Ekonomiskās attīstības palēninājuma rezultātā lielākā daļa tirgu ir lēni, un patērētāju pieprasījums ir samazinājies. Tirdzniecības apjomu samazinājumam ir vairāki cēloņi.
Lauksaimniecības pamatpreču tirgu palēninājums ir relatīvi īslaicīgs, potenciālajiem pircējiem atturoties izdarīt lielāka apjoma iepirkumus cerībā uz vēl izteiktāku cenu samazinājumu. Zināmā mērā arī nekustamo īpašumu tirgū situācija ir līdzīga, jo potenciālie pircēji cer uz turpmāku cenu samazinājumu, bet potenciālie pārdevēji atturas no īpašumu pārdošanas par viņiem jau tagad nepievilcīgi zemām cenām. Atbilstoši palēninās arī saistītie tirgi - nepalielinoties jauno mājokļu skaitam, nepalielinās arī būvniecības un apdares materiālu, mēbeļu un sadzīves tehnikas tirgi. Ierēdņu skaita un algu samazinājums izraisa valsts iestāžu tuvumā esošo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma samazinājumu. Ekonomikas krīze Rietumeiropas valstīs var samazināt viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas sektora ienākumus tūrisma sezonas laikā. Lielākajā daļa tirgu atsevišķos ekonomikas sektoros - mājokļi, automašīnas, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, apģērbi, pakalpojumi - krīzes periodā apgrozījums parasti samazinās. Tomēr Latvijas apmēram 1,500MLs lielais pārtikas tirgus sašaurināsies tikai nedaudz, jo pārtikas patēriņu nav iespējams atlikt uz potenciāli lielākas patērētāju pirktspējas periodiem. Palēninoties eksporta tirgiem, vietējā pārtikas tirgus ietilpības saglabāšana esošajā apmērā var palīdzēt vietējo lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju uzņēmējdarbības turpināšanai.
Iespējams, ka tādu patērētāju izvēli līdz šim noteicošo galveno faktoru nozīmīguma secība ķēdē garša, dabiskums, veselīgums un cena mainās, par noteicošo pārtikas izvēlē kļūstot cenai. Bez tam patēriņa struktūrā var palielināties lētāku un mazāk pārstrādātu produktu īpatsvars, jo pieaugot bezdarba līmenim, samazinās ienākumi, palielinoties maltīšu gatavošanai pieejamajam laikam. Tomēr pārējo trīs faktoru tradicionālā saistīšana ar produkta vietējo izcelsmi noteikti saglabāsies, tādējādi piegādātāju galvenais uzdevums ir nodrošināt vietējo produktu pieejamību par patērētājiem pieņemamām cenām. Importam priekšroka produkta izvēlē parasti tiek dota tikai jūtamas cenu starpības gadījumā. Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, palielinās nepieciešamība samazināt izdevumus. Ievērojama izdevumu daļa tiek tērēta transportam. Transporta izdevumu samazināšana var izraisīt pārtikas iepirkšanās biežuma samazināšanos. Īpaši tas attiecas uz mazāk nodrošināto iedzīvotāju slāni, kurā pārsvarā tiek izmatots sabiedriskais transports. Iespējams, ka iedzīvotāji dotu priekšroku vietējo lauksaimniecisko produktu iegādei tieši no ražotājiem savas dzīvesvietas tuvumā īpašās tirdzniecības vietās vai arī esošajos veikalos.
Preču, pakalpojumu un finansu plūsma visā pasaulē ir gandrīz apstājusies. Pirms pirkuma izdarīšanas tiek rūpīgi rēķināts ne tika katrs dolārs un lats, bet arī katrs cents un santīms. Tāpēc uz vēlāku laiku tiek atlikta jauna mūzikas centra un sezonas aktuālās krāsas kleitas pirkums. Bez tā var iztikt. Bez pārtikas nevar. Var mēģināt audzēt lokus uz palodzes un braukt pie radiem pēc kartupeļiem un kāpostiem. Bet uz veikalu pēc pārtikas vienalga būs jāiet. Būs jāpērk. Tātad vairāk kā vienu miljardu latu mēs maksāsim par pārtiku. Un šeit ir svarīgi katram Latvijas iedzīvotājam apzināties, ka, pērkot vietējo pārtiku, mēs atbalstam savu ekonomiku. Šī nauda paliek Latvijā. No tās var maksāt pensijas, māmiņu algas u.c. Katrs lats, ko samaksājam par importa pārtiku, pazūd no valsts. Šos pazudušos latus tad Latvijas valdība ir spiesta aizņemties, šoreiz par to jau maksājot procentus. Tāpēc šajā brīdī būtu nepieciešama spēcīga reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņa, kura aicinātu un skaidrotu iedzīvotājiem, kāpēc jāpērk vietējā pārtika. Ja apmēram 1/3 no 1,5 miljardiem ir importa pārtika, tad tie ir 500 miljoni!!! Katrs procents, ko atkarojam no importa, ir vairāki desmiti miljoni. Un šie desmiti un simti miljonu latu ir ļoti nepieciešami mūsu pašu zemniekiem, pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kokapstrādei, medicīnai un …
Mēs varam novēlēt veiksmi visiem Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos. Un mēs varam vēlēties, lai Latvijas iedzīvotāji tērē naudu nevis veido uzkrājumus. Bet realitāte var būt ne tik skaista. Tāpēc jārīkojas tur, kur rezultāts ir garantēts un salīdzinoši viegli sasniedzams. Pārtiku pirksim un ēdīsim. Vienmēr.
P.S. Šie skaitļi ir mazumtirdzniecības cenās, tāpēc ražotāju cenās tie ir mazāki, bet vienalga ar deviņām nullēm rakstāmi.