Man ļoti patīk, ko izvirza Dānija savā pašreizējā ES prezidentūrā. Tās ir četras prioritātes – atbildīga, dinamiska, zaļa un droša Eiropa. „Klimata jautājumi ir būtiski, to mēs jūtam pēc pārmaiņām Grenlandē,” saka vēstnieks Latvijā P. Karlsens. Protams, arī Latvijai kā piejūras valstij ūdens līmeņa celšanos nu nemaz nevajag. Urbanizācijas radītais siltums izkūp debesīs un nonāk lejā kā nežēlīgi plūdi un lietavas. Tādēļ Dānija liek uzsvaru uz enerģijas taupīšanu, alternatīvajiem enerģijas veidiem, minot biomasas un biogāzes popularizēšanu. Dānijas vēstnieks arī sola akcentēt savā valstī populāro riteņbraukšanas kultūru – par šo jautājumu viņš jau esot daudz runājis ar Rīgas mēru. Es ar riteni joprojām vairos braukt pa pilsētu. Gribu un varu, bet ir nedroši. Ar Kopenhāgenu i’ salīdzināt nevar! Pat ziemā, ņem centrā pie stacijas velosipēdu, ielas nokaisītas, plati veloceliņi iekrāsoti, neviens pa kājām nemaisās. 10x lētāk nekā braukt ar autobusu. Un cik reizes veselīgāk? Virzību uz zaļu un ilgtspējīgu izaugsmi, nepalielinot resursu un enerģijas patēriņu – lūk, ilgtermiņa stratēģijas izveide laikposmam līdz 2050.gadam klimata un enerģētikas jomā, ko vēlas Dānija!

Nauda un lauki
Kopš Dānijas iestāšanās ES 1973.gadā, tā prezidē jau septīto reizi. Līdzekļus Dānija centīsies ekonomēt, samazinot oficiālo ministru sanāksmju skaitu un pasniedzot mazāk dāvanu. “Šī ir pēdējā reize, kad konferencēs jūs redzēsiet pudelēs pildītu ūdeni. Turpmāk būs labs un tīrs Dānijas krāna ūdens,” ārvalstu žurnālistiem Dānijā skaidro Eiropas lietu ministrs N. Vamens. Viņš pats atgriež krānu un ar baudu uzskatāmi visu acu priekšā padzeras! Jā, Zviedrijā un Dānijā, krāna ūdens standarti ir augstāki par ES noteiktajiem. Kopumā paredzēts, ka pašai Dānijas prezidentūra Eiropas Savienībā izmaksās aptuveni 35 miljonus eiro (24,59 miljonus latu). Salīdzinot ar 115 miljoniem eiro, ko šim uzdevumam bija atvēlējusi iepriekšējā prezidētājvalsts Polija, un 85 miljoniem eiro, ko prezidentūras vajadzībām pērn iztērēja Ungārija, smuki! Bet cik priekš savas prezidentūras 2015.gadā plānojusi Latvija? Nu, cik tad vajadzētu, lai būtu ne par maz un ne par daudz? Savu krāna ūdeni droši vien, ka nepiedāvāsim.
Bet vēl svarīgāk ir apzināties, ko vajag Latvijai tūlīt, šai Dānijas vadītajā pusgadā? Es uzsveru – mums ir svarīgi ietekmēt Eiropas Komisijas priekšlikumu regulām Kohēzijas politikai pēc 2013. gada. Latvijai būtiski ir panākt Kohēzijas politikas atbalstu tādā apjomā, lai nodrošinātu nepieciešamās investīcijas valsts attīstībā. Arī sarunas par kopējo lauksaimniecības politiku un negodīgajiem maksājumiem Baltijas zemniekiem Dānijas prezidentūras laikā būs izšķirošas. Taču es un Tu, mans cienījamais lasītāj, saprotam, ka zaļi un praktiski domājošā ziemeļzeme Dānija savu prezidentūru Eiropas Savienībā uzņemas laikā, kad Briseles prātu nomāc eirozonas krīzes risinājumi. Oi, oi, oi, bet kaut ko jau panāksim. Jāprot prasīt.

Politika
Dānijas prezidentūras laikā Latvijai ir svarīga ES paplašināšanās un integrācijas turpināšana ar Horvātiju, Turciju un Islandi. Dānijas prezidentūras laiks sakrīt ar ES – Horvātijas Pievienošanās līguma ratifikācijas procesu ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā. Dānija nav eirozonas valsts un ir relatīvi maza, un pat tad, ja ir prezidējošā valsts Eiropas Savienībā, nav noslēpums, ka Francija un Vācija ir tās, kas spēlē galveno kārti šajos izšķirošajos ekonomiskajos procesos. Taču Dānija jau iepriekš ir pierādījusi, ka spēj būt tilts starp pretrunīgām pusēm - eirozonas un neeirozonas. Un ietiepīgi pratusi uzturēt mazo valstu statusu. Reizēm pat niķīgi, bet beigās rezultatīvi. Mācies, Latvija! Dānija paziņojusi, ka visus spēkus koncentrēs ES vēsturē naudas smagākās krīzes risināšanai. “Mēs darīsim visu, lai noturētu 27 valstu lielo Eiropas ģimeni kopā,” tā norādījis Dānijas vēstnieks ES Dž. Mikelsens. “Taču mēs neceram pusgada prezidentūras laikā attiecībā uz ES daudzgadu budžetu pieņemt galīgo lēmumu, jo tas būs Kipras prezidentūras ziņā 2012.gada otrajā pusē”. Viņš runā godīgi.

Attīstība

Es vēlos skatīties tālāk pāri šiem grūtajiem lēmumiem, paturot prātā galvenos cilvēka dārgumus – veselību un dzīvību. Eiropas Savienības Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir teikts, ieklausīsimies: „Ilgtspējīga ir attīstība, kas apmierina šīs paaudzes vajadzības, neapdraudot nākamo paaudžu iespējas apmierināt savējās”. Tas ir viens no galvenajiem mērķiem Eiropas Savienības līgumā, kas nosaka ES politiku un rīcību. Attīstība, kas nodrošina spēju uzturēt dzīvību visā daudzveidībā. Tā balstās uz demokrātijas, dzimumu līdztiesības, solidaritātes un likumu varas principiem, kā arī uz pamattiesību, tajā skaitā brīvības un vienādu iespēju, ievērošanu. Labklājība un ilgtspēja nav pretrunā, bet tiek nodrošināta, ja kopējie Zemes, cilvēkus ieskaitot, kapitāla krājumi pieaug. Būtu, piemēram, iespējams izcirst Brazīlijas mūžamežus, lai šajā teritorijā nodrošinātu bioloģiskās pārtikas ražošanu un iegūtos finanšu līdzekļus ieguldītu transporta biznesa attīstībā. Vai to izvēlēties? Ja šādi, krīzes nogurdināti un sagumuši, arī Latvijā salīdzināsim un rēķināsim… Nebūs ne dabas, ne naudas, ne politikas ne tur, ne te. Arī Latvijas mežs nav tikai mūsu mūžam. Tam jāataug un jāpaliek – kā latviešiem mūžu mūžos.
Patēriņa sabiedrības attīstības modelis ignorē faktu, ka tāda ražošana, kas neatgriezeniski tērē resursus un degradē vidi un kas patlaban nodrošina perfektu dzīvesveidu vien bagātākajās pasaules valstīs, vairs nav iespējama. Planētas ekosistēmas nespēj absorbēt radīto piesārņojumu, kā tas ir siltumnīcefekta gāzu emisijas radīto klimata pārmaiņu piemērā. Ir acīmredzams, ka, šitā saimniekojot, uz Zemes drīz vien (jau pēc 100 gadiem) vairs nepietiks resursu, lai ilgtermiņā uzturētu esošo dzīves līmeni kā glaunajās Rietumeiropas un Ziemeļamerikas valstīs, nemaz nerunājot par to, ka pierasto, mūsdienu patēriņa apjomu jau daudz agrāk tādējādi varētu nenodrošināt visiem pasaules iedzīvotājiem. Jā, jā – Tev un man arī.