Globālā ekonomikas krīze ietekmē arī lauksaimniecības pamatpreču un pārtikas produktu tirgus. Pieprasījums tradicionālajās importētājvalstīs ir lēns, un, ievērojami nesamazinoties pārstrādes apjomiem, lielāki produktu apjomi tiek piedāvāti pašmāju tirgos. Tomēr vietējais pieprasījums attīstītajās valstīs jau ilgākā laika periodā ir stabils, turpretī attīstības valstu pieprasījums svārstās atkarībā no iedzīvotāju ienākumu līmeņa un produktu cenām. Eksporta stimulēšanas iespējas arī ir ierobežotas, samazinoties pieļaujamajiem subsidēšanas līmeņiem PTO ietvaros.

Latvijas pārtikas pārstrādes sektora kopējie realizācijas apjomi palielinās, pieaugot eksportam.

Vai pastāv vietējā tirgus paplašināšanas iespējas, eksporta apjomiem samazinoties?Pēdējo gadu laikā Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņš ievērojami nemainās, un izdevumi pārtikas produktu iegādei palielinās galvenokārt uz cenu pieauguma rēķina. Kopējais pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījums sastāda apmēram 1.3-1.5 miljardus Ls. Joprojām vairāku produktu grupu patēriņā saglabājas augsts pašpatēriņa līmenis, īpaši lauku rajonos. Pašpatēriņš naudas izteiksmē sastāda apmēram 13% no kopējā pārtikas patēriņa jeb 160-200 miljonus Ls. Ņemot vērā, ka pašpatēriņu sastāda tikai vietējie produkti, ir skaidrs, ka pašpatēriņa samazināšana ir viens no veidiem, kā palielināt vietējā tirgus ietilpību. Tomēr šī gada sākumā notiekošās pārmaiņas norāda, ka pašpatēriņa samazināšanas iespējas ekonomiskās krīzes laikā ir ierobežotas. Augošais bezdarba līmenis samazinās iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to arī izdevumus patēriņam. Tādējādi pašpatēriņš var palielināties.Vairāku objektīvu iemeslu dēļ Latvija nekad nespēs sasniegt pilnīgu pašnodrošinājumu ar pārtikas produktiem un pārstrādes izejvielām. Šobrīd pašnodrošinājuma līmenis sastāda apmēram 68%. Tas nozīmē, ka pāri par 30% pārstrādes izejvielu un pārtikas produktu tiek importēti.

Kādas ir iespējas mazināt atkarību no importa, palielinot attiecīgo produktu vietējo piedāvājumu?

Vairākās produktu grupās atkarību no importa samazināt nav iespējams (stimulanti, eļļas augi un augu eļļas, rieksti, garšvielas, cukurs), jo vietējais piedāvājums vai nu nepastāv, vai arī ir nepietiekams. Turklāt pastāv spēcīga multinacionālo kompāniju klātbūtne bezalkoholisko dzērienu un miltu, šokolādes un cukura konditorejas sektoros. Augļu un dārzeņu imports pēdējo gadu laikā stabilizējies, iedzīvotājiem pierodot pie vienmērīga piedāvājuma visā gada garumā. Turpretī vietējās gaļas piedāvājuma palielinājums par konkurētspējīgām cenām ļautu samazināt dzīvu cūku, cūkgaļas, liellopu gaļas un vistu gaļas importu, kura kopvērtība sastāda apmēram 60-70MLs. Importa gaļas pārstrādes produktu izkonkurēšana ļautu iegūt vēl apmēram 15MLs. Siera un raudzētu piena produktu importa vērtība sasniedz apmēram 25MLs. Šo produktu vērtība importa cenās pārsniedz 100MLs, bet mazumtirdzniecības apgrozījumā vērtība būtu vismaz divas reizes lielāka.

 Importa atkarības mazināšana šobrīd ir vienīgais risinājums vietējā tirgus ietilpības palielināšanai.