Šorīt, mūža briedumu sasniegusi kundze, vārdā Lidija, vērsās pie sava ģimenes ārsta, kurš sirmgalvei paziņoja skarbus jaunumus – turpmāk dzīvību uzturošos medikamentus viņai būs jāpērk pašai, jo valsts ir samazinājusi kompensējamo medikamentu apjomu vēl par 7 miljoniem. Pēc būtības atstājot gan šo, gan pārējos iedzīvotājus, izvēles priekšā – vai nu pērc zāles pats vai mirsti!
Pasaules un ikvienas valsts praksē ir pieņemts, ka valsts atbalsta savus iedzīvotājus ar medikamentu cenas kompensāciju, kas arī nosaka iedzīvotājiem medikamenta iegādes izmaksas. Taču Latvijā, mēs bieži vien spējam gari un plaši diskutēt par racionālu zāļu lietošanu, zāļu patēriņa pieaugumu, bet nespējam paraudzīties uz jautājuma sakni. Tikai pateicoties pilnvērtīgai zāļu kompensācijai, pacientam ir ne tikai iespēja pastāvīgi ārstēties ambulatoriski, vienlaicīgi novēršot liekus hospitalizācijas gadījumus, bet arī to, ka šie kompensējamie medikamenti bieži vien ir cilvēka dzīvības nodrošinātāji. Šajā gadījumā, Funkciju audits pieņemot lēmumu samazināt valsts budžeta izdevumus zāļu kompensācijai, ir pieļāvis kļūdu, kura var kļūt letāla. Domāšana, kāda tiek demonstrēta, nekādi nav adaptēta reālai situācijai, kas ļautu izprast kompensējamo medikamentu problēmu. Jautājumam, kurš daudziem ir ekvivalents dzīvībai ir pieiets formāli.

Kompensējamie medikamenti ir viens no būtiskākajiem veselības aprūpes pamatelementiem, kurš bieži vien ļauj samazināt ielaistu slimību skaitu, līdz ar ko arī kopējo veselības stāvokli. Taču, neraugoties uz šo neapgāžamo faktu, Latvija kompensējamo medikamentu jautājumā ir vissliktākajā situācijā. Piešķirtā finansējuma apjoma ziņā uz vienu iedzīvotāju, Latvija starp visām Eiropas Savienības valstīm ir pēdējā vietā!!! Tikai, lai sasniegtu kaimiņzemi Lietuvu, kur piešķirtais finansējums kompensējamiem medikamentiem, salīdzinājumā ar Latviju ir par 33% lielāks, bet Igaunijā par 44% lielāks, Latvijai šim segmentam būtu jānovirza vismaz papildus 32 miljoni.
Taču, ko dara Latvija? Kaut arī iepriekšējos gados kompensējamo medikamentu apjoms ir bijis nepietiekams, tāpat arī neņemot vērā faktu, ka atsevišķos slimību gadījumos, kompensējamo medikamentus skaits ir ļoti ierobežots, Funkciju izvērtēšanas darba grupa ir nolēmusi kompensējamiem medikamentiem atvēlēto budžetu samazināt vēl par 7 miljoniem!
Latvijā pacientu maksājumu daļa par zālēm ir liela un pieaugoša. 2008.gadā pacienti par zālēm maksāja 55 %, taču 2009. gadā šis procents ir audzis līdz pat 65%. Salīdzinoši, Vācijā pacienti tikai 20 % zāļu iegādi finansē paši. Šobrīd kompensējamo medikamentu jautājumā Latvija ir gandrīz vai līdzvērtīgās pozīcijās ar Krieviju.
Runājot kvantitatīvos rādītājos, Eiropā, vidēji uz vienu iedzīvotāju kompensējamiem medikamentiem atvēl vairāk par 600%. Milzīgs skaitlis. Salīdzinoši mūsu kaimiņzemēs Lietuvā un Igaunijā, finansējums kompensācijai uz 1 iedzīvotāju, nepārtraukti aug. Piemēram, Lietuvā 2008.gadā uz vienu iedzīvotāju tika atvēlēts 59 Euro, savukārt 2009.gadā jau 67. Savukārt Latvijā, kaut arī finansējums ir absolūti nepietiekošs, atvēlētā budžeta apjoms nepārtraukti sarūk. Ja 2008 gadā tie bija 48 Euro, tad 2009.gadā tie jau ir 39. Pasakiet, lūdzu, kā to paskaidrot, slimniekam, kuram nepieciešamo medikamentu summa gadā var sastādīt pat vairākus desmitus tūkstošu. Kā paskaidrot, ka tagad pērc zāles pats vai…
Turklāt, kas ir paradoksālākais, ka pašlaik gatavotajā sabiedrības Veselības stratēģijā (2011-2017.gadiem), kurš ir valstiski prioritārs dokuments, Zāļu kompensācijas analīzes nodaļā Latvija tiek minēta gluži kā paraugs, jo redz’ izrādās, mums katru gadu kompensējamo medikamentu skaits aug! Taču stratēģijā, dokumentā, kuram nav formāls, bet gan prioritārs raksturs, Latvijas veselības sistēmas analīzes sadaļā nav neviena vārda par reālo situāciju, nedz nepārtraukti samazināto budžetu, nedz Latvijas pozīcijas Eiropas Savienības dalībvalstu kontekstā. Nekas. Jautājums - Mēs izliekamies vai varbūt gribam uzcelt kāda priekšrakstiem atbilstošu „ideālo” sabiedrību, kurā nav invalīdu, nav vecu cilvēku un nav tādu, kuriem nepieciešami kompensējamie medikamenti.

Jautājums vēl nav izlemts. Atsaucoties uz Ministru prezidenta Valda Dombrovska publiskajās debatēs pausto, visas ministrijas ir iebildušas pret šādu samazinājumu. Tagad šo jautājumu izskatīšot valsts kanceleja. Tāpēc vēl nav par vēlu pieņemt saprātīgu lēmumu par kompensējamo zāļu budžeta nesamazināšanu. Turklāt, būtu jārunā ne tikai par lēmuma pieņemšanas procesu, bet arī saprātīgumu. Jo, lēmuma pieņēmēji, ņemiet vērā, ka arī Jūs kādreiz būsiet veci, arī Jums kādreiz būs nepieciešami medikamenti un arī Jūs kādreiz variet nonākt situācijā, kad Jums tiek atbildēts: „Atvainojot Jūsu veselība nav valstiski prioritārs jautājums.„