Jau veselu gadu ik mēnesi dzirdam par kārtējo inflācijas pieaugumu. Problēmas ir nekustamo īpašumu, būvniecības un citās nozarēs. Likumsakarīgi, ka inflācija ietekmi atstāj arī uz tūrisma nozari.
Aprīlī mediji ziņoja, ka pirmajā ceturksnī samazinājies tūristu skaits Rīgas viesnīcās, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušā gadā. Tas ir nepatīkami, bet ne traģiski, jo 2007. gadā Latvijā bija trešais lielākais tūristu skaita pieaugums Eiropas Savienībā (ES) – par 9% vairāk nekā 2006. gadā. Tiesa jāatzīst, ka Igauniju joprojām nevaram panākt, kuru apmeklē aptuveni par 30% vairāk tūristu nekā Latviju. Te gan pāragri būtu secināt, ka samazinās uz Latviju atceļojošo tūristu skaits, jo pēdējā gada laikā Rīgā ir atvērtas daudzas jaunas viesnīcas. Domājams, ka viesnīcu aizpildījums tomēr turpinās uzlaboties, jo par spīti ekonomikas krīzei, Eiropa kā ceļojumu galamērķis kļūst arvien populārāka.
Centrālā statistikas pārvalde saskaitījusi, ka Latvijas iedzīvotāji valsts robežu 2007. gadā šķērsojuši par 8% vairāk nekā 2006. gadā:
http://www.csb.gov.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=02.2008&cc_cat=475&id=5574.
Pēdējo gadu laikā pieaug to ceļotāju īpatsvars, kas devušies atpūsties – 2007. gadā tie ir 27% no visiem robežu šķērsotājiem (salīdzinoši 1996. gadā tie bija tikai 6%). Prognozējams, ka saistībā ar ekonomikas grūtībām 2008. gadā robežu šķērsotāju skaita pieaugums būs mazāks. Tomēr joprojām atklāts jautājums, par cik šis skaits samazināsies?
Citu valstu pieredze rāda, ka ekonomikas problēmas un inflācija atstāj iespaidu uz tūristu skaitu. Ekonomikas lejupslīdes gadījumā tūristu skaits ir samazinājies tikai par 3-8%. Ekonomikas grūtības ir atstājušas iespaidu uz pārdošanas un mārketinga kanāliem – palielinās tiešās pārdošanas, interneta un e-pasta pārdošanas īpatsvars. Arī Latvijas pieredze rāda, ka arvien vairāk tūristu savu ceļojuma mērķi izvēlas internetā nevis katalogos, izstādēs un tamlīdzīgi. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kam ceļošana ir sirdslieta, turpina ceļot arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Tie cilvēki, kas varētu gribēt ceļot nākotnē, ceļojuma iegādi atliek līdz brīdim, kad uzlabojas personiskā rocība.
Pēdējos gados augusi arī degvielas cena, kas ir viens no būtiskiem iemesliem ceļojumu cenu palielinājumam. Piemēram, klasisks ceļojuma maršruts “Vīne un Donavas loks” 2004. gadā maksāja 99 Ls, 2005. gadā – 109 Ls, 2006. gadā –125 Ls, 2007. gadā – 129 Ls un 2008. gadā jau 155 Ls. Vai tāpēc samazinājās ceļotāju skaits? Nē! Tieši otrādi, tūristu skaits šajos gados ir pieaudzis. Vai būtiski palielinoties degvielas cenai ir pazuduši sastrēgumi Rīgas ielās? Nav pazuduši! Tie, kas grib braukt ar auto, kaut savelk jostu nopērkot dārgāku degvielu, bet ar auto brauc. Domāju, ka līdzīgi būs ar ceļotājiem – tie, kas grib ceļot, savilks jostu un naudu ceļošanai atvēlēs. Pie tam labā ziņa – iegūtos ceļojuma iespaidus inflācija neapēdīs.