Raksts “Latvijas Avīzē” 18.septembrī 

“Ja valsts turpinās neplānot, ko, kur un cik daudz stādīt, kartupeļu nozare var arī iznīkt” 

Kartupeļu nozare noteikti iznīks. Un valsts tur nekādi nebūs vainojama, lai gan ministrijas virzienā tiks raidīti daudzi pārmetumi. Kartupeļu “stādīšana” ir pašu stādītāju brīva izvēle. Izaudzēto kartupeļu pārdošana un/vai pārstrāde jau ir bizness. Un liekas, ka lielai daļai audzētāju gribētos, lai šī biznesa riskus uzņemas kāds cits, vislabāk jau valsts. Turpretī Eiropas valstīs kartupeļu audzēšana, pārstrāde un realizācija neiznīks. Jo pastāv ļoti ienesīgs un augošs tirgus - Latvijas saldēto kartupeļu tirgus. Jebkurā caurmēra “RIMI” lielveikalā iespējams iegādāties vismaz septiņu !!! piegādātāju saldētos kartupeļus. Turklāt katrs no šiem piegādātājiem piedāvā vismaz 4-5 dažādu nosaukumu produktus. Un cenas nav zemākas par 1Ls/kg. Tas nozīmē, ka kādā no Eiropas Savienības valstīm iespējams kartupeļus izaudzēt, novākt, sašķirot, nomazgāt, sagriezt, izžāvēt, sasaldēt, iefasēt, attransportēt uz Latviju ar refrižeratoru vismaz 600km attālumā.

Bet Latvijā tādas “augstās” tehnoloģijas laikam nav pieejamas. 

“Lielajos veikalu tīklos Latvijas kartupeļu audzētāji, pat apvienojušies kooperatīvos, iespraukties nevarot. Tur priekšā - importētie tupeņi”

 Tai pašā “RIMI” veikalā “iespraukušies” Z/S “Galiņi” fasētie kartupeļi. Pieejami arī vietējie nefasēti kartupeļi. Importa tupeņu “priekšā” nav vispār. 

“Latviešiem nav, kur realizēt izaudzētos kartupeļus, bet kaimiņiem igauņiem šogad teju vispār nav ko pārdot” 

Ja nav tad drīz būs. Un noteikti tie būs Polijas kartupeļi, jo tur negaidīs pamudinājumus no valsts. 

 Varbūt situācija konservētu dārzeņu sektorā ir atšķirīga?Papētīsim tā paša lielveikala piedāvājumu. Marinēti gurķi “Ungāru gaumē”, KOK grupa. Ražoti INDIJĀ!!!. Nevis gurķi, bet gatavais produkts tiek importēts no trešās valsts, maksājot ievedmuitu. Marinēti šampinjoni “Abava” - visas sēnītes mazas, vienādas. Nu, ar tādu nosaukumu produktam var būt tikai vietēja izcelsme. Tomēr nē - ražoti ĶĪNĀ!!! Vai pieejama vēl kāda eksotika? Izrādās, arī  pipargurķīši “ar rūpību un gādību” ražoti TURCIJĀ. Ražots VSR - droši vien zem šī saīsinājuma slēpjas tāda eksotika kā Vjetnamas Sociālistiskā Republika. Taisnības labad jāsaka, ka lielākā daļa šīs kategorijas produktu ar latviskiem nosaukumiem ražoti “ES valstī”, konkrētu valsti nenorādot, lai neaizbaidītu pircēju, skaidri rakstot POLIJA.Tomēr situācija konservētu augļu un džemu sektorā ir atšķirīga. Jo “latviskie” produkti tiek lielākoties ražoti uz vietas. Jā, tikai gandrīz pilnībā no importētiem augļiem un ogām. 

 Pastāv objektīvi iemesli Latvijas augļu un dārzeņu pārstrādes sektora izejvielu nodrošinājuma atkarībai no importa. Āzijas valstīs konservējamo dārzeņu ražošanas izmaksas ir ļoti zemas, un labvēlīgais klimats dod iespēju iegūt vairākas ražas gadā. Relatīvi neilgais uzglabāšanas laiks un transportēšanas izmaksas ir galvenie cēloņi dārzeņu pārstrādei uz vietas ražotājvalstīs. Ja nepārstrādātus augļus un ogas turpmākai pārstrādei atmaksājas eksportēt saldētā veidā relatīvi lielos attālumos, tad dārzeņi pārstrādei jāpiegādā svaigā veidā. Tāpēc gatavu konservu imports no trešajām valstīm ir finansiāli izdevīgāks. Lai nodrošinātu ritmiskas un pietiekami liela apjoma pārstrādes produktu piegādes lielveikalu tīkliem visa gada garumā, vietējais piedāvājums gan apjomu, gan sortimenta ziņā vienmēr būs nepietiekams. Arī pircējam tik vajadzīgos “lētos” konservētos gurķus vedīsim no citām valstīm, bet pašu saražotais būs tikai luksuss prece. 

Turpretī kartupeļu sektorā situācija ir atšķirīga, un vietējo ražotāju investīcijas saldētu un/vai kaltētu kartupeļu produktu ražošanā atmaksātos relatīvi īsā laika periodā. Turklāt šādu investīciju veikšanai izveidots ražotāju kooperatīvs varētu saņemt valsts atbalstu.