Vispārējā situācija
Situācija pārtikas piegādes ķēdē tuvākajā laikā var mainīties vienīgi tādā gadījumā, ja strauji krītas patērētāju pieprasījums pirktspējas samazinājuma ietekmē. Līdz šim izmaksu palielinājumu pārtikas ķēdes posmos pilnā mērā sedza patērētāji. Grafiski attēlojot, galveno pārtikas produktu sektoros pārstrādātāju realizācijas cenu un mazumtirdzniecības cenu līknes attīstās gandrīz identiski, nesamazinoties piecenojumam. Patērētāji augstākas pārtikas produktu cenas sedz ar lielāku daļu no saviem pastāvīgi augošajiem ienākumiem, un patēriņa apjoms svara izteiksmē nesamazinās.
Gaļa
Gaļas izejvielas ražošanas apjomi tuvāko gadu laikā nemainīsies vairāku iemeslu dēļ. Latvijas liellopu ganāmpulka struktūra joprojām lielā mērā ir balstīta uz piena lopkopību, un gaļas pārstrādē pārsvarā nonāk “pārpalikumi”. Piena lopkopību, savukārt, ierobežo ES piena kvotas. Pastāvīgi pieaugot koncentrācijai piena ražošanā, samazinās lopu skaits, palielinoties vidējam izslaukumam no govs. Tādējādi arī gaļas nozarei piedāvājamo liellopu apjoms nedaudz samazinās. Liellopu gaļas pieprasījums pastāvīgi samazinās, un iedzīvotāju patēriņš pēdējo gadu laikā samazinājies divarpus reizes. Tādējādi arī potenciālajiem gaļas liellopu ražotājiem nav spēcīgu impulsu paplašināt ražošanu. Arī liellopu gaļas eksporta iespējas ir ierobežotas sakarā ar nelielo kvalitatīva eksporta piedāvājuma apjomu. Cūkgaļas ražošanas apjomi pēdējo gadu laikā ir stabili. Tomēr nozarē koncentrācijas līmenis ir nepietiekams, lai piedāvājums cenu ziņā būtu konkurētspējīgas ar ES valstu importu. Putnu gaļas sektorā koncentrācijas līmenis ir augsts, tomēr lielais graudu īpatsvars lopbarībā šī gaļas veida ražošanas izmaksas palielinās visizteiktāk. Tādējādi patērētāju pieprasījums var samazināties, palielinoties cenām. Gaļas un gaļas pārstrādes produktu cenas salīdzinājumā ar citiem nozīmīgākajiem produktiem pēdējo gadu laikā palielinājušās mazāk izteikti. Turpmākajā periodā patēriņa cenu palielinājums ir neizbēgams. Tomēr, ņemot vērā pieprasījuma īpatnības, desu un citu pārstrādes produktu īpatsvaram ievērojami pārsniedzot svaigas gaļas īpatsvaru, pārstrādes produktos palielināsies proteīna gaļas aizstājēju izlietojums, mazinot cenu palielinājuma ietekmi.
Piens
Piena ražošanu ierobežo ES kvotas. Tuvākajā nākotnē piena izejvielas deficīts saglabāsies. Nepalielinoties koncentrācijai pārstrādē, Latvijas pārstrādātāju konkurētspēja Baltijas un eksporta tirgos turpinās samazināties. Situācija varētu uzlaboties, ja, līdzīgi Rietumeiropas valstīm, daļa no ievērojami pieaugušajiem pārstrādes ienākumiem no eksporta tiktu novirzīta izejvielu bāzes saglabāšanai, savlaicīgi maksājot piegādātājiem augstākas iepirkuma cenas. Tādējādi samazinātos piena izejvielas eksports.
Zivis
Zivju pārstrādes sektorā saglabāsies Krievijas eksporta tirgus sašaurinājuma ietekme. Konservētu brētliņu un šprotu eksports nepalielināsies, jo pēdējo gadu laikā vērojamā eksporta tirgu diversifikācijas tendence, lielākiem apjomiem nonākot pārējo NVS valstu, Centrāleiropas un ASV tirgos, palēninājusies. Eksporta palielinājums iespējams, vienīgi reaģējot uz izmaiņām Krievijas tirgū, kurā patērētāji aizvien vairāk pieprasa zivju pārstrādes produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tomēr šādu produktu ražošanu ierobežo kvalitatīvu vietējo izejvielu trūkums.
Graudi
Pēdējo gadu laikā Latvijas graudu ražošanas apjomi ir bijuši nestabili, galvenokārt laika apstākļu ietekmē. Graudu deficīts nav bijis vērojams, un pastāvīgi saglabājušās labas ražas pārpalikumu eksporta iespējas. Cenas graudu tirgū zināmā mērā izlīdzinājušās ar pasaules cenām, ņemot vērā šķirņu un kvalitātes atšķirības. Sezonās ar lielākiem ražošanas apjomiem iespējamo cenu samazinājumu ierobežo liela apjoma eksports. No otras puses, neliela deficīta gados, iespējamo cenu palielinājumu ierobežo labas lēta importa iespējas. Graudu cenu kāpums pasaules tirgū iespaido galvenokārt situāciju lopkopībā, atbilstoši graudu īpatsvaram katra segmenta lopbarības raciona sastāvā palielinoties lopbarības izmaksām. Maizes sektorā graudu cenu kāpuma ietekme ir mazāk izteikta, jo graudu īpatsvars maizes ražošanas izmaksās nav tik izteikts. Graudu cenu kāpumam lielāka ietekme ir uz graudu produktu un makaronu cenām.
14 komentāri
-
būtu jau ļoti jauki, ja būtu aŗī kaut kāda prognoze, par cik procentiem, tad palielināsies tās cenas
autors: ss 13 Decembris, 2007, 22:23
-
“Maizes sektorā graudu cenu kāpuma ietekme ir mazāk izteikta, jo graudu īpatsvars maizes ražošanas izmaksās nav tik izteikts.”
Labs! Tad sanāk, ka nesenais ~80% baltmaizes cenas palielinājums, kas publiski tika pasniegts kā dārgo graudu un miltu dēļ ir vienkārši vēlme pajādelēt uz “inflācija == papildus peļņa” zirga?autors: Jānis 14 Decembris, 2007, 04:21
-
Drīz jau nebūs pārtikas: “pārstrādes produktos palielināsies proteīna gaļas aizstājēju izlietojums”, parādās siera produkts, tauku maisījumi etc., ēdīsim soju, palmu eļļu …
autors: modza 14 Decembris, 2007, 10:19
-
par pienu - visai “maiga” prognoze!!!
autors: Mārtiņš Cimermanis 7 Janvāris, 2008, 09:21
-
Kāpēc graudu cena neietekmē maizes cenu, bet ietekmē makaronu cenu?
Runājot par zivīm - mums nepietiek kvalitatīva vietējā izejviela, bet tāpēc taču pastāv iespēja iepirkt kvalitatīvu izejvielu.autors: Inga 7 Janvāris, 2008, 16:13
-
Jau ilgāku laiku visa pārtikas ķēde jādelē nevis uz inflācijas/papildus peļņas zirga, bet gan uz patērētāju kamiešiem. Maize un graudu produkti cenu ziņā mazumtirdzniecībā tradicionāli tiek tirgoti ar visaugstāko piecenojumu, kurš pārsniedz 45% caurmēra piecenojumu. Gan piegādātājiem, gan tirgotājiem pastāv iespēja cenas nepalielināt tik lielā mērā. Tomēr Latvijas tirgū cenu attīstība līdz šim ir norisinājusies pēc scenārija - paaugstināsim cenas, ja pārdošanas apjomi nesamazināsies, tad viss kārtībā, ejam pa spirāli uz augšu. Patērētāji arī ir izglītoti, saprot, ka izejvielu cenas paaugstinās, visam ir objektīvi iemesli. Turklāt vidējās bruto darba algas pieaugums nav apstājies.
autors: Jānim 8 Janvāris, 2008, 14:20
-
Pārtikas pārstrādes produktu sastāvā dažādu piedevu un aizstājēju īpatsvars pastāvīgi palielinās. Uz to netieši arī norāda Latvijas importa struktūra, kurā pieaug sojas un citu olbaltumvielu produktu imports, kuri tālāk tiek izmantoti pārtikas ražošanā. Daļēji šis process tiek “pabīdīts” zem “augstākas pievienotās vērtības” jēdziena. Tomēr nav skaidrs, kāpēc šādu produktu īpatsvaram mazumtirdzniecībā pastāvīgi nebūtu jāpalielinās, ja nepastāv patērētāju pretestība šādam procesam. Tāds produkts kā saldējums jau ilgstoši ir “mākslīgs”, bet nav dzirdētas patērētāju vēlmes pēc saldējuma, kurš būtu ražots no svaiga krējuma. Mazumtirgotāji vislabāk pārzina patērētāju pieprasījumu, un neviens nemēģinās tirgot “neejošas” preces. Vislabāk patērētāju attieksme izpaužas pie lielveikalu gaļas stendiem, kur ar lielu interesi tiek pētīti pārstrādes produkti ar 30% gaļas īpatsvaru, bet svaigas gaļas pārdevēji garlaikojas.
autors: Modzam 8 Janvāris, 2008, 14:23
-
Precīzas cenu prognozes 2008.gadam pasaulē vēl nav mēģinājušas un arī nemēģinās sniegt nedz valstiskās, nedz biznesa organizācijas. Sistēmā šobrīd pastāv pārāk daudz procesu un parametru, kuru turpmākā attīstība pat tuvākā pusgada laikā ir neskaidra.
Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības sektors jau pietiekami ilgā laika periodā nav izolēts. Būtībā tas jāuzlūko kā ES valstu pārtikas mazumtirdzniecības sistēmas sastāvdaļa, un to ietekmē pasaules pārtikas tirgus tendences.
Rietumeiropas pārtikas mazumtirdzniecības tīklu galvenā problēma 2008.gadā būs produktu pārdošanas cenu politika. Lielākajā daļā Rietumeiropas valstu patērētāju pirktspēja nemainās, un izmaksu palielinājuma pārvirzīšana uz patērētājiem ir maz iespējama.
Krievijas un Francijas valdības tai pašā laikā oficiāli atbalsta zemu cenu saglabāšanu mazumtirdzniecībā, zināmā mērā ierobežojot brīvo tirgu.
Turpretī tirgi ārpus Eiropas dinamiski attīstās, un patērētāju pieprasījums palielinās, neraugoties uz cenu kāpumu. Tomēr augstas peļņas iespējas šajos tirgos saistās arī ar paaugstinātu risku un ievērojama kapitāla ieguldīšanas nepieciešamību.
Daudzi Eiropas pārstrādes uzņēmumi fokusējas uz šiem straujas attīstības tirgiem.
Rietumeiropā cenas “zīmola” pārtikas produktiem palielinās kopš 2007.gada aprīļa. Tomēr tiek prognozēts, ka vēl ievērojamāks cenu palielinājums sagaidāms 2008.gadā.
Būtībā gandrīz visus uzņēmumus ietekmē augstās naftas un citu pamatpreču cenas. Lopbarības izmaksu kāpums palielina lopkopības produkcijas cenas
Mazumtirgotāju dilemma - palielināt mazumtirdzniecības cenas, vai arī samazināt produktu piecenojumu. Anglijas Asda supermārketu tīkla politika ir pēc iespējas zemas patēriņa cenas, tādējādi lielu daļu izmaksu pieauguma nāksies segt, samazinot piecenojumu. Vācijas Metro tīkls pārtraucis Kellog’s produktu tirdzniecību, jo nepiekrīt augstākām produkta cenām.
Kopumā cenas Latvijā pieaugs atbilstoši patērētāju pirktspējas pieaugumam, ja tas būs straujāks par inflācijas pieaugumu.
Ja pirktspējas pieaugums sāks palēnināties, saasināsies piegādātāju un mazumtirgotāju “cenu” cīņas.
Ja pirktspēja samazināsies, tad neatkarīgi no cenām patēriņš samazināsies, un mazumtirgotājiem būs jārisina dilemma.autors: to ss 8 Janvāris, 2008, 14:28
-
Graudu cena ietekmē miltu cenu. Miltu īpatsvars maizes izmaksās nepārsniedz 40%. Mūsu laikos pat mazāk. Makaronus taisa no cietajiem kviešiem. Tie šobrīd ir mērens deficīts pasaulē. Latvijā tādi neaug. Makaronos cieto kviešu miltu īpatsvars izmaksās ir 80%.
Iepērkot kvalitatīvu izejvielu, jāražo tikpat kvalitatīvs produkts. Lai varētu dārgi pārdot un lai dārgu produktu palaistu tirgū, ir lielas izmaksas - jāveido brends. Turklāt kavalitatīvs produkts jāpārdod eksporta tirgū, jo Latvijas tirgū zivju un zivju pārstrādes produktu tirgus ietilpība ir relatīvi neliela un patēriņš vairāku gadu garumā nepalielinās.
Rietumeiropas eksporta tirgi ir ļoti piesātināti un tajos ir spēcīga konkurence bez tam lielākajā daļā Eiropas valstu ir noturīgs svaigu zivju patēriņš. Eksportu uz kontinentālām valstīm ierobežo šo valstu nelielais maksātspējīgais pieprasījums (Mongolija, Vidusāzijas valstis).autors: Ingai 8 Janvāris, 2008, 15:00
-
“Piena ražošanu ierobežo ES kvotas. Tuvākajā nākotnē piena izejvielas deficīts saglabāsies.”
Diemžēl tajā pašā laikā LV piena ražotāji spēj izpildīt ES kvotu tikai par kādiem 75%…
autors: Madara 9 Janvāris, 2008, 13:12
-
Your article perfectly shows what I needed to know, tnhaks!
autors: Lorene 17 Janvāris, 2012, 10:54
-
Wham bam thank you, ma’am, my quetsoins are answered!
autors: Andie 19 Janvāris, 2012, 09:20
-
k56Nu8 rxczbtyhnkbq
autors: pilitzh 20 Janvāris, 2012, 12:21
-
JChIES jhklylkonbcb
autors: ecnrkrlsrb 21 Janvāris, 2012, 14:07