Ceļojot dažkārt palaižam garām dažādas interesantas atpūtas un izklaides iespējas, jo gluži vienkārši neesam par tām informēti. Piemēram, lieliska iespēja izbaudīt nebijušu piedzīvojumu meklējama tepat mūsu skandināvu kaimiņu galvaspilsētā Stokholmā. Netālu no Stokholmas ir iespējams izbaudīt eksotiku, nakšņojot zem ūdens trešajā lielākajā Zviedrijas ezerā Mälaren. Ezerā darbojas zemūdens mini viesnīca „Utter Inn”.

„Utter Inn” viesi ierodas Vasteras ostā un ar laivu tiek vesti līdz viesnīcai, kas atrodas 1 km attālumā no krasta. Viesnīcā iekļūst tāpat kā ieejot parastā mājā, bet guļamistaba atrodas 3 metrus zem ūdens ar panorāmas logiem uz visām pusēm. Viesi var izmantot laivu un doties uz netālu esošo, neapdzīvoto salu. Viesnīcas idejas autors vietējais mākslinieks, skulptors Mikaēls Genbergs apgalvo, ka viesnīca savā ziņā ilustrē tipisku katra zviedra sapni – sava maza, sarkana mājiņa uz personīgās salas.

Vienīgo viesnīcas numuru ir iespējams rezervēt ar vai bez ēdināšanas. Viesi var izmantot arī mazu virtuvi, kurā var uzvārīt ūdeni un gatavot ēst, savukārt pasūtītais ēdiens tiek pievests ar laivu. Makšķernieki gan nedaudz jāapbēdina – no pašas viesnīcas makšķerēt ir aizliegts.

Lai nokļūtu Stokholmā, var izmantot zemo cenu aviokompāniju pakalpojumus vai prāmju satiksmi no Rīgas. Viesnīca “Utter Inn” darbojas no aprīļa līdz oktobrim, un samaksa ir, sākot no 75 Ls par vienu nakti. “Utter Inn” apmetas viesi no visas pasaules, tādēļ rezervācija jāveic savlaicīgi. Kontaktinformācija: Västerås Tourist Office, Stora Gatan 40, Västerås, info@vastmanland.se.

Saņēmu žurnāla „GEO” pirmo numuru latviešu valodā. Visai drosmīgs solis, izdot jaunu žurnālu laikā, kad drukātajiem medijiem pastāvīgi samazinās lasītāju skaits. Salīdzinoši nesen, pirms apmēram četriem gadiem, no lasītājiem atvadījās visai interesantais un kvalitatīvais žurnāls „XPiedzīvojumi”, kurā daudz tika apskatītas dažādas ar tūrisma nozari saistītas tēmas. Šobrīd situācija jaunam žurnālam varētu būt vēl sarežģītāka. Vai tādi žurnāli kā „4 debespuses” un „Čemodāns” ir guvuši lielu popularitāti?

Jaunais žurnāls „GEO” ir vācu izcelsmes. Pirmais izdevums pie lasītājiem nonāca 1976. gadā un tagad žurnāls tiek izdots jau 19 valstīs. Vācijā „GEO” ir otrs lielākais ceļotājiem domātais ikmēneša žurnāls. Mājas lapā geo.de vācu valodā tapušos rakstus var lasīt arī tiešsaistē un komentēt, kā arī aplūkot kvalitatīvas fotogrāfijas. Latviešu valodā izdotais žurnāls pamatā ir tulkojums no oriģinālā izdevuma, 130 lpp. biezs no kurām 40 lpp. aizņem galvenā tēma par tuksnešiem. Numurā vēl ir daži garāki raksti par zemūdens ekspedīciju, Kambodžas tempļiem un izzūdošām augļu šķirnēm. Tomēr nav īsti saprotams, kādēļ šajā ģeogrāfijas žurnālā ir nonācis prāva apjoma raksts par lomu datorspēli „Second Life”? Vai šis materiāls tapis kā daļa no tēmas „Jaunās tehnoloģijas”? Izdevēji sola rudenī atvērt arī žurnāla mājas lapu, iespējams tieši saturīga un iespējām bagāta mājas lapa būs žurnāla „GEO” nozīmīgākais veiksmes kaldinātājs. Kā jau minēju sākumā, jauna žurnāla izdošana šajā laikā ir drosmīgs solis, taču man, kā tūrisma nozares pārstāvim, šāds žurnāls šķiet saistošs. Tādēļ novēlu jaunajam žurnālam būt interesantam un atrast savu vietu pie lasītājiem.

Jau veselu gadu ik mēnesi dzirdam par kārtējo inflācijas pieaugumu. Problēmas ir nekustamo īpašumu, būvniecības un citās nozarēs. Likumsakarīgi, ka inflācija ietekmi atstāj arī uz tūrisma nozari.

Aprīlī mediji ziņoja, ka pirmajā ceturksnī samazinājies tūristu skaits Rīgas viesnīcās, salīdzinot ar šo pašu periodu pagājušā gadā. Tas ir nepatīkami, bet ne traģiski, jo 2007. gadā Latvijā bija trešais lielākais tūristu skaita pieaugums Eiropas Savienībā (ES) – par 9% vairāk nekā 2006. gadā. Tiesa jāatzīst, ka Igauniju joprojām nevaram panākt, kuru apmeklē aptuveni par 30% vairāk tūristu nekā Latviju. Te gan pāragri būtu secināt, ka samazinās uz Latviju atceļojošo tūristu skaits, jo pēdējā gada laikā Rīgā ir atvērtas daudzas jaunas viesnīcas. Domājams, ka viesnīcu aizpildījums tomēr turpinās uzlaboties, jo par spīti ekonomikas krīzei, Eiropa kā ceļojumu galamērķis kļūst arvien populārāka.

Centrālā statistikas pārvalde saskaitījusi, ka Latvijas iedzīvotāji valsts robežu 2007. gadā šķērsojuši par 8% vairāk nekā 2006. gadā:

http://www.csb.gov.lv/csp/events/csp/events/?mode=arh&period=02.2008&cc_cat=475&id=5574.

Pēdējo gadu laikā pieaug to ceļotāju īpatsvars, kas devušies atpūsties – 2007. gadā tie ir 27% no visiem robežu šķērsotājiem (salīdzinoši 1996. gadā tie bija tikai 6%). Prognozējams, ka saistībā ar ekonomikas grūtībām 2008. gadā robežu šķērsotāju skaita pieaugums būs mazāks. Tomēr joprojām atklāts jautājums, par cik šis skaits samazināsies?

Citu valstu pieredze rāda, ka ekonomikas problēmas un inflācija atstāj iespaidu uz tūristu skaitu. Ekonomikas lejupslīdes gadījumā tūristu skaits ir samazinājies tikai par 3-8%. Ekonomikas grūtības ir atstājušas iespaidu uz pārdošanas un mārketinga kanāliem – palielinās tiešās pārdošanas, interneta un e-pasta pārdošanas īpatsvars. Arī Latvijas pieredze rāda, ka arvien vairāk tūristu savu ceļojuma mērķi izvēlas internetā nevis katalogos, izstādēs un tamlīdzīgi. Pētījumi rāda, ka cilvēki, kam ceļošana ir sirdslieta, turpina ceļot arī ekonomikas lejupslīdes apstākļos. Tie cilvēki, kas varētu gribēt ceļot nākotnē, ceļojuma iegādi atliek līdz brīdim, kad uzlabojas personiskā rocība.

Pēdējos gados augusi arī degvielas cena, kas ir viens no būtiskiem iemesliem ceļojumu cenu palielinājumam. Piemēram, klasisks ceļojuma maršruts “Vīne un Donavas loks” 2004. gadā maksāja 99 Ls, 2005. gadā – 109 Ls, 2006. gadā –125 Ls, 2007. gadā – 129 Ls un 2008. gadā jau 155 Ls. Vai tāpēc samazinājās ceļotāju skaits? Nē! Tieši otrādi, tūristu skaits šajos gados ir pieaudzis. Vai būtiski palielinoties degvielas cenai ir pazuduši sastrēgumi Rīgas ielās? Nav pazuduši! Tie, kas grib braukt ar auto, kaut savelk jostu nopērkot dārgāku degvielu, bet ar auto brauc. Domāju, ka līdzīgi būs ar ceļotājiem – tie, kas grib ceļot, savilks jostu un naudu ceļošanai atvēlēs. Pie tam labā ziņa – iegūtos ceļojuma iespaidus inflācija neapēdīs.