Ja es būtu pārdevēja, tad pati uzrunātu ikvienu pircēju un uzsvērtu, ka katrs burkāns, kāposts vai kartupelis ir nepārprotami Latvijas zemē audzēts ar īpašu rūpību un atbildību pret produktu. Mūsu zemnieki nemānās. Tā nav latviešu zemnieku mentalitāte. Viņi palīdz katram cilvēkam iegādāties to, kas ir veselīgs pircēju ģimenēm- gan bērniem, gan vecākiem. Saruna jeb tiešā pārdošana ir viens no veidiem, kā zemniekam palielināt ienākumus.
Lauksaimniecības preču ražotāju rentabilitāte pastāvīgi samazinās, pieaugot resursu izmaksām un samazinoties produktu realizācijas cenām. Lai saglabātu rentabilitāti, iespējams produktam pievienot vērtību, to pārstrādājot. Tomēr vērtību iespējams pievienot arī bez pārstrādes, ražotājiem pārņemot tās funkcijas, kuras līdz šim veikuši citi pārtikas piegādes ķēdes dalībnieki. Iespējams, ka cena, kādu maksā gala patērētājs, nemainās, toties pievienoto vērtību atgūst ražotājs, nevis pārstrādātājs vai tirgotājs.
Piena un citu lauksaimniecības preču tiešās pārdošanas apjomi pēdējā laikā palielinās. Tādējādi ražotājiem lielāka uzmanība jāpievērš tieši produktu tirgum, nevis tikai jāsaražo produkts. Ražotāji zināmā mērā pārņem tās pārdošanas funkcijas, tai pašā laikā ražotāji kļūst par savu produktu cenas noteicējiem
Tiešās lauksaimniecības produktu pārdošanas priekšrocības vislabāk iespējams parādīt, raksturojot augļu un dārzeņu iespējamos izplatīšanas kanālus.
Visizplatītākais augļu un dārzeņu izplatīšanas kanāls ir pārdošana vairumtirdzniecībai. Šāds pārdošanas veids ietver sevī relatīvi lielu skaitu darbību un iesaistīto dalībnieku:
- novākšana-tīrīšana-iesaiņošana-transportēšana-vairumtirdzniecība-mazumtirdzniecība.
Parasti produkta gala cena 2-3 reizes pārsniedz ražotāja cenu. Lai gan iespējams pārdot lielus produkta apjomus, peļņa uz produkta vienību ir niecīga. Pazeminoties vairumtirdzniecības cenām, var rasties situācija, kad ražotājiem produkts jāpārdod zem pašizmaksas.
Pārdošana mazumtirgotājiem vai sabiedriskās ēdināšanas iestādēm neietver vairumtirdzniecības posmu:
- novākšana-tīrīšana-iesaiņošana-transportēšana-mazumtirdzniecība/sabiedriskā ēdināšana.
Parasti ražotājam jānodrošina transporta funkcija, līdz ar to, cenu svārstības ir mazāk izteiktas.
Pārdošana tirgos:
- novākšana-tīrīšana-transportēšana-pārdošana.
Būtiski samazinās iepakojuma izmaksas. Cena ir augstāka, jo ražotājs pats ir mazumtirgotājs.
Pārdošana pie autoceļiem:
- novākšana-tīrīšana-pārdošana.
Ražotāja peļņa palielinās, jo produkti nav jātransportē.
Pārdošana tieši saimniecībā:
- pārdošana.
Cenas bieži tikai nedaudz atpaliek no cenām mazumtirdzniecībā, jo pircēji augstu vērtē iespēju pašiem izvēlēties produktu, kā arī pārliecību par produktu svaigumu.
Katrā nākamajā pārdošanas veidā samazinās iesaistīto dalībnieku skaits, bet tai pašā laikā palielinās ražotāja saņemtā pievienotā vērtība.
Gribu novēlēt veiksmi un izdošanos Latvijas zemniekam, bet pircējam lai izdodas atrast “savu” zemnieku, iegādājoties “īsto” preci!
8 komentāri
-
diezgan vienkāršota pieeja, jo klasiskās shēma ir pietiekami racionāla un katram ļauj nodarboties ar to ko viņš prot un prognozējami sadala riskus.
ja zemnieks spēj ar tiešo lauksaimniecību nodarboties 15-20% no sava darba laika, tad protams pārējā laikā var nodarboties ar visu ko citu, tai skaitā īsināt tirdzniecības ķēdi
autors: Labudaja 10 Aprīlis, 2009, 16:49
-
Blogā minēto informāciju zināju arī es, būdams programmētājs. Drīzāk gribētos jautāt, kā autore pati ir veicinājusi tiešo pārdošanu. Katrā ziņā, tas, ka patlaban šai jomā sāk kaut kas kustēt, ir entuziastu darba rezultāts, un valstij tur nav nekādu nopelnu
autors: kaspars 12 Aprīlis, 2009, 11:04
-
“Labudaļa” trāpīja desmitniekā- katrs veic savas funkcijas atbilstoši pieejamiem resursiem un spējai pārvaldīt iespējamos riskus.
Iemesli, kāpēc ražotājs varētu reducēt preces izplatīšanas kanālu, galvenokārt ir divi (savstarpēji saistīti)- paša peļņas palielinājums un galacenas izmaiņas par labu patērētājam. Vienīgā problēma, ar ko saskaras lauksaimnieks, ir loģistikas kopējās izmaksas, jo šajā gadījumā nāksies domāt ne tikai par ražošanas un iepirkšanas, bet arī par sadales un servisa loģistiku. Maķenīt, tāds nopietns un plašs darbības lauks.
Un, Ingūn, izņemot no sadales kanāla vairumtirgotājus, ražotājs nekādā gadījumā nedrīkst atļauties atsāt cenu iepriekšējā līmenī- tā ir jānolaiž. Pretējā gadījumā Lietuvas gurķi un tomāti joprojām būs dārgāki par Latvijā audzētiem
3-3,50 Ls/kg, manuprāt, ir mazuliet pārspīlēti
autors: Vaskins 13 Aprīlis, 2009, 00:36
-
1) Ne nu visi zemnieki ir afigenna godīgi, ne nu kā. PVD šogad bija gadījums ar vietējiem burkāniem, kuros pesticīdu atliekas pārsniedza normu. Tas nudien mana ģimenei ir labākais. Tas gan nenozīmē, ka godīgo nav, bet tie ir jāmeklē.
2)Nez kāpēc, izlaižot vairumtirgotāju, cena ir dārgāka kā ar vairumtirgotāju. Visai bieži sastopama parādība.
3)Kā zemkopības ministra bijusi padomniece tolai viņi vis zemkopju labā nemeklēja risinājumus, lai viņi varētu gūt normālu peļņu tiešas pārdošanas ceļā….autors: Keita 3 Jūnijs, 2009, 15:01
-
Laba lieta mūsu Latvijas pārtika, bet šobrīd ļoti svarīgi ir maksimāli izglītot mūsu zemniekus. Mums Latvijā ir ļoti kvalitatīva pārtika, bet to ir jāmāk pārdot, tas ir uzņēmējdarbības pamatzināšanas. Pats produkts pats par sevi ir viena lieta, bet vēl iepakojums, vide kur tirgo un protams svarīgi ir pats tirgotājs! Esmu sapratusi, ka jārīko ‘’isie mācību kursi šiem zemniekiem vai tad arī jāizmanto starpnieki- vairumtirgotāji. Mūsu veikalā “‘Tirgus Galerija ‘” zemnieki tirgo paši savu produkciju, daži arī apvienojas un izmanto vienu pārdevēju. Mana izvēle būs produktus iegādāties šeit, un ieteikšu arī citiem, jo līdzi nāk gaišums un mīlestība par sava darba rezultātiem. Un garšīgi produkti !
autors: Linda 1 Septembris, 2009, 15:05
-
Youre a real deep thniker. Thanks for sharing.
autors: Cash 4 Jūlijs, 2011, 10:22
-
Xc8MKb ztkawladeedd
autors: xnzheidfdqs 4 Jūlijs, 2011, 11:50
-
qwtI9H tihifswyoanl
autors: fzekrwrvg 7 Jūlijs, 2011, 13:28