Vispārējā situācija
Situācija pārtikas piegādes ķēdē tuvākajā laikā var mainīties vienīgi tādā gadījumā, ja strauji krītas patērētāju pieprasījums pirktspējas samazinājuma ietekmē. Līdz šim izmaksu palielinājumu pārtikas ķēdes posmos pilnā mērā sedza patērētāji. Grafiski attēlojot, galveno pārtikas produktu sektoros pārstrādātāju realizācijas cenu un mazumtirdzniecības cenu līknes attīstās gandrīz identiski, nesamazinoties piecenojumam. Patērētāji augstākas pārtikas produktu cenas sedz ar lielāku daļu no saviem pastāvīgi augošajiem ienākumiem, un patēriņa apjoms svara izteiksmē nesamazinās.
Gaļa
Gaļas izejvielas ražošanas apjomi tuvāko gadu laikā nemainīsies vairāku iemeslu dēļ. Latvijas liellopu ganāmpulka struktūra joprojām lielā mērā ir balstīta uz piena lopkopību, un gaļas pārstrādē pārsvarā nonāk “pārpalikumi”. Piena lopkopību, savukārt, ierobežo ES piena kvotas. Pastāvīgi pieaugot koncentrācijai piena ražošanā, samazinās lopu skaits, palielinoties vidējam izslaukumam no govs. Tādējādi arī gaļas nozarei piedāvājamo liellopu apjoms nedaudz samazinās. Liellopu gaļas pieprasījums pastāvīgi samazinās, un iedzīvotāju patēriņš pēdējo gadu laikā samazinājies divarpus reizes. Tādējādi arī potenciālajiem gaļas liellopu ražotājiem nav spēcīgu impulsu paplašināt ražošanu. Arī liellopu gaļas eksporta iespējas ir ierobežotas sakarā ar nelielo kvalitatīva eksporta piedāvājuma apjomu. Cūkgaļas ražošanas apjomi pēdējo gadu laikā ir stabili. Tomēr nozarē koncentrācijas līmenis ir nepietiekams, lai piedāvājums cenu ziņā būtu konkurētspējīgas ar ES valstu importu. Putnu gaļas sektorā koncentrācijas līmenis ir augsts, tomēr lielais graudu īpatsvars lopbarībā šī gaļas veida ražošanas izmaksas palielinās visizteiktāk. Tādējādi patērētāju pieprasījums var samazināties, palielinoties cenām. Gaļas un gaļas pārstrādes produktu cenas salīdzinājumā ar citiem nozīmīgākajiem produktiem pēdējo gadu laikā palielinājušās mazāk izteikti. Turpmākajā periodā patēriņa cenu palielinājums ir neizbēgams. Tomēr, ņemot vērā pieprasījuma īpatnības, desu un citu pārstrādes produktu īpatsvaram ievērojami pārsniedzot svaigas gaļas īpatsvaru, pārstrādes produktos palielināsies proteīna gaļas aizstājēju izlietojums, mazinot cenu palielinājuma ietekmi.
Piens
Piena ražošanu ierobežo ES kvotas. Tuvākajā nākotnē piena izejvielas deficīts saglabāsies. Nepalielinoties koncentrācijai pārstrādē, Latvijas pārstrādātāju konkurētspēja Baltijas un eksporta tirgos turpinās samazināties. Situācija varētu uzlaboties, ja, līdzīgi Rietumeiropas valstīm, daļa no ievērojami pieaugušajiem pārstrādes ienākumiem no eksporta tiktu novirzīta izejvielu bāzes saglabāšanai, savlaicīgi maksājot piegādātājiem augstākas iepirkuma cenas. Tādējādi samazinātos piena izejvielas eksports.
Zivis
Zivju pārstrādes sektorā saglabāsies Krievijas eksporta tirgus sašaurinājuma ietekme. Konservētu brētliņu un šprotu eksports nepalielināsies, jo pēdējo gadu laikā vērojamā eksporta tirgu diversifikācijas tendence, lielākiem apjomiem nonākot pārējo NVS valstu, Centrāleiropas un ASV tirgos, palēninājusies. Eksporta palielinājums iespējams, vienīgi reaģējot uz izmaiņām Krievijas tirgū, kurā patērētāji aizvien vairāk pieprasa zivju pārstrādes produktus ar augstāku pievienoto vērtību. Tomēr šādu produktu ražošanu ierobežo kvalitatīvu vietējo izejvielu trūkums.
Graudi
Pēdējo gadu laikā Latvijas graudu ražošanas apjomi ir bijuši nestabili, galvenokārt laika apstākļu ietekmē. Graudu deficīts nav bijis vērojams, un pastāvīgi saglabājušās labas ražas pārpalikumu eksporta iespējas. Cenas graudu tirgū zināmā mērā izlīdzinājušās ar pasaules cenām, ņemot vērā šķirņu un kvalitātes atšķirības. Sezonās ar lielākiem ražošanas apjomiem iespējamo cenu samazinājumu ierobežo liela apjoma eksports. No otras puses, neliela deficīta gados, iespējamo cenu palielinājumu ierobežo labas lēta importa iespējas. Graudu cenu kāpums pasaules tirgū iespaido galvenokārt situāciju lopkopībā, atbilstoši graudu īpatsvaram katra segmenta lopbarības raciona sastāvā palielinoties lopbarības izmaksām. Maizes sektorā graudu cenu kāpuma ietekme ir mazāk izteikta, jo graudu īpatsvars maizes ražošanas izmaksās nav tik izteikts. Graudu cenu kāpumam lielāka ietekme ir uz graudu produktu un makaronu cenām.