Ekonomiskās attīstības palēninājuma rezultātā lielākā daļa tirgu ir lēni, un patērētāju pieprasījums ir samazinājies. Tirdzniecības apjomu samazinājumam ir vairāki cēloņi.

Lauksaimniecības pamatpreču tirgu palēninājums ir relatīvi īslaicīgs, potenciālajiem pircējiem atturoties izdarīt lielāka apjoma iepirkumus cerībā uz vēl izteiktāku cenu samazinājumu. Zināmā mērā arī nekustamo īpašumu tirgū situācija ir līdzīga, jo potenciālie pircēji cer uz turpmāku cenu samazinājumu, bet potenciālie pārdevēji atturas no īpašumu pārdošanas par viņiem jau tagad nepievilcīgi zemām cenām. Atbilstoši palēninās arī saistītie tirgi - nepalielinoties jauno mājokļu skaitam, nepalielinās arī būvniecības un apdares materiālu, mēbeļu un sadzīves tehnikas tirgi. Ierēdņu skaita un algu samazinājums izraisa valsts iestāžu tuvumā esošo sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu apgrozījuma samazinājumu. Ekonomikas krīze Rietumeiropas valstīs var samazināt viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas sektora ienākumus tūrisma sezonas laikā. Lielākajā daļa tirgu atsevišķos ekonomikas sektoros - mājokļi, automašīnas, tūrisms, sabiedriskā ēdināšana, apģērbi, pakalpojumi - krīzes periodā apgrozījums parasti samazinās. Tomēr Latvijas apmēram 1,500MLs lielais pārtikas tirgus sašaurināsies tikai nedaudz, jo pārtikas patēriņu nav iespējams atlikt uz potenciāli lielākas patērētāju pirktspējas periodiem. Palēninoties eksporta tirgiem, vietējā pārtikas tirgus ietilpības saglabāšana esošajā apmērā var palīdzēt vietējo lauksaimnieku un pārtikas pārstrādātāju uzņēmējdarbības turpināšanai.

Iespējams, ka tādu patērētāju izvēli līdz šim noteicošo galveno faktoru nozīmīguma secība ķēdē garša, dabiskums, veselīgums un cena mainās, par noteicošo pārtikas izvēlē kļūstot cenai. Bez tam patēriņa struktūrā var palielināties lētāku un mazāk pārstrādātu produktu īpatsvars, jo pieaugot bezdarba līmenim, samazinās ienākumi, palielinoties maltīšu gatavošanai pieejamajam laikam. Tomēr pārējo trīs faktoru tradicionālā saistīšana ar produkta vietējo izcelsmi noteikti saglabāsies, tādējādi piegādātāju galvenais uzdevums ir nodrošināt vietējo produktu pieejamību par patērētājiem pieņemamām cenām. Importam priekšroka produkta izvēlē parasti tiek dota tikai jūtamas cenu starpības gadījumā. Samazinoties iedzīvotāju ienākumiem, palielinās nepieciešamība samazināt izdevumus. Ievērojama izdevumu daļa tiek tērēta transportam. Transporta izdevumu samazināšana var izraisīt pārtikas iepirkšanās biežuma samazināšanos. Īpaši tas attiecas uz mazāk nodrošināto iedzīvotāju slāni, kurā pārsvarā tiek izmatots sabiedriskais transports. Iespējams, ka iedzīvotāji dotu priekšroku vietējo lauksaimniecisko produktu iegādei tieši no ražotājiem savas dzīvesvietas tuvumā īpašās tirdzniecības vietās vai arī esošajos veikalos.

Preču, pakalpojumu un finansu plūsma visā pasaulē ir gandrīz apstājusies. Pirms pirkuma izdarīšanas tiek rūpīgi rēķināts ne tika katrs dolārs un lats, bet arī katrs cents un santīms. Tāpēc uz vēlāku laiku tiek atlikta jauna mūzikas centra un sezonas aktuālās krāsas kleitas pirkums. Bez tā var iztikt. Bez pārtikas nevar. Var mēģināt audzēt lokus uz palodzes un braukt pie radiem pēc kartupeļiem un kāpostiem. Bet uz veikalu pēc pārtikas vienalga būs jāiet. Būs jāpērk. Tātad vairāk kā vienu miljardu latu mēs maksāsim par pārtiku. Un šeit ir svarīgi katram Latvijas iedzīvotājam apzināties, ka, pērkot vietējo pārtiku, mēs atbalstam savu ekonomiku. Šī nauda paliek Latvijā. No tās var maksāt pensijas, māmiņu algas u.c. Katrs lats, ko samaksājam par importa pārtiku, pazūd no valsts. Šos pazudušos latus tad Latvijas valdība ir spiesta aizņemties, šoreiz par to jau maksājot procentus. Tāpēc šajā brīdī būtu nepieciešama spēcīga reklāmas un sabiedrisko attiecību kampaņa, kura aicinātu un skaidrotu iedzīvotājiem, kāpēc jāpērk vietējā pārtika. Ja apmēram 1/3 no 1,5 miljardiem ir importa pārtika, tad tie ir 500 miljoni!!! Katrs procents, ko atkarojam no importa, ir vairāki desmiti miljoni. Un šie desmiti un simti miljonu latu ir ļoti nepieciešami mūsu pašu zemniekiem, pārtikas pārstrādes uzņēmumiem, kokapstrādei, medicīnai un …

Mēs varam novēlēt veiksmi visiem Latvijas uzņēmumiem eksporta tirgos. Un mēs varam vēlēties, lai Latvijas iedzīvotāji tērē naudu nevis veido uzkrājumus. Bet realitāte var būt ne tik skaista. Tāpēc jārīkojas tur, kur rezultāts ir garantēts un salīdzinoši viegli sasniedzams. Pārtiku pirksim un ēdīsim. Vienmēr. 

P.S. Šie skaitļi ir mazumtirdzniecības cenās, tāpēc ražotāju cenās tie ir mazāki, bet vienalga ar deviņām nullēm rakstāmi.

Latvijas ekonomikas norises šobrīd atbilst globālajai attīstībai. Nepastāv tieši draudi banku sistēmas stabilitātei, tomēr ekonomikas izaugsme palēninās. Kompāniju aktīvu vērtība ir zemāka, un, samazinoties kreditēšanas iespējām, investoru aktivitāte ir lēna, bet patērētāji samazina tēriņus. Mazumtirdzniecības apgrozījums 3.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinājies par 10%. Pārtikas mazumtirdzniecības apgrozījuma samazinājums ir gandrīz tikpat ievērojams. Turpretī pārtikas pārstrādes ražošanas apjomi nesamazinās. Ņemot vērā globālo krīzi, turpmākajā periodā iespējas kompensēt pašmāju pieprasījuma samazinājumu ar eksporta pieaugumu būs ierobežotas. Tādējādi saglabājas samērā ilgstošas recesijas draudi ar relatīvi nelielu, stagnējošu pieprasījumu. Pašmāju pieprasījums var atjaunoties vai speciāli stimulējot vietējo produktu pieprasījumu. 

Pieprasījuma samazinājums ierobežos inflāciju, un pārtikas produktu cenas sāks samazināties. 

Nav piepildījušās vēl pirms pāris mēnešiem autoritatīvu Starptautisko organizāciju izteiktās prognozes par to, ka pārtikas pamatpreču cenas nekritīsies līdz tādam līmenim, kāds bija pirms vairākiem gadiem. 

  Sojas eļļa salīdzinājumā ar 2004.gada sākumu ir tikai par 5% dārgāka. Līdzīgs cenu līmenis bija 2006.gadā. Arī sojas pupu cenas atbilst 2004.gada līmenim. Kukurūzas cenas ir augstas, tomēr iepriekšējo divu gadu laikā atsevišķos periodos cenas ir bijušas vēl augstākas. Rapša spraukumi pirms četriem gadiem bija pusotru reizi dārgāki. Lopbarības kviešu cenas 2003.gada beigās bija augstākas. Palmu eļļas cenas kritušās līdz 2003.gada beigu līmenim. Līdzīgs sojas spraukumu cenu līmenis bija 2004.gada sākumā. Saulespuķu eļļas cenas tikai nedaudz pārsniedz 2004.gada līmeni. Piena produktu cenas pēc maksimālo līmeņu sasniegšanas samazinājušās. Piena pulveru cenas ir pat gandrīz divas reizes zemākas.  

Tomēr vairāku pamatpreču cenas ir augstas, un, iespējams, šo produktu cenu līmenis saglabāsies. Kafijas cenas divas reizes pārsniedz iepriekšējo gadu caurmēru. Rapša eļļa arī ir divas reizes dārgāka. Kvalitatīvu pārtikas kviešu cenas pusotru reizi pārsniedz pēdējo gadu caurmēru, tomēr galvenais augstā cenu līmeņa cēlonis ir zemais pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars pasaules kopražā. Piena produktu pasaules cen turpmāku samazinājumu ierobežos augstās iepirkuma cenas, kuras par apmēram 30% pārsniedz iepriekšē gada līmeni.

 Iespējamā cenu attīstība galvenajās produktu grupās:     

• Graudu pārstrādes produkti

Maizes un makaronu cenas būs stabilas, jo pagaidām saglabājas samērā augsts pārtikas kvalitātes graudu un miltu cenu līmenis. 

•     Gaļa

Gaļas cenas nepalielināsies, jo relatīvi lētu un savstarpējami aizstājamu lopbarības sastāvdaļu piedāvājums ir pietiekami plašs.

• Piens

Cenu līmenis var pazemināties sakarā ar palielinātu piedāvājumu ES iekšienē, samazinoties eksporta iespējām.  

• Konditoreja un bezalkoholiskie dzērieni   

Cenas var nedaudz pazemināties, jo nemainoties pamatizejvielu cenām (kakao, cukurs), samazināsies eksporta pieprasījums     

Daudzās pasaules valstīs zināmos laika periodos ekonomikas attīstība ir bijusi līdzīga Latvijas šībrīža straujā cenu pieauguma posmam, un arī Latvijā šis periods ir vienkārši “jāpārdzīvo”. Tomēr cenu pieauguma ilgtspējība ir radījusi zināmu “imunitāti” pret kārtējo cenu palielinājumu atsevišķiem produktiem, un nevar noliegt, ka vairākos gadījumos kādā no pārtikas piegādes ķēdes posmiem cenu palielinājumam ir bijis subjektīvs raksturs. Pārtikas cenu palielinājums joprojām galvenokārt ir saistīts ar iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, kuru, savukārt, izraisa joprojām pastāvīgi augošās vidējās darba algas. Vidējā bruto darba alga 2007.gada laikā palielinājās par gandrīz 40%. 2007.gada decembrī palielinājums sasniedza 10%. Tādējādi cenu palielinājums atspoguļo maksātspējīgā pieprasījuma palielinājumu. No vienas puses, cenu pastāvīgais pieaugums piesaista sabiedrības un mēdiju uzmanību, tiek meklēti subjektīvi un nepamatoti cenu palielinājuma iemesli. No otras puses, īpaša vērība tiek pievērsta ražotāju mēģinājumiem cenas pazemināt, un parādās apgalvojumi par karteļa vienošanos.  

Tik strauju pārtikas cenu kāpumu kāds bija pagājušajā gadā, pašreizējā situācijā tirgus nespēs akceptēt. Maksimālais cenu kāpums atsevišķām produktu grupām varētu sasniegt maksimāli līdz 20%. Ražotājiem ir jāmeklē ceļi un resursi ražošanas efektivizācijai. Var gadīties, ka atsevišķi periodi būs jāstrādā ar zaudējumiem. Jebkādas procentos izteiktas cenu prognozes tiek uztvertas kā netiešas norādes mazumtirgotājiem par iespējamā cenu palielinājuma līmeni. Grūti izskaidrojamas ir tas, ka Latvijā ir augstākās mazumtirdzniecības cenas cukuram Eiropā. Veikalos ir vairākās valstīs ražots cukurs, arī importa. Ja jau kaimiņvalstīs varam nopirkt lētāku cukuru, tad kāpēc pie mums tas ir visdārgākais? Turpmākajā gada periodā cenu attīstību pie nosacījuma, ka bruto darba algas nepalielināsies straujāk par inflāciju, galvenokārt ietekmēs energoresursu un lauksaimniecības pamatpreču pasaules cenas.    

Nav pamata cerēt, ka enerģijas izmaksu palielinājums šajā pavasarī neatspoguļosies pārstrādātāju realizācijas cenās. Līdzīgā kārtā cenas ietekmēs arī naftas cenu attīstība. Pastāvīgi pastiprinās saikne starp pārtikas graudaugu un industriālo kultūru tirgiem sakarā ar platību struktūras izmaiņām, palielinoties biodegvielai paredzēto kultūru īpatsvaram. Graudaugu un eļļas kultūru nākotnes kontraktu cenas tuvākajam pusgadam joprojām saglabā, lai gan stabilus, tomēr rekordaugstus līmeņus. Šajā sektorā cenu augstais līmenis saglabāsies, līdz ar to līdzīgā mērā ietekmējot gaļas ražošanu, saglabājoties augstām lopbarības cenām. Ņemot vērā augstās lopbarības cenas, ir gaidāms cenu pieaugums gaļai un gaļas izstrādājumiem. Sakarā ar augstajām cenām miltu sektorā un pieaugošo energoresursu cenām, gaidāms cenu kāpums maizei un miltu izstrādājumiem. Makaronu cenas varētu saglabāties stabilas. Piena produktu cenas var stabilizēties, palielinoties piedāvājumam, kā arī saglabājoties ASV eksporta augstākai konkurētspējai dolāra zemā kursa ietekmē. Līdz ar to nav pamata cenu kāpumam tuvākajā laikā piena produktiem. Nav pamata straujam cenu kāpumam pārtikas nozarē, bet jārēķinās ar reālo situāciju, ka pārtika nekļūs arī lētāka. Nav jāceļ panika, bet nav arī jāmēģina gūt „izdevīgumu” no šīs situācijas uz cilvēku neziņas un nestabilitātes rēķina, jo valstī iekšzemes kopprodukts turpina augt un  ekonomika attītās.