Izlasīju ziņu, ka Valmieras novada bērnus ēdinās Lietuvas uzņēmums.

„Ar šī gada 9.novembri Kocēnu pamatskolā, Rubenes pamatskolā Rubenē un Vaidavā, kā arī pirmsskolas izglītības iestādē (PII) “Auseklītis” Kocēnos, Rubenē un Vaidavā ēdināšanu nodrošinās Lietuvas uzņēmums, līdz ar to minētajās Valmieras novada iestādēs, kurās kopējais audzēkņu skaits ir vairāk nekā 460, turpmāk būs lētākas un daudzveidīgākas maltītes.

Līdz šim Rubenes pamatskolā pusdienu izmaksas vienam skolēnam bija 90 santīmi, Kocēnu pamatskolā - viens lats, bet turpmāk pusdienu cena abās pamatskolās atkarībā no klašu grupas būs no 62 līdz 66 santīmiem. Savukārt PII “Auseklītis” viena audzēkņa ēdināšana trīs reizes dienā līdz šim maksāja latu un 80 santīmus, bet turpmāk maksa būs viens lats.

Līgums ar “Kretingos Maistas” tiks noslēgts uz trīs gadiem, un līgumcena ir 167 389 lati.

Līdz šim skolēniem pusdienu ēdienkartē ietilpa zupa un saldais ēdiens vai pamatēdiens un saldais ēdiens, bet turpmāk katrā pusdienu reizē skolēnam tiks pasniegta gan zupa, gan pamatēdiens, gan saldais ēdiens.

Konkursa piedāvājumu izvērtēšanā piedalījās arī medicīnas darbinieki, kas atzina, ka Lietuvas uzņēmuma piedāvātā ēdienkarte ir ne tikai lētākā, bet arī atbilst visiem augstas kvalitātes rādītājiem. Iepirkuma noteikumos tika iekļauta prasība nodrošināt kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar atbilstību kvalitātes normām, ievērojot Latvijā esošo normatīvo aktu prasības.

“Kretingos Maistas” pārstāvji sarunās uzsvēruši, ka pirmkārt darbu piedāvās darbiniekiem, kas līdz šim strādājuši izglītības iestāžu virtuvēs. Tāpat tika uzsvērts tas, ka bērniem tiks nodrošinātas kvalitatīvas pusdienas, kategoriski izslēdzot, piemēram, pusfabrikātu un saldētas pārtikas izmantošanu pusdienu pagatavošanā”, tā saulaini rakstīts paziņojumā.

Man uzreiz par šo utopiju rodas vairāki jautājumi. Vai tiešām trīs gadus uz priekšu uzņēmums spēs nodrošināt bērnu ēdināšanu trīs reizes dienā tikai par vienu latu vai pat mazāk? Kā par 66 santīmiem varēs sagatavot veselīgas un kvalitatīvas pusdienas skolēniem, kas sastāvēs no trim ēdieniem?

Esmu pārāk bieži dzirdējusi, ka uzņēmumi no kaimiņvalstīm savus „neticami labos” saulainos solījumus pilda tikai sākumā. Tikmēr, kamēr ir nauda, bet tad atrod visādus iemeslus, lai lūgtu veikt izmaiņas līgumā vai arī pārtrauc darbību.  Arī mums „Mārketinga padomē” konkursā par Latvijas kopstenda izgatavošanu un uzstādīšanu izstādei uzvarēja Lietuvas kompānija, jo tai bija viszemākā cena. Tajā gadā mūsu uzņēmumu kopstends bija vispieticīgākais, līdz ar to nepievilcīgākais.  Līdz ar to neefektīvākais. Un paši vēl bijām spiesti ļoti rūpīgi uzraudzīt darbus un pat veikt vairākus uzlabojumus pašu spēkiem, lai cik necik sasniegtu izvirzītos mērķus. Bija problēmas gan ar transportēšanu, materiālu izturību, fotogrāfiju kvalitāti utt. Uzņēmuma vadība bija Lietuvā, stendu uzstādīt tika atsūtīti darbinieki, kuri zina tikai, ko un kā saskrūvēt. Un nav tiesīgi pat pieņemt lēmumu pieskrūvēt plauktu 50 cm augstāk, kā tas konkrētajā situācijā būtu labāk. Tā mums bija laba skola, kā sagatavot iepirkuma konkursa nolikumu. Cik ļoti precīzi jāspēj visu paredzēt un ierakstīt kritērijos. Tagad spējam sniegt konsultācijas arī citiem.

Bet ar iepirkumu izsludināšanu mums valstī pagalam neveicas. Konkursā par pankūku miltu piegādi Latvijas iestādei uzvar poļu firma, kas piedāvā viszemākās kvalitātes miltus, no kuriem, iespējams, var arī izcept pankūkas. Bet mūsu ražotājs, kas piegādā jau gatavu pankūku maisījumu paliek aiz svītras. Tāpat mūsu dārzeņu piegādātāji konkursos sacenšas ar ārzemniekiem cenā par trešo ciparu aiz komata. Tas liecina, ka kvalitātes un cenas ziņā esam spējīgi konkurēt. Varbūt šajā situācijā, kad valstij ne tikai katrs lats, bet pat katrs santīms ir svarīgs, pašvaldības, sludinot šos iepirkumus vairāk varētu padomāt par kritērijiem, kas būtu izpildāmi vispirms vietējiem uzņēmējiem un ne tik vienkārši citu valstu uzņēmējiem. Jo nodokļi un darba vietas taču ir vajadzīgas te, arī pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Vai pirmajā mirklī paķertais, šis lētais un labais piedāvājums vēlāk neizrādīsies pārāk dārgs arī citās nozīmēs?

Tāpēc arī Mārketinga padome sadarbībā ar Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtu, lai uzlabotu Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu veiksmīgu iepirkumu veikšanu, visā Latvijā organizēja seminārus  „Pārtikas iepirkuma tiesiska un efektīva veikšana”. Ar 2010. gada sākumu daudzi novadi sāks apgādāt vietējās iestādes ar pārtikas produktiem, kuru iepirkumi tiks veikti 2009. gada nogalē. Mūsuprāt, pastāv risks, ka esošajā situācijā novadi varētu tikt apgādāti ar pārtikas produktiem, kam ir apšaubāma kvalitāte un grūti izsekojama izcelsmes vieta. Tāpēc organizēto semināru ietvaros mēs informējām pašvaldības un valsts iestādes par to, kā gūt maksimālu atdevi savam reģionam, iepērkot vietējos produktus.

Pasaules graudu tirgus

Globālie graudaugu un eļļas kultūru tirgi augustā atradās zem lielo Ziemeļu puslodes ražu spiediena. Eiropā ražas novākšana sasniedza beigu stadiju, turpretī Ziemeļamerikā saglabājās neskaidrības par vasaras kviešu, kukurūzas un sojas pupu kopražām, jo graudaugu attīstība bija lēnāka. Neraugoties uz to, ASV ražas perspektīvas kopumā ir pozitīvas, saglabājoties normāliem laika apstākļiem. Kviešu tirgos spiedienu izraisīja prognozes pārsniedzošas ražas ASV un ES. Tādējādi globālais kopražas apjoms var būt vēl lielāks, un iespējamais samazinājums dažos Argentīnas apgabalos un Austrālijā sakarā ar sauso laiku tiks ar uzviju kompensēts. Importa pieprasījums ir lēns, jo dažu lielo importētājvalstu pašmāju ražas ir lielākas. Tādējādi cenas pazeminās. Lai gan Melnās jūras piedāvājuma cenas ir konkurētspējīgas, tirgus aktivitātes reģionā ir nelielas. Tomēr fermeri nesteidzas ar ražas pārdošanu, tādējādi cenas nekrītas ievērojami. Kukurūzas cenas pēc augsta līmeņa sasniegšanas sakarā ar labo eksporta pieprasījumu samazinās, uzlabojoties ASV ražas perspektīvām. Lēnākas attīstības kultūras var ietekmēt agras salnas pirms ražas novākšanas. Tas attiecas uz ASV sojas pupām. Vecās ražas uzkrājumi ir nelieli, un, strauji palielinoties eksportam uz Ķīnu, cenas palielinās. Globālo lopbarības graudu un alus miežu cenas ir zemas sakarā ar lielo labas kvalitātes ražu ES. Tai pašā laikā eksporta ;pieprasījums ir ierobežots.

Graudu cenas būs samērā zemas, jo arī lielākajā daļā NVS valstu ražas pārsniedz iepriekšējā gada līmeni. Eļļas augu cenu samazinājums būs mazāk izteikts.

Pasaules piena produktu tirgus

Gan Eiropā, gan Okeānijas reģionā piena izejvielas ražošanas apjomi ir nepietiekami, un pastāv zināms piedāvājuma deficīts ar konkurenci iepircēju starpā. Visu nozīmīgāko pamatproduktu cenas palielinās. Eiropā sviesta un vājpiena pulvera iepirkšana intervencē ievērojami samazinās, jo cenas brīvajā tirgū ir augstākas. Eiropā šovasar siera ražošanas apjomi ir mazāki, tādējādi palielinās sūkalu pulvera cenas. Sūkalu pulveris ir vienīgais produkts, kura cenas pārsniedz iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni. Pārējo produktu cenas atpaliek no iepriekšējā gada līmeņiem par 15-40%. Tomēr visu produktu cenas pēdējo divu mēnešu laikā pastāvīgi nedaudz palielinās.

Saglabājoties zināmam piedāvājuma deficītam pasaules tirgū, piena iepirkuma cenas periodā līdz gada beigām nesamazināsies, ņemot vērā mazāku Okeānijas reģiona piedāvājuma apjomu, kā arī pastāvīgi nedaudz palielinoties Āzijas valstu pieprasījumam.

Ja es būtu pārdevēja, tad pati uzrunātu ikvienu pircēju un uzsvērtu, ka katrs burkāns, kāposts vai kartupelis ir nepārprotami Latvijas zemē audzēts ar īpašu rūpību un atbildību pret produktu. Mūsu zemnieki nemānās. Tā nav latviešu zemnieku mentalitāte. Viņi palīdz katram cilvēkam iegādāties to, kas ir veselīgs pircēju ģimenēm- gan bērniem, gan vecākiem. Saruna jeb tiešā pārdošana ir viens no veidiem, kā zemniekam palielināt ienākumus.

Lauksaimniecības preču ražotāju rentabilitāte pastāvīgi samazinās, pieaugot resursu izmaksām un samazinoties produktu realizācijas cenām. Lai saglabātu rentabilitāti, iespējams produktam pievienot vērtību, to pārstrādājot. Tomēr vērtību iespējams pievienot arī bez pārstrādes, ražotājiem pārņemot tās funkcijas, kuras līdz šim veikuši citi pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki. Iespējams, ka cena, kādu maksā gala patērētājs, nemainās, toties pievienoto vērtību atgūst ražotājs, nevis pārstrādātājs vai tirgotājs.    

Piena un citu lauksaimniecības preču tiešās pārdošanas apjomi pēdējā laikā palielinās. Tādējādi ražotājiem lielāka uzmanība jāpievērš tieši produktu tirgum, nevis tikai jāsaražo produkts. Ražotāji zināmā mērā pārņem tās pārdošanas funkcijas, tai pašā laikā ražotāji kļūst par savu produktu cenas noteicējiem

Tiešās lauksaimniecības produktu pārdošanas priekšrocības vislabāk iespējams parādīt, raksturojot augļu un dārzeņu iespējamos izplatīšanas kanālus.

Visizplatītākais augļu un dārzeņu izplatīšanas kanāls ir pārdošana vairumtirdzniecībai. Šāds pārdošanas veids ietver sevī relatīvi lielu skaitu darbību un iesaistīto dalībnieku:

• novākšana-tīrīšana-iesaiņošana-transportēšana-vairumtirdzniecība-mazumtirdzniecība.

Parasti produkta gala cena 2-3 reizes pārsniedz ražotāja cenu. Lai gan iespējams pārdot lielus produkta apjomus, peļņa uz produkta vienību ir niecīga. Pazeminoties vairumtirdzniecības cenām, var rasties situācija, kad ražotājiem produkts jāpārdod zem pašizmaksas.

Pārdošana mazumtirgotājiem vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēm neietver vairumtirdzniecības posmu:

• novākšana-tīrīšana-iesaiņošana-transportēšana-mazumtirdzniecība/sabiedriskā ēdināšana.

Parasti ražotājam jānodrošina transporta funkcija, līdz ar to, cenu svārstības ir mazāk izteiktas.

Pārdošana tirgos:

• novākšana-tīrīšana-transportēšana-pārdošana.

Būtiski samazinās iepakojuma izmaksas. Cena ir augstāka, jo ražotājs pats ir mazumtirgotājs.

Pārdošana pie autoceļiem:

• novākšana-tīrīšana-pārdošana.

Ražotāja peļņa palielinās, jo produkti nav jātransportē.

Pārdošana tieši saimniecībā:

• pārdošana.

Cenas bieži tikai nedaudz atpaliek no cenām mazumtirdzniecībā, jo pircēji augstu vērtē iespēju pašiem izvēlēties produktu, kā arī pārliecību par produktu svaigumu.

Katrā nākamajā pārdošanas veidā samazinās iesaistīto dalībnieku skaits, bet tai pašā laikā palielinās ražotāja saņemtā pievienotā vērtība.

Gribu novēlēt veiksmi un izdošanos Latvijas zemniekam, bet pircējam lai izdodas atrast “savu” zemnieku, iegādājoties “īsto” preci!

Ekonomiskās attīstības palēninājuma rezultātā lielākā daļa tirgu ir lēni, un patērētāju pieprasījums ir samazinājies. Tirdzniecības apjomu samazinājumam ir vairāki cēloņi.

Lauksaimniecības pamatpreču tirgu palēninājums ir relatīvi īslaicīgs, potenciālajiem pircējiem atturoties izdarīt lielāka apjoma iepirkumus cerībā uz vēl izteiktāku cenu samazinājumu. Zināmā mērā arī nekustamo īpašumu tirgū situācija ir līdzīga, jo potenciālie pircēji cer uz turpmāku cenu samazinājumu, bet potenciālie pārdevēji atturas no īpašumu pārdošanas par viņiem jau tagad nepievilcīgi zemām cenām. Atbilstoši palēninās arī saistītie tirgi - nepalielinoties jauno mājokļu skaitam, nepalielinās arī būvniecības un apdares materiālu, mēbeļu un sadzīves tehnikas tirgi. Ierēdņu skaita un algu samazinājums izraisa valsts iestāžu tuvumā esošo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma samazinājumu. Ekonomikas krīze Rietumeiropas valstīs var samazināt viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas sektora ienākumus tūrisma sezonas laikā. Lielākajā daļa tirgu atsevišķos ekonomikas sektoros - mājokļi, automašīnas, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, apģērbi, pakalpojumi - krīzes periodā apgrozījums parasti samazinās. Tomēr Latvijas apmēram 1,500MLs lielais pārtikas tirgus sašaurināsies tikai nedaudz, jo pārtikas patēriņu nav iespējams atlikt uz potenciāli lielākas patērētāju pirktspējas periodiem. Palēninoties eksporta tirgiem, vietējā pārtikas tirgus ietilpības saglabāšana esošajā apmērā var palīdzēt vietējo lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju uzņēmējdarbības turpināšanai.

Iespējams, ka tādu patērētāju izvēli līdz šim noteicošo galveno faktoru nozīmīguma secība ķēdē garša, dabiskums, veselīgums un cena mainās, par noteicošo pārtikas izvēlē kļūstot cenai. Bez tam patēriņa struktūrā var palielināties lētāku un mazāk pārstrādātu produktu īpatsvars, jo pieaugot bezdarba līmenim, samazinās ienākumi, palielinoties maltīšu gatavošanai pieejamajam laikam. Tomēr pārējo trīs faktoru tradicionālā saistīšana ar produkta vietējo izcelsmi noteikti saglabāsies, tādējādi piegādātāju galvenais uzdevums ir nodrošināt vietējo produktu pieejamību par patērētājiem pieņemamām cenām. Importam priekšroka produkta izvēlē parasti tiek dota tikai jūtamas cenu starpības gadījumā. Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, palielinās nepieciešamība samazināt izdevumus. Ievērojama izdevumu daļa tiek tērēta transportam. Transporta izdevumu samazināšana var izraisīt pārtikas iepirkšanās biežuma samazināšanos. Īpaši tas attiecas uz mazāk nodrošināto iedzīvotāju slāni, kurā pārsvarā tiek izmatots sabiedriskais transports. Iespējams, ka iedzīvotāji dotu priekšroku vietējo lauksaimniecisko produktu iegādei tieši no ražotājiem savas dzīvesvietas tuvumā īpašās tirdzniecības vietās vai arī esošajos veikalos.

Preču, pakalpojumu un finansu plūsma visā pasaulē ir gandrīz apstājusies. Pirms pirkuma izdarīšanas tiek rūpīgi rēķināts ne tika katrs dolārs un lats, bet arī katrs cents un santīms. Tāpēc uz vēlāku laiku tiek atlikta jauna mūzikas centra un sezonas aktuālās krāsas kleitas pirkums. Bez tā var iztikt. Bez pārtikas nevar. Var mēģināt audzēt lokus uz palodzes un braukt pie radiem pēc kartupeļiem un kāpostiem. Bet uz veikalu pēc pārtikas vienalga būs jāiet. Būs jāpērk. Tātad vairāk kā vienu miljardu latu mēs maksāsim par pārtiku. Un šeit ir svarīgi katram Latvijas iedzīvotājam apzināties, ka, pērkot vietējo pārtiku, mēs atbalstam savu ekonomiku. Šī nauda paliek Latvijā. No tās var maksāt pensijas, māmiņu algas u.c. Katrs lats, ko samaksājam par importa pārtiku, pazūd no valsts. Šos pazudušos latus tad Latvijas valdība ir spiesta aizņemties, šoreiz par to jau maksājot procentus. Tāpēc šajā brīdī būtu nepieciešama spēcīga reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņa, kura aicinātu un skaidrotu iedzīvotājiem, kāpēc jāpērk vietējā pārtika. Ja apmēram 1/3 no 1,5 miljardiem ir importa pārtika, tad tie ir 500 miljoni!!! Katrs procents, ko atkarojam no importa, ir vairāki desmiti miljoni. Un šie desmiti un simti miljonu latu ir ļoti nepieciešami mūsu pašu zemniekiem, pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kokapstrādei, medicīnai un …

Mēs varam novēlēt veiksmi visiem Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos. Un mēs varam vēlēties, lai Latvijas iedzīvotāji tērē naudu nevis veido uzkrājumus. Bet realitāte var būt ne tik skaista. Tāpēc jārīkojas tur, kur rezultāts ir garantēts un salīdzinoši viegli sasniedzams. Pārtiku pirksim un ēdīsim. Vienmēr. 

P.S. Šie skaitļi ir mazumtirdzniecības cenās, tāpēc ražotāju cenās tie ir mazāki, bet vienalga ar deviņām nullēm rakstāmi.

Globālā ekonomikas krīze ietekmē arī lauksaimniecības pamatpreču un pārtikas produktu tirgus. Pieprasījums tradicionālajās importētājvalstīs ir lēns, un, ievērojami nesamazinoties pārstrādes apjomiem, lielāki produktu apjomi tiek piedāvāti pašmāju tirgos. Tomēr vietējais pieprasījums attīstītajās valstīs jau ilgākā laika periodā ir stabils, turpretī attīstības valstu pieprasījums svārstās atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa un produktu cenām. Eksporta stimulēšanas iespējas arī ir ierobežotas, samazinoties pieļaujamajiem subsidēšanas līmeņiem PTO ietvaros.

Latvijas pārtikas pārstrādes sektora kopējie realizācijas apjomi palielinās, pieaugot eksportam.

Vai pastāv vietējā tirgus paplašināšanas iespējas, eksporta apjomiem samazinoties?Pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņš ievērojami nemainās, un izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinās galvenokārt uz cenu pieauguma rēķina. Kopējais pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums sastāda apmēram 1.3-1.5 miljardus Ls. Joprojām vairāku produktu grupu patēriņā saglabājas augsts pašpatēriņa līmenis, īpaši lauku rajonos. Pašpatēriņš naudas izteiksmē sastāda apmēram 13% no kopējā pārtikas patēriņa jeb 160-200 miljonus Ls. Ņemot vērā, ka pašpatēriņu sastāda tikai vietējie produkti, ir skaidrs, ka pašpatēriņa samazināšana ir viens no veidiem, kā palielināt vietējā tirgus ietilpību. Tomēr šī gada sākumā notiekošās pārmaiņas norāda, ka pašpatēriņa samazināšanas iespējas ekonomiskās krīzes laikā ir ierobežotas. Augošais bezdarba līmenis samazinās iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to arī izdevumus patēriņam. Tādējādi pašpatēriņš var palielināties.Vairāku objektīvu iemeslu dēļ Latvija nekad nespēs sasniegt pilnīgu pašnodrošinājumu ar pārtikas produktiem un pārstrādes izejvielām. Šobrīd pašnodrošinājuma līmenis sastāda apmēram 68%. Tas nozīmē, ka pāri par 30% pārstrādes izejvielu un pārtikas produktu tiek importēti.

Kādas ir iespējas mazināt atkarību no importa, palielinot attiecīgo produktu vietējo piedāvājumu?

Vairākās produktu grupās atkarību no importa samazināt nav iespējams (stimulanti, eļļas augi un augu eļļas, rieksti, garšvielas, cukurs), jo vietējais piedāvājums vai nu nepastāv, vai arī ir nepietiekams. Turklāt pastāv spēcīga multinacionālo kompāniju klātbūtne bezalkoholisko dzērienu un miltu, šokolādes un cukura konditorejas sektoros. Augļu un dārzeņu imports pēdējo gadu laikā stabilizējies, iedzīvotājiem pierodot pie vienmērīga piedāvājuma visā gada garumā. Turpretī vietējās gaļas piedāvājuma palielinājums par konkurētspējīgām cenām ļautu samazināt dzīvu cūku, cūkgaļas, liellopu gaļas un vistu gaļas importu, kura kopvērtība sastāda apmēram 60-70MLs. Importa gaļas pārstrādes produktu izkonkurēšana ļautu iegūt vēl apmēram 15MLs. Siera un raudzētu piena produktu importa vērtība sasniedz apmēram 25MLs. Šo produktu vērtība importa cenās pārsniedz 100MLs, bet mazumtirdzniecības apgrozījumā vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

 Importa atkarības mazināšana šobrīd ir vienīgais risinājums vietējā tirgus ietilpības palielināšanai.  

Latvijas ekonomikas norises šobrīd atbilst globālajai attīstībai. Nepastāv tieši draudi banku sistēmas stabilitātei, tomēr ekonomikas izaugsme palēninās. Kompāniju aktīvu vērtība ir zemāka, un, samazinoties kreditēšanas iespējām, investoru aktivitāte ir lēna, bet patērētāji samazina tēriņus. Mazumtirdzniecības apgrozījums 3.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājies par 10%. Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma samazinājums ir gandrīz tikpat ievērojams. Turpretī pārtikas pārstrādes ražošanas apjomi nesamazinās. Ņemot vērā globālo krīzi, turpmākajā periodā iespējas kompensēt pašmāju pieprasījuma samazinājumu ar eksporta pieaugumu būs ierobežotas. Tādējādi saglabājas samērā ilgstošas recesijas draudi ar relatīvi nelielu, stagnējošu pieprasījumu. Pašmāju pieprasījums var atjaunoties vai speciāli stimulējot vietējo produktu pieprasījumu. 

Pieprasījuma samazinājums ierobežos inflāciju, un pārtikas produktu cenas sāks samazināties. 

Nav piepildījušās vēl pirms pāris mēnešiem autoritatīvu Starptautisko organizāciju izteiktās prognozes par to, ka pārtikas pamatpreču cenas nekritīsies līdz tādam līmenim, kāds bija pirms vairākiem gadiem. 

  Sojas eļļa salīdzinājumā ar 2004.gada sākumu ir tikai par 5% dārgāka. Līdzīgs cenu līmenis bija 2006.gadā. Arī sojas pupu cenas atbilst 2004.gada līmenim. Kukurūzas cenas ir augstas, tomēr iepriekšējo divu gadu laikā atsevišķos periodos cenas ir bijušas vēl augstākas. Rapša spraukumi pirms četriem gadiem bija pusotru reizi dārgāki. Lopbarības kviešu cenas 2003.gada beigās bija augstākas. Palmu eļļas cenas kritušās līdz 2003.gada beigu līmenim. Līdzīgs sojas spraukumu cenu līmenis bija 2004.gada sākumā. Saulespuķu eļļas cenas tikai nedaudz pārsniedz 2004.gada līmeni. Piena produktu cenas pēc maksimālo līmeņu sasniegšanas samazinājušās. Piena pulveru cenas ir pat gandrīz divas reizes zemākas.  

Tomēr vairāku pamatpreču cenas ir augstas, un, iespējams, šo produktu cenu līmenis saglabāsies. Kafijas cenas divas reizes pārsniedz iepriekšējo gadu caurmēru. Rapša eļļa arī ir divas reizes dārgāka. Kvalitatīvu pārtikas kviešu cenas pusotru reizi pārsniedz pēdējo gadu caurmēru, tomēr galvenais augstā cenu līmeņa cēlonis ir zemais pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars pasaules kopražā. Piena produktu pasaules cen turpmāku samazinājumu ierobežos augstās iepirkuma cenas, kuras par apmēram 30% pārsniedz iepriekšē gada līmeni.

 Iespējamā cenu attīstība galvenajās produktu grupās:     

• Graudu pārstrādes produkti

Maizes un makaronu cenas būs stabilas, jo pagaidām saglabājas samērā augsts pārtikas kvalitātes graudu un miltu cenu līmenis. 

•     Gaļa

Gaļas cenas nepalielināsies, jo relatīvi lētu un savstarpējami aizstājamu lopbarības sastāvdaļu piedāvājums ir pietiekami plašs.

• Piens

Cenu līmenis var pazemināties sakarā ar palielinātu piedāvājumu ES iekšienē, samazinoties eksporta iespējām.  

• Konditoreja un bezalkoholiskie dzērieni   

Cenas var nedaudz pazemināties, jo nemainoties pamatizejvielu cenām (kakao, cukurs), samazināsies eksporta pieprasījums     

Raksts “Latvijas Avīzē” 18.septembrī 

“Ja valsts turpinās neplānot, ko, kur un cik daudz stādīt, kartupeļu nozare var arī iznīkt” 

Kartupeļu nozare noteikti iznīks. Un valsts tur nekādi nebūs vainojama, lai gan ministrijas virzienā tiks raidīti daudzi pārmetumi. Kartupeļu “stādīšana” ir pašu stādītāju brīva izvēle. Izaudzēto kartupeļu pārdošana un/vai pārstrāde jau ir bizness. Un liekas, ka lielai daļai audzētāju gribētos, lai šī biznesa riskus uzņemas kāds cits, vislabāk jau valsts. Turpretī Eiropas valstīs kartupeļu audzēšana, pārstrāde un realizācija neiznīks. Jo pastāv ļoti ienesīgs un augošs tirgus - Latvijas saldēto kartupeļu tirgus. Jebkurā caurmēra “RIMI” lielveikalā iespējams iegādāties vismaz septiņu !!! piegādātāju saldētos kartupeļus. Turklāt katrs no šiem piegādātājiem piedāvā vismaz 4-5 dažādu nosaukumu produktus. Un cenas nav zemākas par 1Ls/kg. Tas nozīmē, ka kādā no Eiropas Savienības valstīm iespējams kartupeļus izaudzēt, novākt, sašķirot, nomazgāt, sagriezt, izžāvēt, sasaldēt, iefasēt, attransportēt uz Latviju ar refrižeratoru vismaz 600km attālumā.

Bet Latvijā tādas “augstās” tehnoloģijas laikam nav pieejamas. 

“Lielajos veikalu tīklos Latvijas kartupeļu audzētāji, pat apvienojušies kooperatīvos, iespraukties nevarot. Tur priekšā - importētie tupeņi”

 Tai pašā “RIMI” veikalā “iespraukušies” Z/S “Galiņi” fasētie kartupeļi. Pieejami arī vietējie nefasēti kartupeļi. Importa tupeņu “priekšā” nav vispār. 

“Latviešiem nav, kur realizēt izaudzētos kartupeļus, bet kaimiņiem igauņiem šogad teju vispār nav ko pārdot” 

Ja nav tad drīz būs. Un noteikti tie būs Polijas kartupeļi, jo tur negaidīs pamudinājumus no valsts. 

 Varbūt situācija konservētu dārzeņu sektorā ir atšķirīga?Papētīsim tā paša lielveikala piedāvājumu. Marinēti gurķi “Ungāru gaumē”, KOK grupa. Ražoti INDIJĀ!!!. Nevis gurķi, bet gatavais produkts tiek importēts no trešās valsts, maksājot ievedmuitu. Marinēti šampinjoni “Abava” - visas sēnītes mazas, vienādas. Nu, ar tādu nosaukumu produktam var būt tikai vietēja izcelsme. Tomēr nē - ražoti ĶĪNĀ!!! Vai pieejama vēl kāda eksotika? Izrādās, arī  pipargurķīši “ar rūpību un gādību” ražoti TURCIJĀ. Ražots VSR - droši vien zem šī saīsinājuma slēpjas tāda eksotika kā Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Taisnības labad jāsaka, ka lielākā daļa šīs kategorijas produktu ar latviskiem nosaukumiem ražoti “ES valstī”, konkrētu valsti nenorādot, lai neaizbaidītu pircēju, skaidri rakstot POLIJA.Tomēr situācija konservētu augļu un džemu sektorā ir atšķirīga. Jo “latviskie” produkti tiek lielākoties ražoti uz vietas. Jā, tikai gandrīz pilnībā no importētiem augļiem un ogām. 

 Pastāv objektīvi iemesli Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādes sektora izejvielu nodrošinājuma atkarībai no importa. Āzijas valstīs konservējamo dārzeņu ražošanas izmaksas ir ļoti zemas, un labvēlīgais klimats dod iespēju iegūt vairākas ražas gadā. Relatīvi neilgais uzglabāšanas laiks un transportēšanas izmaksas ir galvenie cēloņi dārzeņu pārstrādei uz vietas ražotājvalstīs. Ja nepārstrādātus augļus un ogas turpmākai pārstrādei atmaksājas eksportēt saldētā veidā relatīvi lielos attālumos, tad dārzeņi pārstrādei jāpiegādā svaigā veidā. Tāpēc gatavu konservu imports no trešajām valstīm ir finansiāli izdevīgāks. Lai nodrošinātu ritmiskas un pietiekami liela apjoma pārstrādes produktu piegādes lielveikalu tīkliem visa gada garumā, vietējais piedāvājums gan apjomu, gan sortimenta ziņā vienmēr būs nepietiekams. Arī pircējam tik vajadzīgos “lētos” konservētos gurķus vedīsim no citām valstīm, bet pašu saražotais būs tikai luksuss prece. 

Turpretī kartupeļu sektorā situācija ir atšķirīga, un vietējo ražotāju investīcijas saldētu un/vai kaltētu kartupeļu produktu ražošanā atmaksātos relatīvi īsā laika periodā. Turklāt šādu investīciju veikšanai izveidots ražotāju kooperatīvs varētu saņemt valsts atbalstu. 

Situācija pasaules lauksaimniecības pamatpreču tirgos

Straujais pamatpreču cenu kāpums ietekmē arī globālo tirdzniecību, un pēc iepriekšējā gada pasaules importa kopvērtības rekordlīmeņa sasniegšanas 2008.gadā imports palielināsies vēl par 25%, pārsniedzot vienu triljonu US$. Pārtiku vairs nav ierindojama lēto preču kategorijā.

Graudaugi

Kviešu piedāvājums palielināsies straujāk par kopējo izlietojumu, tādējādi krājumu līmenis ievērojami palielināsies. Cenas nedaudz samazināsies, un, ņemot vērā lopbarības graudu un eļļas kultūru augstās cenas, palielināsies kviešu izlietojums lopbarībā.

Rupjo graudu piedāvājums palielināsies tikai nedaudz. Ārējā tirdzniecība ievērojami samazināsies, attiecīgi palielinoties tradicionālo eksportētājvalstu biodegvielas sektoru pieprasījumam. Cenas nedaudz palielināsies.

Eļļas kultūras

Eļļu piedāvājums nedaudz palielināsies, turpretī eļļas spraukumu piedāvājums samazināsies. Tādējādi kopējais piedāvājums būs nepietiekams, un iztrūkstošie apjomi tiks segti no krājumiem. Augstais cenu līmenis saglabāsies.

Piena produkti

Visu galveno piena pamatproduktu piedāvājums nedaudz palielināsies atbilstoši piena izejvielas ražošanas palielinājumam. Ārējā tirdzniecība samazināsies, pieaugot vietējam patēriņam gan eksportētājvalstīs, gan arī tradicionālajās importētājvalstīs sakarā ar valsts politikas pasākumiem importa mazināšanai. Cenu augstais līmenis saglabāsies.

Gaļas produkti

Visu galveno gaļas veidu piedāvājums palielināsies, izteiktāk pieaugot putnu gaļas ražošanai. Ārējās tirdzniecības palielinājums būs straujāks, palielinoties putnu gaļas un cūkgaļas apjomiem, kuri galvenokārt nodrošinās pieprasījuma palielinājumu attīstības valstīs. Cenu pieaugums būs mērens un nesasniegs lopbarības cenu pieauguma līmeni.

Cukurs

Piedāvājums palielināsies un sasniegs vēsturisko rekordlīmeni. Samazinoties ārējai tirdzniecībai, ievērojami palielināsies krājumi. Izlietojuma pieaugums tikai nedaudz pārsniegs ražošanas palielinājumu. Cenas samazināsies.

Pēdējo gadu laikā labas kartupeļu ražas gadījumā ražotājiem parādās vienas un tās pašas problēmas:

1. Lieli krājumu pārpalikumi sakarā ar iepriekšējā gada labo ražu
2. Pretēji prognozēm maizes patēriņa samazinājums sakarā ar cenu celšanos nav rezultējies kartupeļu patēriņa palielinājumā
3. Sūdzības par “nezināmas” izcelsmes lētu kartupeļu plašo piedāvājumu tirgos
4. Sēklas kartupeļu tirgus sašaurināšanās
5. Pārstrādes uzņēmumu kvalitātes prasību paaugstināšanās
6. Darbaspēka resursu problēmas ražas novākšanas periodā
7. Transportēšanas sadārdzināšanās
8. Zemais ražotāju cenu līmenis

Komentārs par problēmām

1. Līdzīgi pārējiem dārzeņu tirgiem arī kartupeļu tirgū pastāv sezonāls cikliskums, un pēc labas ražas gadiem ar zemākām cenām seko platību samazinājums, apjomi samazinās, un cenas paaugstinās. ASV, Beļģijā un Holandē 60-80% kartupeļu tiek pārstrādāti, tāpēc atkarība no laika apstākļiem un piedāvājuma apjoma ir niecīga. Latvijā pārstrādā tikai 3% no ražas kopapjoma
2. Pretēji prognozēm korelācija starp kartupeļu un maizes patēriņu nav izteikta
3. Arī citu dārzeņu veidu ražotāji bieži mēdz sūdzēties par lētu “nezināmas” izcelsmes produktu spiedienu tirgū. Zināmā mērā šāda maldīga uzskata cēlonis ir brīva preču kustība ES iekšienē. Latvijas tirgū pieejamie Austrijas Dienvidtiroles reģiona āboli tiek importēti no Holandes, kur nonāk liela daļa eksportam paredzēto Francijas, Vācijas, Austrijas un Beniluksa valstu augļu un dārzeņu, zaudējot savu nacionālo identitāti. Lielākā banānu piegādātāja Latvijai ir Lietuva. Iespēja, ka notiek tāda grūti pārvadājama un lēta produkta kā kartupeļi nelegāla ievešana ar augstu risku, ir maz ticama
4. Sēklas kartupeļu tirgus, nenotiekot regulāram eksportam, precīzi atbilst kartupeļu ražošanas tendencēm, tādējādi arī sēklas kartupeļu tirgus sašaurināsies
5. Pārstrādes uzņēmumu kvalitātes prasību paaugstināšanos diktē konkurences saasināšanās gatavo pārtikas produktu tirgos
6. Nākotnē lētu un pietiekami kvalificētu darbaspēka resursu īslaicīga pieejamība samazināsies
7. Transporta izmaksas turpinās palielināties
8. Ražotāju cenu līmenis pilnībā būs atkarīgs no piedāvājuma kopējā apjoma un kvalitātes. Tomēr 2008.gada sākumā ražotāju cenas nav zemākas par 0.10Ls/kg, tādējādi cenu līmenis kopš 2004.gada palielinājies par apmēram 40%. Turklāt Latvijas vidējās ražas 15t/ha līmenī ievērojami atpaliek no Vācijas, Francijas, Holandes un Beļģijas 40/t/ha caurmēra. Zemākas vidējās ražas ir tikai Krievijā un Rumānijā. Tādējādi arī izmaksas pārsniedz Eiropas caurmēru

Iespējamā attīstība
Kartupeļu čipsu tirgus ietilpība ir apmēram 15MLs. Pusfabrikātu un saldētu kartupeļu tirgus ietilpība ir 7-10MLs. Kopējā kartupeļu pārstrādes produktu tirgus ietilpība ir 20-25MLs. Kartupeļu tirgus ietilpība, ņemot vērā augsto pašpatēriņa līmeni, ir 25MLs
Kartupeļu tirgus sašaurinās, bet pārstrādes produktu tirgus pieaug. Neskaitot “Ādažu” čipsus, lielāko daļu no pārstrādes produktu tirgus sedz imports no Polijas un Lietuvas.
Kāpēc vismaz 15 gadu periodā nekas netiek darīts, lai “paņemtu” šo tirgu vai vismaz daļu no tā? Vai kartupeļu šķirošana, mazgāšana, mizošana, šķērēšana, saldēšana, fasēšana, pārvadāšana ir nepieejama augstā tehnoloģija, kuru spējuši realizēt tik pāris uzņēmēju Latvijā?

Gaļas ražošanas nozarē Latvijā nozīmīgu lomu ieņem putnu gaļa. Putnu gaļas nozarē vislielākais īpatsvars ir vistas gaļai, nelielu daļu veido eksotisko putnu gaļas ieguve (strausi, fazāni, paipalas) un zosu gaļa. Pateicoties informācijas pieejamībai un iedzīvotāju rūpēm par veselīgu uzturu, putnu gaļas patēriņam valstī ir tendence palielināties katru gadu. Tomēr varētu vēlēties lielāku vietējo ražojumu īpatsvaru tirgū. Pašreiz galvenais cēlonis, kas ierobežo strauju pieprasījuma palielināšanos ir produkta cena, kura pieauga uz graudu cenas palielināšanās rēķina.

Vairāk nekā pusi no ražošanas izmaksām veido barība, kura savukārt 60-75% sastāv no graudiem. Otru lielāko izmaksu grupu veido elektrība, kuras cena arī pastāvīgi pieaug. Ko darīt, lai pašreizējā situācijā, kad vērojams izmaksu sadārdzinājums abās iepriekš minētajās grupās, gan ražotājs, gan patērētājs būtu apmierināti? Vai ražotāju ieteikumi situācijas stabilizēšanai iztur kritiku?

Pirmkārt, ja ražotājs vēlētos saņemt dotācijas graudu iepirkumiem, tad jāsaprot, ka jebkura valsts dotācija ir iejaukšanās dabiskajos tirgus procesos un izjauc līdzsvaru. Tirgus pats sevi regulē, un liela iejaukšanās var radīt citas problēmas. Varētu runāt par īslaicīgu atbalstu nozarei, kamēr tā pielāgojas jaunajiem apstākļiem, jo straujo graudu cenu kāpumu neviens nebija paredzējis un tas netika ierēķināts, piemēram, ņemot kredītus bankā.

Otrkārt, PVN likmes samazināšana pārtikas produktiem tikai īslaicīgi dotu labumu ražotājiem un patērētājiem. Ilglaicīgā periodā šāds solis nav risinājums. Jebkurā gadījumā patērētāju ieguvums nebūtu tik liels kā procentu samazinājums. Mēs nevaram cerēt, ka, ja procentu likme pārtikas produktiem samazinātos līdz 5% vai 9%, tad arī cena samazinātos attiecīgi par 13% vai 9%.

Ja ražotājiem neizdosies samazināt ražošanas izmaksas, tas novedīs pie jauna cenu kāpuma. Vai pircēju ienākumu pieaugums būs adekvāts izmaksu pieaugumam? Ja nē, vai tās ietekmēs vietējos putnu gaļas ražošanas nozares pārstāvjus?

Jau šobrīd ir vērojama tendence, ka patērētāji pārdomā, ko likt savā pārtikas grozā. Cena ir viens no svarīgākajiem faktoriem izvēles noteikšanā. Cilvēki centīsies izvēlēties lētākus pārtikas produktus. Ražotājam jāmēģina pielāgoties jaunajai situācijai un diferencēt savu ražojumu cenu, tādā veidā nesamazinot jau esošo produktu kvalitāti un cenu, bet piedāvājot tirgū jaunus un lētākus produktus.

Putnu gaļas patēriņu ļoti ietekmē ar nozari un pat ar cenu nesaistīti faktori. Piemēram, mode (veģetārisms), slimību uzliesmojumi citās dzīvnieku grupās (cūku mēris, „trako govju” slimība, putnu gripa). Tomēr par labu Latvijas ražotājiem runā SKDS veiktais pētījums, kurā secināja, ka ¾ Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai produkts būtu ražots/audzēts Latvijā. Visā pasaulē cilvēki grib iegādāties vietējo produkciju. Kvalitatīvai, Latvijā ražotai putnu gaļai pieprasījums būs. Novēlu mūsu ražotājiem izglītotu un pirktspējīgu patērētāju! Tieši tādēļ nākotnē jāpievērš uzmanība patērētāju izglītošanai par veselīgu uzturu un tā nozīmi.