2010.gada 9.septembra NTSP sēdē tika izskatīti trīs jautājumi, kas nozīmīgi gan publiskā, gan privātā sektorā strādājošiem, kā arī uzņēmējiem, kuri plāno uzņēmumu attīstību. Sociālajiem partneriem – darba devēju un arodbiedrību nacionālā līmeņa organizācijām, bija iespēja iepazīties ar aktuālāko informācija par:

1. makroekonomisko situāciju un valsts budžeta izpildi 2.ceturksnī,
2. diskutēt par Finanšu ministrijas sagatavotajām nodokļu politikas pamatnostādnēm,
3. kā arī tika uzklausīts Valsts kancelejas plaši apspriestais ziņojums par valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanas rezultātiem.

Protams, ka gala lēmumi par valsts budžetu un nodokļu politiku būs jāpieņem pēc vēlēšanām, jo tas nodrošinās noteiktu vienprātību nākošā koalīcijā par turpmākajiem mērķiem un uzdevumiem politiķu un ierēdņu darbā. Tomēr darba devēju puses pārstāvji vēlējās atklātu diskusiju par prognozēm un iespējamajiem attīstības scenārijiem vismaz no koalīcijā esošajām partijām. Visas koalīcijā pārstāvētās partijas turpina sacensību Saeimas un viņu rīcībā ir visobjektīvākā informācija un administratīvais resurss, lai piedāvātu risinājumus, lai valstī neiestātos ilgstoša ekonomikas stagnācija. Līdz ar to politiskā diskusija arī publiskajā telpā par reāliem partiju nākotnes plāniem izpaliek.

Ņemot vērā Finanšu ministrijas otrā ceturkšņa datus par ieņēmumiem valsts budžetā, situācija mazliet ir kļuvusi labāka. Tomēr LDDK uzskata, ka tas ir noticis uz nodokļu iekasējumu pieauguma rēķina, nevis uz reālas uzņēmējdarbības atdzīvošanās pamata, palielinoties pieprasījumam un darba apjomam. Pēc sarunām, ministrijas pārstāvji apliecina, ka šis nelielais pieaugums dos iespēju samazināt konsolidējamo valsts budžeta izdevumu apjomu tikai par 50 miljoniem latu.

Lai arī Ministru prezidents minēja, ka akcīzes ieņēmumi par tabakas produktiem ir kāpuši, nozaru eksperti to pieaugumu sliecas skaidrot ar jauna produkta ienākšanu tirgū (cigarellas), kam ir zemāka akcīze un tās sāk izkonkurēt nelegālās cigaretes. Nelegālais preču apjoms šajā sektorā nav mazinājies. 

Kas attiecas uz tālākajiem konsolidācijas pasākumiem valsts budžetā, tad Finanšu ministrija gatavo konsolidācijas variantu sarakstu nākamajai valdībai un parlamentam, kas attiecīgi arī pieņems gala lēmumus. Tas pats attiecas uz nodokļu politikas pamatnostādnēm, piemēram, par PVN pamazināto likmju atcelšanu, par ko lēmumu gatavojas pieņemt tikai pēc vēlēšanām. Kā būtisks trūkums ir iztrūkstošā informācija par nodokļu paaugstināšanas fiskālo vai netiešo ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžetu kopumā.

Šāda rīcība mazina vēlētāju iespējas izdarīt racionālu izvēli par vienas vai otras partijas priekšlikumiem. Darba devēji joprojām paliek neziņā par politisko lēmumu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju vismaz tuvākā gada perspektīvā.

Lai neceltu nodokļus, bet rastu iespējas efektīvi izlietot valsts budžeta līdzekļus, LDDK ir aktīvi iesaistījusies valsts pārvaldes funkciju un administratīvo šķēršļu izvērtēšanas procesā Reformu vadības grupā un Funkciju audita komisijā. Vienīgais piedāvājums valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem ir Valsts kancelejas ziņojums par valsts pārvaldes funkciju izvatējumu, kas paredz konsolidācijas rezultātā ietaupīt 79 milj. LVL un Administratīvo šķēršļu samazināšanu, kas piedāvā administratīvo resursu ekonomiju iestādēm 10.3 milj. un komersantiem 27.2 milj. LVL apmērā.

Protams, asas diskusijas medijos izraisījuši Funkciju audita komisijas priekšlikumi par izdevumu samazināšanu. Valsts iestāžu neapmierinātība nav transformējusies konstruktīvos risinājumos par reformām nozares pārvaldībā, izpildāmo funkciju  vai sniedzamo pakalpojumu apjomu, kaut arī iestādes ir vairākkārtīgi aicinātas izteikt savu viedokli. 

Ierēdņu pretestība ir saprotama un pārmaiņu vadībā ierasta lieta. Tieši tāpēc ir nepieciešami līderi ar skaidru redzējumu par darāmiem darbiem nozarēs, kurās viņi vēlas apliecināt savu kompetenci. Paliek jautājums - kā un kur gūt patiesas un kompetentas atbildes, lai izdarītu izvēli?

Latvijā nav pieņemts atsaukt atmiņā labus darbus, tomēr objektīvai valdības darbības izvērtēšanai nepieciešams pārskatīt pieņemtos lēmumus, kas vērsti uz tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Pozitīva ietekme ilgtermiņā būs šādiem faktiem:
1. Ministru prezidenta Aigara Kalvīša laikā ir nostiprinājies sociālas dialogs nacionālajā līmenī, pateicoties aktīvai līdzdalībai Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes darbā, uzklausot konsolidētus darba devēju un darbinieku viedokļus no sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.
2. Darbs pie Nacionālā attīstības plāna, ieviešot Lisabonas stratēģiskos mērķus Latvijas tautsaimniecībā, liekot uzsvaru uz nepieciešamību celt izglītības kvalitāti un zinātnisko potenciālu.
3. Latvijas – Krievijas robežu sakārtošana, bija uzdrīkstēšanās un liels ieguldījums kaimiņattiecību uzlabošanai.
4 Nostiprinājusies apziņa, ka jāpārskata valsts pārvaldes darbības efektivitāte un rezultatīvie rādītāji. Klūpot un ceļoties, tomēr ir apvienots vairāku valsts aģentūru darbs, kas nenoliedzami jāturpina.
5. Uzņēmēji bijuši atturīgi un neticīgi, ka teritoriālā reforma izkustēsies no sastinguma, tomēr tā ir aizsākusies.

Pie nepadarītajiem darbiem vai darbiem, kas būs jāveic nākamai valdībai var minēt
1. Pēdējās nedēļas laikā daži precedenti apliecina, ka deklarētie labas pārvaldības principi un efektivitāte atsevišķiem politiķiem un augsta ranga ierēdņiem ir tikai vārdi, jo realitātē politiskā vara tiek izmantota ‘’valsts’’ biznesa interešu īstenošanai, ko finansē iedzīvotāji. LDDK aicina labi aizsākto sadarbību, pilnveidojot un attīstot nacionālā līmeņa sociālo dialogu, turpināt arī nākamajām valdībām.
2. Ekonomikas stabilizācijas plāna ieviešana īpaši attiecībā uz nodokļu sloga mazināšanu ražošanai, bet palielināšanu patēriņam; 
3. Tautsaimniecības prioritāro – eksportspējīgāko nozaru atbalstīšana;
4. Jārod atbildīgi risinājumi pieaugošai darbaspēka pieejamības krīzei valstī. Jādomā ne tikai par energoresursu pieejamību, bet arī par cilvēkresursu pieejamību - jāievieš migrācijas koncepcija reālajā dzīvē;
5. Jāsamazina administratīvie šķēršļi un jāpadara efektīvāka valsts institūciju darbība;
6. Jāsniedz atbalsts uzņēmējiem darbinieku produktivitātes un kvalifikācijas celšanā. Jāatjauno profesionālās izglītības prestižs un jātuvina reālajām tirgus prasībām. Jāīsteno mūžizglītības koncepcija.

19.decembrī NTSP sēdē notiks sociālā dialoga izvērtēšana nacionālajā līmenī.