Latvijai ir nepieciešami atbildīgi politiķi, kompetenta un apolitiska ierēdniecība, kas uzlabo uzņēmējdarbības vidi, lai realizētu valsts vidējā un ilgtermiņa stratēģiskos mērķus.

Par vienu no bezatbildīgākajiem un neprofesionālākajiem deputātu pieņemtajiem lēmumiem var uzskatīt PVN paaugstināšanu, kas joprojām nav devis cerēto rezultātu, kaut arī politiķi tika brīdināti no ekspertu un sociālo partneru puses.

Mēs turpinām vākt slikto ražu no nekvalitatīviem sējas graudiem. Piemēram, līdz šim politiķu vidū par tautas gribas izpildi nodēvētais lēmumu par Sociālo iemaksu griestu atcelšanu, ir pavērsies pret pašiem lēmumu pieņēmējiem. Šobrīd, izmantojot likumdošanas dotās iespējas, ir radīta situācija, kas pieļauj veikt sociālās iemaksas neierobežotos apmēros un pēc tam pārtraukt darba attiecības, saņemt neadekvāti augstus bezdarbnieku pabalstus. Tādā veidā ļoti lielas summas aizplūst no valsts kases nepārdomātu lēmumu dēļ.

Tie ir tikai daži absurdi, kurus pieļauj likumdošana un kurus steidz izmantot negodīgos nolūkos ekonomikas lejupslīdes laikā. Vairāk: http://www.mk.gov.lv/lv/vk/funkciju-audita-komisija/priekslikumi/ 

Lai ieviestu ekonomikas atjaunošanai paredzētās reformas, darba devēji  uzskata, ka ir nepieciešams veikt vēlēšanu sistēmas reformu, veidot apolitisku un motivētu ierēdniecību, un balstoties uz efektīvu pārvaldību un uzņēmējdarbības stimulēšanas principiem, sagatavot vidējā termiņa valsts budžetu. 

Līdz šim atbildīgie politiķi nav novērtējuši sociālā dialoga nozīmi un konsultācijās ar partneriem. Ekonomikas atjaunošanas reformas netiks realizētas, ja valsts ekonomikai nozīmīgi jautājumi joprojām tiks risināti ārpus demokrātiskās valstīs pieņemta viedokļu saskaņošanas mehānisma.

LDDK cer, ka darbs Ministru prezidenta vadībā Reformu vadības grupā, kurā darbosies sociālie partneri - LDDK, LABS, un sadarbības partneri LPS un LTRK, kā arī uzaicinātie ekonomisti un zinātnieki, būs iespēja rast izsvērtu lēmumu pieņemšanu ekonomikas atjaunošanai.

Joprojām ne politiķi, ne ierēdņi neizprot, ka pārmaiņu laikā, ir iespējams veikt līdz šim nepopulāras strukturālas reformas un reorganizēt publisko sektoru, mācoties no iepriekšējām kļūdām un ņemot vērā labākos prakses piemērus, kas līdz šim ir bijuši ieviesti publiskajā sektorā.

Valsts pārvaldes reorganizācijas lielākā kļūda ir mehāniska samazināšana, neizvērtējot funkciju lietderību un nozīmi. No tā cieš gan pati valsts pārvalde, gan gala patērētājs – iedzīvotājs, tai skaitā arī uzņēmējs.

LDDK uzskata, ka šajā situācijā ir ļoti nozīmīga arī Valsts prezidenta loma, kura spēkos ir radīt priekšnoteikumus atbildīgai politikai, lai novērstu valsts budžeta izputināšanu un bezatbildīgu lēmumu pieņemšanu, savu pilnvaru robežās. Pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Valdi Zatleru šīs nedēļas sākumā, LDDK saņēma atbalstu, tam, ka ierēdņiem jābūt apolitiskiem, valstij nepieciešams saglabāt stabilu nodokļu politiku, kā arī jālikvidē birokrātiskie šķēršļi uzņēmējiem.

Vai prezidentam ir iespējas darīt vairāk?

LDDK aicina darba devējus turpināt sniegt savu viedokli par izmaiņām, kas šobrīd ir jāveic ekonomikas atjaunošanai vai arī komentēt LDDK sagatavotos priekšlikumus, sūtot uz e-pastu: lddk@lddk.lv.

Bizness prasa koncentrēties uz sekojošām prioritātēm:
1. Vēlēšanu sistēmas reforma - turpināt LR prezidenta uzsākto LR Satversmes reformu (referendumam nav nepieciešams kvorums);
2. Uzņēmējdarbības vides uzlabošana, atjaunojot konkurētspēju - izmaksu un prasību samazināšana, lai uzsāktu un pārtrauktu uzņēmējdarbību, nodokļu politikas izmaiņu ietekmes modelēšana, investīcijas prioritārajās nozarēs, kredītresursu pieejamība, u.c.;
3. Strukturālās reformas valsts pārvaldē – jābalsta uz Nacionālā attīstības plāna un Lisabonas stratēģiskajiem mērķiem, kas attiecīgi tiek ņemti vērā un iestrādāti valsts budžetā.
4. Monetārā politika – ātrāka pāreja uz eiro;
5. Sociālā politika – mazināt bezdarba līmeni, ieviest elastīgākas darba attiecības (pieņemt Darba likumu), modernizēta sociālā aizsardzība, nepalielināt valsts budžeta ieņēmumu daļu uz sociāli neaizsargāto sabiedrības grupu rēķina.
6. ES Struktūrfondu birokrātisko procedūru mazināšana un līdzekļu straujāka apgūšana;
7. Sociālais dialoga nostiprināšana ar mērķi darba devēju intereses pārstāvēt organizēti un pārskatāmi.

Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība un Latvijas Pašvaldību savienība  vērsās pie Valsts prezidenta Valda Zatlera ar aicinājumu izvērtēt valsts budžeta izdevumu samazināšanas iespējas, uzticot izvērtēt mēneša laikā valsts pārvaldes funkcijas sociālajiem partneriem – LDDK un LABS, un LPS. Tikšanās par šiem jautājumiem, pēc prezidenta ierosinājuma, notiks 8.jūnijā plkst. 12:00 kopā ar koalīcijas partijām.

LDDK aicina izteikt viedokli par valsts budžeta deficīta samazināšanu un nelitderīgām valsts pārvaldes funkcijām: lddk@lddk.lv.

LDDK, LBAS un LPS sagatavotā vēstule LR prezidnetam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem:

“Lai nepieļautu sociāli ekonomiskās krīzes iestāšanos, divu nedēļu laikā Saeimā jāpieņem budžeta grozījumi būtiski samazinot budžeta izdevumus. Izdevumu samazināšana ir priekšnosacījums starptautiskā aizdevuma saņemšanai. Starptautiskais aizdevums stabilizēs valsts budžetu un atjaunos starptautisko finanšu institūciju uzticību Latvijas valstij, rezultātā uzlabos finanšu pieejamību tautsaimniecībai un darba vietu saglabāšanu.

Norādām uz apstākli, ka valdības iesniegtie budžeta līdzekļu samazinājumi nesniedz skaidru priekšstatu par valdības prioritātēm un lielā mērā atspoguļo tendenci saglabāt esošās institūcijas (nenoliedzot institūciju konsolidācijas tendenci), un to rīcības virzienus iespējami mazākā apmērā, nekā rūpes par būtiskāko, kas jāizdara krīzes periodā.

Šāda priekšlikumu forma nav piemērota dialogam ar sabiedrību, to nevarēs paskaidrot un tā vairos neuzticību, mazinot sociālo stabilitāti. Vairumā gadījumu tā dēvētajām „strukturālajām reformām” atbildīgās institūcijas nav sniegušas konkrētu to ieviešanas mehānismu, kā arī nav izvērtēti riski, kas var negatīvi ietekmēt sociāli neaizsargātākos iedzīvotājus un nav paredzēti mērķtiecīgi pasākumi minēto risku novēršanai. 

Apzinoties šī brīža reālo Latvijas makroekonomisko situāciju, nevilcinoties ir jārod iespēja valsts budžetu samazināt pēc atšķirīga principa, sasaistot prioritāros uzdevumus un atbilstošo finansējumu šādā prioritāšu secībā:

1) cilvēku dzīvības saglabāšanai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

2) cilvēku veselībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

3) cilvēku drošībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

4) bērnu un jauniešu izglītībai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

5) tirgus ekonomikas regulēšanai nepieciešamās funkcijas/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ minimālais finansējums;

6) nozares ieguldījums iekšējā tirgus atdzīvināšanai / minimālais institucionālais nodrošinājums/ maksimālais finansējums;

7) nozares ieguldījums konkurētspējas atbalstam ārējā tirgū/ minimālais institucionālais nodrošinājums/ maksimālais finansējums.

Pieļaujama arī citu aktivitāšu saglabāšana minimālā apmērā, bet par to jālemj pēc papildus diskusijas ar pašvaldībām un sociālajiem partneriem, pielietojot atlikušajām funkcijām lielāku to apjoma samazinājumu.

Plānojot minimālo institucionālo nodrošinājumu ierosinām ievērot vienu no ES iekārtas pamatprincipiem - proporcionalitātes principu, saskaņā ar kuru jebkuru valsts darbību jāsamēro ar to sabiedrisko interešu nozīmīgumu, kuras tādējādi aizsargā. Krīzes periodā būtiski jāsamazina kontroles un regulējuma apjoms, tai pat laikā saglabājot šīs kontroles un regulējama esamību minimāli nepieciešamajā apmērā. ”
 

Jaunie Valsts policijas ierosinātie grozījumi nosaka, ka par sīkajām zādzībām, apjomā līdz desmitajai daļai no minimālās algas, vairs netiks piemērota kriminālā, bet gan administratīvā atbildība.

http://www.diena.lv/lat/politics/sabiedriba/lieljuksis-sikas-zadzibas-butu-jasoda-administrativi 

Grozījumi atbalsta zagšanu!   Ja par sīkām zādzībām tiks piemērota administratīvā atbildība, tad mēs grausim sabiedrības morāli, atbalstīsim patvaļu, radīsim zaudējumus mazumtirgotājiem un valsts budžetam. Turklāt, ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Sekas būs ievērojams, jo būtiski palielināsies mazo zādzību skaits un nesodāmības sajūta zagļiem. Pēdējo mēnešu laikā sīko zādzību skaits jau ir būtiski pieaudzis, un, pēc šādu grozījumu pieņemšanas, tas draud pieaugt vēl straujāk. http://www.kvestnesis.lv/body_print.php?id=182267 

Sīkās zādzības graus mazos un vidējos uzņēmumus, kas nevar atļauties apsardzes pakalpojumus un uz vietas notvert noziedzīgā nodarījuma veicējus. Ilgtermiņā mēs paredzam, ka veikali vairs neziņos par šiem pārkāpumiem, jo neredzēs tam jēgu, tādējādi graujot tiesiskas valsts un pilsoniskas sabiedrības principus.  Valsts Kontroles atzinums norāda, ka Iekšlietu ministrijā un Valsts policijā ir iespēja efektīvāk organizēt savu darbu un finanšu resursus, samazinot birokrātiskos procesus un optimizējot pārvaldību. Ja Iekšlietu ministrija atbalsta zagšanu, tad tā nenodrošina savu pamatfunkciju – sabiedrības drošību.    Un atkal uz uzņēmēju pleciem tiks uzliktas funkcijas, par kuru izpildi ir atbildīga valsts – šoreiz: drošības funkciju. Kā atzīst tieslietu eksperti, šādas izmaiņas neatbilst Kriminālsodu politikas un Administratīvo sodu likumprojekta koncepcijām, un tās nenodrošinās personu tiesības uz īpašumu aizsardzību. Arī Tieslietu ministrija norādījusi, ka nevis jādekriminalizē zādzības, krāpšanas, piesavināšanos un mantas tīšu iznīcināšanu sīkā apmērā, bet nepieciešams pilnveidot Kriminālprocesa likuma normas, paredzot vienkāršotu kriminālpārkāpumu izmeklēšanas kārtību.  http://www.delfi.lv/archive/article.php?id=23312278  

Vēl svarīgs aspekts: šobrīd Latvijā ir noteikta virkne profesiju, kurās personas nevar ieņemt amatus, ja tās izdarījušas noziedzīgu nodarījumu. Ņemot vērā, ka zādzība pašlaik uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu, likums neļauj par zādzību sodītām personām ieņemt šos amatus.   Absurds: Ja grozījumi tiks pieņemti, cilvēki, kas būs izdarījuši sīkās zādzības, varēs ieņemt amatus tiesībsargājošās iestādēs, jo sīkās zādzības vairs netiks uzskatītas par noziedzīgiem nodarījumiem. Tā, piemēram, ja līdz šim par tiesnesi nevar kļūt persona, kas veikusi sīku zādzību, tad pēc grozījumu spēkā stāšanās šādam zaglim nebūs šķēršļu ieņemt tiesneša amatu, jo persona neskaitīsies krimināli sodīta. Tāpat „sīkie zagļi” varēs ieņemt amatus visās valsts drošības iestādēs, to skaitā Drošības policijā, Satversmes aizsardzības birojā, pašvaldības policijā u.c. 

LDDK atbalsta Valsts policijas vēlmi ierobežot resursu patēriņu un veicināt vēl efektīvāku darbību smago noziedzīgo nodarījumu novēršanai un atklāšanai, tomēr ir jāizvērtē visas sekas, ko var radīt nepārdomātu lēmumu pieņemšana. Plānotie grozījumi grauj policijas prestižu, tiesiskumu un sabiedrības drošību, kā arī pasliktina uzņēmējdarbības vidi un investīciju drošību.  

Pārstāvot darba devēju intereses kopš 1993.gada, LDDK ir pieredzējusi vairākas valdošās politiskās elites un viņu solījumus, rīcību vai bezdarbību un vistiešāk izjūt uz savas ādas rezultātus (http://www.economist.com/opinion/displaystory.cfm?story_id=13144925).

Kā valdības sociālajam partnerim, LDDK ir nepieciešami kompetenti un līdzvērtīgi sarunu partneri, kas spēj ieklausīties, izprast biznesa vajadzības un pieņemt ekonomiski pamatotus lēmumus. Kārtējā valdības maiņa rada vēl lielāku haosu un neskaidrības par turpmāko rīcību ekonomikas stabilizācijai, paralizējot lēmumu pieņemšanas procesu un iespēju prasīt atbildību par sekām. Tas vistiešāk attiecas uz lielo ierēdniecības aparātu, kas bez politiskās vadības pilda tikai pašus nepieciešamākos darbus, kam ir maz saistības uz attīstību vērstiem lēmumprojektiem.

I.Godmanis bija premjers ar izteiktām līdera spējām, ar saimniecisku domāšanu un vēlmi iedziļināties tautsaimniecībā un nozaru attīstības jautājumos. Diemžēl premjeram pietrūka spēja rast kompromisus daudzos jautājumos, līdz ar to izdarītie secinājumi un turpmākā rīcība ne vienmēr guva sabiedroto un valdības ministru atbalstu. Tik pat neveiksmīgi vērtējama komunikācija ar sabiedrību, kurai netika skaidrota lēmumu nepieciešamība un kopīgiem spēkiem sasniedzamie rezultāti.

Šobrīd jāsecina, ka viens līderis nespēs konsolidēt un apvienot sabiedrību vienotai rīcībai. Nepieciešama vienota, kompetenta un atbildīga līderu komanda, kas spēj turpināt iesāktās reformas daudz straujākos tempos, pārskatīt un pildīt starptautiskās vienošanās, lai nezaudētu starptautisko partneru atbalstu un nodrošinātu kvalitatīvu komunikāciju ar sabiedrību un biznesu, gatavojoties nopietniem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem pārbaudījumiem.

Organizētā darba devēju sabiedrība – nozaru asociācijas, darba devēju organizācijas, profesionālās apvienības un uzņēmēji, līdz šim ir panākusi vairāku nozīmīgu lēmumu pieņemšanu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, kā arī izstrādājušas priekšlikumus Latvijas ekonomikas atveseļošanai. Priekšlikumi ir apspriesti dažādos organizāciju biedru forumos, kas kopumā apvieno vairāk kā 7000 no aptuveni 54 000 Latvijā aktīvajiem uzņēmumiem.

Lai ikvienam uzņēmējam būtu iespēja paust savu viedokli par ekonomikas krīzes pārvarēšanu un nepalikt malā, Latvijas lielākās uzņēmēju organizācijas – LDDK un LTRK, aicina ikvienu uzņēmēju iesaistīties organizētājā biznesa sabiedrībā, lai paustu savu redzējumu par notiekošo un sniegtu priekšlikumus ekonomiskās krīzes pārvarēšanai diskusijā ar citiem uzņēmējiem, politiķiem un publiskās pārvaldes pārstāvjiem.

LDDK un LTRK aicina visus Latvijas uzņēmējus būt aktīviem un piedalīties Uzņēmēju forumā - diskusijā, kas š.g. 27.februārī, plkst. 18:00 tiek organizēts Arēnā Rīga un paust savu viedokli par soļiem, kas šā brīža ekonomiskajā situācijā sperami politiķiem, nozaru ministrijām un pašvaldību pārstāvjiem kopsolī un ciešā sadarbībā ar uzņēmējus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām (http://www.lddk.lv/index.php?p=1094).

Iesaistoties interešu pārstāvniecības procesos, ir iespēja nepalikt malā, rūpēties par sava uzņēmuma interesēm, par nozares attīstību un tautsaimniecību kopumā.

Iepazīstoties ar FM prognozi par valsts budžeta izpildi (http://www.leta.lv/lat/news/?id=2472A778-59BB-4B3B-B51B-1AF373726AB6), rodas jautājums - ja apzinamies, ka situācija strauji pasliktinās, vai turpināsim gaidīt arvien biedējošākas prognozes, kas paralizēs vēlmi nodarboties ar uzņēmējdarbību un mudinās tautu krāmēt čemodānus, vai pieņemsim mērus ekonomikas veicināšanai.  

Lejupslīdes pazīmes bija skaidri redzamas jau 2007.gada otrajā pusē, kad nesamērīgi pieauga publiskās administrācijas izdevumi, tika īstenotas nesaimnieciskas investīcijas izglītības un veselības aprūpes sektorā, iztrūka ekonomiskās attīstības plāns un uz tā īstenošanu vērsta fiskālā politika un atbalsts investīcijām reālā ekonomikā, produktos un pakalpojumos ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas ekonomikas reālo mazspēju jeb to, ka karalis ir kails, ieraudzījām sākoties krīzei starptautiskos finanšu tirgos un strauji pasliktinoties finanšu resursu pieejamībai uzņēmējdarbībai un arī privātpersonām.  

Ja prognozi balsta uz situāciju - kāda tā ir pēdējos mēnešus, kad laiku publiskā pārvalde velta atskaišu rakstīšanai par finanšu izlietojumam, krēslu pārbīdei, bet ne tautsaimniecības pārstrukturēšanai un birokrātijas un represīvo funkciju sabalansēšanai ar veselo saprātu, tad prognozi jāzīmē vēl pesimistiskāku. Ja turpināsies snobisms, kas neļauj dzirdēt sabiedrības un uzņēmēju aicinājumus, prasības.. ja turpinām minstināties, tad arī bezdarba rādītājus varam zīmēt vēl biedējošākus. Šodien jādod pozitīvi signāli par atbalstu biznesa reanimēšanai un jāizvērtē alternatīvus risinājumus nodarbinātības veicināšanai - pagaidu darbus, nepilna laika nodarbinātību, subsidētās darba vietas utt. Nepieciešama rīcība, jo iekavētie darbi ir sen zināmi. 

Pirmkārt, nepieciešami politiskie līderi, kuru vērtību sistēma un kompetence ir sabiedrībai un īpaši jau biznesam pieņemama. Otrkārt, mums ir daudz nepadarīto darbu – publiskās administrācijas izdevumu samazināšana, efektīva nozaru politika – birokrātijas samazināšana uzņēmējdarbībai un efektīvas investīcijas stratēģiskos sektoros (izglītība, veselība, drošība, enerģētika un infrastruktūra). Jāpārskata ES fondi, lai sabalansētu īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumu īstenošanu tautsaimniecības atveseļošanai, jāstabilizē banku sektors un jāpanāk banku sektora ieinteresētība sniegt atbalstu reālajai ekonomikai. Jāiedarbina valsts atbalsta finanšu instrumenti, jāpārvērtē ‘’Adventes’’ lēmumi fiskālā politikā un jāsamazina izmaksas darbinieku nodarbināšanai, lai pēc iespējas atbalstītu darba vietu saglabāšanu un produktivitātes kāpināšanu. Jādod iespēja pašvaldībām īstenot attīstības projektus, kas var stabilizēt iekšējos pakalpojuma sektorus un ražošanu, veicināt nodarbinātību.  

Jāveicina iekšzemes patēriņš, eksports, pašmāju produktu konkurētspēja, papildus resursu rašana reālai ekonomikai, pašvaldību atbalstīšana investīcijām ilgtspējīgos projektos - mājokļu politika, energo efektivitāte. Ja apzinām ekonomiskos un finanšu riskus, tad - vai ir apskatīti politiskie un valsts pārvaldes nestabilitātes radītie riski, pašvaldību rīcībspējas pasliktināšanās? 

LDDK uzskata, ka ekonomiskās aktivitātes atjaunošanai ir nepieciešams iedarbināt Eiropas Komisijas priekšlikumus Eiropas Ekonomikas atveseļošanas programmā, kas paredz patēriņa un sociālo nodokļu samazināšanu. Jāsakārto PVN atmaksu kārtība un jāapzinās, ka šobrīd bizness vairs nevar veikt avansa maksājumus valsts budžeta kreditēšanai. Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē Ministru prezidents aicināja sociālos partnerus novērtēt fiskālās politikas iespējas pēc pirmo 2 mēnešu valsts budžeta ieņēmuma fakta apzināšanas. Martā plānotie 2009.gada budžeta grozījumi būtu pēdējais laiks pārvērtēt padarīto un vienoties par plānotajām nodokļu izmaiņām. Vienošanos par nodokļu pamatnostādnēm paredz arī LDDK, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas Pašvaldību savienības prasības valdībai Ātrai, aktīvai un atbildīgai rīcībai ekonomiskās aktivitātes uzlabošanai un darba vietu saglabāšanai (http://www.lddk.lv/index.php?p=1083) Šis nav referātu laiks – jābūt noteiktai, pārdomātai un saskaņotai rīcībai. 

Šobrīd mēs zinām, kas jādara, bet nespējam vienoties – vai darīsim un kas būs darītāji. Tas rada situāciju, ka paliekam arvien novājinātāki politiski, ekonomiski un rodas sociālo nemieru riski. Šādā haosā grūti sagatavoties iespējamiem riskiem globālos tirgos un recesijas pārvarēšanai.

Grozījumi konkurences likumā uzņēmumos rada nenoteiktības sajūtu, jo tiek ieviestas jaunas plaši interpretējamas normas, par kuru nepieciešamību Eiropā tiek plānots tikai uzsākt diskusiju – tieši šis fakts rada vislielāko satraukumu, jo mazina Latvijas  uzņēmējdarbības vides stabilitāti. 

Pirms diviem gadiem par konkurences likuma iespējamajiem grozījumiem sāka runāt ražotāji, jo saskārās ar konkurences ierobežojumiem mazumtirdzniecībā. Ražotāju mērķis bija panākt stingrāku regulējumu mazumtirgotājiem, lai tirgotāji vienpusēji neuzspiestu līgumu nosacījumus un kliedētu karteļu politikas pazīmes. Ar grozījumiem konkurences likumā iecerēts ierobežot dominējošā stāvoklī esošos mazumtirgotājus, ieviešot jaunas normas un būtiski palielinot Konkurences padomes pilnvaras.

Vērtējot pieņemtos likuma grozījumus punktos, kas skar ražotāju un mazumtirgotāju intereses LDDK uzskata, ka nesaskaņotas attieksmes un rīcības rezultātā, ieguvējs nav neviens. Cietīs abas tautsaimniecības nozares gan mazumtirgotāji, gan ražotāji, jo likums nosaka stingrāku regulējums abu nozaru darbībai.

Valsts institūcijas ļoti šauri izprot konkurences veicināšanas jautājumu. Konkurenci pirmkārt veicina uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides radīšana – valsts un pašvaldību institūcijām neiesaistoties neraksturīgu pakalpojumu sniegšanā, bet tos iepērkot no privātā sektora, izskaužot aplokšņu algas, mazinot administratīvās barjeras, uzstādot konkrētus sasniedzamus mērķus, mudinot ES dalībvalstu vadītājus izskaust protekcionismu, kas mazina Latvijas uzņēmumu eksporta spēju. Absurdi, ka par administratīvā sloga samazināšanu Latvijai vispār nav mērķu, laikā kad citām ES valstīm, tajā skaitā Igaunijai šāds mērķis ir samazināt administratīvo slogu par 25% līdz 2012. gadam.

Nosacīti par ieguvēju var uzskatīt Konkurences padomi, kurai tiks atvieglots darbs palielinot pilnvaras, lai gan grozījumi var radīt iespaidu, ka uzņēmēji ir padarīti neaizsargāti. LDDK vēlas vērst uzņēmēju uzmanību un sekot līdzi Konkurences padomes darbam, kā arī aktīvāk iesaistīties savu interešu pārstāvniecībā ar LDDK atbalstu.

Pretrunīgi LDDK vērtē informatīvajā ziņojumā par pasākumiem makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008.-2009.gadam sadaļā par konkurences veicināšanu un administratīvi regulējamo cenu noteikšanu par politikas prioritāti ir noteikts iespējami efektīvi vērsties pret nozīmīgākajiem konkurences grozījumiem, uzsverot, ka pēc grozījumu spēkā stāšanās par 15% pieaugs gadījumu izmeklēšanas skaits.

LDDK uzskata, ka nevis izmeklēšanu skaita pieaugums par 15% var palielināt, padarīt veselīgāku konkurenci, bet gan uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Šajā diskusijā Latvijas uzņēmējiem ir kritiski un bīstami tas, ka Latvijā stāsies spēkā jaunas ierobežojošas normas, iepriekš neveicot pietiekamu izpēti, risinot problēmas, par kurām ES vēl tikai izvērš diskusijas. ES šobrīd vērtē kā identificētās problēmas būtu risināmas. Eiropas Parlamenta (EP) deputāti gatavojas ieteikt ES Konkurences ģenerāldirektorātu izpētīt ES lielveikalu sektora koncentrācijas līmeni un ietekmi uz mazajiem uzņēmumiem, piegādātājiem un darba ņēmējiem, kā arī uz patērētājiem un aicinās EK rosināt jaunu regulu rakstīšanu, kuru mērķis būtu aizsargāt sabiedrību no lielveikalu varas. Mēs piekrītam tam, ko  saka EP deputāti, bet nav saprotams kādēļ tik strauji šie grozījumi, kuriem šobrīd nav redzama reāla nepieciešamība, tiek virzīts pie mums.

Pagājušajā gadā inflācijas pieaugumu būtiski ietekmēja energoresursu cenu pieaugums. Šogad, sakarā ar elektroenerģijas un gāzes tarifu gaidāmo palielinājumu, aktuāls būs energoefektivitātes un energoresursu pieejamības jautājums ne tikai uzņēmējiem, bet arī iedzīvotājiem. 

Ar pasaules mēroga nolīguma palīdzību stingri un neatkarīgā veidā apņemoties samazināt savas emisijas vismaz par 20 %, kas būtu pirmais solis virzienā uz pasaules mēroga nolīgumu, ES rāda piemēru pārējām attīstītajām valstīm un sūta nepārprotamu vēstījumu jaunattīstības valstīm, ka tā uzņemas atbildību par savu rīcību. 

Jau 2008.gada janvārī Eiropas Komisija (EK) publiskoja klimata un enerģētikas normatīvo aktu paketi, kas satur direktīvas projektu par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, lēmuma projektu par siltumnīcas gāzu emisijām, direktīvas projektu par atjaunojamo energoresursu avotu izmantošanu un direktīvas projektu par oglekļa savākšanu un noglabāšanu.  

Izvērtējot EK normatīvo aktu paketi, LDDK uzskata, ka nākotnē tā būtiski ierobežos Latvijas rūpniecības attīstību, ņemot vērā, ka izstrādājot metodoloģiju Latvijas rūpniecība atradās savā zemākajā punktā līdz ar to atskaites brīdis Latvijai nav izdevīgs.   

LDDK saskata riskus tautsaimniecības turpmākai izaugsmei un aicina atbildīgās ministrijas izvērtēt normatīvo aktu paketes ietekmi, lai būtiski nesamazinātu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju. Šie riski var kļūt par reāliem draudiem, ja direktīvas projektos noteiktie ierobežojumi stāsies spēkā, nepanākot starptautisku vienošanos par vienotiem mērķiem klimata un enerģētikas jomā.  

Latvija, kas atkarīga no globālā energoresursu tirgus spēlēs noteikumiem - enerģētikas izmaksu pieaugums un emisiju kvotu sadales ES, būs jāpieliek liels darbs, lai Eiropas līmenī panāktu sev labvēlīgu lēmumu pieņemšanu energoresursu pieejamības un efektivitātes jautājumos. Līdzīgi kā 2007.gadā, kad LDDK rosināja Ministru kabinetu (MK) pievērst uzmanību Latvijas uzņēmumu konkurētspējai atbilstošas enerģētikas politikas īstenošanai un aicināja iestāties par godprātīgu CO₂ emisiju kvotu sadalījumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, būs jārīkojas arī turpmāk aizstāvot Latvijas nacionālās intereses.

Vienotība lēmumu pieņemšanā, situācijas skaidrošana iedzīvotājiem, sociālā dialoga izmantošana meklējot risinājumus, ir instrumenti, ko valdība var izmantot, lai panāktu vēlamo rezultātu. 

Latvijā nav pieņemts atsaukt atmiņā labus darbus, tomēr objektīvai valdības darbības izvērtēšanai nepieciešams pārskatīt pieņemtos lēmumus, kas vērsti uz tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību.

Pozitīva ietekme ilgtermiņā būs šādiem faktiem:
1. Ministru prezidenta Aigara Kalvīša laikā ir nostiprinājies sociālas dialogs nacionālajā līmenī, pateicoties aktīvai līdzdalībai Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes darbā, uzklausot konsolidētus darba devēju un darbinieku viedokļus no sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības.
2. Darbs pie Nacionālā attīstības plāna, ieviešot Lisabonas stratēģiskos mērķus Latvijas tautsaimniecībā, liekot uzsvaru uz nepieciešamību celt izglītības kvalitāti un zinātnisko potenciālu.
3. Latvijas – Krievijas robežu sakārtošana, bija uzdrīkstēšanās un liels ieguldījums kaimiņattiecību uzlabošanai.
4 Nostiprinājusies apziņa, ka jāpārskata valsts pārvaldes darbības efektivitāte un rezultatīvie rādītāji. Klūpot un ceļoties, tomēr ir apvienots vairāku valsts aģentūru darbs, kas nenoliedzami jāturpina.
5. Uzņēmēji bijuši atturīgi un neticīgi, ka teritoriālā reforma izkustēsies no sastinguma, tomēr tā ir aizsākusies.

Pie nepadarītajiem darbiem vai darbiem, kas būs jāveic nākamai valdībai var minēt
1. Pēdējās nedēļas laikā daži precedenti apliecina, ka deklarētie labas pārvaldības principi un efektivitāte atsevišķiem politiķiem un augsta ranga ierēdņiem ir tikai vārdi, jo realitātē politiskā vara tiek izmantota ‘’valsts’’ biznesa interešu īstenošanai, ko finansē iedzīvotāji. LDDK aicina labi aizsākto sadarbību, pilnveidojot un attīstot nacionālā līmeņa sociālo dialogu, turpināt arī nākamajām valdībām.
2. Ekonomikas stabilizācijas plāna ieviešana īpaši attiecībā uz nodokļu sloga mazināšanu ražošanai, bet palielināšanu patēriņam; 
3. Tautsaimniecības prioritāro – eksportspējīgāko nozaru atbalstīšana;
4. Jārod atbildīgi risinājumi pieaugošai darbaspēka pieejamības krīzei valstī. Jādomā ne tikai par energoresursu pieejamību, bet arī par cilvēkresursu pieejamību - jāievieš migrācijas koncepcija reālajā dzīvē;
5. Jāsamazina administratīvie šķēršļi un jāpadara efektīvāka valsts institūciju darbība;
6. Jāsniedz atbalsts uzņēmējiem darbinieku produktivitātes un kvalifikācijas celšanā. Jāatjauno profesionālās izglītības prestižs un jātuvina reālajām tirgus prasībām. Jāīsteno mūžizglītības koncepcija.

19.decembrī NTSP sēdē notiks sociālā dialoga izvērtēšana nacionālajā līmenī.