Iespējams, ka ir atbildīgāks laiks nekā tad, kad notika iestāšanās sarunas par Latvijas uzņemšanu Eiropas Savienībā. Tā gatavojas mainīt kopējo lauksaimniecības politiku 2013. – 2020. gadam. Jāņem vērā, ka priekšlikumi šai vērienīgajai transformācijai tiks apkopoti jau šoruden un kopš nākamā gada ieies birokrātiskajā Eiropas institūciju apritē. Tas nozīmē – ko Latvija nepagūs iestrādāt šogad, to nebūs iespējams iegūt nākamajos 10 gados. Jo lauksaimniecības maksājumi EK izstrādātajā budžetā pieder pie obligātās sadaļas un Eiropas Parlamentā ir apspriežami, bet nemaināmi.

Brisele visu šo pirmo pusgadu mudināja dalībvalstis iesniegt savus priekšlikumus, līdz Jāņiem pat ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts izteikt savu viedokli pa tiešo Eiropas Komisijai, kas būtisks un svarīgs viņaprāt būtu jāiekļauj Eiropas Kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) pēc 2013. gada.

Patlaban Latvija formulējusi visnotaļ vispārīgi, ka mums no svara KLP ir lauku uzņēmējdarbības efektivitātes un konkurētspējas veicināšana, kā arī lauku kā kvalitatīvas dzīves un darba telpas nodrošināšana. Taču, lai veicinātu straujāku efektivitātes pieaugumu un spētu reaģēt strauji svārstīga tirgus apstākļos KLP būtu jāpapildina ar ”drošības tīkla” pasākumiem tirgus traucējumu gadījumos.
Latvija piekrīt arī pārtikas nodrošinājuma uzturēšanai un patērētāju nodrošināšanai ar drošu un nekaitīgu pārtiku par pieņemamām un ar citām pasaules valstīm konkurētspējīgām cenām, vienlaicīgi nodrošinot ienākumus ES lauksaimniekiem. Līdzīgs uzdevums bija izvirzīts arī iepriekšējā septiņgadē, taču Latvijas zemniekiem to neizdevās realizēt, īpaši ienākumu sadaļā, jo iestāšanās sarunās tā neprata izcīnīt uzvaru pret netaisnīgi zemiem ES maksājumiem. Ja tagad KLP tāds mērķis tiek ierakstīts, tad ir īstais brīdis sākt uzstājīgu prasību pēc līdzvērtīgas attieksmes. Arī attiecībā uz vajadzību uzturēt zemes labā lauksaimniecības un vides stāvoklī jāparedz atbilstoši finanšu līdzekļi. Pēc 2013.gada būtu korekti jānodrošina lauksaimniekiem papildu izdevumu, kas saistīti ar ES noteikto obligāto standartu izpildi, kompensācija. Latvijas lauksaimnieki (ap 4000 konkrētu cilvēku) Briselei sūtītajos priekšlikumos lielākoties uzsvēra, ka mums ir svarīga bioloģiskā daudzveidība, vides un ūdens kvalitāte, ainavas saglabāšana. Bet arī tādēļ KLP pēc 2013.gada būtu jānodrošina konkrētu papildu izdevumu kompensēšanu lauksaimniekiem, kuri tādējādi gādā gan par Latvijas iedzīvotāju, gan ciemiņu sabiedriskā labuma nodrošināšanu.

Latvijā jau gadiem valda uzskats, ka ES līmenī jānosaka jauni, objektīvi un reālo situāciju raksturojoši rādītāji un kritēriji tiešo maksājumu aprēķināšanai un vienlīdzīgai noteikšanai dalībvalstīm. Jā, ir jārada ekonomiskie kritēriji, kuri būtu izmantojami nepieciešamā adekvātā finansējuma aprēķināšanā KLP mērķu sasniegšanai. Ir būtiski un taisnīgi jāsedz izmaksas, kas katras ES dalībvalsts lauksaimniekiem rodas par zemes uzturēšanu labā lauksaimniecības stāvoklī, kā arī par vides, augu un dzīvnieku veselību un labturību jeb jāsedz izmaksas, kas lauksaimniekiem rodas sabiedrības uzlikto obligāto prasību dēļ: pārtikas drošums, pārtikas higiēna, bioloģiskās drošības pasākumi, augu un dzīvnieku veselība. Šīs lietas ir diezgan viegli nosaukt vai pat izkliegt, cits jautājums, vai Latvija pati ir gatava piedāvāt formulas šo kritēriju aprēķinam? Nešaubos par mūsu ekonomistu varēšanu, bet šaubos, vai kādam ienāks prātā mūsu aprēķinus stratēģiski, neatkāpīgi un pašapzinīgi aizstāvēt? Vieglāk būs piekrist, iespējams, spāņu vai beļģu formulām…

Patēriņa veicināšana un konkurētspējas stiprināšana ES iekšējā un ārējā tirgū ir lauksaimnieku superlatīvs kopš kopienas dibināšanas. Man, praktiski strādājot ar šo problēmu, ir skaidrs, ka jāpalielina produktu veicināšanas programmu budžets un aktīvāk jāsekmē produkcijas noiets ar modernām ES mārketinga programmām. Tām jābūt integrētām vismaz reģiona ietvaros. Mūsu gadījumā – Baltijā, lai piesaistītu lielākus ES līdzekļus. Piekrītu un pieprasu, ka jāturpina Skolas piena un Skolas augļa programmu aktīvāka apguve, palielinot tām ES līdzfinansējumu.

Jau minēju, ka pamatu pamats ir mūsu lauku ekonomikas ilgtspējīga attīstība. Tai var palīdzēt iesaistīšanās ES konverģences reģionu programmās. Šī pakāpeniskā evolūcijā notiekošā apvidu tuvināšanās un izlīdzināšanās programma ir sena ES reģionālās politikas sastāvdaļa. Tā saprotama visos institūciju līmeņos. Tādēļ KLP jaunajos mērķos jāieraksta, ka ES finansējums Lauku attīstības politikas ietvaros jāparedz pasākumiem, atbalstot ES konverģences reģionus. Vienkārši un nesatricināmi - lai celtu, piemēram, tradicionālās lauksaimniecības ražīgumu un mežsaimniecības konkurētspēju, lai paredzētu īpašu atbalstu kooperācijas veicināšanai, inovatīvu risinājumu un jaunāko tehnoloģiju ieviešanai, paaugstinātu nodarbinātību lauku teritorijās. Lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu, dabas resursu, vides, lauku ainavas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī veicinātu lauku vietējo rīcības grupu veidošanos un iesaistīšanos savu teritoriālo problēmu risināšanā.

Līdz Latvijai jau ir noskanējusi ziņa, ka Briselē spriež, ka lauksaimniecības atbalsts ES nodokļu maksātājiem ir pārāk dārgs. Jau klīst aprēķins, ka ikkatram iedzīvotājam par šo politiku jāmaksā 2 eiro nedēļā, kas esot dārgāk nekā par jebko – par ceļu būvi vai industrijas vai izglītības atbalstu, un nebūt neveicinot ES konkurētspēju pasaulē saskaņā ar Lisabonas stratēģiju! Elementāra pieklājība man neļauj iebilst tādai sīkai aritmētiskai, bet drīzāk zemiskai fikcijai, cipariņam, kuram ir tikai manipulatīva, demagoģiska funkcija. Arī to vajag prast asi pateikt, ja KLP apspriedēs tāds gadījumā nonāks uz Latvijas galda. Esot, piemēram, dzirdams, ka jaunā prioritāte būšot klimata pārmaiņu risināšana un nauda jāpalielina tai, samazinot attiecīgi KLP. Jo arī govju izplūdes gāzes esot to klimatu pabojājušas. Tad sarunās par ES budžeta pārskatīšanu jāmāk atdalīt „kaitīgās govis” no Latvijas kā joprojām mazāk attīstītas valsts eksistences ES kritēriju rāmī vispār. Labi, jāmazina nauda KLP, bet tad tikai tām, pārsvarā „vecajām” dalībvalstīm, kuras tiekšmaksājumus saņem virs vidējā ES līmeņa. Ļoti demagoģiski varētu izrēķināt, cik vienā nedēļā es maksāju franču zemniekam par viņa KLP, bet cik viņš man?