Darba devēji šajās vēlēšanās ir bijuši ļoti aktīvi un atbalstījuši dažādus politiskos spēkus. Patreizējie vēlēšanu rezultāti ir ieviesuši skaidrību spēku samērā, bet vēl nav zināms 10. Saeimas intelektuālais potenciāls. Tāpat šobrīd ir grūti spriest, kā risināsies sarunas starp ievēlētajām partijām, lai gan Vienotības interesēs būtu izmantot trīs lielāko ievēlēto partiju potenciālu, lai nodrošinātu valdības stabilitāti. Ja veidosies sadrumstalota valdība, tad turpināsim muļļāties, kā arī palielināsies risks Vienotībai būt vienotiem un konsolidētiem iekšēji.

Lai arī ideoloģijas un vērtību sistēmas netika piedāvātas no politiskajām partijām, bija tik vārgas programmas un runas publiskajā telpā, vēlētāji ir spējuši daudz konsolidētāk izvēlēties partijas. Argumenti un iemesli par labu, piemēram, Vienotībai bija noturētā drosme un izturība laikā, kad koalīcijas partijas nespēja vienoties par turpmāko darbu. Saskaņas centra ienākšana Saeimā ar tik daudzām balsīm vien pierāda to, ka tiek sagaidīts alternatīvas piedāvājums. Šo tendenci nevajadzētu ignorēt. Tajā pašā laikā par labu Zaļo un zemnieku savienībai nostrādāja saimnieciskā pieeja un reālie darbi, kas guvuši atzinību. Šajā vēlēšanas solījumi neguva cilvēku atsaucību, jo vērtēja partijas ļoti pragmatiski un racionāli, skatoties uz partiju piedāvājumiem. Šī tendence vērtējama kā ļoti pozitīva. Tomēr partiju ideoloģija iztrūka, tādēļ ievēlētajām partijām ir iespēja radīt ideoloģiju vai to nostiprināt. Tie varētu būt arī argumenti, domājot par savstarpēju sadarbību.

LDDK nevēlas, lai Vienotība iegrimst pašapmierinātībā un runā tikai par stabilizācijas programmu. No darba devēju pozīcijām vērtējot šo programmu, tas ir stagnācijas scenārijs. Biznesam stabilitāte ir stagnācija un nedomāju, ka cilvēki ir gatavi strādāt stagnācijas režīmā. Bizness vēlas jaunas darba vietas, sākt strādāt legālajā ekonomikā, prognozēt biznesa attīstību vidējā termiņā, ņemot vērā valsts nodokļu politikas vidējā termiņa plānotos pasākumus. LDDK cer, ka Vienotība atradīs veidu, lai atsāktu sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par izmaiņām sadarbības memorandā, lai atjaunotu ekonomiku, jo stagnācijas programma tika izveidota laikā, kad mūsu valsts ekonomika bija brīvajā kritienā.

Sāpīgākie lēmumi pēc vēlēšanām, protams, būs saistīti ar valsts budžeta pieņemšanu, mazinot izdevumus – jo vairāk samazinās, jo lielāka iespējamība, ka netiks celti nodokļi un bizness nebūs spiests iet ēnu ekonomikas ceļu.

Šobrīd viena trešdaļa budžeta sastāda sociālais budžets. Nākamie lēmumi būs saistīti ar šīs budžeta sadaļas attīrīšanu no sociālā budžeta neatbilstošajiem izdevumiem un tā resursu pārlikšanu uz pamatbudžetu. Tie ir soļi, kas dos efektu konsolidācijai. Sarunām par pensionēšanās vecuma paaugstināšanos un citiem sociāli jūtīgajiem jautājumiem vēl būs laiks, lai cilvēki sagatavotos. Jaunajai valdībai ir jādara viss, lai pirmās ekonomikas atdzīvošanās pazīmes spētu izaugt par ekonomikas attīstības pamatu.

Vienīgie nodokļi, par kuriem biznesa sabiedrība bija spējīga vienoties ir Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) paaugstināšana, kas cieši saistīta arī ar neapliekamā minimuma celšanu. Vienošanās par neapliekamā minimuma celšanu ir valdības jautājums numur viens!

Arī NĪN iekasējamību varēs palielināt neapliekamā minimuma celšana, kas attiecīgi arī paaugstinātu iekšējo patēriņu, jo pirktspēja šobrīd ir graujoša., kā arī ziema nāk ar jauniem izdevumiem. Protams, par konkrētiem skaitļiem un termiņiem vēl notiks sarunas. Jautājums par to, cik būs jākompensē pašvaldībām, arī ir aktuāls, bet ļoti atkarīgs no galīgā lēmuma par NĪN likmi dzīvojamajai platībai.

Piekrītot celt NĪN, bizness nevēlas, lai valsts budžets tiktu tērēts kā līdz šim. Tādēļ darba devēji ir tik aktīvi iesaistījušies ar priekšlikumu sniegšanu strukturālo reformu procesos.

Nākamo nedēļu laikā, LDDK turpinās sarunas ar esošo valdību par nākamā gada un vidējā termiņa valsts budžetu. Jau šobrīd vērojama tendence, ka uzņēmumi pārceļ savas ražotnes uz citām valstīm zemo cilvēkresursu, nodokļu sloga un energoresursu izmaksu dēļ. Līdz ar to darba devējiem ir ārkārtīgi būtiski redzēt  valsts ieinteresētību investīciju saglabāšanai Latvijā, politiķiem vienojoties par vidējā termiņa nodokļu politiku, ļaujot prognozēt uzņēmumu darbību Latvijas teritorijā.

LDDK dara visu, lai palīdzētu ātrāk sagatavot šos dokumentus, sadarbojoties ar sociālo partneri – LBAS, un sadarbības partneriem. Tāpat mēs gatavosim priekšlikumus jaunajai valdības deklarācijai.

Mēs ceram, ka Saeimas loma šajā desmitajā sasaukumā palielināsies, kļūstot par galveno spēku, tā kā tas notika šā gada septembrī pirms vēlēšanām, nevis lielāko darbu – lēmumu pieņemšanu, uzticēs Ministru kabinetam. 

No 10.Saeimas deputātiem LDDK sagaidītu lielāku iesaistīšanos diskusijās ar organizēto pilsonisko sabiedrību, būt par aktīviem likumprojektu izmaiņu virzītājiem un kopīgi strādāt darba devēju interešu pārstāvniecībai. Darba devēji ir tie, kas dod iedzīvotājiem darbu un maksā nodokļus valstij, par kuru naudu tiek uzturēta Saeima, valsts pārvalde, pašvaldības un padotības iestādes. LDDK neļaus to aizmirst arī šim Saeimas sasaukumam.

Daudzas valstis aizsargā savus darba tirgus, novilcinot darba atļauju neierobežotu izsniegšanu, lai sagatavotu savu migrācijas politiku utt, kā to līdz šim darīja Vācija. Valstis parasti izmanto konkrētus ierobežojumus, lai stratēģiski risinātu trūkstošā darbaspēka problēmas, piemēram, darba atļaujas izsniedz tikai tiem imigrantiem, kuru profesiju pārstāvji valstij ir nepieciešamas, piemēram, Zviedrijā darba atļaujas izsniedz pēc darba devēju pieprasījuma. Līdz ar to, šīm valstīm ir izdevība izvēlēties atbilstošus speciālistus savām ekonomiskajām prioritātēm un darba tirgus pieprasījumam.

Atveroties Vācijas darba tirgum, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju aizplūšanas risks ir augsts. LDDK uzskata, ka tie, kas vēlējās aizbraukt strādāt uz citām valstīm, to jau ir izdarījuši. Lai arī šī ir iespēja zemākas kvalifikācijas darbiniekiem doties uz Vāciju, tomēr lielākās bažas sagādā apziņa, ka valsti varētu pamest augsti kvalificēti profesionāļi un uzņēmēji. Vācijā uzņēmējiem tiek piedāvāti dažādi atbalsta instrumenti biznesa uzsākšanai, ir pieejamāki finanšu resursi, sociālo garantiju un veselības pakalpojumu apjoms sociālās drošības sistēmā ir plašāks. Arī Vācu valodas zināšanas ir priekšrocība, jo tā tiek mācīta lielākajā daļā Latvijas skolu un augstskolu.

Latvijā nav migrācijas politikas, kas sniegtu valsts skatījumu migrācijas, nodarbinātības, demogrāfijas un pilsonības jautājumiem. Līdz ar to investoriem, kas ienāk Latvijā un vēlas investēt uzņēmējdarbībā, piesaistīt darbiniekus, piedāvāt jaunus produktus vai pakalpojumus, ir jācīnās ar sistēmas pārstāvjiem, kuri pieņem vienpusīgus lēmumus balstoties uz aizspriedumiem un stereotipiem, attiecīgi diskriminējot investorus. Turklāt darbinieki no citām valstīm, kas pārceļas uz dzīvi Latvijā nodarbinātības dēļ, ir darbspējīgā vecumā, kas nozīmē, ka viņi Latvijā maksās nodokļus un atbilstoši savam ieguldījumam izmantos sociālā vai valsts un pašvaldības budžeta līdzekļus. Līdz šim visas Saeimā esošās partijas ir izvairījušās šo jautājumu aktualizēt.

Imigrantu bezdarbs valstīs ar augstu imigrantu skaitu ir parādījies tikai krīzes gados. Tādas valstis kā Īrija un Lielbritānija joprojām apgalvo, ka imigranti tām ir ļoti palīdzējuši veicināt tautsaimniecības attīstību. Imigrantu vidū ir gan labi izglītoti cilvēki, kuru attīstībā jau ir ieguldīti lieli līdzekļi, gan vienkāršā darba darītāji, kuru vietējie nelabprāt dara, tādēļ attiecīgo darbinieku trūkst.

Latvijai migrācijas procesi notiek pretēji: laikā, kad cilvēki dodas darba meklējumos uz ārzemēm lielos apjomos, ienākošā plūsma ir minimāla. Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir samazinājusi darba apjomus uzņēmumiem, līdz ar to salīdzinot ar 2008.gadu, 2009.gadā izsniegto darba atļauju skaits būvniecībā ir samazinājies par 98%, transporta nozarē - par 53%, apstrādes rūpniecībā - par 42%.

Eksperti prognozē, ka 2016.gadā trūks darbaspēks un atbilstoši profesionāļi, ja Latvijā joprojām netiks veidota atbildīga un pārdomāta migrācijas (emigrācijas, latviešu atgriešanas un ārvalstu darbaspēka piesaistīšanas) politika. Šobrīd Latvija zaudē savus ekonomiski aktīvos cilvēkus, kuros ir ieguldīti valsts un privātie resursi. Tajā pašā laikā nedara neko, lai būtu radītu labvēlīgu vidi - piesaistītu studentus un pasniedzējus, jo vairākus gadus nevar vienoties par Augstākās izglītības likuma redakciju par valodas lietojumu augstskolās, kā arī populisms zeļ par darbinieku un investoru piesaisti Latvijas valstij. Aizplūstot iedzīvotājiem lielos apjomos, ievērojami pasliktinās jau tā saspringtā demogrāfiskā situācija un valsts budžeta situācija.

Saskaņā ar Eiropas migrācijas tīkla 2010.gada jūlija ziņojumu “Migrācija - iespēja risināt pieprasījumu pēc darbaspēka Latvijā”: 2009.gadā Latvijā bija nodarbināti 1417 trešās valsts piederīgie. No tiem 32 - celtniecības, apstrādes rūpniecības un transporta nozares darba ņēmēji; 2 - pedagogi; 10 - pavāri. Kopīgā nodarbinātība bija 826121. Tātad 3.valstu piederīgie sastādīja tikai 0.17%. Viens no galvenajiem iemesliem trešo valstspiederīgo uzturēšanās atļauju izsniegšanai ir ģimeņu apvienošanās.

Jau tagad atsevišķās profesijās darba devējiem ir grūtības atrast labus darbiniekus. Kā vienu labākajiem piemēriem, kas raksturo kvalificētu speciālistu trūkumu Latvijas darba tirgū un veiksmīgu viesstrādnieku piesaisti ir kuģu būves nozare. Kuģu būvē no 2004.līdz 2009.gadam Latvijā nodarbināja 440 viesstrādniekus, jo šādus speciālistus Latvija nesagatavo, nedaudzie Latvijā apmācītie speciālisti nelabprāt nozarē strādā, jo darba apstākļi ir smagi, savukārt citur, piemēram, Ukrainā, šie speciālisti ir bez darba pasūtījuma trūkuma dēļ.

Latvijas bezdarbnieku vidū, savukārt, vērojamas tendences pieaugt strukturālajam bezdarbam, kam raksturīgas arī cilvēku prasmju zaudēšana laika gaitā. Tas var izraisīt tādas situācijas veidošanos, kad vienlaicīgi gan pastāv nesamērīgi liels un patstāvīgs bezdarbs, gan uzņēmējiem trūkst kvalificēti darbinieki. Tādēļ svarīgi būtu nodrošināt bezdarbnieku pārkvalifikācijas iespējas, veicināt to ātru integrāciju darba tirgū, kā arī veicināt mobilitāti darba tirgū, darba devējiem dodot lielākas iespējas vajadzības gadījumā piesaistīt arī ārvalstu speciālistus.

2010.gada 9.septembra NTSP sēdē tika izskatīti trīs jautājumi, kas nozīmīgi gan publiskā, gan privātā sektorā strādājošiem, kā arī uzņēmējiem, kuri plāno uzņēmumu attīstību. Sociālajiem partneriem – darba devēju un arodbiedrību nacionālā līmeņa organizācijām, bija iespēja iepazīties ar aktuālāko informācija par:

1. makroekonomisko situāciju un valsts budžeta izpildi 2.ceturksnī,
2. diskutēt par Finanšu ministrijas sagatavotajām nodokļu politikas pamatnostādnēm,
3. kā arī tika uzklausīts Valsts kancelejas plaši apspriestais ziņojums par valsts pārvaldes funkciju izvērtēšanas rezultātiem.

Protams, ka gala lēmumi par valsts budžetu un nodokļu politiku būs jāpieņem pēc vēlēšanām, jo tas nodrošinās noteiktu vienprātību nākošā koalīcijā par turpmākajiem mērķiem un uzdevumiem politiķu un ierēdņu darbā. Tomēr darba devēju puses pārstāvji vēlējās atklātu diskusiju par prognozēm un iespējamajiem attīstības scenārijiem vismaz no koalīcijā esošajām partijām. Visas koalīcijā pārstāvētās partijas turpina sacensību Saeimas un viņu rīcībā ir visobjektīvākā informācija un administratīvais resurss, lai piedāvātu risinājumus, lai valstī neiestātos ilgstoša ekonomikas stagnācija. Līdz ar to politiskā diskusija arī publiskajā telpā par reāliem partiju nākotnes plāniem izpaliek.

Ņemot vērā Finanšu ministrijas otrā ceturkšņa datus par ieņēmumiem valsts budžetā, situācija mazliet ir kļuvusi labāka. Tomēr LDDK uzskata, ka tas ir noticis uz nodokļu iekasējumu pieauguma rēķina, nevis uz reālas uzņēmējdarbības atdzīvošanās pamata, palielinoties pieprasījumam un darba apjomam. Pēc sarunām, ministrijas pārstāvji apliecina, ka šis nelielais pieaugums dos iespēju samazināt konsolidējamo valsts budžeta izdevumu apjomu tikai par 50 miljoniem latu.

Lai arī Ministru prezidents minēja, ka akcīzes ieņēmumi par tabakas produktiem ir kāpuši, nozaru eksperti to pieaugumu sliecas skaidrot ar jauna produkta ienākšanu tirgū (cigarellas), kam ir zemāka akcīze un tās sāk izkonkurēt nelegālās cigaretes. Nelegālais preču apjoms šajā sektorā nav mazinājies. 

Kas attiecas uz tālākajiem konsolidācijas pasākumiem valsts budžetā, tad Finanšu ministrija gatavo konsolidācijas variantu sarakstu nākamajai valdībai un parlamentam, kas attiecīgi arī pieņems gala lēmumus. Tas pats attiecas uz nodokļu politikas pamatnostādnēm, piemēram, par PVN pamazināto likmju atcelšanu, par ko lēmumu gatavojas pieņemt tikai pēc vēlēšanām. Kā būtisks trūkums ir iztrūkstošā informācija par nodokļu paaugstināšanas fiskālo vai netiešo ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžetu kopumā.

Šāda rīcība mazina vēlētāju iespējas izdarīt racionālu izvēli par vienas vai otras partijas priekšlikumiem. Darba devēji joprojām paliek neziņā par politisko lēmumu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju vismaz tuvākā gada perspektīvā.

Lai neceltu nodokļus, bet rastu iespējas efektīvi izlietot valsts budžeta līdzekļus, LDDK ir aktīvi iesaistījusies valsts pārvaldes funkciju un administratīvo šķēršļu izvērtēšanas procesā Reformu vadības grupā un Funkciju audita komisijā. Vienīgais piedāvājums valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem ir Valsts kancelejas ziņojums par valsts pārvaldes funkciju izvatējumu, kas paredz konsolidācijas rezultātā ietaupīt 79 milj. LVL un Administratīvo šķēršļu samazināšanu, kas piedāvā administratīvo resursu ekonomiju iestādēm 10.3 milj. un komersantiem 27.2 milj. LVL apmērā.

Protams, asas diskusijas medijos izraisījuši Funkciju audita komisijas priekšlikumi par izdevumu samazināšanu. Valsts iestāžu neapmierinātība nav transformējusies konstruktīvos risinājumos par reformām nozares pārvaldībā, izpildāmo funkciju  vai sniedzamo pakalpojumu apjomu, kaut arī iestādes ir vairākkārtīgi aicinātas izteikt savu viedokli. 

Ierēdņu pretestība ir saprotama un pārmaiņu vadībā ierasta lieta. Tieši tāpēc ir nepieciešami līderi ar skaidru redzējumu par darāmiem darbiem nozarēs, kurās viņi vēlas apliecināt savu kompetenci. Paliek jautājums - kā un kur gūt patiesas un kompetentas atbildes, lai izdarītu izvēli?

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LABS), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) 22.aprīlī parakstīja “Latvijas organizētās pilsoniskās sabiedrības attīstības un krīzes pārvarēšanas redzējumu Latvijas atjaunotnes divdesmitgadē. Mērķtiecīgi investēt un mainīt ekonomikas vidi, nodrošinot darba vietas, privātā kapitāla piesaisti un IKP pieaugumu!” un aicina politiskās partijas, nevalstiskās organizācijas un Latvijas iedzīvotājus pievienoties šim redzējumam.

Parakstītā paziņojuma pilnais teksts: http://www.lddk.lv/index.php?p=1354

Partneri uzskata, ka sabiedrībai ir jāsaņem skaidra atbilde, ar kādiem paņēmieniem radīsim pamatu Latvijas ģimeņu labklājības uzlabošanai un kā panāksim pagriezienu no bezcerīgas ekonomikas lejupslīdes un stagnācijas uz reālu situācijas uzlabojumu. Jāsniedz ziņa tiem, kas grasās pamest Latviju, ka viņiem Latvijā ir izaugsmes iespējas.

Līdz šim īstenotās krīzes pārvarēšanas politikas galvenie riski ir ekonomikas turpmākas atdzišanas izraisīta ilgstoša stagnācija, ko, visticamāk, pavadīs iekšējā tirgus panīkums, pieaugošs inflācijas spiediens, augsts bezdarba līmenis un sabiedrības dzīves kvalitātes pasliktināšanās, kas savukārt novedīs pie turpmākas Latvijas lielākās vērtības – iedzīvotāju un kvalificēta darbaspēka – nekontrolējamas emigrācijas.

Lai saglabātu iespēju pievienoties Eiro zonai 2014.gadā, ir jāturpina īstenot strukturālās reformas valsts pārvaldē un tautsaimniecībā. Tajā pat laikā turpmāka budžeta bāzes samazināšana izraisīs mazāku ES budžetu kvotu nākamajā ES fondu plānošanas periodā no 2014.gada līdz 2020.gadam, samazinot nākotnē pieejamos attīstības resursus. ES fondu līdzekļu apjoma pieejamība ir būtiska ekonomikas atveseļošanai, veidojot ilgtspējīgu iekšējo tirgu un nostiprinot Latvijas eksportspēju.

Partneri par galveno prioritāti turpmāk aicina izvirzīt līdzšinējo krīzes pasākumu sabalansēšanu ar tautsaimniecību stimulējošiem, konkurētspēju veicinošiem un iekšējo tirgu nostiprinošiem pasākumiem.

Partneri ir aicinājuši LR Valsts prezidentu, Saeimu un Ministru kabinetu, ciešā sadarbībā ar organizēto pilsonisko sabiedrību, īstenot sekojošu prioritāro pasākumu kopumu:

1) Grozīt valsts budžeta un finanšu vadības principus, tiesību aktos nostiprinot un ar 2011.gadu praktiski ieviešot Latvijā vidēja termiņa budžetu pēc ES budžeta parauga, vienlaikus nodrošinot stingrus fiskālās disciplīnas pasākumus, kas vērsti uz valsts budžeta un ES finansējuma efektīvu un caurspīdīgu izlietojumu vienotu valsts attīstības mērķu sasniegšanai;

2) Īstenot tūlītējus mērķtiecīgus pasākumus, lai 2011. un 2012. gadā apgūtu ES fondu līdzekļus iespējami lielā apjomā, prioritāri izmantojot visus Latvijas rīcībā esošos resursus šī mērķa īstenošanai;

3) NEGAIDOT SAEIMAS VĒLĒŠANU IZNĀKUMU, nekavējoties atsākt tādu strukturālo reformu īstenošanu, kas vērstas uz valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu un mērķtiecīgu tautsaimniecības konkurētspējas uzlabošanu.

Partneri ir pārliecināti, ka, īstenojot šos pasākumus, būs iespējams mainīt valsts makroekonomiskās attīstības scenāriju. IKP pieaugums, kas veidosies, paātrināti investējot ES fonu līdzekļus, sniegs pieauguma multiplikatīvo efektu. Tāpēc varēsim īstenot esošo darbavietu saglabāšanas un jaunu radīšanas politiku, attīstīt sociālo dialogu nacionālajā, nozaru, reģionu un uzņēmumu līmenī, kā arī pārskatīt nodokļus un nodevas, vienlaikus gūstot lielākus nodokļu ienākumus pateicoties tautsaimniecības aktivizēšanai un ēnu ekonomikas samazināšanai, kas dos cilvēkiem pārliecību par Latvijas ilgtermiņa attīstības iespējām.

Redzējums tika pirmo reizi publiski apspriests 22.aprīlī Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta tikšanās laikā ar Latvijas lielāko uzņēmumu pārstāvjiem. Sarunas par redzējumu praktisku īstenošanu dzīvē turpināsies Reformu vadības grupā 6.maijā, kā arī Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē sociālā dialoga ietvaros.

Partneri aicina nevalstiskās organizācijas un Latvijas iedzīvotājus pievienoties šīm redzējumam, sūtot apstiprinājuma vēstuli uz: lddk@lddk.lv vai lbas@lbas.lv vai lps@lps.lv vai info@chamber.lv vai lza@lza.lv.

Iespējams, Latvijā joprojām tiktu uzturēti “pasu galdi” un iedzīvotāju pieraksta sistēma, telegrāfa sakari, ministriju mašīnrakstīšanas biroji vai pat zirgu nomaiņas punktu tīkls pasta un valdības depešu pārvadājumiem – ja savā laikā šādu valsts struktūru vadītājiem dotu iespēju ietekmēt lemšanu par to saglabāšanu. Birokrātijas dzelžaina griba pašsaglabāties rada tās izkoptu prasmi ar savu demagoģiju nohipnotizēt valsts varas īstenotājus tik tālu, ka tie atsakās no racionāliem, ekonomiski efektīviem un, galvenais, pašiem politiķiem izdevīgiem lēmumiem. 

Valsts SIA “Latvijas Vēstnesis” kopā ar attiecīga nosaukuma oficiozo laikrakstu joprojām pastāv ne jau tāpēc, ka tās pakalpojumi būtu unikāli, neaizstājami, valstij un sabiedrībai nepieciešami. Nē, šis veidojums nav likvidēts, tikai pateicoties līdzšinējo tieslietu ministru politiskās gribas trūkumam. Vai, pieļauju, pat politiķu apzinātai vēlmei saglabāt “saviem cilvēkiem” ienesīgu  „darba” vietu, kas slēpjas aiz valsts funkciju īstenošanas karoga. Latvijas uzņēmēji, kas tiek aplikti ar nesamērīgiem maksājumiem, jau vairākus gadus izsaka kategoriskus iebildumus pret VSIA „Latvijas Vēstnesis” darbību. Jo „bezmaksas pakalpojumus”, ar ko dižojas šī SIA, tā apmaksā no uzņēmēju un citu sludinājumu ievietotāju maciņiem.

Līdzekļi, kurus SIA “Latvijas Vēstnesis” iekasē no uzņēmējiem un iedzīvotājiem par obligātā kārtā publicējamo sludinājumu ievietošanu laikrakstā ”Latvijas Vēstnesis”, tiek izmantoti ne tikai likumu un citas oficiālās informācijas publiskošanai (kaut šāds darbs kā valsts funkcija būtu jāapmaksā tieši no budžeta) – ar to palīdzību VSIA „Latvijas Vēstnesis” uztur, piemēram, savu izdevējdarbību. To, ko pati valsts SIA uzskata par valstisku misiju, proti, izdevējdarbību uzņēmēji novērtē kā negodīgu konkurenci.

Kā jau LDDK norādīja savas 22. marta preses konferences prezentācijā (http://www.lddk.lv/index.php?p=1338), LV personāla izmaksas (2008.gads - oficiālais pārskats) – 1,070,067 lati, kas ir 45 procenti no SIA “Latvijas Vēstnesis” neto apgrozījuma. Algas un sociālās iemaksas tika maksātas par 90 nodarbinātajiem – tātad 11 889, 63 latu gadā vidēji uz vienu nodarbināto. LV valdes atalgojums un sociālās apdrošināšanas iemaksas bija 63 354 (2007.gadā – 56 405) lati. Turklāt, kā norāda pati SIA “Latvijas Vēstnesis”, tikai 27 no visiem darbiniekiem šobrīd īsteno oficiālās publikācijas nodrošināšanas funkciju, pārējie ir iesaistīti citās darbībās.

Tieši dāsno sinekūru saglabāšanas vārdā ne pirmo gadu SIA „Latvijas Vēstnesis” bremzē visus LDDK priekšlikumus, kā padarīt obligāto sludinājumu publicēšanu efektīvāku un būtiski samazināt pārmērīgos izcenojumus.

SIA “Latvijas Vēstnesis” nevajag lepoties, ka  savu peļņu, ko tā ieskaita valsts budžetā, to nodokļu veidā dara jebkurš uzņēmējs Tikai, atšķirībā no SIA “Latvijas Vēstnesis” nav naudu nopelnījis ar uzspiestu un sadārdzinātu pakalpojumu – sludinājumu publicēšanu. Nauda, kas SIA “Latvijas Vēstnesis” samaksāta šiem sludinājumiem tiek iegūta, atņemot līdzekļus reālajai ekonomikai – mazajam biznesam. Domāju, ka Latvijā valsts patiesajās interesēs būtu, lai nauda, ko šobrīd uzņēmējs samaksā par nelietderīgu un faktiskajām izmaksām neatbilstošu publikāciju, tiktu novirzīta uzņēmuma darbībā, veicinot ražošanu un pakalpojumu sniegšanu. Savukārt līdzekļi no ražošanas un pakalpojumu sniegšanas vēlāk atgriežas valsts kasē kā nodokļi par pārdotajām precēm vai pakalpojumiem.

Esam aprēķinājuši, ka Tieslietu ministrijai, kas ir atbildīga par oficiālās informācijas publiskošanu, ir iespējams to nodrošināt efektīvāk, bet ar ievērojami zemākām izmaksām: aģentūras valstiskās funkcijas pilnībā varētu īstenot 8-9 cilvēku departaments ar aptuveni 100 000 latu gada budžetu.

VSIA „Latvijas Vēstnesis” tagad cenšas radīt nesaskaņas starp LDDK un citām Latvijas sociālajām grupām, apgalvojot, ka SIA likvidēšanas rezultātā sabiedrībai nebūšot nodrošināta bezmaksas pieeja likumu tekstiem. (Aģentūra cītīgi izvairās pieminēt, ka tās portālā „www.likumi.lv” bez maksas pieejamo likumu un citu normatīvo aktu tekstu konsolidētās versijas nevar tikt uzskatītas par oficiāliem dokumentiem – tām ir tīri informatīvs raksturs, kā arī to, ka visu „bezmaksas” informāciju jau ir apmaksājuši uzņēmēji un privātpersonas ar saviem obligātajiem maksājumiem, kas kopā veido miljonus latu). Tieši pretēji - LDDK uzsver, ka normatīviem aktiem ikvienam interesentam jābūt pieejamiem elektroniski bez maksas. Pie tam, gan oficiālās informācijas, gan tiesību aktu neoficiālo konsolidēto versiju pieejamība būtu nodrošināma ar krietni zemākām izmaksām, nevis ar fiskāli nekorektu nodevu uzturot „uzpūstu” VSIA.

Šis ir priekšvēlēšanu laiks, kad arī politiķiem ir jāpiedomā par savu pašsaglabāšanos. Cita starpā jācenšas pierādīt vēlētājiem, ka solītā cīņa pret birokrātiju ir kaut kas vairāk nekā tikai skolu un slimnīcu “optimizācija”. Tāpēc nav brīnums, ka Valsts SIA „Latvijas Vēstnesis”, kas agrāk ar augstprātīgu pašpārliecinātību noraudzījās uz LDDK pūliņiem to uzveikt, tagad ir kļuvis tik nervozs un kaujiniecisks.

Atsaucoties uz pagājušās nedēļas Valsts prezidenta un Stratēģiskās analīzes komisijas organizēto diskusiju par sabiedrības līgumu un Tautas partijas aicinājumu slēgt gan sabiedrības, gan sociālo līgumu, vēlos veicināt sabiedrībā izpratni par sociālā un sabiedrības līguma atšķirībām un sniegtajām iespējām.

LDDK no šā gada janvāra organizēja tikšanās ar visām partijām, kas šobrīd ir pārstāvētas Saeimā. Ar katru no partijām tika pārrunātas aktuālie sociāli ekonomiskie jautājumi, kā arī diskutēts par partiju nākotnes plāniem, lai pārvarētu ekonomikas lejupslīdi.

LDDK, kā nacionālā līmeņa sociālais partneris valdībai no darba devēju puses, minēja iespēju, ka sociālie partneri var slēgt ar arodbiedrībām un pastāvošo valdību – sociālo līgumu par ekonomikas atveseļošanai un nodarbinātības veicināšanai nozīmīgiem jautājumiem. Sociālais līgumu atbilstoši Eiropas Savienības valstu praksei tradicionāli slēdz sociālie partneri – nacionālā līmeņa darba devēju un arodbiedrību organizācijas, kas darbojas atbilstoši šo organizāciju darbību regulējošiem likumiem. Ar sociālā līguma palīdzību veiksmīgi risinātas ekonomiskās grūtības daudzās valstīs. Būtisks jautājumu loks ir algu un nodarbinātības jautājumi, bet vienošanās mērķis ir veicināt valsts konkurētspēju. Partneri vienojas, piemēram, par atalgojuma politiku, strukturālo reformu veikšanas gaitu, nodokļu politikas principiem un citiem sociāli jūtīgiem jautājumiem.

Šāda labā prakse ir realizēta vairākās ES valstīs, kā, piemēram, Īrijā, kur no 1987.gada slēgti līgumi, kad Īrijas arodbiedrību kongresā tika panākta vienošanās, par algu pieauguma ierobežojumu – 3% pieaugums pirmajām 120 £ nedēļas samaksai un 2% pieaugums nedēļas darba samaksas daļai, kas pārsniedz 120 £ katru gadu nākamos 3 gadus. Atbildot uz šo vienošanos valdība piekrita veikt nodokļu sistēmas reformu un nesamazināt sociālās garantijas. Šī vienošanās nesa tik labus ekonomikas attīstības rezultātus, ka vienošanās tika noslēgtas tika noslēgtas arī uz nākamo 3 + 3 gadu periodu. Tāpat 1996.gadā sociālie partneri vienojās strādāt pie sociālās nevienlīdzības novēršanas un konkurences veicināšanas.

Slovēnijā 2003.gadā starp sociālajiem partneriem tika panākta vienošanās par algu pieauguma ierobežojumu – produktivitātes pieauguma koeficients mīnus 1 %. Zviedrijā sociālajā līgumā ievēro principu, ka algas pieaugums nedrīkst pārsniegt inflāciju vairāk par 2%, kā arī produktivitātes pieaugumu.

Sabiedrības līgumu var slēgt valdība ar sociālajiem partneriem un dažādām nevalstiskām organizācijām, lai attiecīgi vienotos par plašāku jautājumu loku, kas skar ne tikai sociāli- ekonomiskos jautājumus, bet arī vieš jaunu redzējumu, piemēram, izmaiņās politiskajā sistēmā u.c. aktuālos jautājumos.

LDDK atzinīgi vērtē Tautas partijas iniciatīvu vienoties ar sabiedrību, tādēļ aicina ar priekšlikumu vērsties pie valdības vadītāja Valda Dombrovska par sociālā vai sabiedrības līguma sagatavošanas, aicinot iesaistīties tā izstrādē arī partnerus no organizētās pilsoniskās sabiedrības vidus.

Vēlamies informēt, ka LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Zinātņu akadēmija šobrīd strādāt pie priekšlikumiem tieši sabiedriskajam līgumam, lai aicinātu politiskās partijas strādāt vienotiem mērķiem sabiedrības labā un ekonomikas konkurētspējas atjaunošanai.

http://europa.eu/scadplus/glossary/social_partners_en.htm
http://en.wikipedia.org/wiki/Social_Partnership
http://en.wikipedia.org/wiki/Social_partners

Nacionālā trīspusējās sadarbības padome (NTSP) tika atbalstīts priekšlikums Ministru kabinetam lemt par 2014.gada 1.janvāri kā datumu eiro ieviešanai. Sociālie partneri aicina valdību līdz februāra beigām pieņemt oficiālu lēmumu par šī datuma nosaukšanu kā vienotās Eiropas valūtas ieviešanas dienu. Tika panākta arī trīspusēja vienošanās par turpmāko darbu sociālā drošības, nodarbinātības, MVU atbalsta un uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumos.

LDDK ir gandarīta par sapratni no valdības vadītāja puses un darbinieku pārstāvjiem, ka jāpauž stingra apņēmība par Eiro ieviešanu, lai atjaunotu Latvijas reputāciju un konkurētspēju starptautiskos tirgos. Eiro ieviešana neizbēgami prasīs papildus izdevumus - privātajā sektorā tie galvenokārt būs saistīti ar tehnoloģiskiem risinājumiem, savukārt valstij lielākos izdevumus varētu radīt komunikācija ar sabiedrību par pārmaiņām un to nepieciešamību. LDDK ir gatava iesaistīties komunikācijas aktivitātēs, lai informētu uzņēmējus par gaidāmajām pārmaiņām Eiro ieviešanā un SEPA projekta mērķiem.

Viens no būtiskākajiem NTSP darba kārtības punktiem bija nodarbinātības problēmu risinājumi, kur LDDK rosināja iekļaut valdības turpmākajā darbā sekojošus bezdarba mazināšanas pasākumus:

1. Darba tirgus stīvuma samazināšana un elastīgās drošības pieejas ieviešana – steidzama Darba likuma grozījumu pieņemšana;
2. Pārdomātas investīcijas prasmju attīstībā, izglītībā un apmācībā – paplašinot un pārskatot NVA pieejamos resursus un īstenojamās aktivitātes tās paplašinot;
3. Pārdomātas investīcijas publisko pakalpojumu attīstībā un uzlabošanā – īstenot strukturālās reformas veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti ar ārpakalpojumu un funkciju deleģēšanas palīdzību, pārskatīt ES fondu apguvi no jaunu darba vietu radīšanas viedokļa, vecināt ‘’zaļo darba vietu’’ rašanos;
4. Nodrošināt sociālo drošību, kas veicina nodarbināmību un vēlmi strādāt – pārskatīt sociālo pabalstu sistēmu;
5. Samazināt administratīvās izmaksas un MVU izmaksas – steidzami īstenot Mikro uzņēmumu koncepcijā un Ekonomikas ministrijas nodokļu rosinātās izmaiņas.

2009.gada laikā ar NTSP atbalstu ir sagatavoti 84 atzinumi par ministriju iesniegtajiem tiesību aktu projektiem. Lai padarītu darbu efektīvāku, LDDK vienojās ar partneriem, ka 2010.gadā NTSP sekretārs aktīvāk iesaistīsies Valsts sekretāru sanāksmēs un Vecāko amatpersonu sanāksmēs, lai informēt ministrijas par sociālo partneru atzinumiem un ieinteresētību normatīvo aktu saskaņošanā.

LDDK tikās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski, lai pārrunātu valsts stratēģijas atbilstību esošas ekonomiskās situācijas pārvarēšanai, nodokļu politikas turpmākās izmaiņas un strukturālo reformu ieviešanas gaitu. LDDK pauda biedru viedokli par neapmierinātību ar valdības pieņemtajiem lēmumiem, pieņemot 2010.gada valsts budžetu, kas palielina ēnu ekonomikas pieauguma risku. Uzņēmēji sagaida reālu atbalstu uzņēmējdarbībai, bet, lai to radītu, ir nepieciešams kvalitatīvs vadības stils un skaidri strukturālo reformu mērķi.

Biznesā nav iespējams sasniegt rezultātus, ja nav vienošanās par mērķiem, kvalitatīvu procesu vadību un saturu starp atbildīgajām pusēm. Mēs sagaidām tādu pašu konstruktīvu pieeju arī no valdības vadītāja puses. Bizness ir ļoti smagā situācijā, jo nav skaidrs kādi ir mūsu valsts mērķi, bet bizness strādāt bez mērķiem vairāk nevar. 20.gadus mēs esam mācījušies, kā vadīt valsti, beidzot ir jāsāk vadīt!

LDDK un Ministru prezidents vienojās, ka līdz 4.maijam, Latvijas divdesmit gadu neatkarības svinībām, tiks pārskatīti stratēgisko mērķu izpilde Lisabonas stratēģijā un Nacionālajā attīstības plānā ar mērķi tos pielāgot atbilstoši situācijai. Premjers pauda apņēmību, ka atbilstoši šiem mērķiem tiks izstrādāta nodokļu politika, kurā būs iekļauts princips, ka biznesam nelabvēlīgas izmaiņas nodokļu politikā drīkstēs stāties spēkā ne ātrāk kā pēc gada no to pieņemšanas brīža.  Ministru prezidents apņēmās tuvākajā laikā publiskot eiro ieviešanas datumu, un aktualizēt tā ieviešanas plānu, kā arī Baltijas valstu premjeru tikšanās laikā apspriest Baltijas Jūras stratēģijas ieviešanas gaitu un Baltijas konkurētspējas jautājumus, tai skaitā nodokļu politiku.

Ministru prezidents piekrita LDDK, ka esošās platformas, kā Reformu vadības grupa un Funkciju audita komisija, nav sniegušas gaidīto efektu, jo reformas joprojām notiek gausi un negribīgi. Puses vienojās, ka ir jāuzstāda skaidri mērķi uz kurieni virzāmies un ko vēlamies ar šo darbu panākt, kā arī jānozīmē atbildīgās puses par pārmaiņu ieviešanu.

Saeimai jānodrošina valsts ilgtspējīga attīstība un konkurētspēja Baltijas reģionā un Māstrihtas kritēriju izpilde, nosakot konkrētu Latvijas pievienošanos eiro zonai datumu.

Eiro ieviešana jākļūst par valsts politisko apņemšanos un visu nākamo valdību virsuzdevumu, līdzīgi kā savulaik pievienošanās NATO un Eiropas Savienībai:

1.  Tas nozīmē mērķtiecīgu pasākumu kopumu valsts fiskālās situācijas stabilizēšanai un budžeta deficīta samazināšanai līdz Māstrihtas kritērijiem atbilstošam līmenim. Ir jābūt skaidrai vīzijai par valsts pārvaldē veicamajām reformām, kas uzlabo tās funkcionēšanu;

2. Līdztekus valsts budžeta sastādīšanai ir jāveic pastāvīga valsts parāda līmeņa analīze un kontrole, nepieļaujot tā attiecības pret valsts IKP kāpumu virs Māstrihtas kritērijos atrunātajiem līmeņiem;

3. Lai neatkārtotu iepriekšējo gadu kļūdas, valdībai ir jāizstrādā plāns un rīcības stratēģija inflācijas kāpuma novēršanai gadījumam, ja Latvijā straujāk kā šobrīd prognozēts atgriežas ekonomiskā izaugsme, saglabājot ilgtermiņa procenta likmes Māstrihtas kritēriju pieļaujamo normu ietvaros;

4.  Nodrošināt nodokļu izmaiņu prognozējamību – pieņemot jaunas Latvijas nodokļu attīstības pamatnostādnes, kas ir saistītas ar 2010.gada un turpmāko gadu  budžetiem.

Latvijas un starptautiskajai sabiedrībai ir jāsniedz vienota un ar sociālajiem partneriem saskaņota valsts nostāja par stratēģisko mērķu un ar tiem saistīto taktiku un izpildi ikdienā, tā garantējot Latvijas sabiedrības uzticēšanos šiem stratēģiskajiem mērķiem un pasaules sabiedrības izpratni un uzticību politisko lēmumu pēctecībai. 
  
Pieprāsām 2010.gada valsts budžetā:

• samazināt valsts konsolidētā budžeta izdevumus līdz 3,5 miljardiem latu, tā nodrošinot dzīvošanu atbilstoši valsts ieņēmumiem;
• valsts izdevumos paredzēt vismaz 740 miljonus latus līdzfinansējumu attīstībai, nodrošinot ES projektu virzību;
• nepalielināt iedzīvotāju ienākumu nodokli.

Šāds Saeimas lēmums apliecinās, ka Latvijas nodokļu maksātāji ir svarīgāki par politiķu un ierēdņu komfortu!

Viena no nozīmīgākām atziņām pēc „Velti 1/2h Latvija” aptaujas rezultātu apkopošanas ir, ka būtiski atšķiras valsts pārvaldes iestāžu pašnovērtējums par sabiedrībai nozīmīgiem pakalpojumiem un sabiedrības vērtējumam par lietderīgām un vajadzīgām funkcijām.

Mēs, LDDK, nebijām gaidījuši tik lielu atsaucību, tādēļ jo vairāk esam gandarīti par rezultātu – pateicoties aktīvam mediju un sadarbības partneru atbalstam, LDDK izstrādātā anketa guva sabiedrības atsaucību, piesaistot 5091 interesentu, kas vērtējuši pilnībā vai daļēji valsts pārvaldes funkcijas.

Īsumā par aptaujas rezultātiem. Vairāk kā divas trešdaļas no aptaujas dalībniekiem ir identificējuši sevi kā darba ņēmējus. Savukārt 12% no viesiem aptaujas dalībniekiem kā darba devējus. Aptaujā izteikti dominē divi viedokļi, piedāvājot funkcijas turpināt īstenot valsts pārvaldē, samazinot to apjomu, vai arī funkcijas īstenošanu nodod privātajam vai nevalstiskajam sektoram.

Valsts pārvaldei kā raksturīgākā funkcija ir nosaukta nozaru vadības funkcija, kuras īstenošanu kā nozīmīgu, samazinot tās apjomu ir novērtējuši 47% respondentu. Savukārt, kā privātajām sektoram ārpakalpojuma veidā nododamu funkciju respondenti ir nosaukuši IT atbalsta, tai skaitā centralizēto reģistru un informācijas sistēmu uzturēšanu, grāmatvedības un finanšu vadību funkcijas. Funkcijas, kuras saistītas ar saimnieciskās darbības veikšanu, visaugstāko atbalstu dodot nekustāmā īpašuma apsaimniekošanas funkcijas nodošanai privātajam sektoram. Viedokļi līdzīgi dalījās par sabiedrisko attiecību, komunikācijas ar masu mēdijiem funkciju un personālvadības funkciju.

Sabiedriskās aptaujas rezultāti un partneru sniegtais funkciju vērtējums iezīmē atšķirības ar pašu nozaru ministriju vērtējumu par funkcijām un to prioritāro novērtējumu un sabiedrības un partneru novērtējumu. LDDK kopīgi ar partneriem ir vienojusies, ka turpmākā budžeta veidošanas procesā pamatdiskusijai jānotiek par tām funkcijām, kuru prioritātes vērtējuma atšķirības ir izteiktas.

LDDK vēlas panākt, ka funkcijas, kuras prioritāti sabiedrība novērtējusi zemāk, valstij ir jāpārtrauc īstenot, vai arī nozares ministrijai saviem partneriem un sabiedrībai jāspēj pierādīt, kādēļ arī turpmāk identificētā prioritāte būtu jāsaglabā. LDDK kopā ar sadarbības partneriem ir lūgusi Ministru prezidentu aicināt Saeimā pārstāvētās partijas un īpaši koalīcijas partijas veikt šādu funkciju izvērtēšanu, lai nodrošinātu atklātu, ilgtspējīgu, uz rezultātu vērstu un saimniecisku, bet ne politisku 2010.gada valsts budžeta sagatavošanu un apstiprināšanu Saeimā.

Šobrīd parādās tendence konfrontēt sadarbības partneru Reformu vadības grupā, kas izteikuši savu viedokli par funkciju īstenošanu un tai atvēlēto finansējumu ar nozares pārstāvjiem. Tomēr konfrontācija, manuprāt, ir nevietā – katram ir iespēja paust savu viedokli un diskusijā vienoties par valstisku pieeju. Naudas ir tik, cik ir un tās saimniecisks izlietojums ir vienīgais risinājums. Nedomāju, ka iedzīvotāji vai uzņēmēji būs gatavi papildus finansēt funkcijas, kurām gadiem šķiesti līdzekļi bez mērāmiem rezultātiem un ietekmes uz iedzīvotāju dzīves un darba kvalitātes pieaugumu.

Par būtisku rezultātu LDDK centieniem iesaistīt ne tikai darba devējus savā iniciatīvā, bet arī iedzīvotājus ir uzskatāms arī tas, ka turpmāk Valsts kanceleja veiks sabiedrības viedokļa uzklausīšanu īpašā reformu dienasgrāmatā un aicinās ielikt atzīmi valsts pārvaldei. LDDK atbalsta šo Valsts kancelejas iniciatīvu un aicina sabiedrību izteikties: http://piedaliesreforma.blogspot.com/.

LDDK vēlētos zināt kā mēs varam nonākt tuvāk mērķim – pierādīt, ka var nepaaugstināt nodokļus un izveidot mazu, profesionālu un uz iedzīvotājiem orientētu valsts pārvaldi?