Pēdējo divu nedēļu laikā man un maniem kolēģiem ir pieaudzis tikšanās skaits ar kompānijām, kuras agrāk savus kredītriskus aizsargāja tikai ar apdrošināšanas* palīdzību. Mēs redzam sekojošo: uzņēmumi ir tik ļoti pieraduši pie apdrošināšanas un tik ļoti atslābinājuši uzmanību, ka tiem ir diezgan miglains priekšstats par alternatīviem risinājumiem, kuri ļautu veikt iedarbīgu profilaksi pret debitoru parādu kavējumu rašanos. Līdz ar to esam pārliecināti, ka visiem uzņēmējiem, kuri piegādā preci un pakalpojumus ar pēcapmaksu, būtu vietā atgādināt par četriem kredītmenedžmenta bāzes instrumentiem.

Kredītmenedžmenta pamatinstrumentu saraksts ietver šādas pozīcijas:

• kredītu-finanšu atskaite kā pirmā pārbaude (šo dokumentu pasūta par jaunu pircēju, lai uzreiz saprastu, vai ir vērts ar to strādāt un ja jā, tad uz kādiem noteikumiem; atskaitē tiek norādīts kredītreitings un rekomendējamais kredītlimits);

• pastāvīgs automatizēts monitorings par visiem svarīgākajiem notikumiem kompānijas-pircēja „dzīvē”, kas tieši vai pastarpināti var ietekmēt firmas kredītspēju un maksātspēju (piemēram, īpašnieku, topmenedžeru, adreses maiņa; izmaiņas pamatkapitālā; tiesas prasības; negatīvu gadījumu parādīšanās maksāšanas disciplīnā; informācijas par nemaksājumiem utt.);

• automatizēta rēķinu administrēšana (stingra apmaksas termiņu kontrole, ieskaitot laipnu atgādināšanu/ debitoru informēšanu par nepieciešamību apmaksāt rēķinu (nejaukt ar parādu piedziņu);

• ļoti ātra kavētā parāda nodošana piedziņai – sākumā pirmstiesas, pēcāk (ja būs tāda vajadzība) tiesas ceļā (Balt Risk speciālisti ar vārdiem „ļoti ātra inkaso procedūras uzsākšana” domā – augstākais divus mēnešus no parāda rašanās brīža).

Mēs esam pārliecināti, ka konkurences cīņā izdzīvos tas, kurš pieļaus maksājumu termiņa atlikšanu. Maz būs tādu, kam izdosies pārvarēt „tirgū laika gaitā izveidojušos ieradumus” un pāriet uz priekšapmaksu darbā ar pircējiem. Attiecīgi kompānijām-pārdevējiem nepieciešams kardināli mainīt savu kredītpolitiku, un atsevišķām firmām to vajag radīt no jauna, jo līdz šim apdrošināšanas plašas pieejamības periodā viņi varēja atļauties neaktualizēt šo jautājumu. Tomēr šobrīd tiem ir „jākustas”, lai nezaudētu konkurentiem un arī nesakrātu parādniekus.

No sarunas ar mūsu akcionāriem (holdings IGK AG (Vācija)) zinām, ka šodien faktiski neaizsargāti (jo palikuši bez apdrošināšanas) ir gan Latvijas/ Baltijas importētāji un ražotāji, kuri strādā vietējā tirgū, gan arī ārvalstu uzņēmumi, kuri piegādā preci uz Baltijas valstīm. Rietumeiropas kompānijas, kas daudzu gadu laikā ir pieradušas bez jebkādām problēmām apdrošināt piegādes uz Latviju, Lietuvu un Igauniju, sākušas vairāk pasūtīt kredītu-finanšu atskaites par partneriem Baltijā un arvien biežāk lūdz piedzīt parādus no vietējiem debitoriem.

* Jūlija vidū medijos izskanēja informācija par kredītrisku apdrošinātāju lēmumu pazemināt Latvijas reitingu, samazināt apdrošināšanas limitus, kādu laiku neizskatīt jaunus polišu pircēju pieteikumus. Stingrāku nemaksāšanas risku apdrošināšanas noteikumu ieviešana skārusi visas trīs Baltijas valstis.