Skatos, mana bloga komentāros parādās viedokļi par to, ka mani bloga ieraksti ir pilnīgs “swiesc”. Tas priecē, jo norāda uz to, ka kāds lasa un reaģē. Kādam ir interese veltīt pāris sekundes komentāram. Tātad notiek divvirzienu komunikācija. Pie tam, esam veiksmīgi pārlēkuši vairākām komunkāciju procesa fāzēm. Pamanāmība sasniegta. Uzmanība piesaistīta. Reakcija izraisīta. Darbība veikta. Lieliski! Ja mans blogs būtu produkts, tad pārdošanas cipari pašlaik izskatītos pozitīvi.

Daži komentētāji vēlas kaut ko dziļāku un gudrāku par PR. Neuztraucieties, būs arī tas, taču nedomāju, ka ir vērts šeit pārrakstīt PR grāmatu gudrības. Arī sava ikdienas darba detaļas īsti nevaru publiskot. Komercnoslēpumi taču. Tāpēc mācīsimies PR saskatīt ikdienas dzīves situācijās.

Runājot par blogu kvalitāti, lielā mērā piekrītu šī blogotāja rakstītajam:

So what’s my point? Oh, right. My point. How could blogging have made this any better? It couldn’t. How could it have made it worse? Well, he was reading the NY Times, which has well-respected journalists who write coherent, well-researched, thought-provoking articles. High-end highly-educated editors review the work before it hits the presses. As for a blog? Not so much. I could be (and probably am) an idiot. There’s a good chance that if anyone takes the time to edit this, they can very likely be an even bigger idiot. Which supports my first argument: blogging is for idiots.

Lai kāds neapvainotos, gribu uzsvērt, ka runa iet par blogu rakstītājiem, nevis lasītājiem :)