Lūk, Igaunijas vēsturē 2011.gads ieies ar to, ka šīs valsts iedzīvotāju naudas makos vēsturiskā krona nomainās uz eiro. Ir daudzas praktiskas lietas, ko Igaunijas pierobežā dzīvojošie latvieši, pateicoties bezvīzu režīmam, piemēram, Valgā vai Pērnavā varēja iegādāties lētāk nekā Valkā vai Ainažos. Gan pārtiku, gan apģērbu. Vai līdz ar eiro ēras sākumu šī priekšrocība viņiem saglabāsies? Jā, un ne tikai viņiem, jo savā ziņā Igaunija šādi varētu palielināt savu pievilcīgumu Latvijas iedzīvotāju vidū kā tūrisma mērķis. Eiro ieviešana nenozīmē cenu izlīdzināšanos, tās vienkārši kļūst uzskatāmākas, līdz ar to vieglāk salīdzināmas dažādās valstīs.

Eiro zonā

patlaban ietilpst Austrija, Beļģija, Kipra, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Spānija. Un Igaunija. Un igauņiem eiro ieviešanas ieguvumi ir tādi paši kā citu eiro zonas valstu iedzīvotājiem:

- Norēķinu operāciju un konvertācijas izmaksu samazināšanās – zūd valūtas maiņas izdevumi (saskaņā ar ES ekspertu novērtējumiem ietaupītā summa būs līdzvērtīga līdz pat 0.5% no IKP);

- Vienotā ES kapitāla tirgus pilnvērtīgāka izmantošana;

- Nacionālās ekonomikas efektivitātes pieaugums, starptautiskajiem tirgiem kļūstot pārskatāmākiem, līdz ar to pieejamākiem.

- Saskaņā ar Iestāšanās līgumu ES agri vai vēlu eiro būs jāievieš arī Latvijā un Lietuvā. Patlaban Igaunija, bet vēlāk visas trīs Baltijas valstis tādējādi būs zaudējušas iespēju ietekmēt savu ekonomiku ar valūtas kursa palīdzību (piemēram, valūtas devalvāciju izmantot kā preču eksportu uzlabojošu faktoru). Problemātiskāk ar kopīgo monetāro politiku kļūs regulēt inflācijas līmeni, jo tas visās dalībvalstīs nav vienāds. No otras puses – eiro ir liela, globāli ietekmīga valūta, kas pozitīvi ietekmē tās lietotājus. Piemēram, eiro rada augstāku psiholoģisko drošību par noguldījumiem, tas, savukārt, palielina valstī uzkrājumus, ko bankas var novirzīt ekonomikā. Līdz ar eiro ieviešanu Igaunijas valstij būs mazāki izdevumi par ārējo parādu, tātad vairāk naudas atliks iedzīvotāju vajadzībām.

Eiro ieviešana viennozīmīgi samazinās dolāra lomu Igaunijas finanšu apritē, padarot neatkarīgākus un drošākus darījumus ar austrumu kaimiņu, kurš mums ir kopīgs un ļoti labprāt šūpojas līdzi dolāra kursam.

Māstrihtas kritērijos noteikts, lai valsts varētu pretendēt uz eiro ieviešanu, tajā:

• inflācija nedrīkst vairāk nekā par 1,5% pārsniegt trīs ES dalībvalstu ar zemāko inflācijas procentu vidējo rādītāju;
• ilgtermiņa aizņēmumu procentu likmes nedrīkst vairāk nekā par 2% pārsniegt trīs dalībvalstu ar viszemāko inflācijas līmeni vidējo rādītāju;
• nacionālās valūtas maiņas kurss divu gadu laikā pirms eiro ieviešanas nedrīkst pārsniegt iepriekš noteiktās svārstību robežas;
• valsts parāds nedrīkst pārsniegt 60% no valsts iekšzemes kopprodukta;
• valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3% no tās IKP .

Mūs, protams, ļoti interesē, kā naudas maciņa monētu un banknošu nomaiņa Igaunijā ietekmēs Latviju?

Versijas atšķiras

Liela daļa mūsu nacionāloptimistisko pētnieku uzskata, ka ietekme būs pozitīva, jo ārvalstu investori Baltijas reģionu uztver kā vienotu veselumu. Ja tie šobrīd investē pēc ekonomiskajiem rādītājiem atraktīvākajā Baltijas valstī – Igaunijā, tad papildu investīcijas tas var nodrošināt arī Latvijai. Arī no tirdzniecības viedokļa - Igaunija ir nozīmīgs tirdzniecības partneris Latvijai gan eksporta, gan importa struktūrā. Tas nozīmē – ja ekonomikas apjomi Igaunijā pieaug, arī Latvijas eksports uz šo kaimiņvalsti varētu kāpt. Ja Igaunijā ekonomika ietu uz augšu, tiktu radītas dažādas nozares, kas apkalpotu šo pieaugumu, un tas dotu labumu arī Latvijas uzņēmējiem.

Turklāt Latvijas valdība skaļi un ambiciozi ir pateikusi, ka eiro te jāievieš 2014.gadā, un patlaban visi valsts darbi tiek plānoti tā, lai mēs to izdarītu. Īpaši tam pakārtoti valsts budžeta deficīta mērķi. Vai trīs gadu attālums līdz eiro Latvijā atturēs investīciju plūsmu uz šejieni? Diez vai. Tur pie vainas drīzāk būs nodokļu politika. Galu galā jau sešus gadus lats ir stingri piesaistīts eiro. Un arī pašreiz redzams, cik ļoti liela loma mūsu ekonomikā ir šai valūtai. Piemēram, daudz kredītu te ņemti eiro. Tas bija viens no svarīgākajiem argumentiem, lai nedevalvētu latu pirms diviem gadiem. Jo tad šos aizņēmumus cilvēki nevarētu atdot, strauji nevērtīgākiem kļūstot latiem, kuros viņiem ir ienākumi.

Bet. Igaunijai joprojām ir viens no zemākajiem valsts parāda rādītājiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā (ap 5%). Tas nozīmē, ka viņiem ir visas iespējas to palielināt, lai ar valsts tēriņiem stimulētu savu ekonomiku. Eiro atļauj igauņiem aizņemties līdzekļus lētāk nekā valstīm, kurās tas nav ieviests, un šādā ceļā atgūties no krīzes sekmīgāk. Eiro ieviešana Igaunijā tās augstā bezdarba līmeņa dēļ (vairāk nekā 12%) ir pievilcīgs arguments darba devējiem. Acīmredzami kvalificēts un viegli pieejams darbaspēks kopā ar uzticamību, ko rada eiro, veicinās dažādu biznesu attīstību.

Nav noslēpums arī ilgstošā un savstarpējas uzticības piepildītā igauņu sadarbība ar somiem. Tagad Igaunijai būs vēl vieglāk veidot biznesu gan ar Somiju, gan ar citām eiro zonas valstīm. Lai gan zinot, kādas finanšu nepatikšanas patlaban ir šīs zonas valstīs Īrijā, Grieķijā un Portugālē, jāsaprot, ka eiro nav panaceja pret valstu netālredzīgu fiskālo politiku.

Eiropesimisti šajā kontekstā saskata problēmas un brīdina, ka Igaunija ar pievienošanos eiro ir pasteigusies un kļuvusi par vienu no šīs zonas nabadzīgākajām valstīm pie „bagāto galda”. Tāpēc Latvijai ar pievienošanos eiro zonai nevajagot steigties. Tas tiek pamatots ar nostādni, ka Eiropas Monetārajā savienībā ekonomiskais lauks ir regulēts tā, lai garantētu stabilitāti, nevis attīstību. Relatīvi zemu inflāciju, taču ne izaugsmi. Ja Latvija tuvākos gadus izmantošot, lai ātri radītu uzņēmējdarbībai īpaši labvēlīgu vidi, ko pieļauj neatrašanās eiro zonā, tad Latvija drīz vien būšot labākās pozīcijās nekā Igaunija. Vai mūsu valdība uz to saņemsies? Vai tikai sekos eiro luksoforam? Redzēsim. Lai vēlāk nepārkāptu Māstrihtas kritērijus, straujiem ekonomikas sildīšanas pasākumiem būtu jāsākas jau tūlīt. Eiro ieviešanas gaidīšana arī nav alternatīva strukturālām reformām, kas Latvijā stipri iesnigušas.

Pārdomas raisa

arī tas, ka Latvijā iedzīvotājiem ir uzkrāti eiro, kas netiek konvertēti uz latiem, jo kalpo kā sava veida stabilitātes depozīts. Līdzīgi ir Lietuvā. Tagad daļa no šīs naudas varētu aizplūst uz kaimiņvalsti. Tas nesīs līdzi cenu celšanos Igaunijā. Taču visbiežāk tur patlaban prognozē dzīvokļu cenu pieaugumu, ko veicinās Igaunijas kronas devalvācijas neiespējamība, kā arī tas, ka cenas eiro valūtā vienkāršos nekustamā īpašuma cenu salīdzināšanu ar citām valstīm. Speciālisti uzskata, ka cenu kāpums pusgada laikā Tallinā būs sasniedzis 10%.
Visās valstīs, kurās ieviesa eiro, iedzīvotāji bija sašutuši, ka cenas tiek noapaļotas uz augšu. Savā ziņā tas ir mīts, jo cenas regulē brīvais tirgus. Grūtības ir ar pārejas praktisko ieviešanu. Ja uz Pērnavu, piemēram, brauksiet ar igauņu autobusu, jāzina, ka būs “galvas sāpes” saistībā ar eiro monētām, maksājot un saņemot atlikumu. Līdz šim autobusu biļetes cena tur bija apaļās summās, piemēram, 10, 25 vai 100 Igaunijas kronas. Tā kā viens eiro (0,7 lati) ir aptuveni 15,64 kronas, tad biļete maksās attiecīgi 0,63; 1,6 vai 6,4 eiro, bet mazākā eiro banknote ir… pieci eiro (3,5 lati)!

Tādēļ, dodoties uz Igauniju, ņemiet līdzi sīknaudu - eirocentus!