Pēdējās nedēļās arvien vairāk medijos parādās viedokļi pa Eiropas parādu krīzi un tās potenciālo ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Visbiežāk dzirdami viedokļi par krīzes ietekmi īstermiņa uz Eiropas politiķu reitingiem un valstu budžetu konsolidāciju plāniem, tomēr nepamet pārliecība, ka ekonomikas atgūšanās prasīs daudzus gadus.

Eiropā vērojama ne jau klasisks ekonomiskā cikla kritums, bet gan dziļa un ilga parādu krīze. Tādēļ Latvijā līdz izaugsmei pat pie visizlēmīgākās Saeimas un Ministru Kabineta būs jānoiet garš reformu ceļš. Neraugoties uz šīs vasaras pozitīvajiem izaugsmes rādītājiem, arī Latvijā nepieciešami izturības treniņi.

Vājāki finanšu rezultāti vispirms var parādīties lielākos uzņēmumos, kuri fokusējas eksportējot uz Eiropas Savienības tirgu. Tie, kas pievēršas augošiem tirgiem, piemēram, Ķīnai un Krievijai, neraugoties uz pārmaiņām politikā, darbosies veiksmīgāk. Uzņēmumu rezultāti savukārt ietekmēs tautsaimniecību kopumā un valsts budžeta ieņēmumus. Tāpēc ekonomisko izaugsmi 2012.gadā būtu jāprognozē piesardzīgi. Stabilāk jutīsies nozares, kas strādā ar infrastruktūras attīstību saistītos sektoros, kas arī varētu piesaistīt apjomīgākas investīcijas ne tikai pateicoties ES Struktūrfondiem, bet arī pateicoties investoru intereses pieaugumam.

Apbruņoties ar pacietību vajadzētu arī pašvaldībām gan savos budžetos, gan plānojot attīstības projektus. Arvien vairāk redzam, ka nepieciešams stratēģisks redzējums un atteikšanās no fragmentācijas lēmumu pieņemšanā par izvēlēm tautsaimniecības pārstrukturēšanā un infrastruktūras attīstībā. Šajā ziņā starmeši drīz pievērsīsies Pārresoru koordinācijas centram, kuram visdrīzākajā laikā jāuzsāk darbs pie Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam kvalitatīvi paplašinot un integrējot sevī Nacionālo reformu programmu.

Atsaucoties uz 2011.gada 1.jūlijā izskanējušo informāciju masu saziņas līdzekļos par iesaistīšanos politikā, sniedzu sekojošu informāciju.

Šajās dienās esmu guvusi plašu uzņēmēju, biedrību un sabiedrības pārstāvju atbalstu un pamudinājumu iesaistīties politikā. Esmu pagodināta, ka mans darbs sociāli-ekonomisko procesu sakārtošanā ir novērtēts un esmu aicināta iesaistīties jaunā politiskā kustībā. Vērojot jaunā politiskā kustībā aktīvos cilvēkus, saredzu iespējas īstenot Valda Zatlera uzstādījumus politiskās sistēmas maiņai un tiesiskuma atjaunošanai, kas ir aktuāli un nozīmīgi gan stratēģiski un patriotiski domājošiem uzņēmējiem, gan ikvienam Latvijas iedzīvotājam. Mērķtiecīgas pārmaiņas un kopīgs darbs ir vitāli nepieciešams nācijas stiprināšanai un Latvijas izaugsmei.

Personīgi esmu nolēmusi vēl neuzsākt politisku darbību un turpināt pildīt profesionālos pienākumus Latvijas Darba devēju konfederācijā (turpmāk - LDDK), lai konsolidētu biedru viedokli tādos šobrīd būtiskos jautājumos kā valsts budžeta 2012.gadam un ilgtspējīgas nodokļu politikas izstrāde, ēnu ekonomikas apkarošana, investīciju piesaiste, nodarbinātības veicināšana u.c. Jārosina politiķus un ierēdņus būtiski pilnveidot Nacionālo reformu programmu un likt pamatus jaunam Nacionālajam attīstības plānam. Šobrīd strādāju Eiropas Biznesa konfederācijas valdē, lai sniegtu Latvijas biznesa viedokli Eiropas Savienības institūcijām ES 2020 stratēģijas un jaunās finanšu perspektīvas u.c. iniciatīvu ietvaros. Jūnijā apstiprināta mana darbība Starptautiskās darba devēju organizācijas valdē, kur darba devējiem jāsniedz priekšlikumi ANO Starptautiskajai darba organizācijai par uzņēmējdarbības attīstības un darba vietu radīšanas iespējām globālā mērogā, t.sk. konsultējot G-8 un G-20 sanāksmes.

Esmu gandarīta par LDDK izveidoto komandu, kurai šobrīd ir plašas iespējas ietekmēt valstī notiekošos sociāli-ekonomiskos procesus un vēlos nostiprināt LDDK pakalpojumus uzņēmumiem reģionālā sociālā dialoga, izglītības un nodarbinātības jomās, kā arī ietvaru divpusējai sadarbībai ar Latvijas ekonomikai nozīmīgākajām partnervalstīm. LDDK biedri nodrošina vairāk kā 70% valsts budžeta ieņēmumu un 37% darba vietu Latvijā. LDDK pārstāv vadošos uzņēmumus, 57 nozaru darba devēju organizācijas un asociācijas, kā arī 8 reģionālās uzņēmēju biedrības. LDDK apvieno uzņēmēju viedokli un ir politiski neitrāla darba devēju organizāciju apvienība. Tādēļ man ir jānodrošina, ka LDDK sniedz priekšlikumus un vērtējumu par ikviena politiskā spēka ideju ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi, uzņēmumu konkurētspēju un nodarbinātību. LDDK ir ieinteresēta kvalitatīvā politisko procesu maiņā un efektīvā publiskā pārvaldībā.

Mana visciešākā pārliecība ir, ka tikai demokrātiskā un tiesiskā valstī bizness var nodrošināt labklājības pieaugumu un labas darba vietas. No uzņēmējdarbības panākumiem iegūst visa sabiedrība. Es veltu savu profesionālo, akadēmisko un sabiedrisko darbu, lai vairotu Latvijas biznesa panākumus.

“Visu Latvijai!”-”Tēvzemei un brīvībai”/LNNK un “Vienotības” deputātu sagatavotie grozījumi Darba likumā, kas tiks izskatīti rīt Saeimas pirmajā lasījumā, attiecībā uz darba devēja aizliegumu pieprasīt konkrētas svešvalodas prasmi, ja darba pienākumi neprasīs šīs svešvalodas lietošanu apliecina, ka deputāti ignorē Latvijā ratificētās Starptautiskās darba organizācijas (SDO) konvencijas par konsultēšanos ar sociālajiem partneriem.

LDDK nav zināmi precedenti Eiropā, kur grozījumi Darba likumā tiek izdarīti ignorējot darba devēju viedokli un neiedziļinoties uzņēmējdarbības praksē.

Šādi priekšlikumi grozījumiem Darba likumā ir ne tikai papildus administratīvais slogs darba devējiem un ierobežojumi nodarbinātībai, bet arī klaja necieņa pret godīgiem nodokļu maksātājiem - darba devējiem un profesionālu speciālistu diskriminācija darba tirgū.

Turklāt likumprojekta grozījumi ir izstrādāti pretrunā ar Satversmi, Valsts valodas likumu un neatbilst tiesiskā un demokrātiskā valstī vispārpieņemtiem principiem, kā samērīguma principam, privātpersonu tiesību ievērošanas un demokrātiskās iekārtas principam.

Jāatzīmē, ka, ņemot vērā veicamos amata pienākumus, darba devējs pieprasa darbiniekam svešvalodas prasmi noteiktā līmenī. Tās var būt zināšanas sarunvalodas līmenī, kā arī brīva attiecīgas svešvalodas pārvaldīšana.

Ekonomiskās izaugsmes apstākļos, darba devējam ir jāmaksā vairāk kvalificētākam darbiniekam. Darba devējs nav ieinteresēts pārmaksāt jeb pieņem darbā darbinieku ar svešvalodu zināšanām, kuras faktiski viņam nav nepieciešamas, taču ir apmaksājamas, nosakot lielāku atalgojumu. Turklāt, minētā  tiesību norma apgrūtinās darba devēja izvērtējumu  darba tiesisko attiecību turpināšanai  darbinieku skaita samazināšanas gadījumā.

Darba likuma 108.panta pirmā daļa nosaka, ka priekšrocības turpināt darba attiecības ir tiem darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija. Darba devēji ir ieinteresēti saglabāt labākos darbiniekus.

Šādi grozījumi veicinās darba strīdu pieaugumu tiesās, kas jau tā ir noslogotas. Uz doto brīdi nav izveidots ātrs un efektīvs darba strīdu izskatīšanas mehānisms valsts līmenī.

Sīkāk:

Likumprojekts ir pretrunā ar Satversmi, jo tās 114.pants paredz, ka “personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību”. Likumprojekts faktiski ierobežo tiesības saglabāt un attīstīt mazākumtautību valodas, jo Valsts valodas likums neparedz tādu valsts valodas lietošanas kārtību, kuras nodrošināšanai būtu nepieciešami likumprojektā noteiktie ierobežojumi un  aizliegumi.

Tāpat likumprojekts ir pretrunā ar Valsts valodas likumu (likuma 1.panta 4.punktu) - nodrošināt mazākumtautību pārstāvju iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, ievērojot viņu tiesības lietot dzimto valodu un citas valodas, jo likumprojekts arī mazos uzņēmumos, kuru darbība nav saistīta ar klientu apkalpošanu un citām jomām, kur būtiski ir zināt un lietot tikai valsts valodu,  liedz darba devējam - citā valodā runājošai personai - lietot uzņēmumā citu valodu Valsts valodas likuma pieļaujamajā apmērā.

Kā arī likumprojektā paredzētie ierobežojumi neatbilst tiesiskā un demokrātiskā valstī vispārpieņemtiem tiesību principiem, - nav ievērots samērīguma princips - darba devējiem noteiktie ierobežojumi nav pamatoti ar  sabiedrības labumu, kam jābūt lielākam, nekā darba devēja tiesisko interešu ierobežošanai; nav ievērots privātpersonu tiesību ievērošanas princips.

Nav ievērots demokrātiskas iekārtas princips. Lai uzliktu darba devējiem papildus ierobežojumus un aizliegumus darbinieku atlasē, ir būtiski izvērtēt, vai to mērķis ir nepieļaut atšķirīgu attieksmi vai novērst diskrimināciju. 

Šī gada 11.maijā norisinājās Finanšu ministrijas rīkotā konference „2004.-2006. gada ES struktūrfondu ietekme uz uzņēmējdarbību, izglītību, zinātni un nodarbinātību”.

LDDK eksperti piedalījās konferencē, lai iepazītos ar izvērtējuma “ES struktūrfondu ieguldījuma izvērtēšana uzņēmējdarbības, nodarbinātības pasākumu, izglītības un zinātnes atbalstam 2004.-2006.gada plānošanas periodā un šo ieguldījumu ietekmes noteikšana (ex – post izvērtējums)” (http://www.esfondi.lv/page.php?id=906) rezultātiem, kā arī sesiju ietvaros diskutēja par izdarītajiem secinājumiem un priekšlikumiem turpmākam efektīvākam ES fondu finansējuma ieguldījumam.

Iepazīstoties ar pētījuma rezultātiem un ekspertu diskusiju secinājumiem par uzņēmējdarbībā ieguldītajiem līdzekļiem šajā plānošanas periodā, jāpiekrīt izvērtējuma autoriem, uzdodot jautājumu – vai tas, ko vēlas uzņēmēji ir tas, kas ir nepieciešams un vajadzīgs valstij, vai esošās programmas un aktivitātes atbilst reālajām ekonomikas vajadzībām un vai mēs vispār zinām, kas mums ir vajadzīgs?

Vēl šobrīd fondu līdzekļu apguve uzņēmējdarbībā nereti tiek uzskatīta kā „dāvana”, kas tiek pieņemta, iespējams, līdz galam neizanalizējot tās nepieciešamību un lietderību. Respektīvi, ir daudzi uzņēmumi, kas izmanto šos līdzekļus nevis tāpēc, ka viņi tiešām vēlas attīstīt savu uzņēmējdarbību, bet tikai tāpēc, ka šie līdzekļi ir pieejami. Pēc izvērtējumā ietvertās informācijas uz to norāda arī tas, ka ļoti lielai daļai uzņēmumu, kas ir saņēmuši atbalstu no fondu līdzekļiem, to izaugsme ir vairāk saistāma ar pašu piesaistītiem resursiem – attiecīgi, tie uzņēmumi, kas reāli plāno attīstīt savu darbību, ir spējīgi arī paši nodrošināt nepieciešamo finansējumu no alternatīviem finanšu avotiem.

Tomēr lielākais izaicinājums fondu līdzekļu apguves izvērtējumā ir esošā situācija, ka nav iespējams izvērtēt, vai esam sasnieguši to, ko gribējām, ja mēs nezinājām, ko mēs gribējām sasniegt, uz ko norāda arī izvērtējuma autori.

Diskusijās, kas bija paredzētas izvērtējuma secinājumu analīzei un domu apmaiņai par to, kā attiecīgi uzlabot nākošo plānošanas periodu plānošanu un īstenošanu, lielāka daļa laika tika veltīta tam, lai apstrīdētu ziņojumu metodoloģiju un attiecīgi arī visus secinājumus.

LDDK turpmāk vēlētos redzēt konstruktīvāku sadarbību starp nozares ministrijām un ārējās izvērtēšanas veicējiem, lai šī aktivitāte būtu savstarpēji produktīva un dotu pienesumu labākai struktūrfondu apguvei, kā arī labāku struktūrfondu plānošanu nākošajā periodā, saskaņā ar nacionālajām prioritātēm un skaidri noteiktiem mērķiem.

To cik tuvredzīgi strādā valdība un tai pakļautās ministrijas varējām vērot laikā, kad tika gatavota Nacionālā reformu programma, kas tika apstiprināta Ministru kabinetā  26.aprīlī.

LDDK aicina apvienot visus intelektuālos resursus, lai pilnveidotu Nacionālo reformu programmu un izstrādātu jaunu Nacionālo attīstības plānu nākošajam attīstības periodam, iezīmējot stratēģiskos mērķus kas svarīgi Latvijas iedzīvotājiem.

Valdības 22.februāra vienošanās par 2011.gada valsts budžeta papildus konsolidācijas pasākumiem paredz lielāko daļu pasākumus īstenot paaugstinot ieņēmumus no tautsaimniecības nozaru apgrūtināšanas ar neprognozētu un nepamatotu nodokļu un nodevu slogu. Politiķi kārtējo reizi nespēj samazināt izdevumus vai apliecināt spēju veicināt uzņēmējdarbības un nodarbinātības aktivitāti. Šādi grozījumi tikai nostiprina investoru pārliecību, ka investēt uzņēmējdarbībā Latvijā nav droši, jo nepārtraukti tiek mainīti uzņēmējdarbību regulējošie tiesību akti, nodokļi un nodevas.

Lēmums par nodokļu likmju palielināšanu ir nepieņemamas un parāda koalīcijas nespēju vienoties par nozaru pārvaldības uzlabošanu un nepamatoto izmaksu samazināšanu. Pašreiz kopīgi ar LDDK biedriem un sadarbības partneriem šobrīd izvērtējam plānoto izmaiņu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi un nodarbinātību. LDDK gatavojas sarunai ar valdības un arodbiedrību pārstāvjiem š.g.10.martā Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomē, lai rastu tautsaimniecībai un sabiedrībai labākus risinājumus.

LDDK sagaida, ka valdības pārstāvji sniegs plašāku informāciju par plānoto pasākumu pamatotību un ietekmes novērtējumu uz konkrētām nozarēm, kā arī izpildes prognozēm. Ceram, ka ministri izmatos iespēju sniegt alternatīvus priekšlikumus izdevumu samazināšanas virzienā un ieņēmumus kāpinās no ekonomiskās aktivitātes – ES fondu apguves, reālas cīņas ar ēnu ekonomiku, investīciju piesaistes un labākas kapitālsabiedrību pārvaldības. Par šo ieņēmumu pozīcijām valdībai jāizstrādā pamatota un vienota metodika ar starptautiskajiem aizdevējiem.

LDDK savas bažas, par ieņēmumu prognožu izpildi atkārtoti ceļot nodevas un nodokļus, kā arī pieaugot ēnu ekonomikai un darba vietu skaita kritumam ir paudusi arī Starptautisko aizdevēju pārstāvjiem Latvijā šā gada 22.februārī.

Pie kā noved situācija, ja mēs neprotam skaidrot un argumentēt savu viedokli, uzklausīt pretējo pusi un kopējiem spēkiem rast kompromisu, varam redzēt, ieskatoties, kā patlaban attīstās valsts sociālekonomiskā politika. Ir skaidrs, ka grūtās un strīdīgās situācijās un ierobežotu resursu apstākļos nekad nebūs iespējams sasniegt rezultātu, kas simtprocentīgi apmierinās visas iesaistītās puses, tomēr, ja vien ir vēlēšanās, var panākt to, ka neviena no pusēm nejūtas netaisnīgi un nepamatoti apdalīta.

Latvijas Darba devēju konfederācijas sarunas nacionālajā līmenī ar valdības pārstāvjiem un sociālajiem partneriem – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, ir tikai daļa no sociālā dialoga nodrošināšanas iespējām Latvijā. Kā zināms – sāciet ar lokālo un tad pārejiet pie globālā jeb, citiem vārdiem, ja sociālais dialogs tiks atbalstīts un veidots reģionālā un nozaru līmenī, kā arī atsevišķu uzņēmumu iekšienē, tad arī valstiskā mērogā sarunas notiks daudz strukturētāk.

2010. gada nogalē, Latvijas reģionu uzņēmēju biedrību pārstāvjiem viesojoties pie Lietuvas kolēģiem, tika gūta pārliecība, ka kaimiņvalsts uzņēmējiem tomēr raksturīga spēja neformāli vienoties iekšējā tirgus aizsardzībai, vienlaicīgi palielinot eksportu. Lai arī Lietuvas problēmas ir līdzīgas Latvijai, valsts un biznesa vide izprot savstarpējas sadarbības nepieciešamību uzņēmējdarbības vides uzlabošanai. 

Līdzīgu savstarpējās sapratnes un dialoga vidi kopš 2009. gada esam sākuši veidot Latvijā, īstenojot Eiropas Sociālā fonda un valsts atbalstīto projektu sociālā dialoga veidošanai starp Latvijas pašvaldībām, darba ņēmējiem un darba devējiem. Pusotra gada laikā esam palīdzējuši izveidot (vai atjaunot aktīvai darbībai) uzņēmēju biedrības dažādos Latvijas novados – Alūksnē, Liepājā, Madonā, Jēkabpilī, Rēzeknē Gulbenē, Cēsīs, Daugavpilī un Balvos. Šīs organizācijas veiksmīgi uzsākušas sarunas ar vietējām pašvaldībām un cenšas kopīgiem spēkiem risināt vietējā mērogā nozīmīgus uzņēmējdarbības vides jautājumus.

Tomēr jāatzīst, ka ne mazāk nozīmīgs ir jautājums par darba devēju un darba ņēmēju savstarpējām attiecībām, kas bieži neprasmīgas risināšanas vai laika trūkuma dēļ kļūst par bremzējošu faktoru biznesa attīstībai. Jau 2009. gadā LDDK uzsāka semināru ciklu „Ir sarunas. Ir rezultāts”, lai runātu ar uzņēmumu vadītājiem un kopīgi apgūtu jaunas prasmes sarunu un konfliktu risināšanā, kompromisu meklēšanā utt. Līdz šim brīdim semināros piedalījušies jau aptuveni 430 darba devēji vai darba devēju organizāciju pārstāvji visos Latvijas reģionos. Šogad tiek organizēti līdzīgi semināri Rīgā, Siguldā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā, Gulbenē, Daugavpilī un citur. Sīkāka informācija par norises vietām un laikiem pieejama www.lddk.lv.

Lasot šīs rindas, pieļauju, ka daļa uzņēmēju domā – ko nu tur dižu iemācīsimies, dažādi semināri un parunāšanas „par tēmu” notiek regulāri, bet praksē jau tas neko nemaina. Negribētu piekrist. Protams, ja kāds nāk uz semināru „atsēdēt” savu laiku, iespējams, lielas jēgas tam nav, taču līdzšinējo dalībnieku pieredze liecina, ka semināros gūtās zināšanas darba devēji arī labprāt īsteno praksē, savos uzņēmumos.

Piemēram, dalībnieki atzinuši, ka sociālais dialogs darba tiesiskajās attiecībās un sarunās gan ar darbiniekiem un pašvaldībām ir nepieciešams, tāpat kā prasme klausīties, jo īpaši konfliktsituāciju apstākļos un to risināšanā. Apsveicami, ka vairāku uzņēmumu vadītāji pēc semināru apmeklēšanas atzinuši, ka ir gatavi slēgt koplīgumus, lai nostiprinātu attiecības ar saviem darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze rāda, ka kopīgās diskusijās darba devēji nonāk pie jaunām atziņām un secinājumiem, kā efektīvāk sarunāties ar saviem darbiniekiem un dažādām ārējām institūcijām un iesaistītajām pusēm un kā risināt konfliktsituācijas, tādēļ tiem, kas šādu iespēju vēl nav izmantojuši, iesaku apmeklēt LDDK mājas lapu un iepazīties ar šāgada semināru „Ir sarunas. Ir rezultāts – 2” norises vietām un laikiem - http://lddk.lv/index.php?c=265&p=1407. Tikai tad, ja pratīsim sarunāties un uzklausīt citus, nonāksim pie abpusēji labāka un izdevīgāka rezultāta!
Uzziņai:
Semināru cikls notiek LDDK realizētā Eiropas Sociālā fonda un Latvijas valsts finansētā projekta „LDDK administratīvās kapacitātes stiprināšana reģionos” (id.Nr. 1DP/1.5.2.2.1./08/IPIA/SIF/002/02) ietvaros. Projekta mērķis ir veicināt reģionālā sociālā dialoga attīstību un paaugstināt sociālo partneru līdzdalības iespējas rīcībpolitikas izstrādē un īstenošanā. Projekta mērķauditorija ir institūcijas, kas nodrošina darba devēju un darba ņēmēju organizāciju interešu pārstāvniecību politikas lēmumu pieņemšanā pašvaldību, valsts un Eiropas Savienības līmenī, kā arī darba devēji un darba ņēmēji un to organizācijas.

Kopumā laika posmā līdz 2014. gadam plānots organizēt 84 seminārus visā Latvijā, 70% no tiem organizējot ārpus galvaspilsētas Rīgas. Semināru cikla ietvaros paredzēts apmācīt 2100 uzņēmējus, pašvaldību pārstāvjus un citus ekspertus.

Ņemot vērā, ka Saeimas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā pieņemts lēmums neļaut sabiedriskajām organizācijām iesniegt priekšlikumus par valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem Saeimai, bet to varēs darīt tikai deputāti, LDDK priekšlikumi 2011.gada valsts budžeta 2.lasījumam ir iesniegti ar Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas atbalstu. Tomēr izskatās, ka LDDK priekšlikumi tā arī ir palikuši pozīcijas vadoņiem uz galda.

Šāds notikumu pavērsies netika gaidīts no Saeimas deputātiem, kaut arī tas bija sagaidāms pēc Šadurska kunga epitetu par ‘’darbaļaužu vēstulēm’’ raidījumā ‘’Kas notiek Latvijā?’’. Tas, protams, ka nesaskan valdošās partijas programmā minēto sadarbību un dialogu ar organizēto pilsonisko sabiedrību. Tas liek domāt, ka deputātiem īsti nav skaidrs, ko nozīmē solījumu pildīšana un pienākumi, kas uzņemti Latvijas valstij iestājoties Eiropas Savienībā.

Latvija, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, 2004.gadā parakstot Eiropas Kopienas līgumu, šobrīd Lisabonas līguma ietvaros, Latvijas valsts apņēmās nodrošināt konsultācijas sociālā dialoga ietvaros visos lēmumu pieņemšanas līmeņos. LDDK, kā sociālajam partnerim no darba devēju puses, ir likumā noteiktas tiesības un pienākumi, kas paredz ne tikai iespēju saņemt informāciju par tiesību aktiem no publiskā sektora, bet atrunā pienākumu obligāti sniegt viedokli par plānotajām izmaiņām un lēmumiem normatīvajos aktos (skat. Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu). Līdzīgas saistības par konsultācijām ar sociālajiem partneriem ir uzņēmusies arī LR Saeima 1993.gadā ratificējot atbilstošas ANO Starptautiskās konvencijas. Tādēļ LDDK sniedz savus priekšlikumus valsts budžeta kvalitatīvai izstrādei.

LDDK un tās biedri bez maksas ir veltījuši savu laiku un darbu, lai iedziļinātos valsts budžeta veidošanas procesā, ar konsultācijām saprotot ne tikai formālu viedokļa paušanu, bet apzināta, vienota viedokļa formulēšanu ar kvalitatīviem un kvantitatīviem argumentiem, kas orientēts uz kopīgiem mērķiem – atjaunot Latvijas konkurētspēju, lai uzņēmējiem būtu kur strādāt, piesaistītu tos, kas ir varoši strādāt - celtu kopējo valsts labklājību. LDDK kā darba devēju pusi pārstāvošs sociālais partneris bija līdzās ar valdību visu budžeta sagatavošanas laiku – strādājot pie nodokļu pamatnostādnēm, ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem un funkciju vērtēšanas. Diemžēl ekspertu laiks ir izniekots un LDDK tiek ‘’iestumta’’ opozicionāros.

Par to liecina arī Saeimas gatavotie Ziemassvētku pārsteigumi, piemēram, iedziļinoties nodokļu un nodevu maksāšanas nosacījumos, nākas secināt, ka, piemēram, publiskajam sektoram nebūs jāmaksā dienesta auto nodeva, bet tikai privātajam sektoram. Tāpat Finanšu ministrs mudina privāto sektoru nemaksāt lielākas algas, lai kompensētu cilvēkiem valdības pacelto nodokļu slogu, bet publiskajā sektorā sākas ziedu laiki – atalgojuma fonds nesamērīgi pieaug bez jebkādiem kvalitātes kritērijiem par padarīto darbu. Bet vēl jau nevar zināt, vai lielākā dāvana mums netiks pareizticīgo Ziemassvētkos uzsākot nākamās sanāksmes ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Visvairāk mani personīgi sarūgtina Latvijas iedzīvotāju bezierunu pakļaušanās šiem un citiem valdības un Saeimas pieņemtajiem lēmumiem. Arodbiedrības visi gatavi kritizēt par mazskaitlīgiem piketiem, bet tiem pievienoties laikam kavē kūtrums un pirmssvētku gaidas. Vai mums jau ir vienalga, kas notiks pēc svētkiem?

Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (turpmāka – NTSP) sēdē tika skatīti divi jautājumi - par 2011.gada valsts budžetā plānoto samazinājumu ministriju budžetos un par plānotiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un šo pasākumu sagaidāmo ietekmi uz valsts budžetu.

Diemžēl par valsts budžeta izdevumu samazinājumu sarunas ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai (turpmāk – LBAS), ir notikušas pēc valdības lēmumiem par nodokļu un nodevu paaugstināšanu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle: ”Ja politiķiem un ierēdņiem būtu stratēģisks, vidējā termiņa redzējums par strukturālajām reformām, tad valsts budžeta izdevumu samazinājums būtu bijis lielāks. Ja valsts atbildīgās iestādes strikti vērstos pret ēnu ekonomiku, tad valsts budžeta ieņēmumi nākamajā gadā tiktu plānoti lielāki. Mums vēl ir iespēja pārskatīt valsts budžeta izdevumu samazinājumus un uzstādīt konkrētus mērķus ēnu ekonomikas apkarošanai. Rodot kompromisu Saeimas deputātiem ir iespēja nepieņemt lēmumu par nodokļu un nodevu paaugstināšanu iedzīvotājiem un uzņēmējiem.”

Sarunās par 2011.gada valsts budžetā plānoto samazinājumu ministriju budžetos darba devēju pusē nācās secināt, ka ministriju izdevumu samazinājums galvenokārt balstās uz administratīvo, infrastruktūras izdevumu samazinājumu, kā arī piesaistot ES fondu līdzekļus noteiktu pasākumu īstenošanai. Diemžēl vidējā termiņā plānotu strukturālo reformu rezultātā plānotiem izdevumu samazinājumiem nav pievērsta pietiekoša uzmanība.

Ņemot vērā, ka informācija tika saņemt no Finanšu ministrijas tikai sēdes laikā un tā atspoguļoja lielākās budžeta samazinājuma pozīcijas, darba devēju puse padziļināti izvērtēs šos pasākumus, kā arī to, cik lielā mērā vērā ņemti funkciju audita komisijas ziņojumā sniegtie priekšlikumi.

Ar papildus priekšlikumiem LDDK vērsīsies pie Saeimas atbildīgajām komisijām un ministru kabinetā pirms Saeimas 2.lasījuma.

Sarunu laikā par plānotiem pasākumiem ēnu ekonomikas apkarošanai un šo pasākumu sagaidāmo ietekmi uz valsts budžetu, sociālajiem partneriem nācās atdzīt, ka pasākuma plāns nav pilnīgs. Plāns joprojām nav papildināts ar konkrētām aktivitātēm un to rezultātā sasniedzamajiem kvantitatīvajiem rādītājiem, kā arī atbildīgajām personām un izpildes termiņiem, lai 2011.gadā valsts budžeta ieņēmumi no ēnu ekonomikas apkarošanas būtu ievērojami lielāki, kā tas šobrīd tiek plānots.

Nodokļu un nodevu paaugstināšana situācijā, kad iedzīvotāju pirktspēja ar vidējo algu valstī samazināsies par 15%, kad ievērojami celties izmaksas par produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanu, negodīga konkurence – vēlme izvairīties no nodokļu nomaksas un nedeklarētais darbs, kāpinās ēnu ekonomiku un samazinās sociāli atbildīgu uzņēmumu konkurētspēju un nodokļu iekasējamību no šādiem uzņēmumiem.

Uz 2010.gada 1.maiju VID reģistrēti 151 862 nodokļu maksātāji (juridiskas personas) no kuriem 0.7% jeb 1063 veido 61,2% no kopējiem budžeta ieņēmumiem.

Sasniedzot nopietnus rezultātus ēnu ekonomikas apkarošanā 2011.gadā, ēnu  ekonomikas apkarošanas rezultātā gūtie ieņēmumi un to pieaugums var tikt iekļauti 2012.gadā, kas mazinātu risku sociālā budžeta izdevumu samazināšanai un uzņēmumu konkurētspējas apdraudēšanai, ieviešot jaunus nodokļus un nodevas.

LDDK viceprezidents Juris Biķis: „Konkrēti uzdevumi un sasniedzamie rādītāji ēnu ekonomikas apkarošanai ir nepieciešami mums pašiem neatkarīgi no starptautisko aizdevēju norādēm. Ēnu ekonomikas samazināšana ļaus kāpinās valsts budžeta ieņēmumus un sakārtot uzņēmējdarbības vidi.”

Sociālie partneri un valdība panāca vienošanos par šī plāna papildinājumiem pēc augstāk minētajiem principiem līdz 2011.gada februāra sākumam, Finanšu ministrijai sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un nozaru darba devēju organizācijām. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbalstīja LDDK priekšlikumu papildināt rīcības plānu ar konkrētiem pasākumiem nozaru griezumā.

LDDK viceprezidents Ivars Strautiņš: „Tikai maksimāli atbalstot vietējos uzņēmumus un aizsargājot savu tirgu no nekvalitatīviem produktiem mēs varam nostiprināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju un saglabāt darbavietas.”

Darba devēji šajās vēlēšanās ir bijuši ļoti aktīvi un atbalstījuši dažādus politiskos spēkus. Patreizējie vēlēšanu rezultāti ir ieviesuši skaidrību spēku samērā, bet vēl nav zināms 10. Saeimas intelektuālais potenciāls. Tāpat šobrīd ir grūti spriest, kā risināsies sarunas starp ievēlētajām partijām, lai gan Vienotības interesēs būtu izmantot trīs lielāko ievēlēto partiju potenciālu, lai nodrošinātu valdības stabilitāti. Ja veidosies sadrumstalota valdība, tad turpināsim muļļāties, kā arī palielināsies risks Vienotībai būt vienotiem un konsolidētiem iekšēji.

Lai arī ideoloģijas un vērtību sistēmas netika piedāvātas no politiskajām partijām, bija tik vārgas programmas un runas publiskajā telpā, vēlētāji ir spējuši daudz konsolidētāk izvēlēties partijas. Argumenti un iemesli par labu, piemēram, Vienotībai bija noturētā drosme un izturība laikā, kad koalīcijas partijas nespēja vienoties par turpmāko darbu. Saskaņas centra ienākšana Saeimā ar tik daudzām balsīm vien pierāda to, ka tiek sagaidīts alternatīvas piedāvājums. Šo tendenci nevajadzētu ignorēt. Tajā pašā laikā par labu Zaļo un zemnieku savienībai nostrādāja saimnieciskā pieeja un reālie darbi, kas guvuši atzinību. Šajā vēlēšanas solījumi neguva cilvēku atsaucību, jo vērtēja partijas ļoti pragmatiski un racionāli, skatoties uz partiju piedāvājumiem. Šī tendence vērtējama kā ļoti pozitīva. Tomēr partiju ideoloģija iztrūka, tādēļ ievēlētajām partijām ir iespēja radīt ideoloģiju vai to nostiprināt. Tie varētu būt arī argumenti, domājot par savstarpēju sadarbību.

LDDK nevēlas, lai Vienotība iegrimst pašapmierinātībā un runā tikai par stabilizācijas programmu. No darba devēju pozīcijām vērtējot šo programmu, tas ir stagnācijas scenārijs. Biznesam stabilitāte ir stagnācija un nedomāju, ka cilvēki ir gatavi strādāt stagnācijas režīmā. Bizness vēlas jaunas darba vietas, sākt strādāt legālajā ekonomikā, prognozēt biznesa attīstību vidējā termiņā, ņemot vērā valsts nodokļu politikas vidējā termiņa plānotos pasākumus. LDDK cer, ka Vienotība atradīs veidu, lai atsāktu sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par izmaiņām sadarbības memorandā, lai atjaunotu ekonomiku, jo stagnācijas programma tika izveidota laikā, kad mūsu valsts ekonomika bija brīvajā kritienā.

Sāpīgākie lēmumi pēc vēlēšanām, protams, būs saistīti ar valsts budžeta pieņemšanu, mazinot izdevumus – jo vairāk samazinās, jo lielāka iespējamība, ka netiks celti nodokļi un bizness nebūs spiests iet ēnu ekonomikas ceļu.

Šobrīd viena trešdaļa budžeta sastāda sociālais budžets. Nākamie lēmumi būs saistīti ar šīs budžeta sadaļas attīrīšanu no sociālā budžeta neatbilstošajiem izdevumiem un tā resursu pārlikšanu uz pamatbudžetu. Tie ir soļi, kas dos efektu konsolidācijai. Sarunām par pensionēšanās vecuma paaugstināšanos un citiem sociāli jūtīgajiem jautājumiem vēl būs laiks, lai cilvēki sagatavotos. Jaunajai valdībai ir jādara viss, lai pirmās ekonomikas atdzīvošanās pazīmes spētu izaugt par ekonomikas attīstības pamatu.

Vienīgie nodokļi, par kuriem biznesa sabiedrība bija spējīga vienoties ir Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana, kas cieši saistīta arī ar neapliekamā minimuma celšanu. Vienošanās par neapliekamā minimuma celšanu ir valdības jautājums numur viens!

Arī NĪN iekasējamību varēs palielināt neapliekamā minimuma celšana, kas attiecīgi arī paaugstinātu iekšējo patēriņu, jo pirktspēja šobrīd ir graujoša., kā arī ziema nāk ar jauniem izdevumiem. Protams, par konkrētiem skaitļiem un termiņiem vēl notiks sarunas. Jautājums par to, cik būs jākompensē pašvaldībām, arī ir aktuāls, bet ļoti atkarīgs no galīgā lēmuma par NĪN likmi dzīvojamajai platībai.

Piekrītot celt NĪN, bizness nevēlas, lai valsts budžets tiktu tērēts kā līdz šim. Tādēļ darba devēji ir tik aktīvi iesaistījušies ar priekšlikumu sniegšanu strukturālo reformu procesos.

Nākamo nedēļu laikā, LDDK turpinās sarunas ar esošo valdību par nākamā gada un vidējā termiņa valsts budžetu. Jau šobrīd vērojama tendence, ka uzņēmumi pārceļ savas ražotnes uz citām valstīm zemo cilvēkresursu, nodokļu sloga un energoresursu izmaksu dēļ. Līdz ar to darba devējiem ir ārkārtīgi būtiski redzēt  valsts ieinteresētību investīciju saglabāšanai Latvijā, politiķiem vienojoties par vidējā termiņa nodokļu politiku, ļaujot prognozēt uzņēmumu darbību Latvijas teritorijā.

LDDK dara visu, lai palīdzētu ātrāk sagatavot šos dokumentus, sadarbojoties ar sociālo partneri – LBAS, un sadarbības partneriem. Tāpat mēs gatavosim priekšlikumus jaunajai valdības deklarācijai.

Mēs ceram, ka Saeimas loma šajā desmitajā sasaukumā palielināsies, kļūstot par galveno spēku, tā kā tas notika šā gada septembrī pirms vēlēšanām, nevis lielāko darbu – lēmumu pieņemšanu, uzticēs Ministru kabinetam. 

No 10.Saeimas deputātiem LDDK sagaidītu lielāku iesaistīšanos diskusijās ar organizēto pilsonisko sabiedrību, būt par aktīviem likumprojektu izmaiņu virzītājiem un kopīgi strādāt darba devēju interešu pārstāvniecībai. Darba devēji ir tie, kas dod iedzīvotājiem darbu un maksā nodokļus valstij, par kuru naudu tiek uzturēta Saeima, valsts pārvalde, pašvaldības un padotības iestādes. LDDK neļaus to aizmirst arī šim Saeimas sasaukumam.

Daudzas valstis aizsargā savus darba tirgus, novilcinot darba atļauju neierobežotu izsniegšanu, lai sagatavotu savu migrācijas politiku utt, kā to līdz šim darīja Vācija. Valstis parasti izmanto konkrētus ierobežojumus, lai stratēģiski risinātu trūkstošā darbaspēka problēmas, piemēram, darba atļaujas izsniedz tikai tiem imigrantiem, kuru profesiju pārstāvji valstij ir nepieciešamas, piemēram, Zviedrijā darba atļaujas izsniedz pēc darba devēju pieprasījuma. Līdz ar to, šīm valstīm ir izdevība izvēlēties atbilstošus speciālistus savām ekonomiskajām prioritātēm un darba tirgus pieprasījumam.

Atveroties Vācijas darba tirgum, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizplūšanas risks ir augsts. LDDK uzskata, ka tie, kas vēlējās aizbraukt strādāt uz citām valstīm, to jau ir izdarījuši. Lai arī šī ir iespēja zemākas kvalifikācijas darbiniekiem doties uz Vāciju, tomēr lielākās bažas sagādā apziņa, ka valsti varētu pamest augsti kvalificēti profesionāļi un uzņēmēji. Vācijā uzņēmējiem tiek piedāvāti dažādi atbalsta instrumenti biznesa uzsākšanai, ir pieejamāki finanšu resursi, sociālo garantiju un veselības pakalpojumu apjoms sociālās drošības sistēmā ir plašāks. Arī Vācu valodas zināšanas ir priekšrocība, jo tā tiek mācīta lielākajā daļā Latvijas skolu un augstskolu.

Latvijā nav migrācijas politikas, kas sniegtu valsts skatījumu migrācijas, nodarbinātības, demogrāfijas un pilsonības jautājumiem. Līdz ar to investoriem, kas ienāk Latvijā un vēlas investēt uzņēmējdarbībā, piesaistīt darbiniekus, piedāvāt jaunus produktus vai pakalpojumus, ir jācīnās ar sistēmas pārstāvjiem, kuri pieņem vienpusīgus lēmumus balstoties uz aizspriedumiem un stereotipiem, attiecīgi diskriminējot investorus. Turklāt darbinieki no citām valstīm, kas pārceļas uz dzīvi Latvijā nodarbinātības dēļ, ir darbspējīgā vecumā, kas nozīmē, ka viņi Latvijā maksās nodokļus un atbilstoši savam ieguldījumam izmantos sociālā vai valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus. Līdz šim visas Saeimā esošās partijas ir izvairījušās šo jautājumu aktualizēt.

Imigrantu bezdarbs valstīs ar augstu imigrantu skaitu ir parādījies tikai krīzes gados. Tādas valstis kā Īrija un Lielbritānija joprojām apgalvo, ka imigranti tām ir ļoti palīdzējuši veicināt tautsaimniecības attīstību. Imigrantu vidū ir gan labi izglītoti cilvēki, kuru attīstībā jau ir ieguldīti lieli līdzekļi, gan vienkāršā darba darītāji, kuru vietējie nelabprāt dara, tādēļ attiecīgo darbinieku trūkst.

Latvijai migrācijas procesi notiek pretēji: laikā, kad cilvēki dodas darba meklējumos uz ārzemēm lielos apjomos, ienākošā plūsma ir minimāla. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir samazinājusi darba apjomus uzņēmumiem, līdz ar to salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā izsniegto darba atļauju skaits būvniecībā ir samazinājies par 98%, transporta nozarē - par 53%, apstrādes rūpniecībā - par 42%.

Eksperti prognozē, ka 2016.gadā trūks darbaspēks un atbilstoši profesionāļi, ja Latvijā joprojām netiks veidota atbildīga un pārdomāta migrācijas (emigrācijas, latviešu atgriešanas un ārvalstu darbaspēka piesaistīšanas) politika. Šobrīd Latvija zaudē savus ekonomiski aktīvos cilvēkus, kuros ir ieguldīti valsts un privātie resursi. Tajā pašā laikā nedara neko, lai būtu radītu labvēlīgu vidi - piesaistītu studentus un pasniedzējus, jo vairākus gadus nevar vienoties par Augstākās izglītības likuma redakciju par valodas lietojumu augstskolās, kā arī populisms zeļ par darbinieku un investoru piesaisti Latvijas valstij. Aizplūstot iedzīvotājiem lielos apjomos, ievērojami pasliktinās jau tā saspringtā demogrāfiskā situācija un valsts budžeta situācija.

Saskaņā ar Eiropas migrācijas tīkla 2010.gada jūlija ziņojumu “Migrācija - iespēja risināt pieprasījumu pēc darbaspēka Latvijā”: 2009.gadā Latvijā bija nodarbināti 1417 trešās valsts piederīgie. No tiem 32 - celtniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozares darba ņēmēji; 2 - pedagogi; 10 - pavāri. Kopīgā nodarbinātība bija 826121. Tātad 3.valstu piederīgie sastādīja tikai 0.17%. Viens no galvenajiem iemesliem trešo valstspiederīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanai ir ģimeņu apvienošanās.

Jau tagad atsevišķās profesijās darba devējiem ir grūtības atrast labus darbiniekus. Kā vienu labākajiem piemēriem, kas raksturo kvalificētu speciālistu trūkumu Latvijas darba tirgū un veiksmīgu viesstrādnieku piesaisti ir kuģu būves nozare. Kuģu būvē no 2004.līdz 2009.gadam Latvijā nodarbināja 440 viesstrādniekus, jo šādus speciālistus Latvija nesagatavo, nedaudzie Latvijā apmācītie speciālisti nelabprāt nozarē strādā, jo darba apstākļi ir smagi, savukārt citur, piemēram, Ukrainā, šie speciālisti ir bez darba pasūtījuma trūkuma dēļ.

Latvijas bezdarbnieku vidū, savukārt, vērojamas tendences pieaugt strukturālajam bezdarbam, kam raksturīgas arī cilvēku prasmju zaudēšana laika gaitā. Tas var izraisīt tādas situācijas veidošanos, kad vienlaicīgi gan pastāv nesamērīgi liels un patstāvīgs bezdarbs, gan uzņēmējiem trūkst kvalificēti darbinieki. Tādēļ svarīgi būtu nodrošināt bezdarbnieku pārkvalifikācijas iespējas, veicināt to ātru integrāciju darba tirgū, kā arī veicināt mobilitāti darba tirgū, darba devējiem dodot lielākas iespējas vajadzības gadījumā piesaistīt arī ārvalstu speciālistus.