CISION pirms neilga laika izplatīja savu white paper “How to do More PR with Less Budget” ar 10 padomiem. Summējot – PR jākoncentrējas uz to, kā radīt lielāko blīkšķi par mazāko budžetu. Protams, akadēmiķi teiks, ka noreducēt PR tikai uz mārketinga atbalsta funkciju ir degradējoši, jo PR taču var sniegt tik daudz vairāk…

Bet pagaidām koncentrēsimies uz naudu un CISION 10 padomiem, jo tirgus situācija ir tāda, ka mārketinga un PR budžeti pašlaik vienkārši izkūp acu priekšā.

Kā vienmēr, piedāvāju brīvu tulkojumu tiem, kam slinkums pašiem meklēt oriģinālu.

1. Esiet uz viena viļņa ar klienta biznesa stratēģiju.
Strādājiet kopā ar mārketingu un reklāmistiem. Fokusējieties uz tām PR aktivitātēm, kas tiešā veidā atbalstīs klienta biznesa un mārketinga mērķus.

2. Fokusējieties uz peļņas vairošanas iespējām.
Veidojiet tādas PR aktivitātēs, kas tiešā veidā atbalsta pārdošanas komandu tās darbā ar esošajiem un potenciālajiem klientiem.

3. Izmantojiet tehnoloģijas, lai samazinātu izmaksas un vecinātu produktivitāti.
Neceļojiet, ja variet izmantot telefonu vai videokonferenci. Izmantojiet lētās sociālo networku dotās iespējas.

4. Ziniet, ar ko jums jārunā.
Nepārtraukti pārbaudiet un precizējiet savus mediju kontaktu sarakstus. Mediju redakcijās pašlaik arī notiek lielas pārmaiņas.

5. Sagatavo stāstu.
Piedāvā žurnālistiem jau gatavu, brīnišķīgu stāstu un idejas rakstiem. Vai tev jau ir idejas lieliskiem virsrakstiem?

6. Koncentrējies uz reālākajiem rezultātiem.
Ja plāno piedāvāt raksta idejas, tad koncentrējies uz tām, kurām ir lielākās izredzes tikt pieņemtām un izmantotām.

7. Attīsti runascilvēkus.
Katram klientam ir lieliski darbinieki, kas vajadzības gadījumā var runāt ar žurnālistiem. Attīsti šos cilvēkus, lai samazinātu sava darba apjomu un izmaksas. Ļauj runāt uzņēmuma pārstāvjiem, jo “slavenus” cilvēkus retāk izmet no krēsla.

8. Izbeidz dārgus pasākumus.
Ir jauki organizēt PR pasākumus, bet tie nav prioritāte recesijas laikā. Aktīvs tiešais darbs ar žurnālistiem var dot tādus pašus rezultātus, kā dārgs preses pasākums. Neaizmirsti izmantot jauno tehnoloģiju sniegtās iespējas.

9. Zibenīgi reaģē uz sliktām ziņām.
Jo ātrāka būs tava reakcija, jo mazāk laika būs jāvelta paskaidrojumu un atbilžu sniegšanai. Esi atklāts par sarežģīto tirgus situāciju, jo arī žurnālistiem piemīt līdzjūtība.

10. Nežēlīgi nosaki PR prioritātes.
Pirms sāc kaut ko darīt, rūpīgi izvērtē vai darbība ir nepieciešama panākumu sasniegšanai, vai arī tā ir nesvarīga. Laiks ir nauda, netērē to liekām darbībām.

Katru dienu eju garām pie Juglas un Brīvības ielu krustojuma esošajai ēkai ar veikaliņiem un finanšu iestāžu filiālēm. Šim pasaules nostūrim nav paveicies ar sētnieku. Sniegs ap šo ēku netiek tīrīts gandrīz nekad. Kā var spriest pēc adreses plāksnītes, ēka pieder pašvaldībai.

Brienot pa sniega putru, un cenšoties nenokrist uz apledojušajiem pakāpieniem, mani pārsteidz privāto biznesu iniciatīvas trūkums. Tie visi – “Drogas”, “Dēli”, “DnB Nord”, “Swedbank”, “Ergo”, “Lānkalni” un spēļu zāle/bāriņš, it kā ir orientēti uz savu klientu skaita palielināšanu un pievilcīga klientu servisa piedāvāšanu.

Taču kāpēc tāda pasivitāte un pilnīga ignorance par to, kas notiek savu ieejas durvju priekšā? Manu ikdienas attieksmi pret šiem uzņēmumiem daudz vairāk uzlabotu un pozitīvi ietekmētu viņu rūpes par sniega nošķūrēšanu un soliņu salabošana pie savas filiāles ieejas durvīm, nekā dadztūkstoš latus vērti ziedojumi teātriem un sporta veidiem kurus neapmeklēju.

Īsāk sakot, piemetiet tam sētniekam pa pāris latiem, lai viņš to sniegu rūpīgāk šķūrē. Šādu privātās un valsts institūciju sadarbības modeli tauta sapratīs :)

Tods Defrens (Todd Defren) piedāvā savu pēdējo piecu gadu zināšanu un darba metožu distilātu, e-grāmatu “BRINK. A Social Media Guide for the Edge”. Teikšu godīgi, pats to visu vēl neesmu izlasījis, taču ātri pārlaižot acis, jau sāku stenēt no laimes.

(visu cieņu nozare.lv, taču viņu piedāvātā WordPress versija nenormāli gļuko. Ņemot vērā, ka blogs.lv nupat veica nesāpīgu pārēju uz jauno WordPress platformu, nesaprotu, kāpēc Nozare kavējas.)

Tikai pirms dažām dienām rakstīju par Ragan.com ieteikumiem banku komunikācijai krīzes apstākļos. Šodien lasu “Dienā” par kārtējām pesimisma pilnajām budžeta prognozēm, kad pamanu “Swedbank” sociālekonomikas eksperta Pētera Strautiņa viedokli, kas vienkārši liek sajusties slikti:

“Cilvēkiem, kuriem jau pašlaik pietiek tikai pamatvajadzību nodrošināšanai, prasīt upurēties nevar. Taču fakts, ka pirms desmit gadiem dzīves līmenis Latvijā bija apmēram divreiz zemāks un visi kaut kā izdzīvoja, padara šobrīd apkārt skanošo žēlabu kori mazāk pārliecinošu,” uzsver eksperts.

Kārtējo reizi pārspīlēšu, taču ja turpina šādu domu gājienu, tad agri vai vēlu nonāksim pie tā, ka šodien vispār ne par ko nevar sūdzēties un protestēt, jo viduslaikos valdīja absolūtisms, galvas cirta regulāri, taču tik un tā, kā redzam “Velna kalpos”, cilvēki izdzīvoja diezgan labi.

“When the President of the United States says publicly that your industry’s behavior is “shameful” and shows “irresponsibility,” you know you’ve got a big fat PR nightmare on your hands.”

Par ko iet runa? Par ASV finanšu iestādēm, kas ir dziļā ķezā, taču joprojām nespēj atteikties no pieraduma svaidīties ar naudu.

Ragan.com piedāvā vairākus konkrētus soļus, kā PR var palīdzēt apskādētajam banku tēlam. Latvijā arī varētu noderēt. Un ne tikai bankām. Jo ne jau visi grib izskatīties šādi:

Atklājiet problēmas pirms par tām sāk interesēties mediji.
PR konsultantiem jābūt savlaicīgi informētiem par uzņēmumā notiekošo, kā arī jābūt pietiekoši spēcīgiem, lai pateiktu: “tā ir stulba ideja, to vienkārši nedrīkst darīt.”

Ņemot vērā visu uztraukumu par budžetiem un taupību, PRistiem pašlaik vajadzētu pārliecināties, lai uzņēmuma vadītāji nav iesaistīti kādās bezjēdzīgi dārgās, un grūti pamatojamās darbībās. Aizmirstiet par jauno auto, biroja remontu un pieredzes braucienu uz Havaju salām.

Iekļaujiet PR pārstāvi uzņēmuma vadības grupā.
Lai jau laicīgi zinātu par potenciāli stulbām darbībām, PR cilvēkam jāpiedalās uzņēmuma vadības/ valdes sapulcēs, kurās tiem jābūt pietiekoši saprātīgiem un spējīgiem laicīgi brīdināt par iespējamajām problēmām.

Paskaidrojiet, izskaidrojiet un vēlreiz paskaidrojiet.
Ne visi var atļauties to, ko atļāvās bijušais Merrill Lynch CEO. Viņš neveltīja ne mazāko uzmanību tam, lai paskaidrotu, kāpēc viņa birojam bija nepieciešams 1,2 miljonus USD vērts remonts.

Darbības, ko varētu uztvert par dārgām, izšķērdīgām vai augstprātīgām ir jāizskaidro uzreiz un pamatīgi.

Piemēram, ja bankas, krītošās peļņas dēļ, paaugstina aizdevumu procentus vai pakalpojumu maksu, tad šis solis jāpamato un jāizskaidro, jo citādi medijos dominēs tikai neapmierināto klientu viedoklis.

Izrādiet līdzjūtību.
Stāstiet presei par to, ka jūs “jūtat sāpi” tāpat kā pārējie cilvēki, un arī jums jau ir ieviesti taupības pasākumi. Kad atkal sāksiet pelnīt, varēsiet atkal mētāties ar naudu.

Kļūstiet caurspīdīgi.
Ja jūsu uzņēmums vai nozare ir saņēmusi glābšanas riņķi no valdības budžeta, esiet gatavi atklāti stāstīt kur un kā tā tiek izmantota. Sniedziet informāciju, pirms kāds žurnālists ar kalkulatoru ir sācis rēķināt pats.

Nolaidieties no mākoņiem.
ASV pētījums uzrāda, ka 64% patērētāju ir pesimistiski noskaņoti, taču tikai 20% no finanšu sektorā strādājošajiem arī piemīt šāds pesimisms. Šīs divas atšķirīgās realitātes uztveres noved pie konfliktsituācijām. Atmetiet trekno gadu mentalitāti, pat ja neesiet saskārušies ar naudas grūtībām! Laiks būt taupīgiem.

Kontrolējiet ziņas.
Lai arī Rīgas pilsētvalsts situācija nozīmē to, ka lielākā daļa informācijas nāk no viena kanāla, neaizmirstiet pārliecināties, ka arī Daugavpils vai Liepājas filiālē runā to pašu.

Iesaistiet darbiniekus.
Neignorējiet viņu problēmas un bažas. Jūsu darbinieki var palīdzēt jūsu uzņēmuma tēlu atjaunot un noturēt, bet tik pat viegli viņi var to sagraut ar negatīvu baumošanu.

Runājiet par labo!
Laikā, kad visi slīkst bezgalīgā depresijā, jums ir iespēja izcelties ar labām ziņām. Tās tomēr cilvēkiem patīk. Pastāstiet par to, kā esiet palīdzējuši kādam.

Varbūt tas ir piektdienas balzams ar kolu, bet Ričarda Beilija blogā izlasītā doma man pilnīgi “nonesa jumtu”.
Par ko iet runa? Beilijs raksta par PR smagsvara Ričarda Edelmana blogā apkopotajiem Davosas iespaidiem. Citu starpā arī par šādu frāzi:

“You cannot think about shareholder value without considering stakeholders. Any business that wants to endure must have trust and agreement of society for legitimacy.” Ian Davis, McKinsey.

Ideja par to, ka biznesam ir jārūpējas ne tikai par mārketingu un zīmolēšanu, bet arī par savu leģitimitāti, šajos krīzes, depresijas un nemieru laikos nozīmē, ka daudziem uzņēmumiem radikāli jāpārdomā savs pozicionējums un komunikācija.

Vairs neiet runa par to, vai tavu zīmolu un produktu kāds mīlēs, bet par to, vai cilvēki vispār uzskata tavu pastāvēšanu par leģitīmu?

Šodien pastaigājot gar Saeimu, atkal nobrīnijos par metāla aizžogojumiem, kā arī MP savilktajiem kravas auto, kas laikam paredzēti ielas bloķēšanai un Saeimas ēkas aizsardzībai no niknajiem traktoriem. Ņemot vēra, ka zemnieki par Saeimas uzaršanu vispār nebija pat runājuši, šāda pārspīlēta piesardzība jau sāk likties nedaudz slimīga.

Gribot negribot nāk prātā domas par to, cik ļoti vara bailēs ir noizolējusies no sabiedrības. Tā vietā lai veidotu dialogu, tiek uzcelts žogs. Bet ar žogu neviens mīļāks nav kļuvis. Varbūt žogs uzcelts tāpēc, ka varā sākusi valdīt aplenkuma mentalitāte? (tekstā nomainām “society” uz “Saeima” vai “ministrija”)

One of the interesting social-political-psychological phenomenon which can be observed in different societies pertains to the experience of being under siege, i.e., feeling as if the rest of the world has highly negative intentions towards one’s own society or that one’s own society is surrounded by a hostile world. The focus is on “negative intentions” and “the rest of the world”. “Negative intentions” refer to the desire and motivation of the world to inflict harm or to hurt the society, so that they imply a threat to the society’s well being.

Cerams, ka cienījamais nozare.lv redaktors rīt varēs brīvi pastaigāties pa Jēkaba ielu :)