Pirmais bloga ieraksts. Nu tad saņemu drosmi un domas, un pūšu vaļā. Nu jau vairāk nekā gadu savu darbu esmu saistījis ar telekomunikāciju jomu, tāpēc pirmās pādomas tādas filozofiskākās par to, ko mēs darām ar komunikācijām vai ko komunikācijas dara ar mums.

Pasaule mainās. Un, šķiet, arvien straujāk. Ir lietas, kas mums vēl vakar bija neatņemama ikdienas sastāvdaļa, bet šodien jau piemirstas un atgādina par sevi tikai uzjautrinošos powerpoint slaidos par to, cik jauni un naivi bijām. Šodienas tehnoloģisko jautrību objekti ir peidžeri, rokassomiņas izmēra mobīlie tālruņi, perforkaršu datu ierīces, padomju kalkulatori, sporta zāles izmēra skaitļotāji un apgalvojums, ka ar 640 kilobaitiem būs pieteikami jebkuram.

Interesanti, kas būs nākamais jaunāko laiku vēstures objekts?

Šķiet – telefons jeb tālrunis.

Pie tam sākotnēji telefons kā tehnoloģiska ierīce un pēc tam pat telefons kā jēdziens līdzšinējā izpratnē.

Telefons kā ierīce – joprojām neatņemama mūsu ikdienas sastāvdaļa. Sajūtas, kad esam aizmirsuši mājās mobilo ietilpst aso emociju spektrā. Arī lielie programmatūras biznesa celmlauži sper arvien pārliecinošākus soļus dažādu phone piedāvāšanā.

Tomēr – paskatamies un padomājam, par ko ir kļuvušas šīs ierīces, kas joprojām nes vēsturisko tālruņa nosaukumu. Nu ļoti atšķirīgas no aizvakardienas ripas aparātiem un vakardienas taustiņaparātiem. Un šeit, lai cik es ļoti mīlētu iPhone, man jāatzīst, ka Windows 7 phone ir reāli pieteicis jaunu līmeni. Tas vairs nav tālrunis, kas nozīmē „tālu runāšanu”, lai gan runāt joprojām pa to var. Tas kļūst par tālruni, kas uztur attālinātu komunikāciju,sarunu, un formai šeit ir otršķirīga loma – sarunas dalībnieki brīvi izvēlas, vai tā ir sarunā balsī, sarunā zīmēs, vai saruna attēlos. Tā vienkārši ir komunikācija tajā formā, kas kurā brīdī ir piemērotākā, ērtākā. Šis rītdienas tālrunis beidzot sāk līmēt kopā mūsu šodienas fragmentētos komunikācijas kanālus – sarunas, tvītus, īsziņas, e-pastus, ziņojumus sociālajos portālos. Tā tiešām ir jauna komunikācijas evolūcijas pakāpe. Vai šī ierīce joprojām saucama par tālruni, laiks rādīs, bet ļoti, iespējams, tiks radīts jauns termins.

Kas notiek ar šodienas cilvēka komunikāciju ? Viņu reāli „rausta” dažādie komunikācijas kanāli – zvana telefons, birst e-pasti, čivina tvitteris, privātie un biznesa sociālie portāli zib no jaunām ziņām, rss barotnes plīst no svaigas informācijas. Cilvēks pārnāk mājas pārkomunicējies. Un, ļoti iespējams, dēļ šīs komunikatīvās raustīšanas pat radījis mazu ekonomisko produktu, jo visu dienu mēģinājis balansēt informācijas plūsmas dažādajos komunikācijas kanālos. Kas ir nepieciešams – viens vienots komunikācijas kanāls – vienota informācijas vide, kurā saņemt informāciju, analizēt to, pieņemt lēmumus, un tos komunicēt. Cilvēks arvien vairāk laika sāk pavadīt tiešsaistē. Līdz šim viņš globālajam tīmeklim piesaistījās darbā, tad arvien vairāk arī mājās, un nu jau nereti arī kustībā viņš sāk nepazust no tīmekļa. Zīmīgi – viens no komunikāciju tirgus spēlētājiem reklāmas klipos vārdu telefons savā nosaukumā kautrīgi sāk mainīt ar vārdiņu internets. Nu ja – telefons vairs nav moderni, tas nevedina uz inovatīvu tēlu. Pat jēdziens zvanīt sāk kļūt arvien retāks un garlaicīgāks. Ko nozīmē sazvanīties, ja Tevi interesējošais komunikācijas dalībnieks nav jāsazvana, jo viņš ir tiešsaistē. Un kurš šodien vispār atceras sava drauga vai kolēģa tālruņa numuru?

Izskatās, ka tehnoloģiju industrija beidzot dodas šajā virzienā, liekot kopā dažādos izkaisītos informācijas kanālus. Vismaz tāds izskatās jaunās Windows 7 mobile platformas pieteikums, un arī globālie pētnieki uzņēmumiem ļoti iesaka veikt ieguldjumus unificētās komunikācijas un saradbības platformās (unified communication and collaboration).

Senie cilvēki komunicēja viegli un nepiespiesti – satikās, aprunājās. Tad nāca dažādi attālinātas komunikāciju jaunievedumi – vēstules, telefons, telegrāfs, videokonferences utt. Tas viss ir radījis komunikācijas haosu. Gandrīz neviens nespēj pārvaldīt visus komunikāciju kanālus, veidojas zināmas komunikāciju kopienas – domubiedri pulcējas ap noteiktiem komunikāciju ugunskuriem – ir twitteristu kopiena, ir facebook kopiena, ir draugiem.lv kopiena, vecākā paaudze joprojām uztur sazvanīšanās kopienu. Tomēr daudzas pazīmes rāda, ka komunikāciju attīstības loks noslēdzas ar komunikācijas kanālu saplūšanu vienotā vidē. Kāda tā īsti būs, vēl nevar pateikt, bet tā viennozīmīgi nāk. Labā ziņa ir, ka tā nāk ar labiem nodomiem – vienot un vienkāršot informācijas apmaiņu, palīdzēt aptvert visu vienā vienotā veselumā.

Tātad mūsu pierastajiem tālruņa aparātiem pamazām sāk veidoties vēstures pieskaņa, un valodniekiem briest izaicinājums, kā šos universālos komunikācijas brīnumus nosaukt.

Cita ziņa ir, ka informācijas apjoms, kas nogāzīsies pār cilvēku šajā nākotnes vienotajā komunikācijas platformā būs vienāds ar visu līdzšinējo informācijas kanālu piegādes summu. Ko cilvēks ar tādu laimi darīs? Tas jau laikam temats citam stāstam.