Ekonomiskās attīstības palēninājuma rezultātā lielākā daļa tirgu ir lēni, un patērētāju pieprasījums ir samazinājies. Tirdzniecības apjomu samazinājumam ir vairāki cēloņi.
Lauksaimniecības pamatpreču tirgu palēninājums ir relatīvi īslaicīgs, potenciālajiem pircējiem atturoties izdarīt lielāka apjoma iepirkumus cerībā uz vēl izteiktāku cenu samazinājumu. Zināmā mērā arī nekustamo īpašumu tirgū situācija ir līdzīga, jo potenciālie pircēji cer uz turpmāku cenu samazinājumu, bet potenciālie pārdevēji atturas no īpašumu pārdošanas par viņiem jau tagad nepievilcīgi zemām cenām. Atbilstoši palēninās arī saistītie tirgi - nepalielinoties jauno mājokļu skaitam, nepalielinās arī būvniecības un apdares materiālu, mēbeļu un sadzīves tehnikas tirgi. Ierēdņu skaita un algu samazinājums izraisa valsts iestāžu tuvumā esošo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma samazinājumu. Ekonomikas krīze Rietumeiropas valstīs var samazināt viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas sektora ienākumus tūrisma sezonas laikā. Lielākajā daļa tirgu atsevišķos ekonomikas sektoros - mājokļi, automašīnas, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, apģērbi, pakalpojumi - krīzes periodā apgrozījums parasti samazinās. Tomēr Latvijas apmēram 1,500MLs lielais pārtikas tirgus sašaurināsies tikai nedaudz, jo pārtikas patēriņu nav iespējams atlikt uz potenciāli lielākas patērētāju pirktspējas periodiem. Palēninoties eksporta tirgiem, vietējā pārtikas tirgus ietilpības saglabāšana esošajā apmērā var palīdzēt vietējo lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju uzņēmējdarbības turpināšanai.
Iespējams, ka tādu patērētāju izvēli līdz šim noteicošo galveno faktoru nozīmīguma secība ķēdē garša, dabiskums, veselīgums un cena mainās, par noteicošo pārtikas izvēlē kļūstot cenai. Bez tam patēriņa struktūrā var palielināties lētāku un mazāk pārstrādātu produktu īpatsvars, jo pieaugot bezdarba līmenim, samazinās ienākumi, palielinoties maltīšu gatavošanai pieejamajam laikam. Tomēr pārējo trīs faktoru tradicionālā saistīšana ar produkta vietējo izcelsmi noteikti saglabāsies, tādējādi piegādātāju galvenais uzdevums ir nodrošināt vietējo produktu pieejamību par patērētājiem pieņemamām cenām. Importam priekšroka produkta izvēlē parasti tiek dota tikai jūtamas cenu starpības gadījumā. Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, palielinās nepieciešamība samazināt izdevumus. Ievērojama izdevumu daļa tiek tērēta transportam. Transporta izdevumu samazināšana var izraisīt pārtikas iepirkšanās biežuma samazināšanos. Īpaši tas attiecas uz mazāk nodrošināto iedzīvotāju slāni, kurā pārsvarā tiek izmatots sabiedriskais transports. Iespējams, ka iedzīvotāji dotu priekšroku vietējo lauksaimniecisko produktu iegādei tieši no ražotājiem savas dzīvesvietas tuvumā īpašās tirdzniecības vietās vai arī esošajos veikalos.
Preču, pakalpojumu un finansu plūsma visā pasaulē ir gandrīz apstājusies. Pirms pirkuma izdarīšanas tiek rūpīgi rēķināts ne tika katrs dolārs un lats, bet arī katrs cents un santīms. Tāpēc uz vēlāku laiku tiek atlikta jauna mūzikas centra un sezonas aktuālās krāsas kleitas pirkums. Bez tā var iztikt. Bez pārtikas nevar. Var mēģināt audzēt lokus uz palodzes un braukt pie radiem pēc kartupeļiem un kāpostiem. Bet uz veikalu pēc pārtikas vienalga būs jāiet. Būs jāpērk. Tātad vairāk kā vienu miljardu latu mēs maksāsim par pārtiku. Un šeit ir svarīgi katram Latvijas iedzīvotājam apzināties, ka, pērkot vietējo pārtiku, mēs atbalstam savu ekonomiku. Šī nauda paliek Latvijā. No tās var maksāt pensijas, māmiņu algas u.c. Katrs lats, ko samaksājam par importa pārtiku, pazūd no valsts. Šos pazudušos latus tad Latvijas valdība ir spiesta aizņemties, šoreiz par to jau maksājot procentus. Tāpēc šajā brīdī būtu nepieciešama spēcīga reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņa, kura aicinātu un skaidrotu iedzīvotājiem, kāpēc jāpērk vietējā pārtika. Ja apmēram 1/3 no 1,5 miljardiem ir importa pārtika, tad tie ir 500 miljoni!!! Katrs procents, ko atkarojam no importa, ir vairāki desmiti miljoni. Un šie desmiti un simti miljonu latu ir ļoti nepieciešami mūsu pašu zemniekiem, pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kokapstrādei, medicīnai un …
Mēs varam novēlēt veiksmi visiem Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos. Un mēs varam vēlēties, lai Latvijas iedzīvotāji tērē naudu nevis veido uzkrājumus. Bet realitāte var būt ne tik skaista. Tāpēc jārīkojas tur, kur rezultāts ir garantēts un salīdzinoši viegli sasniedzams. Pārtiku pirksim un ēdīsim. Vienmēr.
P.S. Šie skaitļi ir mazumtirdzniecības cenās, tāpēc ražotāju cenās tie ir mazāki, bet vienalga ar deviņām nullēm rakstāmi.
18 komentāri
-
Viss jau dikti skaisti skan. Diemžēl stāsts par lēto vietējo preci ir tīrā pasaciņa. Latvijas pircējs gadiem ir bijis lojāls Latvijas produkcijai un pārmaksājis dienu no dienas. Tagad ir tā, ka nemaz vairs negribas balstīt tos vietējos izspiedējus.
autors: Dana 20 Februāris, 2009, 11:39
-
Ka lai tagad zin, kas kas ir vietejais razotajs, kur pat Skeles piena uznemums ka LV tirgo DE sieru.
autors: ? 20 Februāris, 2009, 11:52
-
Pilnībā nepiekrītu izteikumiem, ka jau līdz šīm esam pietiekoši atbalstījuši vietējos ražotājus. Protams ir daudz produktu un preču, kas LV vispār netiek ražoti. Taču tas, ka lielveikalos tiek pirkti lietuviešu piena produkti, vācu alus, beļģu saldumi utt. tas man galīgi nesaprotams. Importa produktu lētums ir mīts, tāpat kā bieži kvalitāte.
Loģiski, ka agrāk vai vēlāk jāpienāk kritiskam punktam, jo LV pagājušos gadus ir ēdusi (imports) vairāk, kā pārdevusi citiem (eksports).autors: Atis 20 Februāris, 2009, 12:38
-
Dārgu pārtiku var pikt tikai bagātie, nabagie vienmēr ir skatījušies un skatīsies uz cenu un pirks lētāko. Taka vairāk ir jadomā par to lai importa pārtika nebūtu dārgāka par vietējo, tad arī tā tiks pirkta. Valsts samazinot algas tikai veicina tikai šīs lētās, importa pārtikas pirkšanu. (piens, sviests, krejums, u.t.t. letāks leišu!!!). Nezinu kā pārtika kas ražota Latvijā var izmaksāt dārgāk nekā ievestā no Lietuvas. Vai mums vairāk maksā algās, nē vismaz cik liecina statistika. Kas tad par vainu? Liekas ka visi vienkārši grib ļoti, ļoti labi nopelnīt. Varbūt japadomā par peļņas nodokļa palielināšu? Ar valsti, kur miljonāri rodas kā sēnes pēc lietu, nav kautkas kārtība. Nauda ir tik cik ir, vienīgais kas mainās ir sadalījums (personām). Un tā valstīj tā paliek mazāk.
autors: Patēretājs 20 Februāris, 2009, 12:58
-
Patērētāj, LV produkcija šad tad tiešām ir dārgāka (kā piemēram manis iecienītie DAUGAVAS, Lāču maizes u.c. produkti), taču pārsvarā gadījumā cenu starpības ir nebūtiskas un labāk izvērtējot piedāvājumu var atrast LV produktu, kurš būs vienlīdzīgs cenā ar importa produktu.
Tas vismaz ir mans skatījums.
Es esmu no sākta gala vienkārši ignorējis importa preces preču grupās, kur ir nopērkami mūsu ražojumi, neuzskatu, ka padsmit gadu laikā būtu nabagāks kļuvis.autors: Atis 20 Februāris, 2009, 13:31
-
Autore, kā jau teicāt, tagad katrs rēķina ne tikai latus, bet arī santīmus. Patriotisma stīgas varēja raustīt treknajos gados. Liesajos visu noteiks cena - ja vietējie nespēs nodrošināt pietiekami zemu savu produktu cenu, nu tad neko. Pirks importu!!!
autors: iz 20 Februāris, 2009, 14:27
-
To Artis: Nu ja cenu starpība Latvijas pienam ~ 60san. un Leišu 35sant. nav starpība, tad nezinu kas ir liela starpība. Mums ģimenē kas pienu izdzer ap 3l dienā tā tomēr ir starpība. Tukuma piens Maxima par 37 sant. nu galīgais ūdens. Cik zinu zemnieks nodod 4% pienu par ~18san.(nu pat pieņem vēl par mazāku summu), tad tirgotajs tirgo 2% pienu (atšķaidīts) par ~60sant. Vai tur nav starpība? Es protams arī esmu par Latvijas preces iegādi, bet mēs ģimenē esam 5 cilv. un svarīgākais man ir skatīties uz precēm kas ir lētākas. Ja būtu viens protams neskatītos uz cenām, bet pirktu to ko sirds kāro. Valstij ir jastimulē Latvijas preces noiets. Jādomā lai lielveikalu ķēdes atbalstītu vietējos zemniekus (ne jau tie ir lielākie samaksas prasītāji). Kas mums Latvijai nav savas ābeles, ka tirgojam Poļu ābolus un citus dārzeņus? Kapēc, šie produkti būtu jaieved? Lai būtu darbs poļiem? Varbūt tiešam vispirms domāsim par vietējiem cilvekiem. Kapēc piena ražotājs pasaka ka viņam ir svarīgāks eksports nekā tirgot preci Latvijā. Varbūt tapēc ka eksportam ir cita nodokļu politika? Domāju ka pārtikas nozares speciālistiem šeit ir ko darīt un skatīt kā uzlabot situāciju. Nu un, ka brīvā tirdzniecības zona, bet ja valstij iet grūti, kapēc nesākt ar vietējo tirgus. Protams neveidojot monopolstāvokļus.
autors: Patēretājs 20 Februāris, 2009, 14:40
-
Cienītā lauksaimniecības doktore! Es arī esmu beidzis ar l/s saistītu augstskolu, bet izsakos precīzāk un sakarīgāk.Ko Jūs mums te stāstat par cenām un vispārzināmām vērtībām? Ko Jūs kā visu iespējamo ministru konsultante reālu esat ieteikusi, lai situācija l/s būtu savādākā? Vai Jūs esat ieteikusi, ka ES naudas būtu jānovirza sakarīgāk, ka būtu jāļauj pirkt arī lietota tehnika, ka LV ir izcila perspektīva dzērveņu ražošanā, un jāatbalsta īpaša programma.Ka latgalē vajadzētu veicināt linkopības reanimēšanu un t.t. Es cienītā Jūs lūdzu uz ceļiem, dariet reālas lietas un beidziet mums stāstīt vakardienas apollo ziņas.Esmu gatavs piekrist lai Jūsu atalgojumu celtu par 100%, dariet tikai kaut ko!
autors: igo 20 Februāris, 2009, 15:51
-
Lai atvaino Gulbes kundze, bet es pievienojos Igo komentaram. Šis rakstiņš ir tik ļoti tendēts uz reklāmu, ka pat šērmi metas.
Tas viss ir skaisti un burvīgi, ka vajag pirkt Latvijas preci, utt., bet varbūt vajadzētu padomāt par iemesliem kādēļ tad to nepērk, bet nevis spiest tikai uz patriotisma jūtām. Ja mana kā uzņēmēja produkciju nepērk, tad es tur varētu kaut ar putām uz lūpām skandēt par to, ka atbalstiet savējo, utt. … nevienu tas neuztrauktu. Man savs produkts ir jāpadara konkurētspējīgs, atpazīstamāks un/vai labāks, lai to izvēlētos.
Varbūt ir vēts sākt risināt tādus jautājumus, kāpēc lielveikali netirgo teiksim Latvijas ābolus, augļus. Cik zinu, tad šo veikalu ķēdes ir sūdzējušās gan par to, ka ir augsta cena, gan par to, ka ir mazi apjomi. Tad varbūt vajag sākt padomāt kā novērst Latvijas sadrumstalotību šajās nozarēs, kā to reāli varētu veicināt. Pie mum šķiet slimo bieži vien ar tādu slimību kā … labāk es neko tādu nedarīšu, lai tikai nepadomātu, ka es daru kaut ko sliktu. Šajā ziņā es pat pozitīvi raugos uz Šlesera kungu, kurš gan nav pārāk populārs, jo bieži vien pieņem subjektīvus lēmumus un arī man nevienmēr to simpatizē, tomēr nevaru noliegt, ka viņam ir uzņēmība. Novēlu arī pārējiem politiķiem vairāk uzņēmības. -
to Forex treideris: SKY regulari perku LV abolus
autors: Atis 21 Februāris, 2009, 11:12
-
Ati, tas protams ir apsveicami
Es jau arī parasti cenšos izvēlēties Latvijas preci - pat ja tā ir nedaudz dārgāka, ja vien man tā šķiet labāka vai vismaz vienāda ar ievestajām. Bet tajā pat laikā es speciāli tomēr neiešu pirkt Latvijas preci tikai un vienīgi tādēļ, ka tā ir Latvijas. Vai arī teiksim cenas atšķirība ir tik dramatiska, ka … vienkārši aiz principa es to netaisos darīt. Varu arī minēt konkrētu piemēru. Teiksim Vācijā tādi sieri kā Kamambers un Brī maksā veikalos 4 - 6 lvl/kg . Pie mums līdzīgi Valmieras Piena sieri maksā veikalos 10 - 16 lvl/kg. Es tiešām atzīšos, ka maz ko jēdzu no pārtikas nozares, bet nu dažbrīd mani tas tomēr fascinē … kā tā var atšķirties cenas?
-
to Forex treideris: Suns aprakts pieprasījumā un piedāvājumā, kur līknes krustojas. Vācijā to sieru daudz rentablāk ražot, jo pieprasījums daudz lielāks.
Tāpēc mums LV bieži ražotāji ir mazāk konkurētspējīgi un mēs vēl viņiem “palīdzam” pērkot citu valstu ražojumus.
Runa nav par Kamambers un Brī sieriem, gan jau tos ražo un pērk pietiekošā daudzumā arī par tādu cenu, lai mūsējam ražotājam tas būtu izdevīgi (ir sava mērķauditorija).
Runa vairak ir par tiem vienkāršākajiem, pamata produktiem, no kuriem sastāv mūsu pārtikas grozs, no tiem produktiem, kurus arī mūsējie var saražot konkurētspējīgās cenās un ja vēl liksim uzsvaru uz to patērēšanu ne importa produktu iegādi, tad tā nedaudz augstākā LV produkta cena arī izlīdzināsies ar importa produktu.autors: Atis 23 Februāris, 2009, 12:11
-
Nu nez … vai tiešām man būtu kaut kas jāpērk tikai tādēļ, ka tas ražots Latvijā. Hmm, es laikam tad tik liels patriots viss nebūšu. Pašai precei ir jābūt labākai vai izdevīgākai, lai es to izvēlētos.
-
-> Forex treideris:
a tādus dīkdieņus kā tevi, kas neko nerada bet tikai sēž un bakstās ar virtuālu kursu izmaiņām, vajadzētu kārtīgi nodarbināt ar lāpstu rokās, tad varbūt muļķīgas domas arī nerastosautors: Kasis 25 Februāris, 2009, 11:04
-
Pareizi ‘ Kāsi ‘,- vajag labāk mācīties no Gulbes kundzes - ‘’Tāpēc šajā brīdī būtu nepieciešama spēcīga reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņa,…'’. Tā tās lietas notiekas - sākumā veicinam importu un neatbalstam pašmāju ražotāju/tirgotāju, pēc tam to kaismīgi ‘’apkarojam'’.
Pazīstams piegājiens - sākotnēji paši sev radam problēmas, ko vēlāk arī risinam, risinam….Kas tie ir par pazīstamiem ‘’putniņiem'’, kas ar šādu piegājienu-filosofiju jau vienas valsts (cccp) ekonomiku sagrāva ? -
Kur ‘’roze'’, tur arī ‘’gulbīši'’ - kamēr zemnieki vēl netīra Latvijas lauksaimniecības ‘’Augeja staļļus'’ - pasmiesimies
http://www.youtube.com/watch?v=aUJcNunNBpk&feature=relatedautors: Edge 25 Februāris, 2009, 13:55
-
Reiz mēģināju maksimāli pāriet uz vietējām precēm. Pirku Spodrības trauku mazgājamo, nevis Ajax, vietējo pienu un desas, nevis lietuviešu. Arī poļu augļus vairs nepirku utt. Ziniet, mēneša izdevumi pamatīgi pieauga. Piedevām tā pati Spodrības produkcija nav tik efektīga (ekonomiska) kā ārzemju. Dzintars nevelk līdz ārzemju kosmētikai. Un tas ir saprotams, nav tās pieredzes un tehnoloģiju, nu nav.
Bet tiem, kas spiež uz pliku patiotismu, vēlos teikt vienu. Padomājiet, cik Jūs saņemat algu, vai tā ir adekvāti liela, ņemot vērā vidējo algas līmeni, pensijas, pabalstus? Atsakaties no puses. Patriotisku jūtu pēc, protams. Jūsu darba devējam būs labāk. Izdariet tā. Un tad runājiet par nepieciešamību izvēlēties tikai Latvijas preci un atbalstīt savējos.
autors: jet 26 Februāris, 2009, 16:37
-
Pliks patriotisms nevienu nebaros. Var jau smieties, ka latvieša iztikas minimums ir viena tautasdziesma, bet realitātē arī mūsu bērni grib maizes riku.
1) Ko Gulbes kundze bijusi zemkopības ministra amatā ir darījusi (reklāmas kampaņas neskaitās, tas ir šleseru lauciņš), lai veicinātu vietējo lauksaimniecības roduktu ražošanu?
2) ja pārstrādes uzņēmumā ražošana ir tik mazefektīva, ka cena uzkāpj debesīs, varbūt pienu pārdot nepārstrādātu? Būs lētāk, mājās katrs pats var izkarsēt, lai no mikrobiem izvairītos
3) Kāpēc zemniekiem pārdodot tiešajā cena mēdz būt vēl augstāka kā veikalā?
4) beidziet runāt, sākiet darīt. Jūs taču tik daudz kur sēžat, ka jums nu nebūtu jāsūdzas, ka nevarat neko padarīt.
5) varbūt cena būtu lētāka, ja nebūtu jāapmaksā jūsu reklāmas?autors: Keita 3 Jūnijs, 2009, 15:13
-
6) Tajās reizēs, kad gribas pirkt Latvijas preci, ir gadījies dabūt Vācijas sieru iesaiņotu Latvijā kā Latvijas ražojumu.
autors: Keita 3 Jūnijs, 2009, 15:15