Rietumeiropā piena produktu cenas tradicionāli samazinājās mēneša periodā ap gadu miju. Šajā periodā parasti tirgus aktivitātes ir izteikti zemas, un produktu cenas pazeminās. Tomēr šādam pazeminājumam gandrīz vienmēr ir īstermiņa raksturs, un parasti cenas janvāra beigās sāk nedaudz palielināties. Vispārējais pasaules cenu līmenis sāka nedaudz pazemināties decembrī, atspoguļojot lielākus pieejamās piena izejvielas apjomus. Jaunzēlandes Fonterra sakarā ar labajiem finansu rādītājiem apmēram divas reizes palielinājusi piemaksas piena piegādātājiem, lai saglabātu un palielinātu izejvielu bāzi. Lielākajās Rietumeiropas kompānijās (Belgomilk, Glanbia) piena iepirkuma cenas novembrī salīdzinājumā ar periodu pirms gada bija palielinājušās apmēram pusotru reizi. Maksimālās iepirkuma cenas ir Holandē un Beļģijā, sasniedzot 0.30Ls/kg. Francijā palielinājums ir mazāk izteikts. Jaunajās ES dalībvalstīs iepirkuma cenu palielinājums sasniedz apmēram 20%.  Pārsvarā šobrīd piegādes tiek veiktas no pagājušajā sezonā saražotajiem uzkrājumiem. Pārstrādātāji attiecībā uz jauno sezonu ir ļoti piesardzīgi, un nevēlas atkārtot iepriekšējā gada kļūdas, kad vislielāko peļņu nesošo produktu saražotie apjomi bija nepietiekami. Tomēr šī gada izteikti maigā ziema rada optimismu par iespējamajiem piena ražošanas apjomiem. Vēl nav pieņemts lēmums par piena kvotu palielināšanu par 2% no 1.aprīļa.

Iespējamā attīstībaSaglabājoties labvēlīgiem laika apstākļiem piena ražošanai, maz ticams, ka varētu atkārtoties iepriekšējā gada situācija ar deficītu un rekordaugstām cenām pasaules tirgū. Latvijas tirgū pastiprināsies konkurence, samazinoties eksporta iespējām, un patērētāju maksātspējīgajam pieprasījumam sasniedzot augstāko robežu. Piena izejvielas deficīts samazināsies, tomēr pārstrādātāju vēlme samazināt iepirkuma cenas ES vienotā tirgus ietvaros var nematerializēties. Optimāla sektora attīstība ietver divus galvenos punktus:

1. Lielie pārstrādātāji pērk mazos uzņēmumus, saglabā piena savākšanu, bet likvidē pārstrādi (horizontālā integrācija)

2. Lielie piena pārstrādātāji pārdod savas daļas piena piegādātāju kooperatīviem, nodrošinot stabilu izejvielu piegādi (vertikālā integrācija)

3. Piena iepirkuma cena tiek piesaistīta pie ES-27 valstu iepirkuma cenu vidējā svērtā līmeņa. Cenu līmenis nevar tikt pazemināts