Pēdējo gadu laikā labas kartupeļu ražas gadījumā ražotājiem parādās vienas un tās pašas problēmas:

1. Lieli krājumu pārpalikumi sakarā ar iepriekšējā gada labo ražu
2. Pretēji prognozēm maizes patēriņa samazinājums sakarā ar cenu celšanos nav rezultējies kartupeļu patēriņa palielinājumā
3. Sūdzības par “nezināmas” izcelsmes lētu kartupeļu plašo piedāvājumu tirgos
4. Sēklas kartupeļu tirgus sašaurināšanās
5. Pārstrādes uzņēmumu kvalitātes prasību paaugstināšanās
6. Darbaspēka resursu problēmas ražas novākšanas periodā
7. Transportēšanas sadārdzināšanās
8. Zemais ražotāju cenu līmenis

Komentārs par problēmām

1. Līdzīgi pārējiem dārzeņu tirgiem arī kartupeļu tirgū pastāv sezonāls cikliskums, un pēc labas ražas gadiem ar zemākām cenām seko platību samazinājums, apjomi samazinās, un cenas paaugstinās. ASV, Beļģijā un Holandē 60-80% kartupeļu tiek pārstrādāti, tāpēc atkarība no laika apstākļiem un piedāvājuma apjoma ir niecīga. Latvijā pārstrādā tikai 3% no ražas kopapjoma
2. Pretēji prognozēm korelācija starp kartupeļu un maizes patēriņu nav izteikta
3. Arī citu dārzeņu veidu ražotāji bieži mēdz sūdzēties par lētu “nezināmas” izcelsmes produktu spiedienu tirgū. Zināmā mērā šāda maldīga uzskata cēlonis ir brīva preču kustība ES iekšienē. Latvijas tirgū pieejamie Austrijas Dienvidtiroles reģiona āboli tiek importēti no Holandes, kur nonāk liela daļa eksportam paredzēto Francijas, Vācijas, Austrijas un Beniluksa valstu augļu un dārzeņu, zaudējot savu nacionālo identitāti. Lielākā banānu piegādātāja Latvijai ir Lietuva. Iespēja, ka notiek tāda grūti pārvadājama un lēta produkta kā kartupeļi nelegāla ievešana ar augstu risku, ir maz ticama
4. Sēklas kartupeļu tirgus, nenotiekot regulāram eksportam, precīzi atbilst kartupeļu ražošanas tendencēm, tādējādi arī sēklas kartupeļu tirgus sašaurināsies
5. Pārstrādes uzņēmumu kvalitātes prasību paaugstināšanos diktē konkurences saasināšanās gatavo pārtikas produktu tirgos
6. Nākotnē lētu un pietiekami kvalificētu darbaspēka resursu īslaicīga pieejamība samazināsies
7. Transporta izmaksas turpinās palielināties
8. Ražotāju cenu līmenis pilnībā būs atkarīgs no piedāvājuma kopējā apjoma un kvalitātes. Tomēr 2008.gada sākumā ražotāju cenas nav zemākas par 0.10Ls/kg, tādējādi cenu līmenis kopš 2004.gada palielinājies par apmēram 40%. Turklāt Latvijas vidējās ražas 15t/ha līmenī ievērojami atpaliek no Vācijas, Francijas, Holandes un Beļģijas 40/t/ha caurmēra. Zemākas vidējās ražas ir tikai Krievijā un Rumānijā. Tādējādi arī izmaksas pārsniedz Eiropas caurmēru

Iespējamā attīstība
Kartupeļu čipsu tirgus ietilpība ir apmēram 15MLs. Pusfabrikātu un saldētu kartupeļu tirgus ietilpība ir 7-10MLs. Kopējā kartupeļu pārstrādes produktu tirgus ietilpība ir 20-25MLs. Kartupeļu tirgus ietilpība, ņemot vērā augsto pašpatēriņa līmeni, ir 25MLs
Kartupeļu tirgus sašaurinās, bet pārstrādes produktu tirgus pieaug. Neskaitot “Ādažu” čipsus, lielāko daļu no pārstrādes produktu tirgus sedz imports no Polijas un Lietuvas.
Kāpēc vismaz 15 gadu periodā nekas netiek darīts, lai “paņemtu” šo tirgu vai vismaz daļu no tā? Vai kartupeļu šķirošana, mazgāšana, mizošana, šķērēšana, saldēšana, fasēšana, pārvadāšana ir nepieejama augstā tehnoloģija, kuru spējuši realizēt tik pāris uzņēmēju Latvijā?