28 Aprīlis, 2010

Ne vienmēr labs nāk ar gaidīšanu

Autors: Ingūna Gulbe @ 15:26 Kategorijas: pasaules lauksaimniecība

Pavasara sēja gan gaidīt nevar. Šogad pavasaris kavējās un ir vēlāks kā citus gadus. Bet pat uz šo vēlo pavasari valdība nespēja laikus sarūpēt kredītlīniju lauksaimniekiem apgrozāmajiem līdzekļiem. Šīs sarunas vajadzēja uzsākt jau pagājušajā gadā, jo katram lauksaimniekam ir skaidrs, ja laikus un kārtīgi visus pavasara darbus neveic, tas ietekmē ražas kvalitāti un apjomu rudenī. Pašreiz sējas un pārsēšanas darbi jau tuvojas nobeigumam.

Šopavasar ir dzirdēti daudzi pat pilnīgi pretēji ekspertu viedokļi par ziemāju pārziemošanu – sākot no tā, ka pārziemojuši ļoti labi, līdz tam, ka būs jāpārsēj trešdaļa sējumu. Bet par ziemāju pārziemošanu var spriest nevis tad, kad ir nokusis sniegs, bet gan tikai tad, kad atsākusies to augšana. Šī ziema nav bijusi ekstremāli postoša ziemāju sējumiem, bet atsevišķām zemnieku saimniecībām gan tā ir radījusi problēmas.

Rapsim pārziemošana vissmagāk ir beigusies Zemgales mālainākajās augsnēs un atsevišķos mitrākajos laukos visā Latvijā.  Kopējā nepārziemojusī  platība varētu sasniegt 15-20% no kopējām ziemas rapša sējplatībām. Un tie ir nopietni finansiāli zaudējumi - 30 Ls/ha herbicīds, miglojums 7 Ls/ha, sēkla 25 Ls/ha, sēja 15Ls/ha, augsnes sagatavošana 12Ls/ha. Zaudējumos jānoraksta neatgūstamais  rudens ieguldījums - herbicīds 35 Ls/ha, vēl viens herbicīds 15Ls/ha, divi miglojumi 14Ls, sēkla 25 Ls/ha, sēja 15Ls/ha. Kopā sanāk iespaidīgs skaitlis. Tam klāt vēl nāk problēmas, kas rodas sakarā ar izmaiņām ražas novākšanas grafikos, un 2010 sējas plānos pavasarī un rudenī. Iesēta tiks salīdzinoši mazražīgāka kultūra.


No ziemāju labībām vissmagāk ir cietuši rudzi un tikai atsevišķos gadījumos ziemas kvieši. Ziemas miežu platības kā jau katru gadu ir daļēji cietušas. Vājāk ziemojušas svešzemju šķirnes, kuras ir piemērotākas siltākām un īsākām ziemām un straujākiem pavasariem.


Iznīkuši varētu būt ap 10% sējumu. Ziemāji ir cietuši ziemas sākuma kailsalā, pavasarī izsutuši zem sniega kad atkusa zeme zem sniega segas, noslīkuši gan pavasara palos, gan ilgstoši pārmitrajā pavasara augsnē. Atsevišķos gadījumos ir vainojamas arī slimības uz ziemošanas laikā novārdzinātajiem augiem. Arī šajā gadījumā tās pašas ar pārsēšanu saistītās finansiālas un organizatoriskās problēmas.


Atliek cerēt, ka zemnieki pavasara sējai līdzekļus bija atraduši un tagad būs ideāli laika apstākļi, kas  rudenī nodrošinās rekordaugstas ražas, izcilu kvalitāti un cenas pasaules labības tirgū būs augstas.

14 komentāri

Pievienot komentāru


Par autoru

Ingūna Gulbe, ekonomikas doktore, biedrības „Mārketinga padome” vadītāja. Vairāk nekā 14 gadus ir Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja. Kā asociētā profesore izglīto studentus Latvijas Lauksaimniecības Universitātē, kur izstrādāts studiju kurss „Tirgzinības” un „Lauksaimniecības pamati”. Preču zīmes „Kvalitatīvs produkts” (jeb „Zaļā karotīte”) autore. Dzīves moto: „Ja jau citi var, tad kāpēc gan es to nevarētu?”

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs