22 Oktobris, 2009

Neticu

Autors: Ingūna Gulbe @ 14:34 Kategorijas: pārtikas piegāde, pārtika

Izlasīju ziņu, ka Valmieras novada bērnus ēdinās Lietuvas uzņēmums.

Ar šī gada 9.novembri Kocēnu pamatskolā, Rubenes pamatskolā Rubenē un Vaidavā, kā arī pirmsskolas izglītības iestādē (PII) “Auseklītis” Kocēnos, Rubenē un Vaidavā ēdināšanu nodrošinās Lietuvas uzņēmums, līdz ar to minētajās Valmieras novada iestādēs, kurās kopējais audzēkņu skaits ir vairāk nekā 460, turpmāk būs lētākas un daudzveidīgākas maltītes.

Līdz šim Rubenes pamatskolā pusdienu izmaksas vienam skolēnam bija 90 santīmi, Kocēnu pamatskolā - viens lats, bet turpmāk pusdienu cena abās pamatskolās atkarībā no klašu grupas būs no 62 līdz 66 santīmiem. Savukārt PII “Auseklītis” viena audzēkņa ēdināšana trīs reizes dienā līdz šim maksāja latu un 80 santīmus, bet turpmāk maksa būs viens lats.

Līgums ar “Kretingos Maistas” tiks noslēgts uz trīs gadiem, un līgumcena ir 167 389 lati.

Līdz šim skolēniem pusdienu ēdienkartē ietilpa zupa un saldais ēdiens vai pamatēdiens un saldais ēdiens, bet turpmāk katrā pusdienu reizē skolēnam tiks pasniegta gan zupa, gan pamatēdiens, gan saldais ēdiens.

Konkursa piedāvājumu izvērtēšanā piedalījās arī medicīnas darbinieki, kas atzina, ka Lietuvas uzņēmuma piedāvātā ēdienkarte ir ne tikai lētākā, bet arī atbilst visiem augstas kvalitātes rādītājiem. Iepirkuma noteikumos tika iekļauta prasība nodrošināt kvalitatīvu ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu saskaņā ar atbilstību kvalitātes normām, ievērojot Latvijā esošo normatīvo aktu prasības.

“Kretingos Maistas” pārstāvji sarunās uzsvēruši, ka pirmkārt darbu piedāvās darbiniekiem, kas līdz šim strādājuši izglītības iestāžu virtuvēs. Tāpat tika uzsvērts tas, ka bērniem tiks nodrošinātas kvalitatīvas pusdienas, kategoriski izslēdzot, piemēram, pusfabrikātu un saldētas pārtikas izmantošanu pusdienu pagatavošanā”, saulaini rakstīts paziņojumā.

Man uzreiz par šo utopiju rodas vairāki jautājumi. Vai tiešām trīs gadus uz priekšu uzņēmums spēs nodrošināt bērnu ēdināšanu trīs reizes dienā tikai par vienu latu vai pat mazāk? Kā par 66 santīmiem varēs sagatavot veselīgas un kvalitatīvas pusdienas skolēniem, kas sastāvēs no trim ēdieniem?

Esmu pārāk bieži dzirdējusi, ka uzņēmumi no kaimiņvalstīm savus „neticami labos” saulainos solījumus pilda tikai sākumā. Tikmēr, kamēr ir nauda, bet tad atrod visādus iemeslus, lai lūgtu veikt izmaiņas līgumā vai arī pārtrauc darbību.  Arī mums „Mārketinga padomē” konkursā par Latvijas kopstenda izgatavošanu un uzstādīšanu izstādei uzvarēja Lietuvas kompānija, jo tai bija viszemākā cena. Tajā gadā mūsu uzņēmumu kopstends bija vispieticīgākais, līdz ar to nepievilcīgākais.  Līdz ar to neefektīvākais. Un paši vēl bijām spiesti ļoti rūpīgi uzraudzīt darbus un pat veikt vairākus uzlabojumus pašu spēkiem, lai cik necik sasniegtu izvirzītos mērķus. Bija problēmas gan ar transportēšanu, materiālu izturību, fotogrāfiju kvalitāti utt. Uzņēmuma vadība bija Lietuvā, stendu uzstādīt tika atsūtīti darbinieki, kuri zina tikai, ko un kā saskrūvēt. Un nav tiesīgi pat pieņemt lēmumu pieskrūvēt plauktu 50 cm augstāk, kā tas konkrētajā situācijā būtu labāk. Tā mums bija laba skola, kā sagatavot iepirkuma konkursa nolikumu. Cik ļoti precīzi jāspēj visu paredzēt un ierakstīt kritērijos. Tagad spējam sniegt konsultācijas arī citiem.

Bet ar iepirkumu izsludināšanu mums valstī pagalam neveicas. Konkursā par pankūku miltu piegādi Latvijas iestādei uzvar poļu firma, kas piedāvā viszemākās kvalitātes miltus, no kuriem, iespējams, var arī izcept pankūkas. Bet mūsu ražotājs, kas piegādā jau gatavu pankūku maisījumu paliek aiz svītras. Tāpat mūsu dārzeņu piegādātāji konkursos sacenšas ar ārzemniekiem cenā par trešo ciparu aiz komata. Tas liecina, ka kvalitātes un cenas ziņā esam spējīgi konkurēt. Varbūt šajā situācijā, kad valstij ne tikai katrs lats, bet pat katrs santīms ir svarīgs, pašvaldības, sludinot šos iepirkumus vairāk varētu padomāt par kritērijiem, kas būtu izpildāmi vispirms vietējiem uzņēmējiem un ne tik vienkārši citu valstu uzņēmējiem. Jo nodokļi un darba vietas taču ir vajadzīgas te, arī pašvaldībai un tās iedzīvotājiem. Vai pirmajā mirklī paķertais, šis lētais un labais piedāvājums vēlāk neizrādīsies pārāk dārgs arī citās nozīmēs?

Tāpēc arī Mārketinga padome sadarbībā ar Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtu, lai uzlabotu Latvijas tautsaimniecību un nodrošinātu veiksmīgu iepirkumu veikšanu, visā Latvijā organizēja seminārus  „Pārtikas iepirkuma tiesiska un efektīva veikšana”. Ar 2010. gada sākumu daudzi novadi sāks apgādāt vietējās iestādes ar pārtikas produktiem, kuru iepirkumi tiks veikti 2009. gada nogalē. Mūsuprāt, pastāv risks, ka esošajā situācijā novadi varētu tikt apgādāti ar pārtikas produktiem, kam ir apšaubāma kvalitāte un grūti izsekojama izcelsmes vieta. Tāpēc organizēto semināru ietvaros mēs informējām pašvaldības un valsts iestādes par to, kā gūt maksimālu atdevi savam reģionam, iepērkot vietējos produktus.

3 komentāri

  • Latvijas radio mājas lapā var noklausīties sižetu par šo - te būs saite (lai noklausītos šo sižetu (minēts arī atsevišķu produktu cenu piedāvājums).
    http://www.latvijasradio.lv/zinas/25036.htm

    1) Man savā darbā ir un nākas sastapties ar dažādām biznesa kultūrām (latviešu, lietuviešu, igauņu, krievu, britu, itāļu, ebreju u.c.) un katrā no tām ir savi plusi un mīnusi. Tāpēc ir jāmāk veidot biznesa attiecības, veikt pārrunas, ikdienas komunikāciju, slēgt līgumus un uzraudzīt procesu.Tomēr jāsaka, ka tieši pašlaik Latvijā vairāk ir vajadzīgs apķērīgums, ātrāka reakcija un mārketingam ir jābūt daudz agresīvākam (kaut kā tas pašlaik izpaliek). Citādi, kamēr “vecie” guļ uz pagātnes lauriem, jaunie ņem un patriec vecos. Esmu savā praksē sastapies ar faktu, ka daudziem ir grūti ar šo faktu samierināties (tas ir tiešām sāpīgi). Šeit nav nekā personīga, tas ir bizness.Tas ir kapitālisms.

    2) Nule kā vēl bija ziņa par to, ka atsevišķi kaimiņvalsts piena pārstrādes uzņēmumi pazaudēja tirgu kādā no eksporta tirgiem (pareizāk sakot lielākajā). Kā domājat uz kuru valsti tiks eksportēta šī produkcija? Dažkārt pārsteidz vietējo ražotāju tūļīgums un neprasme reaģēt (akcijas, cenas, īpašie piedāvājumi, reklāma, “pušings”, “promocija”, “merčendaizings” - kur tas viss ir? Kamēr Latvijas ražotāji līdz tam nobriedīs tikmēr būs jau par vēlu). Vai tiešām ir aizmirsies, ka Eiropas Savienībā ir brīva preču plūsma? Kapitālisms ir šeit un tagad, ikviens ražotājs katru dienu meklē sev jaunu pircēju un cīnās par to, lai viņa klientus neatņemt kāds cits.

    autors: Ramils Kadirovs 22 Oktobris, 2009, 20:30

  • Precizak-no Ls 0.66 nonemat PVN,tad veel ir javeic maksajumi par elektribu,kanalizaciju,atkritumu izvesanu,darbiniekiem algas…. Cik no tas naudinas tiks uz galda???!!!!!! Un PII bus Ls 0.80 3xdiena…. Smiekli naak! Uz papiira jau var visu uzrakstit-gan vajadzigas kalorijas,gan cenu un daudzumu,bet ko liks katla,to nezinas neviens! Un vini preci nems no turienes,kur letak dos,jo par tadu naudu nevar neko normalu uztaisit!
    Tris edieni,ko lietuvietis sola skoleniem-zupa,otrais un kompotins!Par Ls 0.60!?!

    autors: Anonymous 29 Oktobris, 2009, 22:21

  • Pilnigi esmu vienispratis.Vai tiešām paši neko vairs nevaram? Atdodam visu citu valstu razotajiem un paši bļaujam ,ka nav darba. pakļaujamies ES monopolvalstu iegribām..pildam viņu ultimātus.. un kāds rezultāts? Paši redzam,kas no mūsu lauksaimniecibas palicis.
    Esmu bijis un stradajis Holandē,redzu kā tur notiek darbs..Jā, tur nu ir ko redzēt un pārdomāt! Viņiem ir viss,bet mums nekas. Un kapēc?
    Redziet,Viņiem nekas netraucē.Sūdu smaka?Viņi apzinās ka tā ir ir viņu iztika,nodokļi, no kuriem valstī maksā pensijas,tranzīts,kartīgi auto ceļi….
    Vai mēs to nevaram? Par mums tur smejās!!! Tas ir Pretīgi.
    Vaina daudz un liela ir musos pašos.Arī lielais paldies SIA Valdībai!
    Kas plenarsēžu laika groza savu privato biznesu televizijas kameru prikšā,un par to nemaz nekautrējas. Vot sakiet ,ar ko mums te sākt?

    autors: Archijs 19 Februāris, 2010, 17:24

Pievienot komentāru


Par autoru

Ingūna Gulbe, ekonomikas doktore, biedrības „Mārketinga padome” vadītāja. Vairāk nekā 14 gadus ir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja. Kā asociētā profesore izglīto studentus Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, kur izstrādāts studiju kurss „Tirgzinības” un „Lauksaimniecības pamati”. Preču zīmes „Kvalitatīvs produkts” (jeb „Zaļā karotīte”) autore. Dzīves moto: „Ja jau citi var, tad kāpēc gan es to nevarētu?”

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs