12 Februāris, 2009

Bankām un dažiem citiem, kam vēl ir nauda

Autors: Ingars Rudzītis @ 17:14 Kategorijas: Sabiedriskās attiecības

“When the President of the United States says publicly that your industry’s behavior is “shameful” and shows “irresponsibility,” you know you’ve got a big fat PR nightmare on your hands.”

Par ko iet runa? Par ASV finanšu iestādēm, kas ir dziļā ķezā, taču joprojām nespēj atteikties no pieraduma svaidīties ar naudu.

Ragan.com piedāvā vairākus konkrētus soļus, kā PR var palīdzēt apskādētajam banku tēlam. Latvijā arī varētu noderēt. Un ne tikai bankām. Jo ne jau visi grib izskatīties šādi:

http://navigator.freeblog.hu/Files/capitalist_pig.jpg

Atklājiet problēmas pirms par tām sāk interesēties mediji.
PR konsultantiem jābūt savlaicīgi informētiem par uzņēmumā notiekošo, kā arī jābūt pietiekoši spēcīgiem, lai pateiktu: “tā ir stulba ideja, to vienkārši nedrīkst darīt.”

Ņemot vērā visu uztraukumu par budžetiem un taupību, PRistiem pašlaik vajadzētu pārliecināties, lai uzņēmuma vadītāji nav iesaistīti kādās bezjēdzīgi dārgās, un grūti pamatojamās darbībās. Aizmirstiet par jauno auto, biroja remontu un pieredzes braucienu uz Havaju salām.

Iekļaujiet PR pārstāvi uzņēmuma vadības grupā.
Lai jau laicīgi zinātu par potenciāli stulbām darbībām, PR cilvēkam jāpiedalās uzņēmuma vadības/ valdes sapulcēs, kurās tiem jābūt pietiekoši saprātīgiem un spējīgiem laicīgi brīdināt par iespējamajām problēmām.

Paskaidrojiet, izskaidrojiet un vēlreiz paskaidrojiet.
Ne visi var atļauties to, ko atļāvās bijušais Merrill Lynch CEO. Viņš neveltīja ne mazāko uzmanību tam, lai paskaidrotu, kāpēc viņa birojam bija nepieciešams 1,2 miljonus USD vērts remonts.

Darbības, ko varētu uztvert par dārgām, izšķērdīgām vai augstprātīgām ir jāizskaidro uzreiz un pamatīgi.

Piemēram, ja bankas, krītošās peļņas dēļ, paaugstina aizdevumu procentus vai pakalpojumu maksu, tad šis solis jāpamato un jāizskaidro, jo citādi medijos dominēs tikai neapmierināto klientu viedoklis.

Izrādiet līdzjūtību.
Stāstiet presei par to, ka jūs “jūtat sāpi” tāpat kā pārējie cilvēki, un arī jums jau ir ieviesti taupības pasākumi. Kad atkal sāksiet pelnīt, varēsiet atkal mētāties ar naudu.

Kļūstiet caurspīdīgi.
Ja jūsu uzņēmums vai nozare ir saņēmusi glābšanas riņķi no valdības budžeta, esiet gatavi atklāti stāstīt kur un kā tā tiek izmantota. Sniedziet informāciju, pirms kāds žurnālists ar kalkulatoru ir sācis rēķināt pats.

Nolaidieties no mākoņiem.
ASV pētījums uzrāda, ka 64% patērētāju ir pesimistiski noskaņoti, taču tikai 20% no finanšu sektorā strādājošajiem arī piemīt šāds pesimisms. Šīs divas atšķirīgās realitātes uztveres noved pie konfliktsituācijām. Atmetiet trekno gadu mentalitāti, pat ja neesiet saskārušies ar naudas grūtībām! Laiks būt taupīgiem.

Kontrolējiet ziņas.
Lai arī Rīgas pilsētvalsts situācija nozīmē to, ka lielākā daļa informācijas nāk no viena kanāla, neaizmirstiet pārliecināties, ka arī Daugavpils vai Liepājas filiālē runā to pašu.

Iesaistiet darbiniekus.
Neignorējiet viņu problēmas un bažas. Jūsu darbinieki var palīdzēt jūsu uzņēmuma tēlu atjaunot un noturēt, bet tik pat viegli viņi var to sagraut ar negatīvu baumošanu.

Runājiet par labo!
Laikā, kad visi slīkst bezgalīgā depresijā, jums ir iespēja izcelties ar labām ziņām. Tās tomēr cilvēkiem patīk. Pastāstiet par to, kā esiet palīdzējuši kādam.

7 komentāri

  • Ingar, jautājums. Vai Tu tici, ka šie ieteikumi ir īstenojumi … Austrumeiropā? Kaut ko līdzīgu var lasīt n-tajās grāmatās, Hārvārda universitātes referātu grāmatiņās un vispār - šīs idejas nāk no patiesībām, kuras iemāca vecmāmiņa katram no mums. Un, ja kādam bosam nav bijusi vecmāmiņa, tad pāraudzināt pieaugušu cilvēku kā zināms ir faktiski nereāli.

    autors: jet 13 Februāris, 2009, 10:18

  • Uzskatiet mani par vecmāmiņu :)

    autors: irudzitis 13 Februāris, 2009, 10:48

  • Vispār jau labs jautājums. Un atbilde ir “jā, ticu”. Jo tik pat labi varētu prasīt - vai tu tici, ka šeit var ieviest pretsviedru dozodorantus, e-talonu u.c. lietas. Ok, tu teiksi, tehnoloģijas jaunumi un uzvedības maiņa ir divas atšķirīgas lietas, taču savā būtībā nē, jo jebkuras tehnoloģijas adaptācijas nozīmē arī lielāku vai mazāku līdzšinējās uzvedības maiņu.
    Ja runājam par “lielo un bāgāto” attiecībām ar presi un sabiedribu kopumā, tad reāli jau redzam, ka ne tikai A-eiropā ir problēmas. Un jo vairāk mēs sapratīsim, ka mūsu ikdienas problēmas nav kaut kādas Latvijai unikālas parādības, jo vairāk mēs sapratīsim, ka mums šo starptautisko problēmu risināšanai arī jāpārņem starptautiski pieņemtas metodes.
    Atšķirībā no daudzām pasaules valstīm, mēs tomēr esam zonā, kurā ministri un lielu uzņēmumu vadītāji sniedz intervijas, runā ar medijiem, tiek daudz maz demokrātiski ievēlēti vai akcionāru iecelti. Tas veids, kā šis ikdienas dialogs notiek, ir arī iedzīvotāju un mediju līdzatbildība. Jo vairāk mītiņosim, logus dauzīsim un aktīvāk balsosim, jo vairāk mūsos klausīsies un piemērosies.

    autors: irudzitis 13 Februāris, 2009, 11:59

  • shi gan ir laba un popularizejama doma - ka muusu ikdienas problemas nav tikai Latvijai unikaalas paradiibas. Bet to jau saprot tikai tad, ja reaali saak saliidzinaat muusu “dziivi” ar citur dziivojosho “dziiveem”.

    autors: nothing special... 14 Februāris, 2009, 18:14

  • nu, loti, logiski. es pats parstavu to banku un to PR un varu piekrist visam, kas te rakstits. tads PR gramatas “Tips how to do” stila. labi, ka Ingars iztulkoja :) bet, kads ir Ingara pasa viedoklis?

    autors: kiki 17 Februāris, 2009, 09:49

  • Ingara viedoklis ir otrajā un trešajā komentārā ;)

    autors: irudzitis 17 Februāris, 2009, 12:16

  • […] Nav ko pīkstēt, pirms desmit gadiem taču izdzīvojāt Autors: irudzitis @ 11:54 Kategorijas: Sabiedriskās attiecības Tikai pirms dažām dienām rakstīju par Ragan.com ieteikumiem banku komunikācijai krīzes apstākļos. Šodien lasu “Dienā” par kārtējām pesimisma pilnajām budžeta prognozēm, kad pamanu “Swedbank” sociālekonomikas eksperta Pētera Strautiņa viedokli, kas vienkārši liek sajusties slikti: “Cilvēkiem, kuriem jau pašlaik pietiek tikai pamatvajadzību nodrošināšanai, prasīt upurēties nevar. Taču fakts, ka pirms desmit gadiem dzīves līmenis Latvijā bija apmēram divreiz zemāks un visi kaut kā izdzīvoja, padara šobrīd apkārt skanošo žēlabu kori mazāk pārliecinošu,” uzsver eksperts. […]

    autors: Ingars Rudzītis » Nav ko pīkstēt, pirms desmit gadiem taču izdzīvojāt - Nozare.lv 18 Februāris, 2009, 11:54

Pievienot komentāru


Par autoru

Ingars Rudzītis, nekustamo īpašumu kompānijas "Ektornet" (www.ektornetgroup.com) komunikāciju un mārketinga vadītājs Baltijas valstīs. Iepriekš strādājis "McCann-Erickson Riga Sabiedrisko attiecību birojā". PR maģista grādu ieguvis ASV. Aktīvs Twitter (http://twitter.com/pr_info) lietotājs. Šajā blogā izvairās no valdības, konkurentu, dabas sezonu un finanšu cikliskuma pārliekas kritizēšanas. Parasti raksta par PR, mārketingu un tamlīdzīgām lietām.

Citi Nozare.lv eksperti


Saistītās nozares

Jaunākie ieraksti

Jaunākie komentāri

Kategorijas

RSS

Meklēšana


Saites

Arhīvs