Labdien,

kā pirmo sava bloga ierakstu biju sagatavojis tekstu par blogiem, taču Obamas uzvara man likās svarīgāka.

Manā dzīvoklī TV kanālu izcelsme ir nesaprotama mistērija. Pirms pāris mēnešiem man rādīja Latvijas kanālus + Vācijas satelītus, bet tagad esmu palicis tikai ar Latvijas pieciem kanāliem. Protams, nevienā no tiem trešdienas rītā nebija tiešā pieslēguma Obamas uzvaras mītiņam, nebija arī pieslēgumu kādam no starptautiskajiem ziņu kanāliem.

Tāpēc mani tiešām iepriecināja radio NABA, kas bija pieslēgušies kādam dzīvajam fīdam un ļāva man dzirdēt Obamas uzrunu.

Un tagad sākas teksta daļa, kas saistīta ar bloga virsrakstu:

kāpēc mani, kas nav ne amerikānis, ne ASV vēlēšanu dalībnieks, kāda vīrieša runātais tālajā Čikāgā spēja saraudināt? Obama ir labs orators un runā afro-amerikāņiem ierastajā pacilājošajā manierē. Taču vissvarīgākais bija tas, ka es viņa runātajā dzirdēju to, ko nedzirdu šejienes politiķu runās. Es jutos iesaistīts, pacilāts, uzrunāts un jā - saraudināts.

Protams, ir atšķirība starp divpartiju sistēmu un daudzpartiju sistēmu; partiju listēm un individuāliem kandidātiem, taču spēja motivēt, aktivizēt un iesaistīt cilvēkus ir spēja, kas stāv pāri politisko sistēmu robežām.Tā nu es paraudāju, un gāju uz darbu pacilāts. Bet Latvijas vēlēšanās drošvien atkal nepiedalīšos.