Telekomunikācijas un IT
Ģirts Bērziņš
Ģirts Bērziņš
11 Marts, 2010

Telefonus muzejā!

Autors: girtsberzins @ 16:22 Kategorijas: Uncategorized

Pirmais bloga ieraksts. Nu tad saņemu drosmi un domas, un pūšu vaļā. Nu jau vairāk nekā gadu savu darbu esmu saistījis ar telekomunikāciju jomu, tāpēc pirmās pādomas tādas filozofiskākās par to, ko mēs darām ar komunikācijām vai ko komunikācijas dara ar mums.

Pasaule mainās. Un, šķiet, arvien straujāk. Ir lietas, kas mums vēl vakar bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bet šodien jau piemirstas un atgādina par sevi tikai uzjautrinošos powerpoint slaidos par to, cik jauni un naivi bijām. Šodienas tehnoloģisko jautrību objekti ir peidžeri, rokassomiņas izmēra mobīlie tālruņi, perforkaršu datu ierīces, padomju kalkulatori, sporta zāles izmēra skaitļotāji un apgalvojums, ka ar 640 kilobaitiem būs pieteikami jebkuram.

Interesanti, kas būs nākamais jaunāko laiku vēstures objekts?

Šķiet – telefons jeb tālrunis.

Pie tam sākotnēji telefons kā tehnoloģiska ierīce un pēc tam pat telefons kā jēdziens līdzšinējā izpratnē.

Telefons kā ierīce – joprojām neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Sajūtas, kad esam aizmirsuši mājās mobilo ietilpst aso emociju spektrā. Arī lielie programmatūras biznesa celmlauži sper arvien pārliecinošākus soļus dažādu phone piedāvāšanā.

Tomēr – paskatamies un padomājam, par ko ir kļuvušas šīs ierīces, kas joprojām nes vēsturisko tālruņa nosaukumu. Nu ļoti atšķirīgas no aizvakardienas ripas aparātiem un vakardienas taustiņaparātiem. Un šeit, lai cik es ļoti mīlētu iPhone, man jāatzīst, ka Windows 7 phone ir reāli pieteicis jaunu līmeni. Tas vairs nav tālrunis, kas nozīmē „tālu runāšanu”, lai gan runāt joprojām pa to var. Tas kļūst par tālruni, kas uztur attālinātu komunikāciju,sarunu, un formai šeit ir otršķirīga loma – sarunas dalībnieki brīvi izvēlas, vai tā ir sarunā balsī, sarunā zīmēs, vai saruna attēlos. Tā vienkārši ir komunikācija tajā formā, kas kurā brīdī ir piemērotākā, ērtākā. Šis rītdienas tālrunis beidzot sāk līmēt kopā mūsu šodienas fragmentētos komunikācijas kanālus – sarunas, tvītus, īsziņas, e-pastus, ziņojumus sociālajos portālos. Tā tiešām ir jauna komunikācijas evolūcijas pakāpe. Vai šī ierīce joprojām saucama par tālruni, laiks rādīs, bet ļoti, iespējams, tiks radīts jauns termins.

Kas notiek ar šodienas cilvēka komunikāciju ? Viņu reāli „rausta” dažādie komunikācijas kanāli – zvana telefons, birst e-pasti, čivina tvitteris, privātie un biznesa sociālie portāli zib no jaunām ziņām, rss barotnes plīst no svaigas informācijas. Cilvēks pārnāk mājas pārkomunicējies. Un, ļoti iespējams, dēļ šīs komunikatīvās raustīšanas pat radījis mazu ekonomisko produktu, jo visu dienu mēģinājis balansēt informācijas plūsmas dažādajos komunikācijas kanālos. Kas ir nepieciešams – viens vienots komunikācijas kanāls – vienota informācijas vide, kurā saņemt informāciju, analizēt to, pieņemt lēmumus, un tos komunicēt. Cilvēks arvien vairāk laika sāk pavadīt tiešsaistē. Līdz šim viņš globālajam tīmeklim piesaistījās darbā, tad arvien vairāk arī mājās, un nu jau nereti arī kustībā viņš sāk nepazust no tīmekļa. Zīmīgi – viens no komunikāciju tirgus spēlētājiem reklāmas klipos vārdu telefons savā nosaukumā kautrīgi sāk mainīt ar vārdiņu internets. Nu ja – telefons vairs nav moderni, tas nevedina uz inovatīvu tēlu. Pat jēdziens zvanīt sāk kļūt arvien retāks un garlaicīgāks. Ko nozīmē sazvanīties, ja Tevi interesējošais komunikācijas dalībnieks nav jāsazvana, jo viņš ir tiešsaistē. Un kurš šodien vispār atceras sava drauga vai kolēģa tālruņa numuru?

Izskatās, ka tehnoloģiju industrija beidzot dodas šajā virzienā, liekot kopā dažādos izkaisītos informācijas kanālus. Vismaz tāds izskatās jaunās Windows 7 mobile platformas pieteikums, un arī globālie pētnieki uzņēmumiem ļoti iesaka veikt ieguldjumus unificētās komunikācijas un saradbības platformās (unified communication and collaboration).

Senie cilvēki komunicēja viegli un nepiespiesti – satikās, aprunājās. Tad nāca dažādi attālinātas komunikāciju jaunievedumi – vēstules, telefons, telegrāfs, videokonferences utt. Tas viss ir radījis komunikācijas haosu. Gandrīz neviens nespēj pārvaldīt visus komunikāciju kanālus, veidojas zināmas komunikāciju kopienas – domubiedri pulcējas ap noteiktiem komunikāciju ugunskuriem – ir twitteristu kopiena, ir facebook kopiena, ir draugiem.lv kopiena, vecākā paaudze joprojām uztur sazvanīšanās kopienu. Tomēr daudzas pazīmes rāda, ka komunikāciju attīstības loks noslēdzas ar komunikācijas kanālu saplūšanu vienotā vidē. Kāda tā īsti būs, vēl nevar pateikt, bet tā viennozīmīgi nāk. Labā ziņa ir, ka tā nāk ar labiem nodomiem – vienot un vienkāršot informācijas apmaiņu, palīdzēt aptvert visu vienā vienotā veselumā.

Tātad mūsu pierastajiem tālruņa aparātiem pamazām sāk veidoties vēstures pieskaņa, un valodniekiem briest izaicinājums, kā šos universālos komunikācijas brīnumus nosaukt.

Cita ziņa ir, ka informācijas apjoms, kas nogāzīsies pār cilvēku šajā nākotnes vienotajā komunikācijas platformā būs vienāds ar visu līdzšinējo informācijas kanālu piegādes summu. Ko cilvēks ar tādu laimi darīs? Tas jau laikam temats citam stāstam.

7 komentāri

  • Kā dizaineris, kurš komunicēšanās sistēmas ir analizējis (tikai kā personiski sev uzdotu diplomdarbu) kategoriski nepiekrītu, ka notikumu secību ietekmēs informācijas apjoma progresija. Evolūcija ies citu likumsakarīgu ceļu. Komunikācijas un datu ierīces būtiski mainās un mainīsies, tas gan tiesa.

    Savulaik tiku nosūtījis Nokijai atrasto problēmu aprakstu un pieminēju, ka man ir risinājumi. Dzīvoju toreiz Apvienotajā Karalistē, kad BBC televīzijā parādīja Nokijas slavinājma filmu, kurā burtiski manis aprakstītajā secībā problēmas bija atradušas risinājumus. Parādījās daudzfunkciju taustiņš; drošības iestādēm sāka uzrādīt šūnas adresi; sunim tika piekarināts ķieģelis, kuš spēja ziņot īpašniekam informāciju par suņa uzvedību dziļā mežā. Patiesībā liela daļa Nokijas inženieru izgudroto agregātu bija radīti neasprātīgi. Sunim piekārtā “ķieģeļa” vietā man bija ideja ļoti vienkāršam mehānismam, kurš izmēros nepārsniegtu kniepadatas galviņu. Vai neesiet pamanījuši, ka daudziem telefoniem dizains burtiski kiedz pēc nepieciešamības ekrānu novietot zem tastatūras. Arī jauni interfeisa risinājumi paver plašus ievadiespēju risinājumus. Ar mazo telefoniņu nebūt nebūtu obligāti spiest trīkārt vienu taustiņu, lai iegūtu kādu alfabēta burtu. Škērslis piedalīties komunkācijas ierīču uzlabošanā ir mazās Latvijas mazais tirgus un patentu lietu īpatnības.

    autors: Jānis 11 Marts, 2010, 22:09

  • Reālais solis būs tad, kad iemācīsimies komunicēt, pārraidīt un uztvert informāciju domu līmenī… tad tiešām visas ierīces lēnā garā varēs norakstīt muzejos…

    autors: 90.lv 12 Marts, 2010, 18:22

  • 2 komentāri:
    1) Telefonus Muzejā - piekrītu, tikai muzeja vairs nav. Kādreiz Lattelecomam bija telekomunikāciju muzejs Brīvības ielas namā. Varbūt pienācis laiks to atjaunot, jo sakarā ar straujo tehnoloģiju attīstību varēt rasties daudz jaunu eksponātu;

    2) Windows Mobile 7 ir vismaz viens ļoti spēcīgs konkurents, kas piedāvā līdzīgu, tikai atvērtāku klāstu ar iespējām - tas ir Google Android;

    autors: Guntis 17 Marts, 2010, 11:30

  • Tālu gan IT&T attīstības ziņā esat gada laikā nonācis Bērziņa k-gs! Un ko jūs vēl uzzinājāt jaunu no kolēģiem? Pēc krīzes banku sektorā būtu vietā teikt: hiptekāros kredītus muzejā! Ko?

    autors: flash 26 Aprīlis, 2010, 21:32

  • Prieks par tiem, kas saņemas sākt rakstīt blogu. Novēlu vēlmi rakstīt arī turpmāk!

    Rakstot par tēmu telefoni un to aiziešana vēsturē. Es nepiekristu, ka telefons kā iekārta vai funkcionalitāte tuvākajā nākotnē aizies vēsturē. Es pat nepiekristu ka termins “telefons” ir gatavs palikt vēsturē, tāpat kā “skaitļojamā mašīna” vai “darba stacija”, ko tagad sauc neatkarīgi no tā pielietojuma, par datoriem.

    Vienkārš piemērs pārdomām. Vai tai ierīcei, kurai ir arī telefona funcionalitāte, no tās izņemtu zvanīšanas funkciju, vai to vel turpinātu tik intensīvi lietot, nekad neaizmirstu mājās, vienmēr to turētu uzlādētu, turētu to rokas stiepiena attālumā? Ja telefonam sāk izlādēties baterija, vai ir zināms, ka tuvākajā laikā neizdosies uzlādēt to, kas paliek par priortārām ierīces funkcijām?

    Es joprojām uzskatu, ka telefonā saliktā papildus funkcionalitāte ir tikai un vienīgi papildfunkcionalitāte, kas gala patērētājam ļauj izvēlēties vienu vai otru telefona ražotāju. Starpcitu, ja telefonierīcēs būtu tikai zvanīšanas funkcionalitāte, tie nemaksātu tik cik tie tagad maksā. Tādēļ pavērtējiet paši cik esiet gatavi tērēt par tām papildus fīčām, no kurām labi ja pāris procenti lietotāju tās tiešām arī ikdienā lieto un jūt gandarījumu par to.

    Brīdinājums, ko parasti aizmirst pielikt lietotāja pamācībās: ja mobilajam pieslēgsi meilus un twitteri, vari atvadīties no miega un miera, jo visi zinās, ka visus meilus saņem jebkur un jebkādos apstākļos, tādēļ, ja kavēsies ar atbildi ilgāk par stundu, to uztvers kā necieņu un neieinteresētību jautājumā. Youtube tev aizņems vietu kabatā kā rezerves lādētājs, jo vienmēr redzot kādu brīvu sienas rozeti, būs nepieciešamība ielikt tur savu dakšu.

    autors: spoo 28 Aprīlis, 2010, 13:40

  • Telefoni jau gan tik drīz muzejā nenonāks vis…

    autors: Interneta Pieslēgums 3 Jūnijs, 2010, 11:15

  • Lattelecom muzejs ir slēgts tikai uz laiku, jo atbilstoši rakstam par tehnoloģiju straujo attīstību ekspozīcijai jāatspoguļo šī dinamika. Tas prasa ne tikai oriģinālas idejas, bet arī laiku un finanses. Vecie telefoni gaida savu zvaigžņu stundu muzeja noliktavā. Bet ja jums vecais telefons liekas gana interesants, lai pievienotos vecajiem, laipni lūgti sazināties ar Lattelecom Mārketinga dienestu. Patiesībā - viss notiek.

    autors: Muzejnieks 18 Jūlijs, 2010, 09:21

Pievienot komentāru


Par autoru

Darba dzīves lielāko daļu ir bijis saistīts ar dažādu tehnoloģisku pakalpojumu attīstību un nodrošināšanu klientiem. Ilgāku laiku darbojies finanšu pakalpojumu jomā, tagad ir galvenais tehnoloģiju direktors vienā no vadošajiem tehnoloģiju uzņēmumiem Latvijā – Lattelecom. Arī ārpus darba aizrautīgi seko tehnoloģiju attīstībai un personīgi degustē tehnoloģiju jaunos produktus. Detalizētāks darba dzīves aptaksts – linkedin.com. Ātrās domas – twitter.com.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Blogroll

Arhīvs