar sabiedrību, tādēļ aicina ar priekšlikumu vērsties pie valdības vadītāja Valda Dombrovska par sociālā vai sabiedrības līguma sagatavošanas, aicinot iesaistīties tā izstrādē arī partnerus no organizētās pilsoniskās sabiedrības vidus.

Vēlamies informēt, ka LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Zinātņu akadēmija šobrīd strādāt pie priekšlikumiem tieši sabiedriskajam līgumam, lai aicinātu politiskās partijas strādāt vienotiem mērķiem sabiedrības labā un ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai.

http://europa.eu/scadplus/glossary/social_partners_en.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/Social_Partnership
http://en.wikipedia.org/wiki/Social_partners

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) tika atbalstīts priekšlikums Ministru kabinetam lemt par 2014.gada 1.janvāri kā datumu eiro ieviešanai. Sociālie partneri aicina valdību līdz februāra beigām pieņemt oficiālu lēmumu par šī datuma nosaukšanu kā vienotās Eiropas valūtas ieviešanas dienu. Tika panākta arī trīspusēja vienošanās par turpmāko darbu sociālā drošības, nodarbinātības, MVU atbalsta un uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumos.

LDDK ir gandarīta par sapratni no valdības vadītāja puses un darbinieku pārstāvjiem, ka jāpauž stingra apņēmība par Eiro ieviešanu, lai atjaunotu Latvijas reputāciju un konkurētspēju starptautiskos tirgos. Eiro ieviešana neizbēgami prasīs papildus izdevumus - privātajā sektorā tie galvenokārt būs saistīti ar tehnoloģiskiem risinājumiem, savukārt valstij lielākos izdevumus varētu radīt komunikācija ar sabiedrību par pārmaiņām un to nepieciešamību. LDDK ir gatava iesaistīties komunikācijas aktivitātēs, lai informētu uzņēmējus par gaidāmajām pārmaiņām Eiro ieviešanā un SEPA projekta mērķiem.

Viens no būtiskākajiem NTSP darba kārtības punktiem bija nodarbinātības problēmu risinājumi, kur LDDK rosināja iekļaut valdības turpmākajā darbā sekojošus bezdarba mazināšanas pasākumus:

1. Darba tirgus stīvuma samazināšana un elastīgās drošības pieejas ieviešana – steidzama Darba likuma grozījumu pieņemšana;
2. Pārdomātas investīcijas prasmju attīstībā, izglītībā un apmācībā – paplašinot un pārskatot NVA pieejamos resursus un īstenojamās aktivitātes tās paplašinot;
3. Pārdomātas investīcijas publisko pakalpojumu attīstībā un uzlabošanā – īstenot strukturālās reformas veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti ar ārpakalpojumu un funkciju deleģēšanas palīdzību, pārskatīt ES fondu apguvi no jaunu darba vietu radīšanas viedokļa, vecināt ‘’zaļo darba vietu’’ rašanos;
4. Nodrošināt sociālo drošību, kas veicina nodarbināmību un vēlmi strādāt – pārskatīt sociālo pabalstu sistēmu;
5. Samazināt administratīvās izmaksas un MVU izmaksas – steidzami īstenot Mikro uzņēmumu koncepcijā un Ekonomikas ministrijas nodokļu rosinātās izmaiņas.

2009.gada laikā ar NTSP atbalstu ir sagatavoti 84 atzinumi par ministriju iesniegtajiem tiesību aktu projektiem. Lai padarītu darbu efektīvāku, LDDK vienojās ar partneriem, ka 2010.gadā NTSP sekretārs aktīvāk iesaistīsies Valsts sekretāru sanāksmēs un Vecāko amatpersonu sanāksmēs, lai informēt ministrijas par sociālo partneru atzinumiem un ieinteresētību normatīvo aktu saskaņošanā.

LDDK tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu valsts stratēģijas atbilstību esošas ekonomiskās situācijas pārvarēšanai, nodokļu politikas turpmākās izmaiņas un strukturālo reformu ieviešanas gaitu. LDDK pauda biedru viedokli par neapmierinātību ar valdības pieņemtajiem lēmumiem, pieņemot 2010.gada valsts budžetu, kas palielina ēnu ekonomikas pieauguma risku. Uzņēmēji sagaida reālu atbalstu uzņēmējdarbībai, bet, lai to radītu, ir nepieciešams kvalitatīvs vadības stils un skaidri strukturālo reformu mērķi.

Biznesā nav iespējams sasniegt rezultātus, ja nav vienošanās par mērķiem, kvalitatīvu procesu vadību un saturu starp atbildīgajām pusēm. Mēs sagaidām tādu pašu konstruktīvu pieeju arī no valdības vadītāja puses. Bizness ir ļoti smagā situācijā, jo nav skaidrs kādi ir mūsu valsts mērķi, bet bizness strādāt bez mērķiem vairāk nevar. 20.gadus mēs esam mācījušies, kā vadīt valsti, beidzot ir jāsāk vadīt!

LDDK un Ministru prezidents vienojās, ka līdz 4.maijam, Latvijas divdesmit gadu neatkarības svinībām, tiks pārskatīti stratēgisko mērķu izpilde Lisabonas stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā ar mērķi tos pielāgot atbilstoši situācijai. Premjers pauda apņēmību, ka atbilstoši šiem mērķiem tiks izstrādāta nodokļu politika, kurā būs iekļauts princips, ka biznesam nelabvēlīgas izmaiņas nodokļu politikā drīkstēs stāties spēkā ne ātrāk kā pēc gada no to pieņemšanas brīža.  Ministru prezidents apņēmās tuvākajā laikā publiskot eiro ieviešanas datumu, un aktualizēt tā ieviešanas plānu, kā arī Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā apspriest Baltijas Jūras stratēģijas ieviešanas gaitu un Baltijas konkurētspējas jautājumus, tai skaitā nodokļu politiku.

Ministru prezidents piekrita LDDK, ka esošās platformas, kā Reformu vadības grupa un Funkciju audita komisija, nav sniegušas gaidīto efektu, jo reformas joprojām notiek gausi un negribīgi. Puses vienojās, ka ir jāuzstāda skaidri mērķi uz kurieni virzāmies un ko vēlamies ar šo darbu panākt, kā arī jānozīmē atbildīgās puses par pārmaiņu ieviešanu.