Daudzās pasaules valstīs zināmos laika periodos ekonomikas attīstība ir bijusi līdzīga Latvijas šībrīža straujā cenu pieauguma posmam, un arī Latvijā šis periods ir vienkārši “jāpārdzīvo”. Tomēr cenu pieauguma ilgtspējība ir radījusi zināmu “imunitāti” pret kārtējo cenu palielinājumu atsevišķiem produktiem, un nevar noliegt, ka vairākos gadījumos kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem cenu palielinājumam ir bijis subjektīvs raksturs. Pārtikas cenu palielinājums joprojām galvenokārt ir saistīts ar iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, kuru, savukārt, izraisa joprojām pastāvīgi augošās vidējās darba algas. Vidējā bruto darba alga 2007.gada laikā palielinājās par gandrīz 40%. 2007.gada decembrī palielinājums sasniedza 10%. Tādējādi cenu palielinājums atspoguļo maksātspējīgā pieprasījuma palielinājumu. No vienas puses, cenu pastāvīgais pieaugums piesaista sabiedrības un mēdiju uzmanību, tiek meklēti subjektīvi un nepamatoti cenu palielinājuma iemesli. No otras puses, īpaša vērība tiek pievērsta ražotāju mēģinājumiem cenas pazemināt, un parādās apgalvojumi par karteļa vienošanos.  

Tik strauju pārtikas cenu kāpumu kāds bija pagājušajā gadā, pašreizējā situācijā tirgus nespēs akceptēt. Maksimālais cenu kāpums atsevišķām produktu grupām varētu sasniegt maksimāli līdz 20%. Ražotājiem ir jāmeklē ceļi un resursi ražošanas efektivizācijai. Var gadīties, ka atsevišķi periodi būs jāstrādā ar zaudējumiem. Jebkādas procentos izteiktas cenu prognozes tiek uztvertas kā netiešas norādes mazumtirgotājiem par iespējamā cenu palielinājuma līmeni. Grūti izskaidrojamas ir tas, ka Latvijā ir augstākās mazumtirdzniecības cenas cukuram Eiropā. Veikalos ir vairākās valstīs ražots cukurs, arī importa. Ja jau kaimiņvalstīs varam nopirkt lētāku cukuru, tad kāpēc pie mums tas ir visdārgākais? Turpmākajā gada periodā cenu attīstību pie nosacījuma, ka bruto darba algas nepalielināsies straujāk par inflāciju, galvenokārt ietekmēs energoresursu un lauksaimniecības pamatpreču pasaules cenas.    

Nav pamata cerēt, ka enerģijas izmaksu palielinājums šajā pavasarī neatspoguļosies pārstrādātāju realizācijas cenās. Līdzīgā kārtā cenas ietekmēs arī naftas cenu attīstība. Pastāvīgi pastiprinās saikne starp pārtikas graudaugu un industriālo kultūru tirgiem sakarā ar platību struktūras izmaiņām, palielinoties biodegvielai paredzēto kultūru īpatsvaram. Graudaugu un eļļas kultūru nākotnes kontraktu cenas tuvākajam pusgadam joprojām saglabā, lai gan stabilus, tomēr rekordaugstus līmeņus. Šajā sektorā cenu augstais līmenis saglabāsies, līdz ar to līdzīgā mērā ietekmējot gaļas ražošanu, saglabājoties augstām lopbarības cenām. Ņemot vērā augstās lopbarības cenas, ir gaidāms cenu pieaugums gaļai un gaļas izstrādājumiem. Sakarā ar augstajām cenām miltu sektorā un pieaugošo energoresursu cenām, gaidāms cenu kāpums maizei un miltu izstrādājumiem. Makaronu cenas varētu saglabāties stabilas. Piena produktu cenas var stabilizēties, palielinoties piedāvājumam, kā arī saglabājoties ASV eksporta augstākai konkurētspējai dolāra zemā kursa ietekmē. Līdz ar to nav pamata cenu kāpumam tuvākajā laikā piena produktiem. Nav pamata straujam cenu kāpumam pārtikas nozarē, bet jārēķinās ar reālo situāciju, ka pārtika nekļūs arī lētāka. Nav jāceļ panika, bet nav arī jāmēģina gūt „izdevīgumu” no šīs situācijas uz cilvēku neziņas un nestabilitātes rēķina, jo valstī iekšzemes kopprodukts turpina augt un  ekonomika attītās.