Saeimai jānodrošina valsts ilgtspējīga attīstība un konkurētspēja Baltijas reģionā un Māstrihtas kritēriju izpilde, nosakot konkrētu Latvijas pievienošanos eiro zonai datumu.

Eiro ieviešana jākļūst par valsts politisko apņemšanos un visu nākamo valdību virsuzdevumu, līdzīgi kā savulaik pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai:

1.  Tas nozīmē mērķtiecīgu pasākumu kopumu valsts fiskālās situācijas stabilizēšanai un budžeta deficīta samazināšanai līdz Māstrihtas kritērijiem atbilstošam līmenim. Ir jābūt skaidrai vīzijai par valsts pārvaldē veicamajām reformām, kas uzlabo tās funkcionēšanu;

2. Līdztekus valsts budžeta sastādīšanai ir jāveic pastāvīga valsts parāda līmeņa analīze un kontrole, nepieļaujot tā attiecības pret valsts IKP kāpumu virs Māstrihtas kritērijos atrunātajiem līmeņiem;

3. Lai neatkārtotu iepriekšējo gadu kļūdas, valdībai ir jāizstrādā plāns un rīcības stratēģija inflācijas kāpuma novēršanai gadījumam, ja Latvijā straujāk kā šobrīd prognozēts atgriežas ekonomiskā izaugsme, saglabājot ilgtermiņa procenta likmes Māstrihtas kritēriju pieļaujamo normu ietvaros;

4.  Nodrošināt nodokļu izmaiņu prognozējamību – pieņemot jaunas Latvijas nodokļu attīstības pamatnostādnes, kas ir saistītas ar 2010.gada un turpmāko gadu  budžetiem.

Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai ir jāsniedz vienota un ar sociālajiem partneriem saskaņota valsts nostāja par stratēģisko mērķu un ar tiem saistīto taktiku un izpildi ikdienā, tā garantējot Latvijas sabiedrības uzticēšanos šiem stratēģiskajiem mērķiem un pasaules sabiedrības izpratni un uzticību politisko lēmumu pēctecībai. 
  
Pieprāsām 2010.gada valsts budžetā:

• samazināt valsts konsolidētā budžeta izdevumus līdz 3,5 miljardiem latu, tā nodrošinot dzīvošanu atbilstoši valsts ieņēmumiem;
• valsts izdevumos paredzēt vismaz 740 miljonus latus līdzfinansējumu attīstībai, nodrošinot ES projektu virzību;
• nepalielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Šāds Saeimas lēmums apliecinās, ka Latvijas nodokļu maksātāji ir svarīgāki par politiķu un ierēdņu komfortu!

Viena no nozīmīgākām atziņām pēc „Velti 1/2h Latvija” aptaujas rezultātu apkopošanas ir, ka būtiski atšķiras valsts pārvaldes iestāžu pašnovērtējums par sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem un sabiedrības vērtējumam par lietderīgām un vajadzīgām funkcijām.

Mēs, LDDK, nebijām gaidījuši tik lielu atsaucību, tādēļ jo vairāk esam gandarīti par rezultātu – pateicoties aktīvam mediju un sadarbības partneru atbalstam, LDDK izstrādātā anketa guva sabiedrības atsaucību, piesaistot 5091 interesentu, kas vērtējuši pilnībā vai daļēji valsts pārvaldes funkcijas.

Īsumā par aptaujas rezultātiem. Vairāk kā divas trešdaļas no aptaujas dalībniekiem ir identificējuši sevi kā darba ņēmējus. Savukārt 12% no viesiem aptaujas dalībniekiem kā darba devējus. Aptaujā izteikti dominē divi viedokļi, piedāvājot funkcijas turpināt īstenot valsts pārvaldē, samazinot to apjomu, vai arī funkcijas īstenošanu nodod privātajam vai nevalstiskajam sektoram.

Valsts pārvaldei kā raksturīgākā funkcija ir nosaukta nozaru vadības funkcija, kuras īstenošanu kā nozīmīgu, samazinot tās apjomu ir novērtējuši 47% respondentu. Savukārt, kā privātajām sektoram ārpakalpojuma veidā nododamu funkciju respondenti ir nosaukuši IT atbalsta, tai skaitā centralizēto reģistru un informācijas sistēmu uzturēšanu, grāmatvedības un finanšu vadību funkcijas. Funkcijas, kuras saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu, visaugstāko atbalstu dodot nekustāmā īpašuma apsaimniekošanas funkcijas nodošanai privātajam sektoram. Viedokļi līdzīgi dalījās par sabiedrisko attiecību, komunikācijas ar masu mēdijiem funkciju un personālvadības funkciju.

Sabiedriskās aptaujas rezultāti un partneru sniegtais funkciju vērtējums iezīmē atšķirības ar pašu nozaru ministriju vērtējumu par funkcijām un to prioritāro novērtējumu un sabiedrības un partneru novērtējumu. LDDK kopīgi ar partneriem ir vienojusies, ka turpmākā budžeta veidošanas procesā pamatdiskusijai jānotiek par tām funkcijām, kuru prioritātes vērtējuma atšķirības ir izteiktas.

LDDK vēlas panākt, ka funkcijas, kuras prioritāti sabiedrība novērtējusi zemāk, valstij ir jāpārtrauc īstenot, vai arī nozares ministrijai saviem partneriem un sabiedrībai jāspēj pierādīt, kādēļ arī turpmāk identificētā prioritāte būtu jāsaglabā. LDDK kopā ar sadarbības partneriem ir lūgusi Ministru prezidentu aicināt Saeimā pārstāvētās partijas un īpaši koalīcijas partijas veikt šādu funkciju izvērtēšanu, lai nodrošinātu atklātu, ilgtspējīgu, uz rezultātu vērstu un saimniecisku, bet ne politisku 2010.gada valsts budžeta sagatavošanu un apstiprināšanu Saeimā.

Šobrīd parādās tendence konfrontēt sadarbības partneru Reformu vadības grupā, kas izteikuši savu viedokli par funkciju īstenošanu un tai atvēlēto finansējumu ar nozares pārstāvjiem. Tomēr konfrontācija, manuprāt, ir nevietā – katram ir iespēja paust savu viedokli un diskusijā vienoties par valstisku pieeju. Naudas ir tik, cik ir un tās saimniecisks izlietojums ir vienīgais risinājums. Nedomāju, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji būs gatavi papildus finansēt funkcijas, kurām gadiem šķiesti līdzekļi bez mērāmiem rezultātiem un ietekmes uz iedzīvotāju dzīves un darba kvalitātes pieaugumu.

Par būtisku rezultātu LDDK centieniem iesaistīt ne tikai darba devējus savā iniciatīvā, bet arī iedzīvotājus ir uzskatāms arī tas, ka turpmāk Valsts kanceleja veiks sabiedrības viedokļa uzklausīšanu īpašā reformu dienasgrāmatā un aicinās ielikt atzīmi valsts pārvaldei. LDDK atbalsta šo Valsts kancelejas iniciatīvu un aicina sabiedrību izteikties: http://piedaliesreforma.blogspot.com/.

LDDK vēlētos zināt kā mēs varam nonākt tuvāk mērķim – pierādīt, ka var nepaaugstināt nodokļus un izveidot mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi?

Latvijai ir nepieciešami atbildīgi politiķi, kompetenta un apolitiska ierēdniecība, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, lai realizētu valsts vidējā un ilgtermiņa stratēģiskos mērķus.

Par vienu no bezatbildīgākajiem un neprofesionālākajiem deputātu pieņemtajiem lēmumiem var uzskatīt PVN paaugstināšanu, kas joprojām nav devis cerēto rezultātu, kaut arī politiķi tika brīdināti no ekspertu un sociālo partneru puses.

Mēs turpinām vākt slikto ražu no nekvalitatīviem sējas graudiem. Piemēram, līdz šim politiķu vidū par tautas gribas izpildi nodēvētais lēmumu par Sociālo iemaksu griestu atcelšanu, ir pavērsies pret pašiem lēmumu pieņēmējiem. Šobrīd, izmantojot likumdošanas dotās iespējas, ir radīta situācija, kas pieļauj veikt sociālās iemaksas neierobežotos apmēros un pēc tam pārtraukt darba attiecības, saņemt neadekvāti augstus bezdarbnieku pabalstus. Tādā veidā ļoti lielas summas aizplūst no valsts kases nepārdomātu lēmumu dēļ.

Tie ir tikai daži absurdi, kurus pieļauj likumdošana un kurus steidz izmantot negodīgos nolūkos ekonomikas lejupslīdes laikā. Vairāk: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/priekslikumi/ 

Lai ieviestu ekonomikas atjaunošanai paredzētās reformas, darba devēji  uzskata, ka ir nepieciešams veikt vēlēšanu sistēmas reformu, veidot apolitisku un motivētu ierēdniecību, un balstoties uz efektīvu pārvaldību un uzņēmējdarbības stimulēšanas principiem, sagatavot vidējā termiņa valsts budžetu. 

Līdz šim atbildīgie politiķi nav novērtējuši sociālā dialoga nozīmi un konsultācijās ar partneriem. Ekonomikas atjaunošanas reformas netiks realizētas, ja valsts ekonomikai nozīmīgi jautājumi joprojām tiks risināti ārpus demokrātiskās valstīs pieņemta viedokļu saskaņošanas mehānisma.

LDDK cer, ka darbs Ministru prezidenta vadībā Reformu vadības grupā, kurā darbosies sociālie partneri - LDDK, LABS, un sadarbības partneri LPS un LTRK, kā arī uzaicinātie ekonomisti un zinātnieki, būs iespēja rast izsvērtu lēmumu pieņemšanu ekonomikas atjaunošanai.

Joprojām ne politiķi, ne ierēdņi neizprot, ka pārmaiņu laikā, ir iespējams veikt līdz šim nepopulāras strukturālas reformas un reorganizēt publisko sektoru, mācoties no iepriekšējām kļūdām un ņemot vērā labākos prakses piemērus, kas līdz šim ir bijuši ieviesti publiskajā sektorā.

Valsts pārvaldes reorganizācijas lielākā kļūda ir mehāniska samazināšana, neizvērtējot funkciju lietderību un nozīmi. No tā cieš gan pati valsts pārvalde, gan gala patērētājs – iedzīvotājs, tai skaitā arī uzņēmējs.

LDDK uzskata, ka šajā situācijā ir ļoti nozīmīga arī Valsts prezidenta loma, kura spēkos ir radīt priekšnoteikumus atbildīgai politikai, lai novērstu valsts budžeta izputināšanu un bezatbildīgu lēmumu pieņemšanu, savu pilnvaru robežās. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru šīs nedēļas sākumā, LDDK saņēma atbalstu, tam, ka ierēdņiem jābūt apolitiskiem, valstij nepieciešams saglabāt stabilu nodokļu politiku, kā arī jālikvidē birokrātiskie šķēršļi uzņēmējiem.

Vai prezidentam ir iespējas darīt vairāk?

LDDK aicina darba devējus turpināt sniegt savu viedokli par izmaiņām, kas šobrīd ir jāveic ekonomikas atjaunošanai vai arī komentēt LDDK sagatavotos priekšlikumus, sūtot uz e-pastu: lddk@lddk.lv.

Bizness prasa koncentrēties uz sekojošām prioritātēm:
1. Vēlēšanu sistēmas reforma - turpināt LR prezidenta uzsākto LR Satversmes reformu (referendumam nav nepieciešams kvorums);
2. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, atjaunojot konkurētspēju - izmaksu un prasību samazināšana, lai uzsāktu un pārtrauktu uzņēmējdarbību, nodokļu politikas izmaiņu ietekmes modelēšana, investīcijas prioritārajās nozarēs, kredītresursu pieejamība, u.c.;
3. Strukturālās reformas valsts pārvaldē – jābalsta uz Nacionālā attīstības plāna un Lisabonas stratēģiskajiem mērķiem, kas attiecīgi tiek ņemti vērā un iestrādāti valsts budžetā.
4. Monetārā politika – ātrāka pāreja uz eiro;
5. Sociālā politika – mazināt bezdarba līmeni, ieviest elastīgākas darba attiecības (pieņemt Darba likumu), modernizēta sociālā aizsardzība, nepalielināt valsts budžeta ieņēmumu daļu uz sociāli neaizsargāto sabiedrības grupu rēķina.
6. ES Struktūrfondu birokrātisko procedūru mazināšana un līdzekļu straujāka apgūšana;
7. Sociālais dialoga nostiprināšana ar mērķi darba devēju intereses pārstāvēt organizēti un pārskatāmi.

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība  vērsās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar aicinājumu izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas iespējas, uzticot izvērtēt mēneša laikā valsts pārvaldes funkcijas sociālajiem partneriem – LDDK un LABS, un LPS. Tikšanās par šiem jautājumiem, pēc prezidenta ierosinājuma, notiks 8.jūnijā plkst. 12:00 kopā ar koalīcijas partijām.

LDDK aicina izteikt viedokli par valsts budžeta deficīta samazināšanu un nelitderīgām valsts pārvaldes funkcijām: lddk@lddk.lv.

LDDK, LBAS un LPS sagatavotā vēstule LR prezidnetam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem:

“Lai nepieļautu sociāli ekonomiskās krīzes iestāšanos, divu nedēļu laikā Saeimā jāpieņem budžeta grozījumi būtiski samazinot budžeta izdevumus. Izdevumu samazināšana ir priekšnosacījums starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Starptautiskais aizdevums stabilizēs valsts budžetu un atjaunos starptautisko finanšu institūciju uzticību Latvijas valstij, rezultātā uzlabos finanšu pieejamību tautsaimniecībai un darba vietu saglabāšanu.

Norādām uz apstākli, ka valdības iesniegtie budžeta līdzekļu samazinājumi nesniedz skaidru priekšstatu par valdības prioritātēm un lielā mērā atspoguļo tendenci saglabāt esošās institūcijas (nenoliedzot institūciju konsolidācijas tendenci), un to rīcības virzienus iespējami mazākā apmērā, nekā rūpes par būtiskāko, kas jāizdara krīzes periodā.

Šāda priekšlikumu forma nav piemērota dialogam ar sabiedrību, to nevarēs paskaidrot un tā vairos neuzticību, mazinot sociālo stabilitāti. Vairumā gadījumu tā dēvētajām „strukturālajām reformām” atbildīgās institūcijas nav sniegušas konkrētu to ieviešanas mehānismu, kā arī nav izvērtēti riski, kas var negatīvi ietekmēt sociāli neaizsargātākos iedzīvotājus un nav paredzēti mērķtiecīgi pasākumi minēto risku novēršanai. 

Apzinoties šī brīža reālo Latvijas makroekonomisko situāciju, nevilcinoties ir jārod iespēja valsts budžetu samazināt pēc atšķirīga principa, sasaistot prioritāros uzdevumus un atbilstošo finansējumu šādā prioritāšu secībā:

1) cilvēku dzīvības saglabāšanai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

2) cilvēku veselībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

3) cilvēku drošībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

4) bērnu un jauniešu izglītībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

5) tirgus ekonomikas regulēšanai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

6) nozares ieguldījums iekšējā tirgus atdzīvināšanai / minimālais institucionālais nodrošinājums/ maksimālais finansējums;

7) nozares ieguldījums konkurētspējas atbalstam ārējā tirgū/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ maksimālais finansējums.

Pieļaujama arī citu aktivitāšu saglabāšana minimālā apmērā, bet par to jālemj pēc papildus diskusijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, pielietojot atlikušajām funkcijām lielāku to apjoma samazinājumu.

Plānojot minimālo institucionālo nodrošinājumu ierosinām ievērot vienu no ES iekārtas pamatprincipiem - proporcionalitātes principu, saskaņā ar kuru jebkuru valsts darbību jāsamēro ar to sabiedrisko interešu nozīmīgumu, kuras tādējādi aizsargā. Krīzes periodā būtiski jāsamazina kontroles un regulējuma apjoms, tai pat laikā saglabājot šīs kontroles un regulējama esamību minimāli nepieciešamajā apmērā. ”
 

Jaunie Valsts policijas ierosinātie grozījumi nosaka, ka par sīkajām zādzībām, apjomā līdz desmitajai daļai no minimālās algas, vairs netiks piemērota kriminālā, bet gan administratīvā atbildība.

http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/lieljuksis-sikas-zadzibas-butu-jasoda-administrativi 

Grozījumi atbalsta zagšanu!   Ja par sīkām zādzībām tiks piemērota administratīvā atbildība, tad mēs grausim sabiedrības morāli, atbalstīsim patvaļu, radīsim zaudējumus mazumtirgotājiem un valsts budžetam. Turklāt, ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Sekas būs ievērojams, jo būtiski palielināsies mazo zādzību skaits un nesodāmības sajūta zagļiem. Pēdējo mēnešu laikā sīko zādzību skaits jau ir būtiski pieaudzis, un, pēc šādu grozījumu pieņemšanas, tas draud pieaugt vēl straujāk. http://www.kvestnesis.lv/body_print.php?id=182267 

Sīkās zādzības graus mazos un vidējos uzņēmumus, kas nevar atļauties apsardzes pakalpojumus un uz vietas notvert noziedzīgā nodarījuma veicējus. Ilgtermiņā mēs paredzam, ka veikali vairs neziņos par šiem pārkāpumiem, jo neredzēs tam jēgu, tādējādi graujot tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības principus.  Valsts Kontroles atzinums norāda, ka Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā ir iespēja efektīvāk organizēt savu darbu un finanšu resursus, samazinot birokrātiskos procesus un optimizējot pārvaldību. Ja Iekšlietu ministrija atbalsta zagšanu, tad tā nenodrošina savu pamatfunkciju – sabiedrības drošību.    Un atkal uz uzņēmēju pleciem tiks uzliktas funkcijas, par kuru izpildi ir atbildīga valsts – šoreiz: drošības funkciju. Kā atzīst tieslietu eksperti, šādas izmaiņas neatbilst Kriminālsodu politikas un Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijām, un tās nenodrošinās personu tiesības uz īpašumu aizsardzību. Arī Tieslietu ministrija norādījusi, ka nevis jādekriminalizē zādzības, krāpšanas, piesavināšanos un mantas tīšu iznīcināšanu sīkā apmērā, bet nepieciešams pilnveidot Kriminālprocesa likuma normas, paredzot vienkāršotu kriminālpārkāpumu izmeklēšanas kārtību.  http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=23312278  

Vēl svarīgs aspekts: šobrīd Latvijā ir noteikta virkne profesiju, kurās personas nevar ieņemt amatus, ja tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Ņemot vērā, ka zādzība pašlaik uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, likums neļauj par zādzību sodītām personām ieņemt šos amatus.   Absurds: Ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Tā, piemēram, ja līdz šim par tiesnesi nevar kļūt persona, kas veikusi sīku zādzību, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās šādam zaglim nebūs šķēršļu ieņemt tiesneša amatu, jo persona neskaitīsies krimināli sodīta. Tāpat „sīkie zagļi” varēs ieņemt amatus visās valsts drošības iestādēs, to skaitā Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā, pašvaldības policijā u.c. 

LDDK atbalsta Valsts policijas vēlmi ierobežot resursu patēriņu un veicināt vēl efektīvāku darbību smago noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai, tomēr ir jāizvērtē visas sekas, ko var radīt nepārdomātu lēmumu pieņemšana. Plānotie grozījumi grauj policijas prestižu, tiesiskumu un sabiedrības drošību, kā arī pasliktina uzņēmējdarbības vidi un investīciju drošību.  

Pārstāvot darba devēju intereses kopš 1993.gada, LDDK ir pieredzējusi vairākas valdošās politiskās elites un viņu solījumus, rīcību vai bezdarbību un vistiešāk izjūt uz savas ādas rezultātus (http://www.economist.com/opinion/displaystory.cfm?story_id=13144925).

Kā valdības sociālajam partnerim, LDDK ir nepieciešami kompetenti un līdzvērtīgi sarunu partneri, kas spēj ieklausīties, izprast biznesa vajadzības un pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus. Kārtējā valdības maiņa rada vēl lielāku haosu un neskaidrības par turpmāko rīcību ekonomikas stabilizācijai, paralizējot lēmumu pieņemšanas procesu un iespēju prasīt atbildību par sekām. Tas vistiešāk attiecas uz lielo ierēdniecības aparātu, kas bez politiskās vadības pilda tikai pašus nepieciešamākos darbus, kam ir maz saistības uz attīstību vērstiem lēmumprojektiem.

I.Godmanis bija premjers ar izteiktām līdera spējām, ar saimniecisku domāšanu un vēlmi iedziļināties tautsaimniecībā un nozaru attīstības jautājumos. Diemžēl premjeram pietrūka spēja rast kompromisus daudzos jautājumos, līdz ar to izdarītie secinājumi un turpmākā rīcība ne vienmēr guva sabiedroto un valdības ministru atbalstu. Tik pat neveiksmīgi vērtējama komunikācija ar sabiedrību, kurai netika skaidrota lēmumu nepieciešamība un kopīgiem spēkiem sasniedzamie rezultāti.

Šobrīd jāsecina, ka viens līderis nespēs konsolidēt un apvienot sabiedrību vienotai rīcībai. Nepieciešama vienota, kompetenta un atbildīga līderu komanda, kas spēj turpināt iesāktās reformas daudz straujākos tempos, pārskatīt un pildīt starptautiskās vienošanās, lai nezaudētu starptautisko partneru atbalstu un nodrošinātu kvalitatīvu komunikāciju ar sabiedrību un biznesu, gatavojoties nopietniem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem pārbaudījumiem.

Organizētā darba devēju sabiedrība – nozaru asociācijas, darba devēju organizācijas, profesionālās apvienības un uzņēmēji, līdz šim ir panākusi vairāku nozīmīgu lēmumu pieņemšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kā arī izstrādājušas priekšlikumus Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Priekšlikumi ir apspriesti dažādos organizāciju biedru forumos, kas kopumā apvieno vairāk kā 7000 no aptuveni 54 000 Latvijā aktīvajiem uzņēmumiem.

Lai ikvienam uzņēmējam būtu iespēja paust savu viedokli par ekonomikas krīzes pārvarēšanu un nepalikt malā, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – LDDK un LTRK, aicina ikvienu uzņēmēju iesaistīties organizētājā biznesa sabiedrībā, lai paustu savu redzējumu par notiekošo un sniegtu priekšlikumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai diskusijā ar citiem uzņēmējiem, politiķiem un publiskās pārvaldes pārstāvjiem.

LDDK un LTRK aicina visus Latvijas uzņēmējus būt aktīviem un piedalīties Uzņēmēju forumā - diskusijā, kas š.g. 27.februārī, plkst. 18:00 tiek organizēts Arēnā Rīga un paust savu viedokli par soļiem, kas šā brīža ekonomiskajā situācijā sperami politiķiem, nozaru ministrijām un pašvaldību pārstāvjiem kopsolī un ciešā sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (http://www.lddk.lv/index.php?p=1094).

Iesaistoties interešu pārstāvniecības procesos, ir iespēja nepalikt malā, rūpēties par sava uzņēmuma interesēm, par nozares attīstību un tautsaimniecību kopumā.

Iepazīstoties ar FM prognozi par valsts budžeta izpildi (http://www.leta.lv/lat/news/?id=2472A778-59BB-4B3B-B51B-1AF373726AB6), rodas jautājums - ja apzinamies, ka situācija strauji pasliktinās, vai turpināsim gaidīt arvien biedējošākas prognozes, kas paralizēs vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību un mudinās tautu krāmēt čemodānus, vai pieņemsim mērus ekonomikas veicināšanai.  

Lejupslīdes pazīmes bija skaidri redzamas jau 2007.gada otrajā pusē, kad nesamērīgi pieauga publiskās administrācijas izdevumi, tika īstenotas nesaimnieciskas investīcijas izglītības un veselības aprūpes sektorā, iztrūka ekonomiskās attīstības plāns un uz tā īstenošanu vērsta fiskālā politika un atbalsts investīcijām reālā ekonomikā, produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas ekonomikas reālo mazspēju jeb to, ka karalis ir kails, ieraudzījām sākoties krīzei starptautiskos finanšu tirgos un strauji pasliktinoties finanšu resursu pieejamībai uzņēmējdarbībai un arī privātpersonām.  

Ja prognozi balsta uz situāciju - kāda tā ir pēdējos mēnešus, kad laiku publiskā pārvalde velta atskaišu rakstīšanai par finanšu izlietojumam, krēslu pārbīdei, bet ne tautsaimniecības pārstrukturēšanai un birokrātijas un represīvo funkciju sabalansēšanai ar veselo saprātu, tad prognozi jāzīmē vēl pesimistiskāku. Ja turpināsies snobisms, kas neļauj dzirdēt sabiedrības un uzņēmēju aicinājumus, prasības.. ja turpinām minstināties, tad arī bezdarba rādītājus varam zīmēt vēl biedējošākus. Šodien jādod pozitīvi signāli par atbalstu biznesa reanimēšanai un jāizvērtē alternatīvus risinājumus nodarbinātības veicināšanai - pagaidu darbus, nepilna laika nodarbinātību, subsidētās darba vietas utt. Nepieciešama rīcība, jo iekavētie darbi ir sen zināmi. 

Pirmkārt, nepieciešami politiskie līderi, kuru vērtību sistēma un kompetence ir sabiedrībai un īpaši jau biznesam pieņemama. Otrkārt, mums ir daudz nepadarīto darbu – publiskās administrācijas izdevumu samazināšana, efektīva nozaru politika – birokrātijas samazināšana uzņēmējdarbībai un efektīvas investīcijas stratēģiskos sektoros (izglītība, veselība, drošība, enerģētika un infrastruktūra). Jāpārskata ES fondi, lai sabalansētu īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumu īstenošanu tautsaimniecības atveseļošanai, jāstabilizē banku sektors un jāpanāk banku sektora ieinteresētība sniegt atbalstu reālajai ekonomikai. Jāiedarbina valsts atbalsta finanšu instrumenti, jāpārvērtē ‘’Adventes’’ lēmumi fiskālā politikā un jāsamazina izmaksas darbinieku nodarbināšanai, lai pēc iespējas atbalstītu darba vietu saglabāšanu un produktivitātes kāpināšanu. Jādod iespēja pašvaldībām īstenot attīstības projektus, kas var stabilizēt iekšējos pakalpojuma sektorus un ražošanu, veicināt nodarbinātību.  

Jāveicina iekšzemes patēriņš, eksports, pašmāju produktu konkurētspēja, papildus resursu rašana reālai ekonomikai, pašvaldību atbalstīšana investīcijām ilgtspējīgos projektos - mājokļu politika, energo efektivitāte. Ja apzinām ekonomiskos un finanšu riskus, tad - vai ir apskatīti politiskie un valsts pārvaldes nestabilitātes radītie riski, pašvaldību rīcībspējas pasliktināšanās? 

LDDK uzskata, ka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai ir nepieciešams iedarbināt Eiropas Komisijas priekšlikumus Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programmā, kas paredz patēriņa un sociālo nodokļu samazināšanu. Jāsakārto PVN atmaksu kārtība un jāapzinās, ka šobrīd bizness vairs nevar veikt avansa maksājumus valsts budžeta kreditēšanai. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Ministru prezidents aicināja sociālos partnerus novērtēt fiskālās politikas iespējas pēc pirmo 2 mēnešu valsts budžeta ieņēmuma fakta apzināšanas. Martā plānotie 2009.gada budžeta grozījumi būtu pēdējais laiks pārvērtēt padarīto un vienoties par plānotajām nodokļu izmaiņām. Vienošanos par nodokļu pamatnostādnēm paredz arī LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības prasības valdībai Ātrai, aktīvai un atbildīgai rīcībai ekonomiskās aktivitātes uzlabošanai un darba vietu saglabāšanai (http://www.lddk.lv/index.php?p=1083) Šis nav referātu laiks – jābūt noteiktai, pārdomātai un saskaņotai rīcībai. 

Šobrīd mēs zinām, kas jādara, bet nespējam vienoties – vai darīsim un kas būs darītāji. Tas rada situāciju, ka paliekam arvien novājinātāki politiski, ekonomiski un rodas sociālo nemieru riski. Šādā haosā grūti sagatavoties iespējamiem riskiem globālos tirgos un recesijas pārvarēšanai.