Pārtikas piegādes ķēde sevī ietver vairākus lauksaimniecības preču ražošanas, uzglabāšanas, kvalitātes nodrošināšanas, pārstrādes un izplatīšanas posmus no “lauka” līdz gala patērētājam. Plašākā nozīmē pārtikas ķēde nozīmē kāda reģiona apgādi ar visiem nepieciešamajiem pārtikas produktiem. Šaurākā nozīmē var izdalīt atsevišķas vienas produktu grupas pārtikas ķēdes - piens, gaļa, graudu produkti, zivis u.c. Globālajā tirgū pastiprinās vertikālā integrācija pārtikas piegādes ķēžu iekšienē, lielajām multinacionālajām kompānijām palielinot līdzdalību katrā no ķēdes posmiem. Latvijā vēsturiski pārtikas piegādes ķēdes jēdziens netiek plaši lietots, un katrs no ķēdes posmiem tiek aplūkots lielā mērā izolēti no pārējiem posmiem. Biznesa vienības katrā horizontālajā līmenī darbojas atsevišķi, un pastāv zināms antagonisms starp līmeņiem, kurš izpaužas galvenokārt kā tirgus spēka izmantošana cenu noteikšanā. Turpretī Rietumeiropā un ASV ķēdes ir integrētākas, un katra līmeņa dalībnieki apzinās, ka viņu biznesa veiksme lielā mērā ir atkarīga no saistīto līmeņu biznesa partneriem. Šādu atšķirību pastāvēšanas galvenais cēlonis ir lauksaimnieciskās ražošanas un pārtikas pārstrādes uzņēmumu īpašuma veida struktūra. Tādu lielu pārstrādes uzņēmumu kā Skandināvijas “Arla”, ASV “Land-o-Lakes”, “Sunkist” īpašnieki ir izejvielu piegādātāji - piena un citrusaugļu ražotāji, kuri ir apvienoti kooperatīvos. Gan ASV, gan Rietumeiropā līdzīgi Latvijai, komerclikumos paredzētais kooperatīva dibināšanas mērķis ir kooperatīva dalībnieku peļņas palielināšana. Turpretī Latvijā pēc pārtikas pārstrādes uzņēmumu privatizācijas uzņēmumos daļas jau ilgāku laiku pārsvarā pieder personām, kuras nav saistītas ar lauksaimniecisko ražošanu. Cenas diktē nevis piegādātājs, bet pircējs. Tas atspoguļojas arī definīcijās - pasaulē pārsvarā izmanto jēdzienu “ražotāju cenas”, tādējādi netieši norādot, ka cenu diktē pārdevējs. Turpretī Latvijā ir “iepirkuma cenas”, kura diktē iepircējs - pārstrādes uzņēmums. Tikai pēdējo gadu laikā sāk veidoties ražotāju kooperatīvu īpašumā esoši pārstrādes uzņēmumi, piemēram, piena nozarē. Ja cūkkopības nozarē cūku audzētāju īpašumā atrastos kautuves un pārstrādes uzņēmumi, krīze gaļas nozarē būtu daudz mazāk izteikta. Pēc globālās galveno lauksaimniecības pamatpreču cenu nominālās stagnācijas un pat samazinājuma reālajā izteiksmē gandrīz desmit gadu periodā, šogad lauksaimniecības pamatpreču pasaules cenas ievērojami palielinājušās. Lai gan kā galvenie palielinājuma iemesli tiek minēti Austrumāzijas pieprasījuma pieaugums, dažu pamatpreču deficīts, kā arī pastāvīgais naftas cenu palielinājums, liela nozīme ir arī nopietniem draudiem, ka liela daļa lauksaimniecisko ražotāju pārtrauks savu darbību zemās rentabilitātes dēļ. Tādējādi pārstrādātāji daļu no saviem ievērojami pieaugušajiem ieņēmumiem novirza ražotāju cenu palielināšanai, lai saglabātu izejvielu bāzi nākotnē. Pārstrādes sektorā pieaug cenu konkurence, un mazāko uzņēmumu eksistence ir apdraudēta. Piena sektora sadrumstalotība ir galvenais šīs nozares zemās konkurētspējas cēlonis salīdzinājumā ar Lietuvu, un runas par Latvijas piena izejvielas augstāku kvalitāti ir nepamatotas.